Noslēgušās Latvijas valsts simtgades kultūras vēstnieku mācības

33237623_1651849358255481_8497915192561106944_n

Sekmīgi noslēgušās mācības jaunajiem Latvijas kultūras vēstniekiem – reģionu aktīvajiem kultūras darbiniekiem, kas vēlas īstenot sabiedriski nozīmīgus radošos projektus savā novadā, sagaidot Latvijas valsts simtgadi.

Mācībās piedalījās 25 radoši kultūras projektu īstenotāji no kultūras centriem, muzejiem, kultūrizglītības iestādēm un kultūras mantojuma vietām no visiem Latvijas reģioniem. Dalībnieki dalījās savās idejās dažādu ieceru īstenošanai, iesaistot vietējo sabiedrību un izceļot savas vietas unikālās kultūras vērtības.

Kultūras vēstnieki sava novada vietējai sabiedrībai palīdzēs apzināties vietējo un nacionālo kultūru kā izaugsmes resursu, stiprinās valsts piederības apziņu, veidos izpratni par atvērtu kultūras identitāti un mobilizēs pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā, veicinot izpratni par individuālo atbildību.

Mācību noslēgumā, pēc radošas sesijas Abgunstes muižā kursu dalībnieki atzina, ka ir svarīgi paskatīties ārpus savas jomas ietvariem un uzdrīkstēties veidot jaunas starpnozaru partnerības, sekmējot radošuma pārnesi uz citām nozarēm, kā arī ir būtiski izvērtēt savas vietas kultūras vērtības, atklājot jaunas, neizmantotas iespējas, kas var palīdzēt katras vietas attīstībai. Turklāt ļoti svarīgi ir sajust savstarpēju kolēģu atbalstu radošu ieceru īstenošanā, skatoties pāri novadu robežām.

Šīs bija jau sestais kultūras vēstnieku mācību cikls, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar biedrību “CultureLab”, stiprinot vietējos kultūras līderus viņu tālākajā profesionālajā izaugsmē un veidojot savstarpēju sadarbības tīklu starp aktīvajiem kultūras darbiniekiem, kuru kopējais skaits jau sasniedzis aptuveni 150.

Līdz šim mācībās piedalījušies reģionu kultūras darbinieki, mazākumtautību organizāciju pārstāvji, Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejas dalībnieki, mākslas un mūzikas skolu skolotāji, muzeju un bibliotēku darbinieki, kuri visi šobrīd aktīvi darbojas kultūras vēstnieku statusā, popularizējot Latvijas reģionu kultūras vērtības. Ar Latvijas kultūras vēstnieku veikto darbu Latvijas reģionos var iepazīties, noskatoties raidījumu ciklu “Latvijas Kultūras vēstnieki”.

Jauna tīmekļa vietne par tautas mūzikas instrumentiem Latvijā

koklesPlašākai publikai kļuvusi pieejama jauna tīmekļa vietne www.tautasmuzikasinstrumenti.lv, kas palīdzēs interesentiem iegūt plašākas zināšanas par tautas mūzikas instrumentiem Latvijā. Projekta pirmajā posmā īpaša uzmanība pievērsta koklēm, piedāvājot vairāk nekā 40 mācību video etnogrāfiskās kokles spēles pamatu un repertuāra apguvei.

No plašā tautas mūzikas instrumentu klāsta ir izraudzīti tādi, kuru muzikālās kvalitātes ļautu tos izmantot dažādās mūsdienu muzicēšanas situācijās – no meditācijas līdz koncertskatuvei. Projekta veidotāji cer, ka tīmekļa vietne kalpos kā atspēriena punkts dažu pavisam retu mūzikas instrumentu spēles un izgatavošanas tradīciju atdzimšanai Latvijā, līdzīgi kā to šobrīd var novērot ar koklēm.

