Ko kultūrai sola partijas „Vienotība” un „Par Labu Latviju”?

Tuvojoties 10.Saeimas vēlēšanām, „Culturelab” lasa partiju programmas un rūpīgi vētī, ko kura partija sola darīt kultūras jomā.

No visām partijām, visrūpīgāko uzmanību kultūras jomai ir veltījušas divas partiju apvienības – „Vienotība” un „Par Labu Latviju”, varbūt tāpēc, ka abu apvienību sarakstos ir iekļauti vairāki kultūras ministri. „Vienotības” sarakstos ir pašreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis, arhitekte un bijusī kultūras ministre Inguna Rībena. Vēl kultūras jomu pārstāv dziedātāja Ieva Akuratere, Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte-Pakule, publicists un rakstnieks Rimants Ziedonis. Savukārt apvienības „Par Labu Latviju” sarakstā ir foto mākslinieks Gunārs Binde, mākslas zinātniece, bijusī kultūras ministre Helēna Demakova, bijušie kultūras ministri Karina Pētersone un kinorežisors Rihards Pīks, teātra režisore Gaļina Poliščuka, Valmieras kultūras centra direktore Vaira Dundure, aktieris Mārtiņš Vilsons. Par abu apvienību programmām kultūras jomā – pirmajā rakstā.

Abu apvienību programmu kultūras sadaļas ir ļoti līdzīgas. Faktiski tām ir tikai viena atšķirība. „Vienotība” daudz plašāk un drošāk izmanto retoriku par nacionālu valsti, latviešu valodas un kultūras telpu, kas ir pamatā nacionālai valstij. Pārsteidzoši, ka apvienība „Par Labu Latviju”, kurā ietilpst arī „Tautas Partija” un kuras līdzšinējā politika pilnā mērā atbalstīja līdzīgi definētus mērķus un bija izteikti „nacionāla” (kaut vai uzskatāmākais piemērs: Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas „Nacionāla valsts”, kas tika izstrādātas un pieņemtas kultūras ministres Helēnas Demakovas vadībā), vārdu izvēlē ir piesardzīga. Vārdu salikums „nacionāla kultūra” lietots atturīgi, vairāk pievēršoties profesionāli izvirzītiem mērķiem, tiek pieminēta arī nepieciešamība veidot Latvijas sabiedrības etnisko, reliģisko, sociālo grupu starpkultūru dialogu, veicināt to aktīvu un atbildīgu iesaistīšanos Latvijas kultūras dzīves norisēs, izmantot kultūras resursus mazākumtautībām.

Šo akcentu maiņu var saprast, ja paskatās raibo kandidātu sarakstu, kas apvieno visdažādāko pārliecību cilvēkus. Pieļauju, ka Rīgas domes deputātam,  “Krievu nama fonda” valdes priekšsēdētājam,  Latvijas krievu biedrību asociācijas prezidentam un citu organizāciju vadītājam Mihailam Gavrilovam varētu būt atšķirīga izpratne par kultūras jomas prioritātēm nekā Helēnai Demakovai. „Par Labu Latviju” ir apvienojušās partija „LPP/LC”, „Tautas partija”, politiskā partija „Ogres Novadam”, partija „Vienota Rēzekne”, partija „Latgales Tauta”. Pilna programma pieejama apvienības mājas lapā. Acīmredzot, pārstāvēto partiju un kandidātu dažādība ir programmu piezemējusi; lielāki akcenti ir ne uz nacionālo kultūru un kultūras pamatu nacionālas valsts stiprināšanā, cik uz radošajām industrijām un kultūras attīstības un pieejamības aspektiem.

Savukārt „Vienotība” nebaidās no skaidri definētas nostājas „Mūsu mērķis ir gudra, vesela un turīga latviešu nācija”. Sarakstā apvienojas „Pilsoniskā Savienība”, „Sabiedrība Citai Politikai” un „Jaunais Laiks”, un pilnā programma „Latvijas cilvēkiem un valstij” pieejama „Vienotības” mājas lapā. Atsevišķa sadaļa veltīta kultūras jomai.

„Mēs redzam Latviju kā modernu, eiropeisku valsti, kuras pamatvērtība ir nacionālā identitāte – latviešu valoda un kvalitatīva kultūrtelpa kā latviešu nācijas konsolidācijas un Latvijas iedzīvotāju integrācijas pamats, kas rada pārliecību par piederību Latvijai”, rakstīts apvienības programmā. Uzstādījums aptver visus aspektus – gan nacionālās identitātes saglabāšanu caur tradīcijām (dziesmu svētki, kultūras mantojums), gan moderno tehnoloģiju izmantošanu, ieguldījumos piesaistot ES struktūrfondus, gan „līdzsvarotas attīstības iespējas gan izciliem Latvijas kultūras un mākslas talantiem, gan jaunradei, amatiermākslai un ikvienam cilvēkam”. Tāpat tiks attīstītas radošās un kultūras industrijas, lai veicinātu kultūras ieguldījumu valsts ekonomikā.

Ir arī konkrēti mērķi: turpmākajos četros gados pakāpeniski palielināt kultūras nozares finansējumu no esošajiem 1,8 līdz 2,3% no IKP. Tostarp plānots atjaunot mērķdotāciju pašvaldībām amatiermākslas kolektīvu vadītājiem, veltīt līdzekļus kultūrizglītībai un vispārizglītojošās skolās ieviest kolektīvās muzicēšanas nodarbības, īpašu uzmanību veltot arī Valsts Kultūrkapitāla fonda budžeta palielināšanai, turpināt ieguldīt kultūras infrastruktūras uzlabošanā, piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus un pabeigt Nacionālās bibliotēkas celtniecību.

Izvērsta un konkrēta kultūras sadaļa ir arī apvienībai „Par Labu Latviju”. Domāts gan par nemateriālā, gan materiālā kultūras mantojuma saglabāšanu, gan izcilo nacionālās kultūras vērtību uzturēšanu, kā arī profesionālās un laikmetīgās mākslas attīstību atbilstoši visaugstākajiem kritērijiem, pakāpeniski virzoties uz 1,5% no valsts budžeta kultūrai. Plānotas investīcijas nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūrā, par prioritātēm uzskatot bibliotēkas, muzejus un teātrus. Kultūras radošā procesa atbalsts tiks īstenots caur Valsts Kultūrkapitāla fonda atklātiem projektu konkursiem, tiem atvēlot vismaz 15% no kultūras finansējuma.

Uzmanība jāpievērš arī programmā minētajam punktam „Katram kvalitatīva bezmaksas izglītība līdz augstskolai”, jo partiju apvienība savā programmā paredz, ka bezmaksas augstāko izglītību varēs iegūt tikai reģionu augstskolās.

Citādi abām partiju apvienībām „Par Labu Latviju” un „Vienotībai” ir detalizēta un ļoti līdzīga programma kultūras jomā. To uzskatāmi parāda kopsavilkums tabulā: