Īstenots jauns pētījums par kultūras patēriņu Latvijā

Pētījumu “Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums” pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma īstenoja Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs, SKDS un biedrība “Culturelab”, veicot 1040 Latvijas iedzīvotāju aptauju, 651 kultūras organizācijas un pasākumu rīkotāja aptauju, veicot Centrālās statistikas pārvaldes, Eurostat un Eurofound apkopoto datu analīzi, kā arī 6 fokusgrupu diskusijas ar kultūras aktivitātēs iesaistītajiem un mazākiesaistītajiem Latvijas iedzīvotājiem dažādās vecuma grupās.

infografika #1 kultūras aktivitāte

Pilns ziņojuma teksts pieejams šeit.

Pētījums par muzejiem un auditoriju

Īstenots apjomīgs pētījums par Latvijas muzeju darbību un auditorijas piesaisti: “Latvijas muzeju nozīme dažādām sabiedrības mērķgrupām: muzeju un sabiedrības mijiedarbība”.

Infografika_Muzeju apmeklējums

Pētījuma mērķis bija apzināt un detalizēti analizēt akreditēto muzeju (valsts, pašvaldību, autonomo, privāto) līdzšinējo praksi sabiedrības dažādu mērķgrupu piesaistīšanā un līdzdalībā, vērtējot muzeju auditorijas izmaiņas pēdējo 10 (desmit) gadu laika periodā, definējot būtiskākos izaicinājumus muzeju auditorijas attīstībā vidējā un ilgtermiņā, kā arī izstrādāt rekomendācijas (metodiku) muzeju darba kvalitātes un muzeju nozares ilgtermiņa sabiedriskās ietekmes analīzei. Papildus būtiska kontekstuāla tēma izpētei bija muzeju lomas sabiedrībā (sociālās, ekonomiskās, u.c.).

“Pētījums par Latvijas muzeju nozīmi dažādām sabiedrības mērķgrupām: muzeju un sabiedrības mijiedarbība” tapis pēc LR Kultūras ministrijas pasūtījuma un to veica Latvijas Kultūras akadēmija (2018). Pētījums pieejams KM mājas lapā un pdf formātā šeit.

Karte_Top20 apmeklētākie muzeji ārpus Rīgas

Veikts pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs

Biedrība “Culturelab” sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju īstenojusi Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītu pētījumu un sagatavojusi analītisku izdevumu “Kultūras auditorija Latvijā: situācija, procesi, tendences”. Līdzīgi pētījumi Latvijā tiek īstenoti kopš 2007. gada, kas ļauj vērtēt, kā laika gaitā mainījušies Latvijas iedzīvotāju ieradumi kultūras pasākumu apmeklēšanā un līdzdalībā dažādās kultūras aktivitātēs. Šī gada pētījumā īpaša uzmanība pievērsta kultūras auditorijai, analizējot kultūras auditorijas izmaiņas pēdējo gadu laikā un to, ar kādiem izaicinājumiem jārēķinās kultūras pasākumu veidotājiem nākotnē.

Pētījumā veikta kultūras jomas statistikas analīze par pēdējo desmit gadu laika periodu, dažādu pētījumu datu analīze, īstenotas intervijas ar kultūras nozares pārstāvjiem, veikta kultūras pasākumu organizētāju kvantitatīva aptauja, kā arī īstenota Latvijas iedzīvotāju aptauja, aptaujājot kopumā 1040 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījuma rezultātā iegūta plaša informācija par iedzīvotāju kultūras aktivitātēm un padziļināts vērtējums par auditorijas izmaiņām pēdējo gadu laikā, kultūras organizāciju stratēģijām auditorijas piesaistē, u.c. jautājumiem. Ziņojuma noslēgumā tiek raksturoti galvenie izaicinājumi kultūras auditorijas attīstībā nākotnē, kultūras aktivitāšu piedāvājums un pieejamība, kā arī analizēta reģionālo koncertzāļu sniegto pakalpojumu pieejamība. Continue reading “Veikts pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs”

