Seminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija: Kultūras mantojuma festivālu loma vietējā un reģionālā attīstībā”

Aicinām pieteikties dalībai seminārā “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija: Kultūras mantojuma festivālu loma vietējā un reģionālā attīstībā”, kas notiks 2017.gada 17.augustā no pl. 11.00 līdz pl. 17.00 Cēsīs, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā jeb Cēsu Jaunajā pilī, Pils laukumā 9. Dalībnieki: vietēja, reģionāla un nacionāla mēroga politikas veidotāji, kultūras organizāciju pārstāvji un citi interesenti.

Seminārs par kultūras mantojuma festivālu ietekmi un lomu vietējā un reģionālā attīstībā tiek rīkots starptautiska pētniecības projekta “Cohere” (“Kritiskais mantojums: identitātes atklāšana un reprezentācija Eiropā”), kurā Latvijas Kultūras akadēmija ir viens no 12 partneriem un kuru vada Ņūkāslas universitāte (Lielbritānija). Seminārs ir turpinājums diskusijai par kultūras mantojuma festivālu tūrisma potenciālu, kas notika 2017.gada 20.martā Edinburgā Heriota Vata universitātē.

Kultūras mantojuma festivāli var pozitīvi ietekmēt gan indivīdus un nelielas kopienas (sociālā un kultūras kapitāla pieaugums, pozitīva ietekme uz kultūras patēriņu, attīsta spēcīgākas kopienas un veido to identitāti, uzlabo vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti), gan pašvaldību attīstību (ekonomiskā ietekme, darba vietu radīšana, pilsētas vai novada tēla veidošana).

Semināra ietvaros runāsim gan par to, kāda ir kultūras mantojuma festivālu ietekme uz vietējo un reģionālo attīstību, gan apskatīsim dažādus starptautiska un nacionāla mēroga kultūrpolitikas instrumentus šīs ietekmes veicināšanai. Tāpat tiks prezentēti dažādi konkrēti festivālu piemēri.

Lūdzu, līdz 2017.gada 7.augustam reģistrēties šeit: https://goo.gl/forms/sC9MFPlXcFuooMGi1
Dalībnieku skaits ierobežots, Jūsu dalību apstiprināsim e-pastā.
Lūdzu, skatīt semināra programmu šeit.

Rīkotāji: Latvijas Kultūras akadēmija un Cēsu Kultūras un tūrisma centrs (Eiropas Kultūras centru tīkla dalībnieks) sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo Kultūras centru
Projekta “CoHere: “Critical Heritages: performing and representing identities in Europe” ietvaros un Latvijas Kultūras akadēmijā izveidotās UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras darbības ietvaros.
Rīkotāji un autori ir atbildīgi par semināra programmā ietverto viedokļu izvēli un prezentāciju, un tajā paustie vērtējumi neataino UNESCO organizācijas nostāju un nav tai saistoši.

Veikts pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs

Biedrība “Culturelab” sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju īstenojusi Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītu pētījumu un sagatavojusi analītisku izdevumu “Kultūras auditorija Latvijā: situācija, procesi, tendences”. Līdzīgi pētījumi Latvijā tiek īstenoti kopš 2007. gada, kas ļauj vērtēt, kā laika gaitā mainījušies Latvijas iedzīvotāju ieradumi kultūras pasākumu apmeklēšanā un līdzdalībā dažādās kultūras aktivitātēs. Šī gada pētījumā īpaša uzmanība pievērsta kultūras auditorijai, analizējot kultūras auditorijas izmaiņas pēdējo gadu laikā un to, ar kādiem izaicinājumiem jārēķinās kultūras pasākumu veidotājiem nākotnē.

Pētījumā veikta kultūras jomas statistikas analīze par pēdējo desmit gadu laika periodu, dažādu pētījumu datu analīze, īstenotas intervijas ar kultūras nozares pārstāvjiem, veikta kultūras pasākumu organizētāju kvantitatīva aptauja, kā arī īstenota Latvijas iedzīvotāju aptauja, aptaujājot kopumā 1040 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījuma rezultātā iegūta plaša informācija par iedzīvotāju kultūras aktivitātēm un padziļināts vērtējums par auditorijas izmaiņām pēdējo gadu laikā, kultūras organizāciju stratēģijām auditorijas piesaistē, u.c. jautājumiem. Ziņojuma noslēgumā tiek raksturoti galvenie izaicinājumi kultūras auditorijas attīstībā nākotnē, kultūras aktivitāšu piedāvājums un pieejamība, kā arī analizēta reģionālo koncertzāļu sniegto pakalpojumu pieejamība. Continue reading “Veikts pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs”

Noslēgušās kultūras vēstnieku apmācības Latvijas mākslas un mūzikas skolu skolotājiem

kultvestn-apmacibas2016. gada 23. novembrī sekmīgi noslēgušās mācības jaunajiem Latvijas kultūras vēstniekiem – Latvijas mākslas un mūzikas skolu vadītājiem un pedagogiem, kuri ne tikai veicina bērnu radošo prasmju attīstību sava pamatdarba ietvaros, bet arī aktīvi iesaistās vietējās kultūrvides veidošanā.

