Izglītība

CultureLab organizē tālākizglītības kursus un seminārus kultūras organizācijām par aktuālām kultūras menedžmenta un kultūrpolitikas tēmām. Kursi tiek organizēti pēc kultūras organizāciju vai pašvaldību pasūtījuma dažādās Latvijas vietās.

Apmācību semināri tiek veidoti ar dalībnieku  aktīvu iesaisti praktisku uzdevumu risināšanā un konkrētu ideju izstrādāšanā savā darbības jomā, lai iegūtās zināšanas gūtu maksimālu praktisku pielietojumu.

IESPĒJAMĀS SEMINĀRU TĒMAS

1. Kā uzrakstīt labu kultūras projekta pieteikumu? Finansējuma piesaiste kultūras projektam
Semināra mērķis ir iepazīstināt ar plašu un noderīgu informācijas klāstu par finansējuma avotiem un sniegt praktiskas iemaņas par kultūras projekta pieteikuma rakstīšanu gan vietējiem, gan starptautiskiem fondiem. Seminārā lektores dalīsies ar konkrētiem novērojumiem un padomiem, kas balstās viņu pieredzē projektu organizēšanā un finansējuma piesaistē gan no vietējiem fondiem, gan ES fondiem.
Semināra saturs. Projekta pieteikuma galvenās sastāvdaļas – nepieciešamības pamatojums, mērķi, uzdevumi, mērķauditorija, sasniedzamie rezultāti, projekta izmaksu plānošana un tāmes sastādīšana. Projekta sadarbības partneru piesaiste un savstarpējā komunikācija. Ārējā komunikācija – kam un kā stāstīsim par paveikto? Finansējuma avoti kultūras projektiem: vietējo un starptautisko fondu apskats un ES finansējuma programmas kultūrai (pārrobežu programmas, struktūrfondi u.c.). Īss ieskats sponsoru piesaistē.
Semināra garums: 6 stundas vai 12 stundas. Ja seminārs tiek plānots divās dienās ar vismaz nedēļas pārtraukumu starp semināriem, tad programmā var iekļaut dalībniekiem uzdevumu patstāvīgi izstrādāt projekta pieteikumu.
Lektores: Agnese Hermane un Ilona Asare

2. Argumenti kultūrai. Kultūras sociālais un ekonomiskais labums
Seminārs ir piemērots gan nevalstisko, gan pašvaldības kultūras organizāciju pārstāvjiem, un tajā stāstīsim, kā pierādīt sava projekta nepieciešamību un kā aizstāvēt savu organizāciju, raugoties ne tikai no kultūras aspekta, bet arī no citiem sabiedriskā labuma aspektiem. Seminārā iekļauts praktisks darbs grupās, izstrādājot argumentus dažādiem adresātiem.
Semināra saturs. Kāpēc kultūrai nepieciešami argumenti? Kam argumenti adresēti un kā runāt ar katru adresātu? Kultūras instrumentalizācija. Kultūras sociālā, izglītojošā un ekonomiskā loma. Kultūras loma pilsētu un novadu attīstībā. Argumentēšanas māksla. Pārliecināšanas stratēģijas. Informācijas pasniegšana un uztvere. Argumenti praksē: organizācijai, projektam, pasākumam. Kultūrpolitikas argumenti šodien: kultūras argumentu piemēri Latvijas plašsaziņas līdzekļos.
Semināra garums: 6 stundas
Lektores: Baiba Tjarve un Ilona Asare

3. Veidojam novada kultūras stratēģiju!
Semināru cikla mērķis ir sniegt pārskatu par labas kultūras pārvaldības veidošanu pilsētā vai novadā, metodēm kultūras iekļaušanai pašvaldības stratēģiskās attīstības plānos. Seminārā iegūsiet gan teorētiskas zināšanas par kultūras stratēģijas veidošanu pilsētā vai novadā, indikatoriem un datu vākšanas metodēm, gan informāciju par citu valstu iedvesmojošiem piemēriem, kļūdām un pieredzi, gan praktiskas iemaņas. Praktiski uzdevumi par problēmu definēšanu, izmantojot problēmu koka metodi, mēģinot saskatīt un analizēt problēmu cēloņus un rīcību to novēršanai.
Semināra saturs.
1.diena. Kultūrplānošanas jēdziens. Dažādi kultūras plānu un stratēģiju veidi. Pilsētu un lauku teritoriju kultūras stratēģijas. Kultūras iekļaušana pilsētu un novadu vispārējos attīstības plānos. Vietējo stratēģiju izstrādi ietekmējošie faktori – kultūrpolitikas tendences Eiropā un Latvijā. Kultūras stratēģijas balsti: vietējā identitāte, vietējā kopiena, kultūras resursi. Kultūras stratēģijas rakstīšanas fāzes un stratēģijas pamatsastāvdaļas. Dažādu Eiropas pilsētu un lauku apvidu kultūras stratēģiju piemēri, attīstības virzieni un prioritātes. Kultūras attīstības plānošana Latvijā – līdzšinējā pašvaldību pieredze. Iedzīvotāju un dažādu sabiedrības grupu, nevalstisko organizāciju iesaistīšana kultūras attīstības plānu izstrādē. Dilemmas un sarežģījumi, izstrādājot kultūras plānus.
2. diena. Attīstības plāni un stratēģijas kā plānošanas dokumenti, to izstrādes pamatprincipi un novērtējuma struktūra. Kultūras indikatori un to loma plānošanā. Kvantitatīvie un kvalitatīvie indikatori. Kultūras indikatoru sistēmas. Piemēri. Problēmas.
Semināra garums. 2 dienas pa 6 stundām. Pēc pieprasījuma semināru var izkārtot citādi.
Konsultācijas. Varam arī sniegt konsultācijas par kultūras stratēģijas izveidi un vadīt darba grupas ideju izstrādei, iedzīvotāju iesaistei un stratēģijas izstrādes plānošanai.
Lektores: Agnese Hermane, Anda Laķe, Baiba Tjarve, Ilona Asare

4. Laiks pārmaiņām: kultūras organizācijas stratēģiskā vadība
Semināra mērķis ir palīdzēt kultūras organizācijas vadītājiem ieraudzīt savu organizāciju no malas, izprast tās vietu un specifisko lomu kultūras dzīves kontekstā, kā arī iemācīt izstrādāt organizācijas vīziju, misiju, mērķus un darbības stratēģiju.
Semināra saturs. Ievads stratēģiskajā domāšanā un vadībā. Problēmas un to risināšanas metodes. Ārējās vides izpēte. Organizācijas kultūra un identitāte. Organizācijas stratēģija: vīzija, misija, mērķi, stratēģijas izvēle.
Praktiskas iemaņas darbam organizācijas ārējās un iekšējās vides analīzē, nosakot organizācijas potenciālās attīstības virzienus. Rosinoši piemēri no ārvalstu kultūras organizāciju darbības.
Semināra garums: 6 stundas.
Konsultācijas: Iespējamas konsultācijas par atsevišķas organizācijas stratēģijas izstrādi.
Lektores: Baiba Tjarve un Ilona Asare.

5. Vai labs kultūras organizācijas vadītājs ir tas pats, kas labs uzņēmuma vadītājs? Komandas vadība un darbs ar brīvprātīgajiem
Semināra mērķis ir sniegt zināšanas un iepazīstināt ar praktiskiem piemēriem par komandas darbu kultūras organizācijā: vadītāja lomu, veiksmīgas komandas veidošanas priekšnosacījumiem, sadarbību ar radošo personālu un brīvprātīgo iesaisti.
Semināra saturs. Komandas darba specifika kultūras organizācijās un kultūras projektos. Darbs ar māksliniekiem un radošiem profesionāļiem. Komandas izveide un pienākumu sadale, vadītāja loma. Efektīvas komunikācijas veidošana. Motivēšana un lomas komandā. Veiksmīga komandas darba priekšnosacījumi. Konfliktu risināšana. Kādā veidā kultūras organizācijas var piesaistīt brīvprātīgos un kādēļ ir vērts to darīt? Kā panākt, lai sadarbība ar brīvprātīgajiem būtu veiksmīga?
Semināra garums. 6 stundas.
Lektores: Agnese Hermane un Ilona Asare.

6. Kā panākt, lai mūsu pasākums ir plaši apmeklēts un lai par mums rakstītu medijos? Kultūras organizācijas mārketings un auditorijas piesaiste
Seminārs dalībniekiem ļaus iegūt praktiskas zināšanas par dažādu mārketinga instrumentu pielietošanas iespējām kultūras jomā.
Semināra saturs. Kultūras mārketinga jēdziens un dažādu mārketinga instrumentu pielietošanas iespējas. Vai pastāv kādi šķēršļi, kas apmeklētājiem var traucēt? Reklāmas priekšrocības un trūkumi, sabiedrisko attiecību darba iespējas. Interneta mediju un sociālo tīklu izmantošana. Pasākumu pieejamība sabiedrības grupām ar īpašām vajadzībām.
Semināra garums. 6 stundas.
Lektore: Ieva Hmieļevska.

Kursu tēmas var tikt pielāgotas un izvērstas atbilstoši auditorijas interesēm un vajadzībām. Vēlamais dalībnieku skaits – 20-25 cilvēki.

Apmācību vadītāji

Agnese Hermane – Latvijas Kultūras akadēmijas kultūras menedžmenta un radošo industriju maģistra apakšprogrammas vadītāja, docente – pasniedz kultūras menedžmentu un kultūras projektu vadību. Praktizējusies kultūras organizācijās ārvalstīs – producentu apvienībā „Intercult” (Stokholma), The Felix Meritis Foundation (Amsterdama) u.c., bijusi vairāku starptautisku kultūras projektu vadītāja. Šobrīd ir Valsts Kultūrkapitāla fonda teātra nozares eksperte un padomes locekle. Publicējusies rakstu krājumos par kultūras menedžmentu, vairāku pētījumu par kultūrpolitiku līdzautore. LKA doktorante.

Anda Laķe – Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore, Dr.sc.soc. LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Socioloģijas un psiholoģijas katedras pasniedzēja, politikas ietekmes novērošanas un sociālo pētījumu metodoloģijas eksperte.

Baiba Tjarve – mākslas zinātņu doktore, kultūras menedžere un teātra zinātniece. Dibinājusi un vadījusi Latvijas Jaunā teātra institūtu, kas organizē daudzveidīgus mūsdienu teātra projektus. Publicējusies kultūras izdevumos un dienas laikrakstos par teātri un kultūrpolitikas jautājumiem. Vada seminārus dažādu projektu ietvaros un lasa vieslekcijas Latvijas Kultūras akadēmijā, nodarbojas ar pētniecību kultūrpolitikas jomā.

Ilona Asare – maģistra grāds kultūras menedžmentā Latvijas Kultūras akadēmijā, studējusi Eiropas kultūras plānošanu De Montfort universitātē Lielbritānijā. Strādājusi pie Cēsu kultūrpolitikas un Cēsu – Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2014 pieteikuma izveides.

Papildus informācijai rakstiet info@culturelab.com!