Culturelab 1

Aizvadīts otrais Latvijas kultūras vēstnieku 2026. gada seminārs “Kultūra un tehnoloģijas”

2026.gada 22. oktobrī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā Rīgā notika otrais izglītojošo semināru cikla “Latvijas kultūras vēstnieki 2026: atmiņa, tehnoloģijas un saliedētība” seminārs “Kultūra un tehnoloģijas”, pulcējot kultūras jomas profesionāļus, lai diskutētu par tehnoloģiju attīstību un mākslīgā intelekta iespējām kultūras nozarē.

Semināra mērķis bija paplašināt kultūras profesionāļu izpratni par tehnoloģiju attīstības tendencēm un rosināt izvērtēt, kā digitālie risinājumi var palīdzēt kultūras organizāciju darbā, vienlaikus pievēršot uzmanību drošībai, uzticamībai un nepieciešamajām kompetencēm.

Semināra pirmajā daļā Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, radošā producente un uzņēmēja, “Story Hub” līdzdibinātāja Elizabete Palasiosa iepazīstināja ar aktualitātēm tehnoloģiju jomā un pārmaiņām, kas kultūras nozari skārušas pēdējā gada laikā. Viņa uzsvēra, ka būtiski ir nevis sekot līdzi katram jaunam tehnoloģiskam risinājumam, bet gan izprast tā potenciālu un izvērtēt, vai tas rada reālu vērtību konkrētās organizācijas darbā.

RTU Rīgas Biznesa skolas AI Studio vadītājs Kaspars Mezeriņš pievērsās mākslīgā intelekta nākotnei un cilvēku izvēlēm tā izmantošanā. Sarunā par mākslīgo intelektu tika aktualizēts jautājums par līdzsvaru starp jaunajām iespējām, atbildīgu tehnoloģiju lietojumu un cilvēka lomu lēmumu pieņemšanā.

Turpinājumā Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektore, pētniece un māksliniece Līga Vēliņa aplūkoja tehnoloģijās balstītu mākslu un pārmaiņas mākslinieka darbā. Savukārt Elizabete Palasiosa un mākslīgā intelekta un radošo industriju profesionālis, “Rizz Group” AI vadītājs Toms Zarāns vadīja sesiju par ģeneratīvā mākslīgā intelekta izmantošanu kultūras komunikācijā, pievēršoties iespējām no viena attēla veidot plašāku stāstu.

Semināra noslēgumā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors un kurators Kaspars Vanags iepazīstināja dalībniekus ar izstādi “Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks”. Izstādes iepazīšana papildināja dienas diskusijas par tehnoloģiju attīstību, cilvēka un tehnoloģiju attiecībām un nākotnes izaicinājumiem ar muzeja piedāvātu kultūras un kritiskās refleksijas perspektīvu.

Seminārā tika uzsvērts, ka līdzās digitālo prasmju apguvei arvien svarīgāk ir mācīties orientēties nepārtrauktajās pārmaiņās, tikt galā ar tehnoloģiju radīto spriedzi un pieņemt pārdomātus lēmumus par to, cik daudz un kā tehnoloģijas izmantot. Tehnoloģiju jēgpilna integrācija kultūras nozarē ir saistīta ne tikai ar jaunu rīku apgūšanu, bet arī ar darbinieku kompetenču attīstību, drošu digitālo vidi un spēju izmantot tehnoloģijas atbilstoši kultūras organizācijas mērķiem un vajadzībām.

Semināru organizēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centru un domnīcu “CultureLab”. Izglītojošo semināru ciklu “Latvijas kultūras vēstnieki 2026: atmiņa, tehnoloģijas un saliedētība” finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Cikla noslēdzošais seminārs “Kultūra un saliedētība” notiks novembrī.

Culturelab 1

Aizvadīts pirmais Latvijas kultūras vēstnieku 2026. gada seminārs “Kultūra un atmiņa”

2026. gada 1. oktobrī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī notika pirmais izglītojošo semināru cikla “Latvijas kultūras vēstnieki 2026: atmiņa, tehnoloģijas un saliedētība” seminārs “Kultūra un atmiņa”, pulcējot kultūras centru, kultūrizglītības iestāžu un nevalstisko organizāciju vadītājus un darbiniekus no dažādiem Latvijas reģioniem.

Semināru organizēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un domnīcu “CultureLab”. Tā mērķis bija aktualizēt kultūras atmiņas un vēstures nozīmi mūsdienu sabiedrībā, kā arī iepazīstināt kultūras jomas profesionāļus ar iespējām vēsturisko stāstu, kultūras mantojuma un personisko atmiņu izmantošanā darbā ar vietējām kopienām.

Semināru atklāja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Izglītības un publisko norišu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka, Latvijas Nacionālā kultūras centra sabiedrības līdzdalības projektu koordinatore Aiga Vasiļevska un Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centra vadītāja Ilona Asare.

Semināra pirmajā daļā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Zvidra un muzeja digitālās vietnes “eMuzejs” administratore Ilze Miķelsone dalījās muzeja pieredzē sabiedrības iesaistē un atmiņas dokumentēšanā, iepazīstinot ar projektiem “Gadsimta albums” un “Gadsimta stāsti”. Savukārt Latviešu folkloras krātuves vadītāja Digne Ūdre-Lielbārde pievērsās latviskajam ornamentam mūsdienās – tā nozīmei, izcelsmei un transformācijām no mitoloģijas līdz komercializācijai.

Turpinājumā Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētniece un starpnozaru mākslas grupas SERDE tradicionālās kultūras projektu īstenotāja Ieva Vītola dalījās pieredzē par Tradīciju burtnīcām un cilvēku stāstu saglabāšanu. Savukārt vēsturnieks un Raunas pamatskolas direktors Edgars Plētiens stāstīja par vēstures lomu kopienu stāstu veidošanā, daloties dokumentālās vēstures detektīva “Tas notika šeit” tapšanas pieredzē.

Semināra noslēgumā dalībniekiem bija iespēja iepazīt Latvijas Nacionālā vēstures muzeja jaunās ekspozīcijas “Livonijas pilis” un “Straumējot laiku”, tādējādi teorētiskās diskusijas papildinot ar praktisku muzeja pieredzi.

Seminārs rosināja dalībniekus domāt par to, kā vēsturiskā un kultūras atmiņa var kļūt par nozīmīgu resursu darbā ar vietējām kopienām – ne tikai saglabājot pagātnes liecības, bet arī veidojot piederības sajūtu, stiprinot dialogu starp paaudzēm un radot jaunus stāstus par vietu un tās cilvēkiem.

Izglītojošo semināru ciklu “Latvijas kultūras vēstnieki 2026: atmiņa, tehnoloģijas un saliedētība” finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Cikla ietvaros oktobrī un novembrī paredzēti vēl divi semināri – “Kultūra un tehnoloģijas” un “Kultūra un saliedētība”.

Fotogrāfe Sintija Lazdiņa

Culturelab 1

Aicina pieteikties izglītojošo semināru ciklam “Latvijas kultūras vēstnieki 2026: atmiņa, tehnoloģijas un saliedētība”

Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un domnīcu “CultureLab” aicina Latvijas kultūras centru, kultūrizglītības iestāžu un nevalstisko organizāciju vadītājus un darbiniekus pieteikties izglītojošo semināru ciklam “Latvijas kultūras vēstnieki 2026: atmiņa, tehnoloģijas un saliedētība”, kas notiks klātienē Rīgā un Salaspilī 2026. gada oktobrī un novembrī.

Semināru cikls tiek organizēts Kultūras ministrijas finansētās mācību programmas “Latvijas Kultūras vēstnieki” ietvaros ar mērķi veicināt Latvijas kultūras organizāciju vadītāju un kultūras projektu attīstītāju profesionālo izaugsmi, savstarpējo sadarbību un spēju īstenot pozitīvas pārmaiņas vietējās kopienās, izmantojot kultūras un mākslas potenciālu. Latvijas Kultūras vēstnieku tīkls kopš 2012. gada apvieno aktīvus kultūras nozares profesionāļus no visas Latvijas, kuri stiprina vietējo kopienu piederības sajūtu, sekmē sabiedrības saliedētību un veicina kultūras pieejamību reģionos.

2026.gadā semināru cikla uzmanības centrā būs trīs aktuālas tēmas – kultūras un vēsturiskās atmiņas nozīme mūsdienu sabiedrībā, tehnoloģiju radītās pārmaiņas kultūras jomā, kā arī kultūras loma saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanā. Semināri piedāvās iespēju iepazīt jaunākās tendences, gūt praktiskas idejas darbam vietējās kopienās un diskutēt par kultūras attīstības izaicinājumiem un iespējām Latvijā.

