Smiltenes novadā veikta apjomīga kultūras resursu kartēšana

Jaunveidotajā Smiltenes novadā ir veikta apjomīga visa veida kultūras resursu – materiālo un nemateriālo (kultūras un dabas mantojumas vietas, kultūras pieminekļi, radošās organizācijas un personības, vietējās tradīcijas un prasmes, stāsti un leģendas u.c.), identificējot katras pilsētas un pagasta unikālās kultūras vērtības un neizmantotās iespējas. Šāds detalizēts vietējo kultūras vērtību audits palīdzēs veidot tālāko novada kultūras stratēģiju un savstarpējo sadarbību.

Kultūras kartēšanu ir veikuši kultūras centru, bibliotēku un muzeju darbinieki, piedaloties Culturelab un Smiltenes pašvaldības Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvaldes 2021.gada jūnijā rīkotajā darbnīcā “Kultūras resursi un iespējas”. Būtiski, ka vietējo kultūras vērtību apzināšana notikusi, veidojot sarunas ar vietējiem iedzīvotājiem, apkopojot dažādus viedokļus.

Identificētās neizmantotās iespējas, kas balstās kultūrvēsturiskā mantojumā un tā mūsdienīgās radošās interpretācijās, tiks izmantotas tālāko ideju attīstībā, un tuvākā nākotnē mēs varētu redzēt gan jaunus festivālus un svētkus, gan radošā tūrisma maršrutus Apē, Raunā un Smiltenē!

Latvijas kultūras vēstnieki tikušies virtuālajā iedvesmas forumā

Virtuālajā forumā “(NE)IESPĒJAMĀ MISIJA: pieredze un risinājumi kultūrai ierobežotas saskarsmes apstākļos” 21.maijā tikās 150 reģionālie kultūras līderi no visiem Latvijas reģioniem, gūstot iedvesmu tālākam darbam pandēmijas kritiskajos apstākļos.

Forums noritēja ārkārtīgi pozitīvā gaisotnē, uzklausot pieredzes stāstus no dažādām Latvijas vietām, kā novados izdevies rast visdažādākos radošos risinājumus, saglabājot saikni ar auditoriju arī ierobežotas saskarsmes apstākļos. Pieredzes stāsti liecināja, ka visdažādākās darbnīcas un nodarbības ir notikušas ne tikai digitālajā vidē, bet redzamāki ir kļuvuši arī amatiermākslas mēģinājumi pilsētu parkos, laukumos, pludmalē, sniedzot iedzīvotājiem savdabīgu iespēju kļūt par nejaušiem līdzdalībniekiem Dziesmu un deju svētku mēģinājumu procesā.

Pandēmijas laikā māksla lielākā mērā ir iznākusi pilsētvidē ārpus ierastajiem kultūras centriem un izstāžu zālēm, atrodot jaunus eksponēšanas laukumus pilsētu skatlogos, tukšajos afišu stabos vai atrodot vēl citus oriģinālus risinājumus, nokļūstot ikviena skatupunktā. Piemēram, Siguldā koprades laboratorijas izveidotas stikla namiņos centrālās stacijas apkaimē. Valmierā iedzīvotājiem ir bijusi iespēja līdzdarboties liela mēroga foto projektā, kura rezultātā iedzīvotāju lielformāta portreti izvietoti uz visiem labi redzamā Valmieras katlumājas skursteņa. 

Foruma vadītāja Gundega Skudriņa aicināja neaizmirst par piedzīvojuma klātbūtni un dalījās radošajās idejās, ka pārsteigt savu auditoriju. Arī Hanzas Perona vadītāja Ieva Irbina aicināja uzdrīkstēties eksperimentēt un izaicināt auditoriju ar jauniem piedāvājumiem, veidojot jaunas sarunas ar savu auditoriju, veidojot auditorijas gaumi nevis sekojot tās gaumei.

Kopumā foruma dalībnieki atzīmēja vairākus pozitīvos ieguvumus no pandēmijas laika: plašāka pieeja daudz dažādiem digitālajiem resursiem, talantu iepazīšana līdzcilvēkos, veidojot neierastākas sadarbības u.c. pozitīvie ieguvumi, lai gan nākamajā forumā visi vēlētos tomēr tikties klātienē.

“Latvijas kultūras vēstnieki” ir Latvijas Nacionālā kultūras centra veidota sadarbības platforma novadu kultūras līderiem savstarpējas pieredzes apmaiņai un profesionālai pilnveidei. Ar Kultūras ministrijas atbalstu mācību kurss “Latvijas kultūras vēstnieki” tiek organizēts jau astoņus gadus, apvienojot kopīgā sadarbības tīklā jau vairāk kā 200 dalībniekus. Kultūras vēstnieki vietējai sabiedrībai palīdz apzināties vietējo un nacionālo kultūru kā būtisku izaugsmes resursu, stiprina valsts piederības apziņu, veido izpratni par atvērtu kultūras identitāti un mobilizē pozitīvām pārmaiņām saliedētas, atbildīgas sabiedrības veidošanā.