“Mūsdienās, kad cilvēki vairs nedzīvo kā senāk un kad ir ieviesušies daudzi mūsdienu kultūrai raksturīgie instrumenti, arvien skaidrāka ir sajūta par to, ka tradicionālo instrumentu nozīme nav mazinājusies, tieši otrādi – tie arvien ir vajadzīgi kultūras daudzveidības un savpatības uzturēšanā, bet galvenais – tie var atklāt jaunus muzikālās izteiksmes apvāršņus, iedvesmot dažādām mūzikas aktivitātēm un piepildīt emocionālo vajadzību pēc savas kultūras saknēm,” saka projekta koncepcijas autors Valdis Muktupāvels. Jaunā mājaslapa lielā mērā balstīta viņa apjomīgajā pētījumā, kas publicēts monogrāfijā “Tautas mūzikas instrumenti Latvijā” (LU Akadēmiskais apgāds, 2017).

Padziļinātai tradicionālās mūzikas kultūras iepazīšanai noderēs tīmekļa vietnē iekļautie ieteicamās literatūras un skaņu ierakstu saraksti. Mūzikas instrumentu meistaru un skolotāju saraksts ir, iespējams, plašākā Latvijā publiski pieejamā datubāze, kas ļaus ikvienam interesentam tik pie sava tautas mūzikas instrumenta vai satikt padomdevēju spēles apguvē.

Plānots turpināt digitālā mācību līdzekļa izstrādi, papildinot citu tautas mūzikas instrumentu sadaļas ar informāciju un video materiāliem šo instrumentu spēles apgūšanai. Tāpat veidotāji cer, ka mūzikas skolas, folkloras kopas, nozares profesionāļi, mūzikas instrumentu meistari, skolotāji, citi interesenti un tautas mūzikas instrumentu spēles entuziasti gan komentēs šajā lapā ievietoto materiālu pielietojamību, gan sniegs jaunus ierosinājumus mājas lapas turpmākai papildināšanai. Saziņai pieejama e-pasta adrese tautasmuzikasinstrumenti@gmail.com.

Digitālā mācību līdzekļa – tīmekļa vietnes idejas autors un uzturētājs ir Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Projekta pirmais posms tapis Valsts pētījumu programmas “Habitus” ietvaros un veidots, sadarbojoties Latvijas Kultūras akadēmijai, biedrībai “Culturelab” un mārketinga aģentūrai “New Black”. Līdzeklis top ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu mērķim “Digitālo mācību līdzekļu izveide”.

Aicina pietiekties mācību ciklam “Latvijas kultūras vēstnieki 2018”

Latvijas kultūras vēstnieki ir ikgadēja mācību programma, ko piedāvā Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar biedrību “CultureLab” vietējo kultūras līderu izaugsmei, palīdzot izprast kultūras kā resursa nozīmību vietējās sabiedrības attīstībai. Mācību programma īstenota jau piecus gadus, un tā ir atzinīgi novērtēta no dalībnieku puses.

Kultūras vēstnieki sava novada vietējai sabiedrībai palīdz apzināties vietējo un nacionālo kultūru kā būtisku izaugsmes resursu, stiprina valsts piederības apziņu, veido izpratni par atvērtu kultūras identitāti un mobilizē pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā, veicinot izpratni par individuālo atbildību. Ar Latvijas kultūras vēstnieku veikto darbu Latvijas reģionos var iepazīties, noskatoties raidījumu ciklu “Latvijas Kultūras vēstnieki”.

Pieteikties mācībām tiek aicināti Latvijas kultūrizglītības iestāžu, kultūras centru, muzeju, bibliotēku un nevalstisko organizāciju vadītāji un darbinieki, kas ieinteresēti sabiedriski nozīmīgu radošo projektu īstenošanā savā novadā. Mācību ilgums plānots 6 dienu garumā 2018.gada 11.-12.aprīlī, 8.-9.maijā (Krimuldas pilī) un 22.-23.maijā (Abgunstes muižā).

Mācību programmas dalībnieki gūs pozitīvu ierosmi savām tālākām iecerēm, iegūs jaunus domu biedrus un uzlabos savas prasmes un zināšanas par dažādiem kultūras vadības aspektiem.