Pirmais seminārs “Kultūra un atmiņa” notiks 2026. gada 1. oktobrī Rīgas pilī sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Semināra uzmanības centrā būs kultūras atmiņas un vēstures stāstu nozīme mūsdienu kultūras procesos. Dalībnieki iepazīs labās prakses piemērus, kā kultūras mantojumu un vēsturiskās liecības integrēt kultūrizglītojošās aktivitātēs, veidojot saistošus un jēgpilnus stāstus dažādām auditorijām. Semināra ietvaros būs iespēja apmeklēt arī jaunizveidoto Latvijas vēstures ekspozīciju “Straumējot laiku”.

Otrais seminārs “Kultūra un tehnoloģijas” notiks 2026. gada 22. oktobrī Rīgā sadarbībā ar Story Hub. Seminārā tiks aplūkoti aktuālie jautājumi kultūras jomas tehnoloģiskās transformācijas kontekstā, pievēršoties mākslīgā intelekta, digitālo rīku un datu izmantošanas iespējām kultūras organizāciju darbā. Dalībnieki diskutēs par to, kā tehnoloģijas ietekmē kultūras satura radīšanu, komunikāciju ar auditorijām, radošos procesus un profesionālo identitāti, kā arī iepazīs praktiskus risinājumus darbam kultūras sektorā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta efektīvas sadarbības pamatprincipiem, kā arī uzvedņu veidošanai un sarunāšanās stratēģijām ar mākslīgo intelektu.

Trešais seminārs “Kultūra un saliedētība” notiks 2026. gada 12. novembrīSalaspils koncertzālē. Seminārs būs veltīts kultūras nozīmei sabiedrības saliedētības, savstarpējās uzticēšanās un piederības sajūtas stiprināšanā. Dalībnieki iepazīsies ar metodēm dažādu paaudžu, interešu grupu un kopienu iesaistīšanai kultūras procesos, analizēs Latvijas labās prakses piemērus un diskutēs par kultūras organizāciju lomu iekļaujošas sabiedrības veidošanā.

Interesenti aicināti pieteikties semināru ciklam līdz 2026. gada 10. augustam, aizpildot pieteikuma anketu tiešsaistē. Dalībnieki tiks reģistrēti pieteikšanās secībā, un vietu skaits ir ierobežots. Priekšroka tiks dota tiem pretendentiem, kuri plāno piedalīties visos trīs semināros. Dalība semināros ir bez maksas. Pēc reģistrācijas apstiprinātie dalībnieki saņems detalizētu semināru programmu un organizatorisko informāciju par norisi.

Culturelab 1

Seminārā „Kultūra un tehnoloģijas” diskutē par kultūras nākotnes formātiem un digitālās ētikas robežām

16. oktobrī prototipēšanas darbnīcā Riga Makerspace noritēja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA), Latvijas Nacionālā kultūras centra un domnīcas CultureLab rīkotais tālākizglītības seminārs “Kultūra un tehnoloģijas”, kas pulcēja 70 kultūras organizāciju pārstāvjus no visas Latvijas.

Seminārs bija veltīts jaunāko tehnoloģiju ietekmei uz kultūras procesiem, lai kopīgi domātu par imersīvo tehnoloģiju, digitālo platformu un mākslīgā intelekta ietekmi uz kultūras nākotni. Dienas gaitā dalībnieki iepazinās ar jauniem stāstniecības formātiem mūsdienās un diskutēja par ētikas un autorības jautājumiem mākslīgā intelekta laikmetā.

Semināru atklāja Latvijas Kultūras akadēmijas lektore un Story Hub līdzdibinātāja Elizabete Palasiosa, iepazīstinot ar imersīvās stāstniecības tendencēm – telpisko skaņu, stāsta sazarošanos, un jauno mediju piedāvātajām iespējām, kas ļauj skatītājam kļūt par līdzautoru. Tālāk sekoja Māra Putna (Studio Perspective, BIMSynch) prezentācija par metaversu un vietējās kultūras digitalizāciju – no virtuālajiem ciemiem līdz hibrīdpasākumiem un digitālās identitātes veidošanai. Savukārt jauno mediju māksliniece Zane Zelmene dalījās savā pieredzē, stāstot par radošo darbu digitālās mākslas vidē un tehnoloģiju ietekmi uz mākslinieka autonomiju.