Izveidota pirmā Daugavpils kultūras attīstības programma

Culturelab sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldi ir izveidojuši pirmo stratēģisko plānu Daugavpils kultūras nozares mērķtiecīgai attīstībai.

Izstrādātā Daugavpils pilsētas kultūras attīstības programma 2021.-2027.gadam ir balstīta iedzīvotāju vajadzību izpētē, un tās izveidē aktīvi iesaistījās vietējās kultūras iestādes, biedrības un aktīvās radošās personas. 2021.gada sākumā tika organizēta plaša iedzīvotāju aptauja, kultūras darbinieku fokusgrupas un intervijas, kuru rezultāti atspoguļoti publicētajā pētījumā “Kultūras patēriņš, aktivitātes un līdzdalība Daugavpils pilsētā”. Dažādos koprades pasākumos un virtuālajās ideju darbnīcās piedalījās ap 200 dalībnieki. 

Gatavojoties Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titula iegūšanai ciešā sadarbībā ar Daugavpils kultūras organizāciju pārstāvjiem ir veikts nopietns esošo pilsētas kultūras resursu un norišu audits, apzinātas iedzīvotāju kultūras vajadzības un ir noteikti izaugsmes virzieni. Programma paredz dinamisku starpnozaru un starptautiskās sadarbības izvēršanu nākamajos septiņos gados, dažādu sabiedrības grupu iesaisti kultūras piedāvājuma veidošanā un videi draudzīgu rīcību ieviešanu pasākumu rīkošanā.

Programmas izstrādē ir ņemti vērā Eiropas pilsētās akceptētie labas mūsdienīgas kultūras pārvaldības principi, rūpējoties par iekļaujošu un ilgtspējīgu kultūras attīstību un domājot par dažādu sabiedrības grupu līdzdalības iespējām. Kultūras pārvaldes plānos ir veidot sadarbības platformu visiem Daugavpils radošajiem, sniedzot atbalstu profesionālai izaugsmei un starptautisko sakaru veidošanai, ceļot kopējo kultūras piedāvājuma kvalitāti.

Daugavpils pilsētas kultūras attīstības programma 2021.-2027.gadam

Programmas kopsavilkums.

28.janvārī notiks Latvijas – Portugāles Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 kandidātpilsētu sadarbības veidošanas tiešsaistes seminārs

2021.gadā tiek turpināts Eiropas Parlamenta deputātes Daces Melbārdes un domnīcas “CultureLab” rīkotais tiešsaistes semināru cikls “Nākotnes radošās pilsētas” ar starptautisku ekspertu lekcijām par tēmām, kas būtiskas augstvērtīgu Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu pieteikumu sagatavošanai.

28.janvārī notiks pirmais tiešsaistes seminārs, kas būs veltīts starptautiskai kultūras sadarbībai, kurā Eiropas kultūras galvaspilsētas vērtēšanas komisijas bijusī locekle Kristīna Farinja (Portugāle) iepazīstinās ar labas prakses principiem Eiropas kultūras sadarbības projektu sagatavošanā.

Latvijas un Portugāles Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titula kandidātpilsētas ir aicinātas semināra ietvaros iepazīstināt ar katras pilsētas kultūras profilu un sadarbības prioritātēm, veidojot īsas prezentācijas. Pilsētu sniegtā informācija tiks apkopota kopīgā pārskatā, sniedzot iespēju ikvienai pilsētai gūt uzskatāmu informāciju par iespējamiem sadarbības partneriem un kontaktpersonām, lai tālāk varētu strādāt pie konkrētu Latvijas-Portugāles sadarbības projektu attīstīšanas. Pilsētas ir aicinātas reģistrēties semināram līdz 25.janvārim, aizpildot pieteikuma anketu https://rb.gy/2649nd.

Semināra norisi finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta Eiropas konservatīvo un reformistu grupa (ECR Group).  Semināru organizē Dace Melbārde sadarbībā ar “CultureLab” un “ArtCēsis”.

Informācija par sadarbības vebināru Latvijas un Portugāles Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 kandidātpilsētām.

Plašāka informācija: info@culturelab.com, + 371 26596186 (Ieva Hmieļevska).

8.Latvijas kultūras vēstnieku kurss noslēdz mācības tiešsaistē

Sekmīgi noslēdzies ikgadējais Latvijas Nacionālā kultūras centra un domnīcas CultureLab rīkotais profesionālās pilnveides kurss “Latvijas kultūras vēstnieki 2020”. Latvijas kultūras vēstnieku pulkam pievienojušies 24 jauni kultūras līderi – aktīvi Latvijas reģionu kultūras darbinieki, kuri vēlas īstenot sabiedriski nozīmīgus radošos projektus savā novadā.

Latvijas kultūras vēstnieki jauniegūtās zināšanas un iedvesmu liks lietā, lai sava novada vietējai sabiedrībai palīdzētu apzināties kultūru kā izaugsmes un pārmaiņu resursu. Kultūras līderi stiprinās savas organizācijas, valsts un vietējās kopienas piederības apziņu, veidos izpratni par atvērtu kultūras identitāti un mobilizēs pozitīvām pārmaiņām.

Kursu programmā 2020.gada oktobrī-decembrī piedalījās 24 radoši kultūras projektu īstenotāji no kultūras centriem, muzejiem, kultūrizglītības iestādēm, nevalstiskām organizācijām un kultūras mantojuma vietām visos Latvijas reģionos.

Kursa programma pamudināja  būtiski izvērtēt savas vietas kultūras vērtības, atklājot jaunas, neizmantotas iespējas, kas var palīdzēt katras vietas attīstībai. Dalībnieki diskutēja par 21.gadsimta kultūras līderiem nepieciešamajām prasmēm, apguva komunikācijas un sadarbības veidošanas prasmes, kas ļoti būtiskas mūsdienās, lai kultūras norisēs spētu iesaistīt kopienas, pulcināt jaunus atbalstītājus un jaunas auditorijas, domājot par katras vietas kultūras identitātes stiprināšanu. Kursa dalībnieki guva iedrošinājumu veidot jaunas starpnozaru partnerības, sekmējot kultūras ieguldījumu citu sabiedrībai nozīmīgu jomu, piemēram, veselība un izglītība, attīstībā. Dalībnieki atzina, ka ir svarīgi sajust savstarpēju kolēģu atbalstu gan kopēju sasāpējušu jautājumu risināšanā, gan radošu ieceru īstenošanā, skatoties pāri novadu robežām.

Šis bija jau astotais kultūras vēstnieku mācību cikls, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar domnīcu CultureLab, stiprinot vietējos kultūras līderus viņu tālākajā profesionālajā izaugsmē un veidojot savstarpēju sadarbības tīklu starp aktīvajiem kultūras darbiniekiem, kuru kopējais skaits sniedzas tuvu 200. Šogad mācības norisinājās daļēji klātienē, daļēji tiešsaistē, dalībniekiem sekmīgi izmantojot digitālās komunikācijas platformas.

Līdz šim Latvijas kultūras vēstnieku kursu programmā piedalījušies reģionu kultūras darbinieki, mākslas un mūzikas skolu skolotāji, muzeju un bibliotēku darbinieki, mazākumtautību organizāciju pārstāvji, Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejas dalībnieki, kultūras nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri visi šobrīd aktīvi darbojas kultūras vēstnieku statusā, popularizējot Latvijas reģionu kultūras vērtības.

Aicina uz semināru par līdzdalības mākslu Lūznavas muižā 15.oktobrī

Līdzdalības mākslā vai kopienas mākslā (tulkojumā no angļu valodas ‘participative arts’ vai ‘community arts’) auditorija tiek tieši iesaistīta radošajā procesā un mākslas darba satura veidošanā, ļaujot kļūt par līdzautoru. Kopienas mākslas aktivitātes ir balstītas profesionālo mākslinieku dialogā ar vietējo sabiedrību, iesaistot auditorijas, kas citkārt varētu nepiedalīties mākslas aktivitātēs. Mērķis šādām aktivitātēm ir ne tikai māksliniecisks, bet arī sociāls, veicinot kopienas saliedēšanu un sociālo aktīvismu. ​

Seminārā iepazīstinās ar kopienas mākslas iniciatīvu rīkošanas specifiku un nepieciešamajām prasmēm, ar pasaulē un Latvijā īstenotajiem kopienas mākslas piemēriem, kā arī tiks attīstītas idejas kopienas mākslas projektiem. Semināru vadīs domnīcas “Culturelab” vadītāja Ilona Asare un režisore Krista Burāne.

Pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji, radošie pašnodarbinātie aicināti piedalīties seminārā bez maksas, aizpildot tiešsaistes pieteikumu līdz 2020.gada 8.oktobrim.

Seminārs tiek rīkots projekta “Līdzdalības māksla” ietvaros, ko finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Papildu informācija: Ieva Hmieļevska, 26596186, ieva@culturelab.com

Semināra programma

10:00       Rīta kafija un reģistrēšanās

10:30       Ievads un iepazīšanās.

10:40       Lūznavas muižas pieredze kopienas mākslas projektu īstenošanā. Inga Žirgule, Lūznavas muižas kultūras projektu koordinatore.

11:00       Līdzdalības jeb kopienas mākslas projektu veidošanas mērķi un specifika, projektu piemēri Eiropā un pasaulē . Ilona Asare, biedrība Culturelab

12:30       Kafijas pauze

12:45       Par satikšanos. Līdzdalības izrādes Latvijā. Režisore Krista Burāne

14:15       Kafijas pauze

15:00       Līdzdalības mākslas projektu ideju attīstīšanas darbnīca. Baiba Tjarve, biedrība Culturelab

16:30       Noslēgums

#NVOFonds2020 #Līdzdalībasmāksla