Kultūras patēriņš

“Es neuztraucos, ka noteiktu kultūru patērē, piemēram, piektā daļa cilvēku, es uztraucos, ka noteiktām kultūras patēriņa lietām piešķir statusa robežas, ka cilvēks nav gājis uz operu, jo uzskatījis, ka viņam nav pietiekami labs apģērbs. [..] Nevar cerēt, ka uz operu ies 30% Latvijas iedzīvotāju. Tas ir neiespējami, citās valstīs operu apmeklē 14-15% cilvēku, pie mums – 19%. Tas ir augsts rādītājs pats par sevi.” Tā saka pētījuma “Kultūras patēriņš” darba grupas vadītājs sociālantropologs Roberts Ķīlis (“Kultūras Forums”, 2008.g.4.-11.janvāris, 12.lpp.). Pētījumu veicis SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” pēc Valsts Kultūrkapitāla fonda pasūtījuma 2007.gadā.
Pilnā apjomā to var izlasīt VKKF mājas lapā www.kkf.lv sadaļā Pētījums.Salīdzinot ar 2005.gadu, 2006.gadā vispopulārāko kultūras patēriņa aktivitāšu ‘tops’ nav būtiski mainījies. Līdztekus TV kultūras raidījumu skatīšanai, vairāk kā puse aptaujāto bijuši arī aktīvi grāmatu lasītāji. Populārs ir arī aktīvais kultūras patēriņš – koncertu apmeklēšana un Latvijas apceļošana. Būtiski pieaudzis to cilvēku skaits, kas iegādājas mūzikas ierakstus, apmeklē izklaides parkus, iet uz teātri un noskatās filmas kinoteātrī. Samazinājies to cilvēku skaits, kas apmeklējuši tautiskos pasākumus balles, kur spēlē vietējie muzikanti, kā arī devušies pārgājienā.
Aptaujas rezultāti ļāva identificēt četrus kultūras patērētāju tipus. Tie ir:
1) vispusīgi aktīvie,
2) nosacīti ‘augstās kultūras’ patērētāji,
3) ceļotāji
4) tradicionālisti.
Diemžēl aktīvais kultūras patēriņš, salīdzinot ar pasīvo, ir zems. Trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju nelīdzdarbojas, bet tikai vēro.
12,90 Ls ir vidējā summa mēnesī, kuru Latvijas iedzīvotāji būtu gatavi veltīt kultūrai un izklaidei.