Semināra centrālais notikums bija paneļdiskusija “Ētika, autorība un mākslīgā intelekta laikmets”, kurā piedalījās filosofs un publicists Rūdis Bebrišs, politoloģe un pētniece Iveta Kažoka, mūzikas producents Rūdolfs Budze (DJ Rudd) un jauno mediju māksliniece Zane Zelmene, spriežot par izaicinājumiem saistībā ar MI straujo ienākšanu ikdienā un jaunradē, liekot pārdomāt radošā darba un autorības konceptus un iespējamos likumiskos regulējumus.

Seminārs tika rīkots sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, kas nesen renovētajās un aprīkotajās jaunajās prototipēšanas darbnīcās Riga Makerspace veido inovatīvu mācību vidi studentiem un Rīgas Dizaina mākslas vidusskolas audzēkņiem. Seminārs “Kultūra un tehnoloģijas” bija noslēdzošais pasākums izglītojošo semināru ciklā “Latvijas kultūras vēstnieki 2025: kopienas, labbūtība un tehnoloģijas”, ko finansēja LR Kultūras ministrija. Semināru cikla dalībniekiem tika izsniegtas LKA tālākizglītības apliecības, apliecinot viņu profesionālo izaugsmi un līdzdalību mūsdienu kultūras vadības aktuālo jautājumu apguvē.

Programma “Latvijas kultūras vēstnieki”, izveidota 2012. gadā, veicina Latvijas kultūras organizāciju vadītāju profesionālo izaugsmi un sadarbību, sniedzot iedvesmu pārmaiņu īstenošanai vietējā sabiedrībā caur kultūras un mākslas aktivitātēm. Šobrīd kultūras vēstnieku sadarbības tīklā darbojas jau vairāk nekā 300 entuziasti no visas Latvijas, kas palīdz apzināties kultūru kā būtisku izaugsmes resursu, stiprina valsts un lokālās piederības apziņu un mobilizē kopienas pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā.

Culturelab 1

Latvijas reģionu kultūras darbinieki tiekas seminārā „Kultūra un veselība” Cēsīs

2. oktobrī Cēsu Izstāžu namā aizvadīts Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra un domnīcas CultureLab rīkotais seminārs “Kultūra un veselība”, kas pulcēja vairāk nekā 70 kultūras darbiniekus – kultūras centru un nevalstisko organizāciju pārstāvjus no visas Latvijas.

Seminārs bija veltīts kultūras un veselības mijiedarbības labākai izpratnei, iepazīstot jaunāko pētījumu un projektu rezultātus par kultūras nozīmi iedzīvotāju labbūtības veicināšanā – aktuālu tēmu Eiropas kultūrpolitikā. Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece Inga Surgunte iepazīstināja ar galvenajiem virzieniem, kuros tiek strādāts abu nozaru sadarbībā – piemēram, radošo novecošanu, dizaina un mākslas centru veidošanu veselības institūcijās, mākslas radošajām aktivitātēm specifisku veselības problēmu gadījumos, mākslas lomu slimību prevencijā un sociālajā iekļaušanā. Dalībnieki piedalījās kopīgās diskusijās par to, kā efektīvāk sadarboties starpnozariski, ņemot vērā dažādo pieredzi kultūras, veselības un sociālajā jomā.

Arī Latvijā ir apkopoti labas prakses piemēri kultūras un veselības starpnozaru projektiem. Ar programmas “Nosūtījums uz muzeju” norisi un rezultātiem Cēsu novadā iepazīstināja kultūras mediatore Baiba Roze. Semināra dalībnieki varēja piedalīties šīs programmas mūzikas darbnīcas paraugdemonstrējumā, ko vadīja dziesminiece Helēna Kozlova. Ar savu brīvprātīgā darba pieredzi slimnīcās un Hospiss.lv, raugoties uz literatūru un mūziku kā dziedinājuma resursu, dalījās Gunita Bārda. Savukārt kuratore Anda Lāce pastāstīja par gūtajām atziņām, organizējot Sansusī labklājības rezidences Susējā un Kalāčos. Semināra noslēgumā dalībnieki viesojās atbalsta centrā “Pērle”, kur iepazinās ar centra pieredzi radošo aktivitāšu un socializēšanās nodrošināšanā sabiedrības grupām ar ierobežotām iespējām.

Seminārs tika rīkots sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību, kas pēdējos gados aktīvi iesaistās kultūras un veselības starpnozaru projektos, ar kultūras un mākslas norišu palīdzību veicinot iedzīvotāju labbūtību.

