Semināru cikls “Nākotnes radošās pilsētas”
Tiešsaistes semināru cikls “Nākotnes radošās pilsētas” turpina Eiropas Parlamenta deputātes Daces Melbārdes un domnīcas “CultureLab” rīkoto informatīvo un izglītojošo pasākumu sēriju, kuras mērķis ir veicināt Latvijas pilsētu iesaisti atlasē par Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 godu ar augstvērtīgiem un konkurētspējīgiem pieteikumiem. Semināru norisi finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta Eiropas konservatīvo un reformistu grupa (ECR Group).
9.SEMINĀRS: “Pilsētplānošanas metodes gudrai un ilgstpējīgai sabiedrībai” 11.05.2021.
👉 Reģistrēšanās semināram līdz 11.maijam: https://bit.ly/2QkdaLY
👉 Elke Pahl-Weber prezentācija
👉 Marielle Furnes Mannseth un Anne-Lise Sagen Major, United Future Lab Norway prezentācija
8.SEMINĀRS: “Māksla publiskā telpā. Marseļas, Eiropas kultūras galvaspilsētas 2013 pieredze” 23.04.2021.
👉 Reģistrēšanās semināram līdz 23.aprīlim: https://bit.ly/3dSoHdK
👉 Sébastien Cavalier prezentācija
👉 Loïc Magnant prezentācija
👉 Jean-Sébastien Steil prezentācija
7.SEMINĀRS: “KULTŪRAS PLĀNOŠANA KULTŪRAS VIETĀM” 13.04.2021.
Kultūras plānošana kļuvusi par plaši lietotu metodi, lai veidotu iekļaujošas kopienas, veicinātu līdzdalību un attīstītu kopienas radošās spējas. Gudra kultūrplānošanas metodes izmantošana veicina vienlīdzīgu visu ieinteresēto pušu (pašvaldības lēmumpieņēmēju, iedzīvotāju un mākslinieku) iesaistīšanos un līdzdalību apkaimju attīstībā. Ar Dānijas Kultūras Institūta atbalstu seminārā aplūkosim projekta UrbCulturalPlanning apkopoto pieredzi un atziņas no Eiropas kultūras galvaspilsētas Orhūsas (2017) īstenotājiem.
1. Emīls Rode (LV), UrbCulturalPlanning stratēģis, dizaina un inovāciju speciālists un projektu eksperts, runās par tematu “Kultūras plānošana kā pilsētas sociālo inovāciju metode”.
2. Trevors Davies (DK) ir pilsētplānotājs un viens no Metropolis mākslas un performanču platformas vadītājiem, bijušais Eiropas kultūras galvaspilsētas projektu Kopenhāgenā (1996) un Orhūsā (2017) vadītājs un līdzveidotājs, Ziemeļvalstu pilsētu laboratorijas iniciators. Viņa tēma būs “Eiropas kultūras galvaspilsēta – Mind The Gap”.
3. Hans-Peters Degens (DK) ir Orhūsas Universitātes Komunikācijas un kultūras skolas asociētais profesors un savā runā pievērsīsies Orhūsas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta rezultātu izvērtēšanas pieredzei.
👉 Reģistrešanās semināram līdz 13.aprīlim: https://bit.ly/39QY1ZD
👉 Emīla Rodes prezentācija
👉 Trevora Davies prezentācija
👉 Hans -Peter Degens prezentācija
👉 Orhūsas EKG ietkemes pētījums
👇 Semināra video (angļu valodā) 👇
6. seminārs: “veiksmes atslēga: prasmju attīstīšana kultūras kopienas stiprināšanai” 23.02.2021.
Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta īstenošanas veiksme ir atkarīga no cilvēkiem. Ne tikai no kodolkomandas, bet plašākas kopienas prasmēm, zināšanām, pieredzes un gatavības pilnā mērā izmantot Eiropas kultūras gada sniegtās priekšrocības. Kā atbalstīt vietējo radošo un kultūras kopienu un kā iesaistīt galvenās ieinteresētās puses un radīt paliekošu Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta ietekmi? Kā mainīgajos apstākļos nodrošināt Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta norišu fizisko un digitālo klātbūtni? Uz šiem jautājumiem atbildēs kultūrpolitikas un radošo industriju eksperts Ragnars Sīls (Ragnar Siil) no Creativity Lab (Igaunija). Reģistrēšanās semināram līdz 22.februārim: 👉 https://bit.ly/3cw0cE2
Semināra prezentācija – Ragnārs Sīls 👉 šeit
Semināra video (angļu valodā) – Ragnārs Sīls 👉
5.SEMINĀRS: “Eiropas dimensija un EKG mākslinieciskās programmas kritēriji kā eiropas kultūras sadarbības virzītāji” 28.01.2021.
“Ātrais randiņš” digitālā formātā jeb 7 Latvijas un 8 Portugāles pilsētu tikšanās, lai savstarpēji iepazītos un nolūkotu partnerus turpmākai sadarbībai, veidojot “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” konkursa pieteikumus. Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukums nav tikai tituls, tas ir pilsētu izaugsmes process, kuram ir spēja vairāku gadu gaitā mainīt gan pilsētas kultūrtelpu, pilsētvidi, pašus pilsētas iedzīvotājus un pieredzi, kuru gūst pilsētas viesi. 2027.gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētu kļūs viena Latvijas un viena Portugāles pilsēta, tāpēc abu valstu pilsētas sadarbības idejas un iniciatīvas attīsta jau savu pieteikumu sagatavošanas fāzē un dziļāku sadarbību turpina pēc uzvaretāju apstiprināšanas. Vairākām pilsētām jau pašreiz izveidojušās draudzīga saites, bet šāda neformāla tikšanās ļauj iepazīt arī citu kandidātu sadarbības nodomus un sadarbības iespējas. Iedvesmu un labās prakses piemērus starptautiskai sadarbībai, kuras fokusā ir Eiropas dimensijas aspekti, sniedz Kristīna Farinja – neatkarīga kultūtras un radošās ekonomikas eksperte, kas aizvadītajos gados darbojusies kā strptautiskās žūrijas locekle Eiropas kultūras galvaspilsētu atlases un novērtēšanas komisijā (2015-2020).
Semināra video (angļu valodā) – Kristīna Farinja 👉
4.SEminārS: “Kultūrā balstīta pilsētas attīstība: veiksmīgas stratēģijas un ilgtermiņa ieguvumi” 10.12.2020.
Kā panākt, lai EKG pieteikums ir ciešā saiknē ar pilsētas ilgtermiņa attīstības mērķiem un sniedz paliekošus rezultātus, un kā mērīt EKG projekta ietekmi? Uz šiem jautājumiem atbild pieredzes bagātas un aizrautīgas kultūras pētnieces – Beatrise Garsija un Anda Laķe. Beatrise Garsija ir kultūras ietekmes pētniece Liverpūles Universitātē un Kultūras vērtības pētniecības centra līdzpriekšsēdētāja, kas jau daudzus gadus nodevusies tieši Eiropas kultūras galvaspilsētas ietekmes pētīšanai. 34 gadu garumā no 60 dažādām EKG projektu rīkotājpilsētām uzkrātā pieredze, kas reprezentē 30 dažādas Eiropas valstis, ir apjomīgs izziņas materiāls. Vadoties no šī apjomīgā pētījuma, Batrise Garsija sniedz būtiskas atziņas par to, kas vienā Eiropas valstī strādā un kas citā nestrādā, un kādi faktori jāņem vērā veidojot Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumu, lai tas vienlaikus kļūtu par pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģiju ar paliekošu ietekmi un nostiprina ilgstošu un auglīgu saikni starp kultūras, ekonomikas, vides un sociālo sektoru.
Anda Laķe ir Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un ir uzkrājusi arī vienu no plašākajām pieredzēm Latvijā kultūras ietekmes pētījumu plānošanā un īstenošanā. Stāsts par to, kādi ir tieši Latvijai raksturīgie izaicinājumi kultūras patēriņa un ietekmes pētījumu īstenošanā un attīstības plānošanas dokumentu veidošanā.
Semināra prezentācija – Dace Melbārde 👉 šeit.
Semināra prezentācija – Beatrise Garsija 👉 šeit.
Semināra prezentācija – Anda Laķe 👉 šeit.
Semināra video (ar tulkojumu latviešu valodā)👉
Semināra video ( angļu un latviešu valodā bez tulkojuma) 👉
3.SEMINĀRS: “Atvērta, kvalitatīa un iekļaujoša kultūrtelpa: kultūra un radošums ilgtspējīgas pilsētvides plānošanā” 04.12.2020.
Seminārs ar aizrautīgo pilsētplānotāju un antropologu, Vefresh inovāciju apkaimes vadītāju Viesturu Celmiņu.
Viesturs aicina aplūkot kultūras iziešanu pilsētvides ganībās jeb pilsētvides un kultūras procesu savstarpējo mijiedarbību. Līdz ar kultūras nozares ‘iziešanu no muzejiem’ arvien biežāk redzam mākslas un kultūras procesu renesansi pilsētas publiskajā ārtelpā. Kāds ir kultūras sfēras uzdevums un loma pilsētvides attīstībā, tai skaitā Eiropas kultūras galvaspilsētas kontekstā? Kultūras sfēras uzdevums ir ne vien bagātināt un izglītot pilsētas iedzīvotājus un viesus, bet arī aktualizēt sociāla rakstura jautājumus, piemēram, jauniešu, bērnu un sociāli mazaizsargātu grupu līdzdalību kultūras un mākslas procesos. Stāsts gan par stratēģijām, gan taktiskiem risinājumiem, kas sekmē mijiedarbību starp pilsētas pārvaldību, kultūras sfēru un pilsētvides teritoriju attīstību.
Semināra prezentācija 👉 šeit.
Semināra video– Viesurs Celmiņš 👉
2.seminārs: “Eiropas dimensija: kā ar kultūras palīdzību pilsētā aktualizēt Eiropas Savienības dienaskārtības aktuālos jautājumus?” 10.11.2020.
Kā ar kultūras palīdzību mūsu ikdienā un Latvijas pilsētu pieteikumos cīņā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu aktualizēt Eiropas dienaskārtības jautājumus? Kā par tiem runāt saprotamā, cilvēcīgā valodā?
Latvijas Universitātes politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa iepazīstina ar Eiropas Savienības šī brīža un tuvās nākotnes aktualitātēm. Savukārt Eiropas Parlamenta deputāte, Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja Dace Melbārde dalās pārdomās, kā par tādām vienotās Eiropas tēmām kā “zaļais kurss”, sociālā iekļaušanās, digitālais laikmets, gudra un ilgtspējīga izaugsme, dzimumu līdztiesība, demokrātija, mediju neatkarība, pilsoņu dialogs u.c. runāt kultūras valodā un kā tās risināt Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumā.
Semināra prezentācija – Žaneta Ozoliņa 👉 šeit.
Semināra prezentācija – Dace Melbārde 👉 šeit.
Semināra viedo ieraksts:
1.seminārs: “Koprade: idejas interaktīvai sadarbībai ar iedzīvotājiem, iesaistot pilsētas kultūrvides veidošanā un kultūras piedāvājumu tapšanā” 29.10.2020.
Seminārs veltīts vienai no Eiropas kultūras galvaspilsētas centrālajām tēmām – sabiedrības līdzdalībai, kam būtiska loma gan pieteikuma koncepcijas veidošanā, gan programmas izstrādē, programmas ideju izplatīšanā un praktiskajā ieviešanā ar brīvprātīgo kustības un “vēstnešu” starpniecību, vēršot plašumā projekta tradicionālo ietekmes telpu
Semināru vada inovāciju eksperte un lektore, biedrības “Zinis” valdes locekle Vita Brakovska. Viņa izmanto praksē balstītus piemērus un rosina dalībniekus izstrādāt risinājumus, lietojot daudzveidīgas vietējās kopienas iesaistes metodes, kas palīdz rast atbildes uz jautājumiem:
- Kur smelties impulsus un kā stiprināt iedzīvotāju personisko pārliecību par viņu patieso ietekmi uz procesiem?
- Kā iekustināt sabiedrības transformācijas procesus – ko darīt ar “pionieriem”, “sekotājiem – atbalstītājiem” un “noliedzējiem”?
- Kādas praktiskas metodes spēj rosināt vietējo iedzīvotāju līdzdarbošanos jaunu, pašvadītu projektu īstenošanā?
Semināra prezentācija 👉 šeit.
Semināra video ieraksts – Vita Brakovska:
Forums par Latvijas reģionu pilsētu iespējām nest Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 vārdu; Baltijas pilsētu pieredze 23.09.2020.
Foruma iniciatores Daces Melbārdes ievadrunas video ieraksts
Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas viceprezidente Dace Melbārde iniciējusi starptautisku semināru – domnīcu ”Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā 2027”, kurā aicināj iepazīties ar Baltijas pilsētu pieredzi un diskutēt par Latvijas reģionu pilsētu iespējām nest Eiropas kultūras galvaspilsētas vārdu 2027.gadā. Seminārs – domnīca notika 2020.gada 23.septembrī Rīgā, DFAB telpās Slokas ielā 52 sadarbībā ar Kultūras ministriju un “CultureLab”.
Semināra mērķis bija pulcināt visus interesentus – pašvaldību, nacionālo un reģionālo kultūras institūciju pārstāvjus, izglītības, pētniecības, valsts, nevalstiskā sektora darbiniekus un citus, lai vēstītu par Eiropas Kultūras galvaspilsētas programmas īstenošanas potenciālajiem ieguvumiem, kā arī sniegtu izvērstu Baltijas valstu pilsētu pieredzi sacensībā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu un diskutētu par Latvijas reģionu pilsētu iespējām un izaicinājumiem veiksmīgi nest Eiropas kultūras galvaspilsētas vārdu 2027.gadā. Šīs atziņas īpaši nozīmīgas pašvaldībām, kuras nolēmušas vai apsver 2020.-2021.gadā sagatavot pirmās kārtas pieteikumu sacensībā par Eiropas Kultūras galvaspilsētas godu 2027.gadā.
Semināra programma https://ekg2027.stasti.lv/.
Seminārā uzstājās deviņi viedokļu līderi, kuru skatījums un vēstījums balstīts pieredzē un prasmē saskatīt kultūras nozari integrēti ar citām jomām un kuri pārmaiņu laikā saredz kultūras īpašo lomu gan kopienu, gan pilsētu, gan valsts izaugsmes veicināšanā. Semināru ievadīja Daces Melbārdes, Latvijas Republikas kultūras ministra Naura Puntuļa un Eiropas Komisijas Izglītības, Jaunatnes, Sporta un Kultūras ģenerāldirektorāta pārstāvja Silvaina Paskua runas. Ar atziņām un secinājumiem dalījās “Rīga 2014” programmas vadītāja Diāna Čivle, “Rīga 2014” partnera – Siguldas programmas koordinatore Jolanta Borīte, Narvas pieteikuma veidotājs Ivans Sergejevs, “Tartu 2024” programmas koordinators Erni Kasks un “Kauņa 2022” programmas kurators Ritis Zemkauskas, kā arī agrākā Eiropas Kultūras galvaspilsētas žūrijas komisijas locekle Aiva Rozenberga.
Seminārā tika iekļauta diskusija par izaicinājumiem un iespējām, lai Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīva Latvijā varētu tikt veiksmīgi īstenota ar starptautiski konkurētspējīgu un izcilu kultūras programmu, kā arī paliekošu ietekmi pilsētas un valsts attīstībā.
Eiropas kultūras galvaspilsēta ir viena no zināmākajām Eiropas iniciatīvām, kuras mērķis ir uzturēt kultūru daudzveidību Eiropā, vairot iedzīvotāju piederības apziņu kopējai Eiropas kultūras telpai, kā arī veicināt kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā. Plašāka informācija par Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma 2027.gadam piešķiršanas nosacījumiem rodama Kultūras ministrijas mājas lapas sadaļā Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Forumu atbalstīja Eiropas Parlamenta Eiropas konservatīvo un reformistu grupa (ECR Group).
CultureLab 