Galvenās mācību tēmas:
–          Kultūra, identitāte un vietrade;
–          Kultūras rosinātas pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā;
–          Kultūras līderība XXI gadsimtā;
–          Kultūras projektu īstenošana komandā.

Apmācības 25 dalībniekiem ar LR Kultūras ministrijas finansējumu tiks nodrošinātas bez maksas.

Interesentus aicinām iepazīties ar mācību programmas aprakstu:

MĀCĪBU PROGRAMMA

Un aizpildīt pieteikuma anketu https://goo.gl/forms/aDyTRsIMc6To7mNG2 līdz 2018.gada 4.aprīļa plkst.10.00. Lūgums no katras organizācijas pieteikt ne vairāk kā vienu dalībnieku. Apstiprinājumus par dalību mācību programmā izvēlētajiem dalībniekiem tiks nosūtīts 2018.gada 5.aprīlī.

Noslēgusies kārtējā mācību programma “Latvijas kultūras vēstnieki 2017” vietējo kultūras līderu izaugsmei reģionos

Sekmīgi noslēgusies mācību programma jaunajiem Latvijas kultūras vēstniekiem – reģionu aktīvajiem kultūras darbiniekiem, kas vēlas īstenot sabiedriski nozīmīgus radošos projektus savā novadā, sagaidot Latvijas valsts simtgadi.

Programmā šoreiz piedalījās 29 Latvijas mākslas un mūzikas skolu, kultūras centru, muzeju, bibliotēku un nevalstisko organizāciju pārstāvji no dažādiem Latvijas reģioniem ar jaunām idejām dažādu ieceru īstenošanai kopā ar vietējām kopienām, izceļot savas vietas unikālās kultūras vērtības.

Kultūras vēstnieki sava novada vietējai sabiedrībai palīdzēs apzināties vietējo un nacionālo kultūru kā izaugsmes resursu, stiprinās valsts piederības apziņu, veidos izpratni par atvērtu kultūras identitāti un mobilizēs pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā, veicinot izpratni par individuālo atbildību.

Programmas noslēgumā to dalībnieki atzina, ka ir svarīgi paskatīties ārpus savas jomas ietvariem un uzdrīkstēties veidot jaunas starpnozaru partnerības, sekmējot radošuma pārnesi uz citām nozarēm, kā arī ir būtiski izvērtēt savas vietas kultūras vērtības, atklājot jaunas, neizmantotas iespējas.

Šis bija jau piektais Latvijas Kultūras vēstnieku mācību cikls, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar biedrību “CultureLab”, stiprinot vietējos kultūras līderus viņu tālākajā profesionālajā izaugsmē un veidojot savstarpēju sadarbības tīklu starp aktīvajiem kultūras darbiniekiem.

Līdz šim Latvijas kultūras vēstnieku programmā piedalījušies reģionu kultūras darbinieki, mazākumtautību organizāciju pārstāvji, Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejas dalībnieki, mākslas un mūzikas skolu skolotāji, kuri visi šobrīd aktīvi darbojas kultūras vēstnieku statusā, popularizējot Latvijas kultūras vērtības. Ar Latvijas kultūras vēstnieku veikto darbu Latvijas reģionos var iepazīties, noskatoties raidījumu ciklu “Latvijas Kultūras vēstnieki”.

Aicina pieteikties apmācību ciklam “Latvijas kultūras vēstnieki 2017”

Latvijas kultūras vēstnieki ir ikgadēja apmācību programma, ko piedāvā Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar biedrību “CultureLab” vietējo kultūras līderu izaugsmei, palīdzot izprast kultūras kā resursa nozīmību vietējās sabiedrības attīstībai. Apmācību programma rīkota jau četrus gadus, un līdz šim ir atzinīgi novērtēta no dalībnieku puses.