Mācībās piedalījās 30 Latvijas mūzikas un mākslas skolu pārstāvji, informējot par jaunām idejām, sabiedriski nozīmīgiem mākslas un mūzikas projektiem reģionos, sagaidot Latvijas valsts simtgadi.

Apmācību mērķis bija uzlabot skolotāju zināšanas par kultūras lomu sabiedrībā, izpratni par kultūru daudzveidību un identitātes veidošanu globalizācijas apstākļos, kā arī pilnveidot līderības prasmes. Dalībnieki iepazinās ar labas prakses piemēriem – sabiedriski aktīviem kultūras projektiem Cēsīs, Siguldā un Jūrmalā, gūstot iedvesmu tālākai radošai darbībai.

Apmācību noslēgumā to dalībnieki atzina, ka ir svarīgi paskatīties ārpus savas jomas ietvariem un uzdrīkstēties veidot jaunas starpnozaru partnerības, sekmējot radošuma pārnesi uz citām nozarēm. Skolotāji izstrādāja jaunas idejas radošiem sadarbības projektiem starp vairākām Latvijas mākslas un mūzikas skolām, kas varētu tikt iekļauti Latvijas valsts simtgades sagaidīšanas programmā.

Šīs bija jau ceturtās kultūras vēstnieku apmācības, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar biedrību “CultureLab”, aicinot vietējos kultūras līderus palīdzēt savām kopienām apzināties vietējo un nacionālo kultūru kā svarīgu izaugsmes resursu, mobilizējot aktīvai darbībai saliedētas sabiedrības veidošanā.

Līdz šim apmācībās piedalījušies reģionu kultūras darbinieki, mazākumtautību organizāciju pārstāvji un Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejas dalībnieki, kuri visi šobrīd aktīvi darbojas kultūras vēstnieku statusā, popularizējot Latvijas kultūras vērtības.

Diskusijas par kultūras organizāciju atvērtību bērniem “Kuš! Netraucē!” kopsavilkums

kus-netrauceDiskusijā tika organizēta ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Latvijas Nacionālajā kultūras centrā šī gada 11.februārī ar mērķi saprast, vai Latvijas kultūras organizācijās ir pietiekams un atbilstošs piedāvājums bērnu auditorijai, kāda ir pozitīvā pieredze un galvenās problēmas.

Diskusijā izkristalizējās, ka ir piecas galvenās iesaistītās puses – bērni, kultūras organizācijas, vecāki, izglītības iestādes un kultūrpolitikas veidotāji.

Visi iesaistītie arī piedalījās diskusijā, kuras laikā iezīmējās katras puses “jūtīgie jautājumi”. Arī zināmas galējības uzskatos par bērnam atvēlētās brīvības apjomu un kultūras organizāciju vēlmi pēc kārtības un disciplīnas. No šo piecu spēlētāju ieinteresētības, iesaistes, atbalsta un atsaucības ir atkarīga veiksmīga kultūras pasākuma, kas domāts bērnu auditorijai, norise.

Veidojot kultūras piedāvājumu bērnu auditorijai, ir svarīgi atbildēt uz jautājumiem “kas ir bērns?” Un “kāds ir bērns?”, jo bērnu auditorijai ir atšķirīga no pieaugušajiem pasaules uztvere, jau sākot no tīri fiziskām atšķirībām, kā arī ir citas prasības iesaistei, uzmanības noturēšanai u.tml. Tāpat – nepieciešams skaidri nošķirt, kas ir kultūras pasākumi bērniem, kas ir izglītojošie pasākumi un kas ir līdzdalības pasākumi – katram no tiem ir atšķirīgi uzdevumi un norise. Svarīgi arī bērniem šo atšķirību mācīt – kad ir jāsēž mierīgi un klusu jāvēro mākslinieku priekšnesums un kad var just skaļi līdzi un izteikt viedokli. Pastāv ļoti liela atšķirība starp muzeja apmeklējumu un teātra izrādes vai klasiskās mūzikas koncerta apmeklējumu. Izskanēja arī viedoklis, ka kultūras organizācijas, cenšoties būt mūsdienīgas, dažkārt nevietā provocē bērnus līdzdarboties vai izteikt viedokli, pēc tam nespējot panākt bērnu uzmanību tālākajā pasākuma gaitā.

