Ziemeļu Baltijas Kopienas mākslas forums Rīgā 20.-21.aprīlī

20.-21. aprīlī Rīgā ISSP galerijā Berga bazārā, Rīgā notiks Ziemeļu Baltijas Kopienas mākslas forums, ko rīko topošais Ziemeļu un Baltijas valstu Kopienas mākslas sadarbība tīkls.

Kopienas māksla (community art) paredz vietējās sabiedrības līdzdalību mākslas projektu realizācijā dialogā ar profesionāliem māksliniekiem, balstoties kopienas vajadzību īstenošanā un iesaistot mākslas procesos auditorijas, kas citkārt varētu nepiedalīties. Lai gan kopienu kontekstā īstenoto projektu klāsts ir dažāds, veiksmīgākajos projektos uzsvars tiek likts uz dalībnieku attīstību, radošajiem procesiem un mākslinieciskajiem rezultātiem. Mākslas veidošana ar cilvēkiem prasa godīgus noteikumus un drošu vidi, kur cilvēki var apstrīdēt idejas, bezbailīgi eksperimentēt, apgūt jaunas prasmes, izteikt savas domas un tikt cienīti.

Forumā kultūras projektu vadītāji un mākslinieki dalīsies savā pieredzē par īstenotajiem kopienas mākslas projektiem Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā. Foruma ievadā plaši pazīstamais kopienas mākslas eksperts Fransuā Matarasso, grāmatas ” A Restless Art” autors no Liebritānijas iepazīstinās ar savu skatījumu uz līdzdalības un kopienas mākslas izaicinājumiem, balstoties savā ilggadīgā starptautiskā pieredzē.

Savukārt forumā otrā dienā dalībniekiem būs iespēja piedalīties divās rosinošās darbnīcās radošās producentes Ievas Niedres (Fonds Initium) un režisores Kristas Burānes vadībā, domājot par kopienas mākslas projektu attīstību arī sarežģītās krīzes situācijās.

Foruma programma.

Darba valoda – angļu. Iepriekšēja pieteikšanās līdz 19.aprīlim.

Dalība forumā ir bez maksas, un tas tiek rīkots ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Kultūra” atbalstu sadarbības tīkla “Nordic-Baltic Community Arts” attīstībai.

Aicina pieteikties tālākizglītības programmā “Latvijas kultūras vēstnieki 2022”

Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar domnīcu “CultureLab” un Latvijas kultūras akadēmiju aicina Latvijas kultūras centru, kultūrizglītības iestāžu un nevalstisko organizāciju vadītājus un darbiniekus, kurus interesē sabiedriski nozīmīgu radošo projektu īstenošana savā apkaimē, pieteikties iedvesmojošā un izzinošā tālākizglītības programmā “Latvijas Kultūras vēstnieki”.

Programmas mērķis ir veicināt Latvijas kultūras organizāciju vadītāju un kultūras projektu attīstītāju profesionālo izaugsmi un sadarbību, sniegt iedvesmu pārmaiņu īstenošanai vietējā sabiedrībā caur kultūras un mākslas aktivitātēm.

Kultūras vēstnieki jeb kopienu kultūras līderi palīdz apzināties kultūru kā būtisku izaugsmes resursu savā kopienā, stiprina valsts un lokālās piederības apziņu, mobilizē pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā. Programmu kopš 2012.gada ir absolvējuši jau vairāk kā 200 dalībnieki, kas veido aktīvu Latvijas kultūras vēstnieku sadarbības tīklu.

Šogad pēc ilgāka pārtraukuma ir rasta iespēja organizēt programmas norisi klātienē 5 dienu garumā dažādās Latvijas kultūrvietās (9.-10.maijā Līgatnē, 24.-25.maijā Rāmavā un 8.jūnijā Rīgā). 20 programmas dalībniekiem būs iespēja klātienē dalīties pieredzē ar domu biedriem no visas Latvijas. Mācību programmā ietvertas gan lekcijas, gan interaktīvas apmācību metodes – grupu uzdevumi un refleksija, aktīvi iesaistoties kopīgajā mācību procesā visiem dalībniekiem.

Rezultātā programmas dalībnieki gūs labāku izpratni par kultūras nozīmi vietas un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā, prasmes vietējo kultūras vērtību apzināšanā, kartēšanā un attīstīšanā, zināšanas par dažādām koprades un ideju ģenerēšanas metodēm, attīstot individuālās līderības prasmes. Potenciālos dalībniekus lūdzam rūpīgi iepazīties ar programmas aprakstu.

Dalībnieku atlase tiks veikta, balstoties uz pieteikumā norādīto motivāciju aktīvai līdzdalībai mācību programmā. Pieteikuma anketu lūdzam aizpildīt līdz 22.aprīlim.

Papildu informācija: Una Arbidāne, Una.Arbidane@lka.edu.lv, tel.26401649.

Gundegas Laiviņas tiešsaistes darbnīca 6.aprīlī

6.aprīlī pl.15:00 notiks Gundegas Laiviņas tiešsaistes darbnīca angļu valodā “Creating with communities: human, non-human, more-than-human” Zoom platformā ar iepriekšēju reģistrāciju.

Dalība darbnīcā ir bez maksas, un tā tiek rīkota ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Kultūra” atbalstu sadarbības tīkla “Nordic-Baltic Community Arts” attīstībai.

Plašāka informācija mājas lapas sadaļā “Nordic-Baltic Community Arts network” un https://www.facebook.com/events/702962780705968

Smiltenes novadā veikta apjomīga kultūras resursu kartēšana

Jaunveidotajā Smiltenes novadā ir veikta apjomīga visa veida kultūras resursu – materiālo un nemateriālo (kultūras un dabas mantojumas vietas, kultūras pieminekļi, radošās organizācijas un personības, vietējās tradīcijas un prasmes, stāsti un leģendas u.c.), identificējot katras pilsētas un pagasta unikālās kultūras vērtības un neizmantotās iespējas. Šāds detalizēts vietējo kultūras vērtību audits palīdzēs veidot tālāko novada kultūras stratēģiju un savstarpējo sadarbību.

Kultūras kartēšanu ir veikuši kultūras centru, bibliotēku un muzeju darbinieki, piedaloties Culturelab un Smiltenes pašvaldības Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvaldes 2021.gada jūnijā rīkotajā darbnīcā “Kultūras resursi un iespējas”. Būtiski, ka vietējo kultūras vērtību apzināšana notikusi, veidojot sarunas ar vietējiem iedzīvotājiem, apkopojot dažādus viedokļus.

Identificētās neizmantotās iespējas, kas balstās kultūrvēsturiskā mantojumā un tā mūsdienīgās radošās interpretācijās, tiks izmantotas tālāko ideju attīstībā, un tuvākā nākotnē mēs varētu redzēt gan jaunus festivālus un svētkus, gan radošā tūrisma maršrutus Apē, Raunā un Smiltenē!

Latvijas kultūras vēstnieki tikušies virtuālajā iedvesmas forumā

Virtuālajā forumā “(NE)IESPĒJAMĀ MISIJA: pieredze un risinājumi kultūrai ierobežotas saskarsmes apstākļos” 21.maijā tikās 150 reģionālie kultūras līderi no visiem Latvijas reģioniem, gūstot iedvesmu tālākam darbam pandēmijas kritiskajos apstākļos.

Forums noritēja ārkārtīgi pozitīvā gaisotnē, uzklausot pieredzes stāstus no dažādām Latvijas vietām, kā novados izdevies rast visdažādākos radošos risinājumus, saglabājot saikni ar auditoriju arī ierobežotas saskarsmes apstākļos. Pieredzes stāsti liecināja, ka visdažādākās darbnīcas un nodarbības ir notikušas ne tikai digitālajā vidē, bet redzamāki ir kļuvuši arī amatiermākslas mēģinājumi pilsētu parkos, laukumos, pludmalē, sniedzot iedzīvotājiem savdabīgu iespēju kļūt par nejaušiem līdzdalībniekiem Dziesmu un deju svētku mēģinājumu procesā.

Pandēmijas laikā māksla lielākā mērā ir iznākusi pilsētvidē ārpus ierastajiem kultūras centriem un izstāžu zālēm, atrodot jaunus eksponēšanas laukumus pilsētu skatlogos, tukšajos afišu stabos vai atrodot vēl citus oriģinālus risinājumus, nokļūstot ikviena skatupunktā. Piemēram, Siguldā koprades laboratorijas izveidotas stikla namiņos centrālās stacijas apkaimē. Valmierā iedzīvotājiem ir bijusi iespēja līdzdarboties liela mēroga foto projektā, kura rezultātā iedzīvotāju lielformāta portreti izvietoti uz visiem labi redzamā Valmieras katlumājas skursteņa. 

Foruma vadītāja Gundega Skudriņa aicināja neaizmirst par piedzīvojuma klātbūtni un dalījās radošajās idejās, ka pārsteigt savu auditoriju. Arī Hanzas Perona vadītāja Ieva Irbina aicināja uzdrīkstēties eksperimentēt un izaicināt auditoriju ar jauniem piedāvājumiem, veidojot jaunas sarunas ar savu auditoriju, veidojot auditorijas gaumi nevis sekojot tās gaumei.

Kopumā foruma dalībnieki atzīmēja vairākus pozitīvos ieguvumus no pandēmijas laika: plašāka pieeja daudz dažādiem digitālajiem resursiem, talantu iepazīšana līdzcilvēkos, veidojot neierastākas sadarbības u.c. pozitīvie ieguvumi, lai gan nākamajā forumā visi vēlētos tomēr tikties klātienē.

“Latvijas kultūras vēstnieki” ir Latvijas Nacionālā kultūras centra veidota sadarbības platforma novadu kultūras līderiem savstarpējas pieredzes apmaiņai un profesionālai pilnveidei. Ar Kultūras ministrijas atbalstu mācību kurss “Latvijas kultūras vēstnieki” tiek organizēts jau astoņus gadus, apvienojot kopīgā sadarbības tīklā jau vairāk kā 200 dalībniekus. Kultūras vēstnieki vietējai sabiedrībai palīdz apzināties vietējo un nacionālo kultūru kā būtisku izaugsmes resursu, stiprina valsts piederības apziņu, veido izpratni par atvērtu kultūras identitāti un mobilizē pozitīvām pārmaiņām saliedētas, atbildīgas sabiedrības veidošanā.

Izveidota pirmā Daugavpils kultūras attīstības programma

Culturelab sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldi ir izveidojuši pirmo stratēģisko plānu Daugavpils kultūras nozares mērķtiecīgai attīstībai.

Izstrādātā Daugavpils pilsētas kultūras attīstības programma 2021.-2027.gadam ir balstīta iedzīvotāju vajadzību izpētē, un tās izveidē aktīvi iesaistījās vietējās kultūras iestādes, biedrības un aktīvās radošās personas. 2021.gada sākumā tika organizēta plaša iedzīvotāju aptauja, kultūras darbinieku fokusgrupas un intervijas, kuru rezultāti atspoguļoti publicētajā pētījumā “Kultūras patēriņš, aktivitātes un līdzdalība Daugavpils pilsētā”. Dažādos koprades pasākumos un virtuālajās ideju darbnīcās piedalījās ap 200 dalībnieki. 

Gatavojoties Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titula iegūšanai ciešā sadarbībā ar Daugavpils kultūras organizāciju pārstāvjiem ir veikts nopietns esošo pilsētas kultūras resursu un norišu audits, apzinātas iedzīvotāju kultūras vajadzības un ir noteikti izaugsmes virzieni. Programma paredz dinamisku starpnozaru un starptautiskās sadarbības izvēršanu nākamajos septiņos gados, dažādu sabiedrības grupu iesaisti kultūras piedāvājuma veidošanā un videi draudzīgu rīcību ieviešanu pasākumu rīkošanā.

Programmas izstrādē ir ņemti vērā Eiropas pilsētās akceptētie labas mūsdienīgas kultūras pārvaldības principi, rūpējoties par iekļaujošu un ilgtspējīgu kultūras attīstību un domājot par dažādu sabiedrības grupu līdzdalības iespējām. Kultūras pārvaldes plānos ir veidot sadarbības platformu visiem Daugavpils radošajiem, sniedzot atbalstu profesionālai izaugsmei un starptautisko sakaru veidošanai, ceļot kopējo kultūras piedāvājuma kvalitāti.

Daugavpils pilsētas kultūras attīstības programma 2021.-2027.gadam

Programmas kopsavilkums.