Kultūras vēstnieki sava novada vietējai sabiedrībai palīdz apzināties vietējo un nacionālo kultūru kā būtisku izaugsmes resursu, stiprina valsts piederības apziņu, veido izpratni par atvērtu kultūras identitāti un mobilizē pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā, veicinot izpratni par individuālo atbildību. Ar Latvijas kultūras vēstnieku veikto darbu Latvijas reģionos var iepazīties, noskatoties raidījumu ciklu “Latvijas Kultūras vēstnieki”.

Pieteikties apmācībām tiek aicināti Latvijas kultūrizglītības iestāžu, kultūras centru un nevalstisko organizāciju vadītāji un darbinieki, kas ieinteresēti sabiedriski nozīmīgu radošo projektu īstenošanā savā novadā. Apmācību ilgums plānots 6 dienu garumā četros apmācību ciklos šī gada novembrī-decembrī. Apmācību dalībnieki gūs pozitīvu ierosmi savām tālākām iecerēm, iegūs jaunus domu biedrus un uzlabos savas prasmes un zināšanas par dažādiem vadības aspektiem. Apmācības 25 dalībniekiem ar LR Kultūras ministrijas finansējumu tiks nodrošinātas bez maksas.

Interesentus aicinām iepazīties ar apmācību PROGRAMMAS APRAKSTU un aizpildīt PIETEIKUMA ANKETU līdz 20.oktobrim.

Papildus informācija: Latvijas Nacionālā Kultūras centra eksperte Aiga Vasiļevska, Aiga.Vasilevska@lnkc.gov.lv, tel.67228985

Noslēdzies seminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija”

WP_20170817_11_34_26_ProSeminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija”, kas notika 2017.gada 17.augustā Cēsīs, bija kupli apmeklēts – kopā ar lektoriem seminārā piedalījās 63 dalībnieki.

Semināra ietvaros tika runāts gan par to, kāda ir kultūras mantojuma festivālu ietekme uz vietējo un reģionālo attīstību, gan prezentēti konkrētu festivālu piemēri. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika stāstīja par UNESCO lomu kultūras mantojuma saglabāšanā un veicināšanā, savukārt biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti” projektu vadītāja Māra Rozentāle izstāstīja, kā suitu kultūrtelpas saglabāšanu veicinājusi iekļaušana UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama saglabāšana, sarakstā. Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā, prof. Anda Laķe dalījās pārdomās, kā pēdējos gados ir mainījušās kultūras mantojuma pārvaldības formas, arvien pieaugot iedzīvotāju iesaistei. To apliecināja arī Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš, atklājot, kā Cēsu iedzīvotāji līdzdarbojas Cēsu pils viduslaiku dienu veidošanā. Latvijas Kultūras akadēmijas docente Agnese Hermane izsmeļoši izstāstīja par kultūras mantojuma festivālu definīcijām, kā arī to ietekmes mērīšanas grūtībām un izaicinājumiem. Teoriju caur praktiķu skatu punktu lieliski ilustrēja vēl divi pieredzes stāsti – Līgatnes novada “Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centra” direktore Sarmīte Usāne izstāstīja par pirmo pieredzi, veidojot brīvdabas garšu, papīra un sarunu festivālu “Pārceltuve” Līgatnē, savukārt biedrības “Serde” tradicionālās kultūras pētniece un kultūras pasākumu producente Signe Pucena – par jau ikgadējā mākslas un amatniecības gadatirgus “Āboļošana” norisi Aizputē.

Semināra atziņas dalībnieki pārrunāja savstarpējās sarunās, diskusijās, kā arī nemateriālā kultūras mantojuma iedzīvināšanu praksē parādīja Viduslaiku pils dārza saimnieki un Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, prof. Rūta Muktupāvela un pētnieks un etnomuzikologs Valdis Muktupāvels ar nelieliem muzikāliem priekšnesumiem semināra noslēgumā.

Seminārs par kultūras mantojuma festivālu ietekmi un lomu vietējā un reģionālā attīstībā tika rīkots starptautiska pētniecības projekta “Cohere” (“Kritiskais mantojums: identitātes atklāšana un reprezentācija Eiropā”) ietvaros, kurā Latvijas Kultūras akadēmija ir viens no 12 partneriem un kuru vada Ņūkāslas universitāte (Lielbritānija).