Continue reading “Diskusijas par kultūras organizāciju atvērtību bērniem “Kuš! Netraucē!” kopsavilkums”

Īstenots pētījums par Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 sociālo un ekonomisko ietekmi

Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenots pētījums “Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 sociālā un ekonomiskā ietekme” (autori: Dārta Dīvāne, Līga Grīnberga, Uldis Spuriņš un Baiba Tjarve, biedrība “Culturelab”, 2015). Vaks

Tīklu teorija, kuras pirmsākumi meklējami datorzinātnē, mūsdienās tiek plaši pielietota arī sociālo procesu analīzē. Ar tās palīdzību tiek pētītas informācijas plūsmas sociālajos tīklos, preču un pakalpojumu starptautiskā tirdzniecība, terorisma uzbrukumi un daudzas citas sabiedriskās norises. Šajā ziņojumā tīklu teorija izmantota, lai vizualizētu Rīgas Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2014 (Rīgas 2014) ietvaros notikušo kultūras projektu īstenotāju savstarpējās saites. Lielais programmas Rīga 2014 projektos iesaistīto kultūras nozares pārstāvju skaits un daudzās aktivitātes ļauj iegūt samērā vispusīgu Latvijas kultūras nozari raksturojošu momentuzņēmumu. Savukārt tīklojumu analīze ir labi piemērots rīks, lai šādu momentuzņēmumu izveidotu. Rīga 2014 projektu īstenotāju tīklā iekļauta informācija par 124 no 160 projektiem. Monetārā izteiksmē izveidotais tīkls parāda 8,1 mlj. euro jeb aptuveni 70% nodibinājuma administrētā finansējuma sadalījumu.

Pētījums apliecina ciešo kultūras sektora saikni ar tautsaimniecības sektoru. Neskaitot netiešo ietekmi un nodokļu maksājumus, jau pirmajā projektu īstenošanas fāzē ārpus kultūras sektora aģentiem tiek novirzīta apmēram viena trešā daļa no kultūras projektu finansējuma.

Pētījumā arī analizēts, kas ir tie aktori, kuri Rīga 2014 organizatoru tīklu savieno – te tika ņemti vērā dažādi sasaistes veidi – gan pēc finansiālā apjoma, gan saišu daudzuma, gan to attiecību intensitātes. Būtiskākais no aktoriem, kas saista dažādas tīkla daļas, ir nodokļi. Tomēr tīkls turas kopā ne tikai tāpēc, ka daudzas transakcijas apliekas ar nodokļiem. Ir virkne aktoru, kas savstarpēji sasaista ne tikai kultūras nozares pārstāvjus, bet visu tautsaimniecības sistēmu. No šādiem aktoriem tīklā nozīmīgi ir transporta pakalpojumi, degvielas patēriņš, sakaru pakalpojumi, viesnīcu pakalpojumi, pārtika un ēdināšana, būvmateriāli u.c. Vēl viena būtiska tautsaimniecības joma, kas ir saņēmusi lielāko daļu no ārpus kultūras sektorā tērētās projektu naudas, ir tehniskā un uzbūves nodrošinājuma iegāde (14% no kopējā finansējuma).

No veiktās analīzes varam arī labāk izprast kultūras sektora iekšējo struktūru un projektu organizatoru savstarpējās saiknes. Ja no kopējā tīkla izņem tos aktorus, kas darbojas ārpus kultūras sektora, kopumā var secināt, ka tīkls būtiski nav izmainījies. Projektu īstenotāji, kas darbojas kultūras sektorā, ir vienoti saistīti arī bez ārpus kultūras sektora aktoriem pamatā caur divu nosacītu grupu pārstāvjiem. Pirmkārt, tās ir nacionālas nozīmes kultūras institūcijas, kuras saņēmušas salīdzinoši daudz, bet nelielus maksājumus no daudziem projektu organizatoriem (piemēram, Latvijas nacionālais arhīvs, autoru biedrība AKKA/LAA u.c.). Otra grupa ietver kultūras institūcijas un aģentus, kas Rīga 2014 ietvaros bijuši salīdzinoši intensīvi iesaistīti dažādos projektos un dažādās kapacitātēs. Šī grupa ir saņēmusi mazāk maksājumus nekā pirmā, bet tie ir bijuši salīdzinoši lielāki. Continue reading “Īstenots pētījums par Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 sociālo un ekonomisko ietekmi”