Seminārs “Kultūra un veselība” bija otrais pasākums izglītojošo semināru ciklā “Latvijas kultūras vēstnieki 2025: kopienas, labbūtība un tehnoloģijas”. Noslēdzošais cikla seminārs būs veltīts jaunāko tehnoloģiju iespējām kultūras procesos. Semināru ciklu finansē LR Kultūras ministrija programmas “Latvijas Kultūras vēstnieki” ietvaros.

Programmas “Latvijas Kultūras vēstnieki” mērķis ir veicināt Latvijas kultūras organizāciju vadītāju un kultūras projektu attīstītāju profesionālo izaugsmi un sadarbību, sniegt iedvesmu pārmaiņu īstenošanai vietējā sabiedrībā caur kultūras un mākslas aktivitātēm. Latvijas kultūras vēstnieku sadarbības tīkls ir izveidots 2012.gadā, un šobrīd tajā darbojās jau vairāk kā 300 entuziasti no visas Latvijas, kas palīdz apzināties kultūru kā būtisku izaugsmes resursu savā kopienā, stiprina valsts un lokālās piederības apziņu un mobilizē pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā.

Culturelab 1

Tālākizglītības seminārā „Kultūra un kopienas” Jūrmalā piedalījušies 70 reģionālo kopienu kultūras līderi

17.septembrī Jūrmalas muzejā aizvadīts Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra un domnīcas CultureLab rīkotais seminārs “Kultūra un kopienas”, kas pulcēja vairāk nekā 70 reģionālo kopienu kultūras līderus – kultūras centru un nevalstisko organizāciju pārstāvjus no visas Latvijas. Seminārs bija veltīts kultūras mantojuma kopienu lomai vietējās identitātes veidošanā un iedvesmoja ar praktiskiem piemēriem, kā tradīcijas un vērtības kļūst par kopienu piederības un attīstības resursu.

Diskusijās tika uzsvērts, ka kultūras mantojums – sākot no vietējām tradīcijām un amatniecības līdz kopienu zīmoliem un tūrisma iniciatīvām – ir nozīmīgs resurss vietējās identitātes stiprināšanā, iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā un ekonomiskajā attīstībā.

Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece un zīmolvedības eksperte Lolita Ozoliņa iepazīstināja ar kultūras mantojuma kopienu jēdzienu un vietas identitātes elementiem, balstoties Vidzemes lībiskās kultūrtelpas iniciatīvu pieredzē.  Raunas kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītāja Ieva Plētiena atklāja savu pieeju Raunas kopienas stiprināšanā un vietējā kultūras mantojuma popularizēšanā. Par Jūrmalas apkaimju iniciatīvām un identitātes veidošanu, balstoties kultūrvēsturē, stāstīja biedrības “Jūrmalas Amatnīca” vadītāja Agnija Saprovska un tūrisma projektu vadītāja Zane Šteinberga. Kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” vadītāja Daina Alužāne iepazīstināja ar Sēlijas kultūras mantojuma resursiem, savukārt Aizputes Renesanses biedrības līdzdibinātāja Inese Tauriņa pastāstīja par Aizputes vēsturiskā mantojuma iedzīvināšanas plāniem.

Seminārs tika rīkots sadarbībā ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldību, kas aktīvi iesaistās nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības projektos. 

Seminārs “Kultūra un kopienas” bija pirmais pasākums izglītojošo semināru ciklā “Latvijas kultūras vēstnieki 2025: kopienas, labbūtība un tehnoloģijas”. Nākamie semināri ciklā būs veltīti kultūras un veselības saiknes stiprināšanai un jaunāko tehnoloģiju iespējām kultūras procesos. Semināru ciklu finansē LR Kultūras ministrija programmas “Latvijas Kultūras vēstnieki” ietvaros.

Programmas “Latvijas Kultūras vēstnieki” mērķis ir veicināt Latvijas kultūras organizāciju vadītāju un kultūras projektu attīstītāju profesionālo izaugsmi un sadarbību, sniegt iedvesmu pārmaiņu īstenošanai vietējā sabiedrībā caur kultūras un mākslas aktivitātēm.Latvijas kultūras vēstnieku sadarbības tīkls ir izveidots 2012.gadā, un šobrīd tajā darbojās jau vairāk kā 300 entuziasti no visas Latvijas, kas palīdz apzināties kultūru kā būtisku izaugsmes resursu savā kopienā, stiprina valsts un lokālās piederības apziņu un mobilizē pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā.