Kategorija: 1

16. oktobrī prototipēšanas darbnīcā Riga Makerspace noritēja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA), Latvijas Nacionālā kultūras centra un domnīcas CultureLab rīkotais tālākizglītības seminārs “Kultūra un tehnoloģijas”, kas pulcēja 70 kultūras organizāciju pārstāvjus no visas Latvijas.

Seminārs bija veltīts jaunāko tehnoloģiju ietekmei uz kultūras procesiem, lai kopīgi domātu par imersīvo tehnoloģiju, digitālo platformu un mākslīgā intelekta ietekmi uz kultūras nākotni. Dienas gaitā dalībnieki iepazinās ar jauniem stāstniecības formātiem mūsdienās un diskutēja par ētikas un autorības jautājumiem mākslīgā intelekta laikmetā.

Semināru atklāja Latvijas Kultūras akadēmijas lektore un Story Hub līdzdibinātāja Elizabete Palasiosa, iepazīstinot ar imersīvās stāstniecības tendencēm – telpisko skaņu, stāsta sazarošanos, un jauno mediju piedāvātajām iespējām, kas ļauj skatītājam kļūt par līdzautoru. Tālāk sekoja Māra Putna (Studio Perspective, BIMSynch) prezentācija par metaversu un vietējās kultūras digitalizāciju – no virtuālajiem ciemiem līdz hibrīdpasākumiem un digitālās identitātes veidošanai. Savukārt jauno mediju māksliniece Zane Zelmene dalījās savā pieredzē, stāstot par radošo darbu digitālās mākslas vidē un tehnoloģiju ietekmi uz mākslinieka autonomiju.

Semināra centrālais notikums bija paneļdiskusija “Ētika, autorība un mākslīgā intelekta laikmets”, kurā piedalījās filosofs un publicists Rūdis Bebrišs, politoloģe un pētniece Iveta Kažoka, mūzikas producents Rūdolfs Budze (DJ Rudd) un jauno mediju māksliniece Zane Zelmene, spriežot par izaicinājumiem saistībā ar MI straujo ienākšanu ikdienā un jaunradē, liekot pārdomāt radošā darba un autorības konceptus un iespējamos likumiskos regulējumus.

Seminārs tika rīkots sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, kas nesen renovētajās un aprīkotajās jaunajās prototipēšanas darbnīcās Riga Makerspace veido inovatīvu mācību vidi studentiem un Rīgas Dizaina mākslas vidusskolas audzēkņiem. Seminārs “Kultūra un tehnoloģijas” bija noslēdzošais pasākums izglītojošo semināru ciklā “Latvijas kultūras vēstnieki 2025: kopienas, labbūtība un tehnoloģijas”, ko finansēja LR Kultūras ministrija. Semināru cikla dalībniekiem tika izsniegtas LKA tālākizglītības apliecības, apliecinot viņu profesionālo izaugsmi un līdzdalību mūsdienu kultūras vadības aktuālo jautājumu apguvē.

Programma “Latvijas kultūras vēstnieki”, izveidota 2012. gadā, veicina Latvijas kultūras organizāciju vadītāju profesionālo izaugsmi un sadarbību, sniedzot iedvesmu pārmaiņu īstenošanai vietējā sabiedrībā caur kultūras un mākslas aktivitātēm. Šobrīd kultūras vēstnieku sadarbības tīklā darbojas jau vairāk nekā 300 entuziasti no visas Latvijas, kas palīdz apzināties kultūru kā būtisku izaugsmes resursu, stiprina valsts un lokālās piederības apziņu un mobilizē kopienas pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā.

2. oktobrī Cēsu Izstāžu namā aizvadīts Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra un domnīcas CultureLab rīkotais seminārs “Kultūra un veselība”, kas pulcēja vairāk nekā 70 kultūras darbiniekus – kultūras centru un nevalstisko organizāciju pārstāvjus no visas Latvijas.

Seminārs bija veltīts kultūras un veselības mijiedarbības labākai izpratnei, iepazīstot jaunāko pētījumu un projektu rezultātus par kultūras nozīmi iedzīvotāju labbūtības veicināšanā – aktuālu tēmu Eiropas kultūrpolitikā. Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece Inga Surgunte iepazīstināja ar galvenajiem virzieniem, kuros tiek strādāts abu nozaru sadarbībā – piemēram, radošo novecošanu, dizaina un mākslas centru veidošanu veselības institūcijās, mākslas radošajām aktivitātēm specifisku veselības problēmu gadījumos, mākslas lomu slimību prevencijā un sociālajā iekļaušanā. Dalībnieki piedalījās kopīgās diskusijās par to, kā efektīvāk sadarboties starpnozariski, ņemot vērā dažādo pieredzi kultūras, veselības un sociālajā jomā.

Arī Latvijā ir apkopoti labas prakses piemēri kultūras un veselības starpnozaru projektiem. Ar programmas “Nosūtījums uz muzeju” norisi un rezultātiem Cēsu novadā iepazīstināja kultūras mediatore Baiba Roze. Semināra dalībnieki varēja piedalīties šīs programmas mūzikas darbnīcas paraugdemonstrējumā, ko vadīja dziesminiece Helēna Kozlova. Ar savu brīvprātīgā darba pieredzi slimnīcās un Hospiss.lv, raugoties uz literatūru un mūziku kā dziedinājuma resursu, dalījās Gunita Bārda. Savukārt kuratore Anda Lāce pastāstīja par gūtajām atziņām, organizējot Sansusī labklājības rezidences Susējā un Kalāčos. Semināra noslēgumā dalībnieki viesojās atbalsta centrā “Pērle”, kur iepazinās ar centra pieredzi radošo aktivitāšu un socializēšanās nodrošināšanā sabiedrības grupām ar ierobežotām iespējām.

Seminārs tika rīkots sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību, kas pēdējos gados aktīvi iesaistās kultūras un veselības starpnozaru projektos, ar kultūras un mākslas norišu palīdzību veicinot iedzīvotāju labbūtību.

Seminārs “Kultūra un veselība” bija otrais pasākums izglītojošo semināru ciklā “Latvijas kultūras vēstnieki 2025: kopienas, labbūtība un tehnoloģijas”. Noslēdzošais cikla seminārs būs veltīts jaunāko tehnoloģiju iespējām kultūras procesos. Semināru ciklu finansē LR Kultūras ministrija programmas “Latvijas Kultūras vēstnieki” ietvaros.

Programmas “Latvijas Kultūras vēstnieki” mērķis ir veicināt Latvijas kultūras organizāciju vadītāju un kultūras projektu attīstītāju profesionālo izaugsmi un sadarbību, sniegt iedvesmu pārmaiņu īstenošanai vietējā sabiedrībā caur kultūras un mākslas aktivitātēm. Latvijas kultūras vēstnieku sadarbības tīkls ir izveidots 2012.gadā, un šobrīd tajā darbojās jau vairāk kā 300 entuziasti no visas Latvijas, kas palīdz apzināties kultūru kā būtisku izaugsmes resursu savā kopienā, stiprina valsts un lokālās piederības apziņu un mobilizē pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā.

17.septembrī Jūrmalas muzejā aizvadīts Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra un domnīcas CultureLab rīkotais seminārs “Kultūra un kopienas”, kas pulcēja vairāk nekā 70 reģionālo kopienu kultūras līderus – kultūras centru un nevalstisko organizāciju pārstāvjus no visas Latvijas. Seminārs bija veltīts kultūras mantojuma kopienu lomai vietējās identitātes veidošanā un iedvesmoja ar praktiskiem piemēriem, kā tradīcijas un vērtības kļūst par kopienu piederības un attīstības resursu.

Diskusijās tika uzsvērts, ka kultūras mantojums – sākot no vietējām tradīcijām un amatniecības līdz kopienu zīmoliem un tūrisma iniciatīvām – ir nozīmīgs resurss vietējās identitātes stiprināšanā, iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā un ekonomiskajā attīstībā.

Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece un zīmolvedības eksperte Lolita Ozoliņa iepazīstināja ar kultūras mantojuma kopienu jēdzienu un vietas identitātes elementiem, balstoties Vidzemes lībiskās kultūrtelpas iniciatīvu pieredzē.  Raunas kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītāja Ieva Plētiena atklāja savu pieeju Raunas kopienas stiprināšanā un vietējā kultūras mantojuma popularizēšanā. Par Jūrmalas apkaimju iniciatīvām un identitātes veidošanu, balstoties kultūrvēsturē, stāstīja biedrības “Jūrmalas Amatnīca” vadītāja Agnija Saprovska un tūrisma projektu vadītāja Zane Šteinberga. Kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” vadītāja Daina Alužāne iepazīstināja ar Sēlijas kultūras mantojuma resursiem, savukārt Aizputes Renesanses biedrības līdzdibinātāja Inese Tauriņa pastāstīja par Aizputes vēsturiskā mantojuma iedzīvināšanas plāniem.

Seminārs tika rīkots sadarbībā ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldību, kas aktīvi iesaistās nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības projektos. 

Seminārs “Kultūra un kopienas” bija pirmais pasākums izglītojošo semināru ciklā “Latvijas kultūras vēstnieki 2025: kopienas, labbūtība un tehnoloģijas”. Nākamie semināri ciklā būs veltīti kultūras un veselības saiknes stiprināšanai un jaunāko tehnoloģiju iespējām kultūras procesos. Semināru ciklu finansē LR Kultūras ministrija programmas “Latvijas Kultūras vēstnieki” ietvaros.

Programmas “Latvijas Kultūras vēstnieki” mērķis ir veicināt Latvijas kultūras organizāciju vadītāju un kultūras projektu attīstītāju profesionālo izaugsmi un sadarbību, sniegt iedvesmu pārmaiņu īstenošanai vietējā sabiedrībā caur kultūras un mākslas aktivitātēm.Latvijas kultūras vēstnieku sadarbības tīkls ir izveidots 2012.gadā, un šobrīd tajā darbojās jau vairāk kā 300 entuziasti no visas Latvijas, kas palīdz apzināties kultūru kā būtisku izaugsmes resursu savā kopienā, stiprina valsts un lokālās piederības apziņu un mobilizē pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un domnīcu “CultureLab” aicina Latvijas kultūras centru, kultūrizglītības iestāžu un nevalstisko organizāciju vadītājus un darbiniekus pieteikties izglītojošiem tematiskajiem semināriem par kultūras jomas attīstības aktualitātēm, kas notiks klātienē Rīgā, Jūrmalā un Cēsīs 2025.gada septembrī – oktobrī.

Semināru cikls tiek rīkots Kultūras ministrijas finansētās mācību programmas “Latvijas Kultūras vēstnieki” ietvaros ar mērķi veicināt Latvijas kultūras organizāciju vadītāju un kultūras projektu attīstītāju profesionālo izaugsmi un sadarbību, sniegt iedvesmu pārmaiņu īstenošanai vietējā sabiedrībā caur kultūras un mākslas aktivitātēm. Latvijas kultūras vēstnieku sadarbības tīkls ir izveidots 2012.gadā, un šobrīd tajā darbojās jau vairāk kā 300 entuziasti no visas Latvijas. Latvijas Kultūras vēstnieki ir kopienu kultūras līderi, kas palīdz apzināties kultūru kā būtisku izaugsmes resursu savā kopienā, stiprina valsts un lokālās piederības apziņu, mobilizē pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā.

Šogad ir plānoti trīs tematiskie mācību semināri, kas palīdzēs izprast mūsdienu aktuālās tendences vietējās kultūrvides veidošanā saistībā ar kultūras mantojuma kopienu un vietējās identitātes veidošanu, kultūras un veselības savstarpējās saiknes stiprināšanu un jaunāko tehnoloģisko iespēju apzināšanu. Piedāvātie semināri palīdzēs šo tēmu izpratnē un savas pieejas izveidē, rūpējoties par kultūras attīstību Latvijas reģionos.

Pirmais no semināriem “Kultūra un kopienas” notiks 17.septembrī Jūrmalā un būs veltīts kultūras mantojuma kopienu lomas izpratnei vietējās identitātes veidošanā. Dalībnieki varēs iepazīt dažādus labās prakses piemērus no Latvijas, kur senās tradīcijas un vērtības kalpo mūsdienu kopienu piederības sajūtas un autentiska tūrisma piedāvājuma veidošanai. Semināru vadīs zīmolvedības eksperte un Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja Lolita Ozoliņa. Seminārs tiek rīkots sadarbībā ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldību, kas aktīvi iesaistās nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas projektos.

Otrs seminārs “Kultūra un veselība” notiks 2.oktobrī Cēsīs, un tas būs veltīts kultūras un veselības mijiedarbības labākai izpratnei, iepazīstot jaunāko pētījumu rezultātus par kultūras nozīmi iedzīvotāju labbūtības veicināšanā, kas ir aktuāla tēma Eiropas kultūrpolitikā. Arī Latvijā varam redzēt labas prakses piemērus kultūras un veselības starpnozaru projektiem, par kuru rezultātiem varēs uzzināt seminārā. Dalībnieki varēs piedalīties diskusijā, kā labāk sadarboties starpnozariski, ņemot vērā dažādās pieredzes kultūras, veselības un sociālajās jomās. Semināru vadīs veselības un kultūras pasākumu organizētāja un pētniece Inga Surgunte. Seminārs tiek rīkots sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību, kas ir īstenojusi inovatīvas starpdiscipilināras aktivitātes, veicinot kultūras lomu iedzīvotāju labbūtībā.

Trešais seminārs “Kultūra un tehnoloģijas” notiks 16.oktobrī Rīgā tiek organizēts sadarbībā ar radošo industriju uzņēmumu Story Hub. Seminārs piedāvās iedziļināties aktuālajos jautājumos, kas šobrīd skar kultūras jomu tehnoloģiskās transformācijas krustpunktā. Seminārā varēs gūt izpratni par globālajām tehnoloģiju megatendencēm un to radītiem izaicinājumiem kultūras laukā. Semināra ietvaros tiks meklētas atbildes, kādas ir kultūras izdzīvošanas stratēģijas laikā, kad algoritmi kļūst par jauniem “kuratoriem”, un dati – par jaunu izejmateriālu radošam procesam? Semināru vadīs radošo industriju sektora uzņēmēja, lektore un multimediju producente Elizabete Palasiosa. 

Ja vēlaties apmeklēt seminārus, lūgums līdz 31.augustam aizpildīt pieteikuma anketu tiešsaistē, norādot, kurus no semināriem apmeklēsiet. Dalībnieki, kas apmeklēs vismaz divus no trim semināriem, saņems Latvijas Kultūras akadēmijas apliecību par izglītojošā kursa “Latvijas kultūras vēstnieki 2025: kopienas, labbūtība un tehnoloģijas” apguvi. Dalībnieki tiks reģistrēti to pieteikšanās kārtībā, un dalībnieku skaits ir ierobežots. Reģistrācijā priekšroka būs tiem dalībniekiem, kas ir gatavi piedalīties visos trīs semināros. Dalība semināros ir bez maksas. Pēc reģistrācijas apstiprinātie dalībnieki saņems detalizētu semināru programmu un organizatorisko informāciju par semināra norisi.