Rīkotāji: Latvijas Kultūras akadēmija un Cēsu Kultūras un tūrisma centrs (Eiropas Kultūras centru tīkla dalībnieks) sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo Kultūras centru
Projekta “CoHere: “Critical Heritages: performing and representing identities in Europe” ietvaros un Latvijas Kultūras akadēmijā izveidotās UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras darbības ietvaros.
Rīkotāji un autori ir atbildīgi par semināra programmā ietverto viedokļu izvēli un prezentāciju, un tajā paustie vērtējumi neataino UNESCO organizācijas nostāju un nav tai saistoši.

Semināra prezentācijas:

Baiba Moļņika
Gita Lancere
Sarmīte Usāne
Agnese Hermane
Māra Rozentāle
Anda Laķe
Signe Pucena
Serdes video 1
Serdes video 2

Raksts Cēsu pašvaldības portālā un fotogrāfijas

Dalībnieku kopbilde pēc semināra

20170817_133622

Continue reading “Noslēdzies seminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija””

Seminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija: Kultūras mantojuma festivālu loma vietējā un reģionālā attīstībā”

Aicinām pieteikties dalībai seminārā “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija: Kultūras mantojuma festivālu loma vietējā un reģionālā attīstībā”, kas notiks 2017.gada 17.augustā no pl. 11.00 līdz pl. 17.00 Cēsīs, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā jeb Cēsu Jaunajā pilī, Pils laukumā 9. Dalībnieki: vietēja, reģionāla un nacionāla mēroga politikas veidotāji, kultūras organizāciju pārstāvji un citi interesenti.

Seminārs par kultūras mantojuma festivālu ietekmi un lomu vietējā un reģionālā attīstībā tiek rīkots starptautiska pētniecības projekta “Cohere” (“Kritiskais mantojums: identitātes atklāšana un reprezentācija Eiropā”), kurā Latvijas Kultūras akadēmija ir viens no 12 partneriem un kuru vada Ņūkāslas universitāte (Lielbritānija). Seminārs ir turpinājums diskusijai par kultūras mantojuma festivālu tūrisma potenciālu, kas notika 2017.gada 20.martā Edinburgā Heriota Vata universitātē.

Kultūras mantojuma festivāli var pozitīvi ietekmēt gan indivīdus un nelielas kopienas (sociālā un kultūras kapitāla pieaugums, pozitīva ietekme uz kultūras patēriņu, attīsta spēcīgākas kopienas un veido to identitāti, uzlabo vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti), gan pašvaldību attīstību (ekonomiskā ietekme, darba vietu radīšana, pilsētas vai novada tēla veidošana).

Semināra ietvaros runāsim gan par to, kāda ir kultūras mantojuma festivālu ietekme uz vietējo un reģionālo attīstību, gan apskatīsim dažādus starptautiska un nacionāla mēroga kultūrpolitikas instrumentus šīs ietekmes veicināšanai. Tāpat tiks prezentēti dažādi konkrēti festivālu piemēri.

Lūdzu, līdz 2017.gada 7.augustam reģistrēties šeit: https://goo.gl/forms/sC9MFPlXcFuooMGi1
Dalībnieku skaits ierobežots, Jūsu dalību apstiprināsim e-pastā.
Lūdzu, skatīt semināra programmu šeit.

Rīkotāji: Latvijas Kultūras akadēmija un Cēsu Kultūras un tūrisma centrs (Eiropas Kultūras centru tīkla dalībnieks) sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo Kultūras centru
Projekta “CoHere: “Critical Heritages: performing and representing identities in Europe” ietvaros un Latvijas Kultūras akadēmijā izveidotās UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras darbības ietvaros.
Rīkotāji un autori ir atbildīgi par semināra programmā ietverto viedokļu izvēli un prezentāciju, un tajā paustie vērtējumi neataino UNESCO organizācijas nostāju un nav tai saistoši.