Īstenots pētījums par Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 sociālo un ekonomisko ietekmi

Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenots pētījums “Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 sociālā un ekonomiskā ietekme” (autori: Dārta Dīvāne, Līga Grīnberga, Uldis Spuriņš un Baiba Tjarve, biedrība “Culturelab”, 2015). Vaks

Tīklu teorija, kuras pirmsākumi meklējami datorzinātnē, mūsdienās tiek plaši pielietota arī sociālo procesu analīzē. Ar tās palīdzību tiek pētītas informācijas plūsmas sociālajos tīklos, preču un pakalpojumu starptautiskā tirdzniecība, terorisma uzbrukumi un daudzas citas sabiedriskās norises. Šajā ziņojumā tīklu teorija izmantota, lai vizualizētu Rīgas Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2014 (Rīgas 2014) ietvaros notikušo kultūras projektu īstenotāju savstarpējās saites. Lielais programmas Rīga 2014 projektos iesaistīto kultūras nozares pārstāvju skaits un daudzās aktivitātes ļauj iegūt samērā vispusīgu Latvijas kultūras nozari raksturojošu momentuzņēmumu. Savukārt tīklojumu analīze ir labi piemērots rīks, lai šādu momentuzņēmumu izveidotu. Rīga 2014 projektu īstenotāju tīklā iekļauta informācija par 124 no 160 projektiem. Monetārā izteiksmē izveidotais tīkls parāda 8,1 mlj. euro jeb aptuveni 70% nodibinājuma administrētā finansējuma sadalījumu.

Pētījums apliecina ciešo kultūras sektora saikni ar tautsaimniecības sektoru. Neskaitot netiešo ietekmi un nodokļu maksājumus, jau pirmajā projektu īstenošanas fāzē ārpus kultūras sektora aģentiem tiek novirzīta apmēram viena trešā daļa no kultūras projektu finansējuma.

Pētījumā arī analizēts, kas ir tie aktori, kuri Rīga 2014 organizatoru tīklu savieno – te tika ņemti vērā dažādi sasaistes veidi – gan pēc finansiālā apjoma, gan saišu daudzuma, gan to attiecību intensitātes. Būtiskākais no aktoriem, kas saista dažādas tīkla daļas, ir nodokļi. Tomēr tīkls turas kopā ne tikai tāpēc, ka daudzas transakcijas apliekas ar nodokļiem. Ir virkne aktoru, kas savstarpēji sasaista ne tikai kultūras nozares pārstāvjus, bet visu tautsaimniecības sistēmu. No šādiem aktoriem tīklā nozīmīgi ir transporta pakalpojumi, degvielas patēriņš, sakaru pakalpojumi, viesnīcu pakalpojumi, pārtika un ēdināšana, būvmateriāli u.c. Vēl viena būtiska tautsaimniecības joma, kas ir saņēmusi lielāko daļu no ārpus kultūras sektorā tērētās projektu naudas, ir tehniskā un uzbūves nodrošinājuma iegāde (14% no kopējā finansējuma).

No veiktās analīzes varam arī labāk izprast kultūras sektora iekšējo struktūru un projektu organizatoru savstarpējās saiknes. Ja no kopējā tīkla izņem tos aktorus, kas darbojas ārpus kultūras sektora, kopumā var secināt, ka tīkls būtiski nav izmainījies. Projektu īstenotāji, kas darbojas kultūras sektorā, ir vienoti saistīti arī bez ārpus kultūras sektora aktoriem pamatā caur divu nosacītu grupu pārstāvjiem. Pirmkārt, tās ir nacionālas nozīmes kultūras institūcijas, kuras saņēmušas salīdzinoši daudz, bet nelielus maksājumus no daudziem projektu organizatoriem (piemēram, Latvijas nacionālais arhīvs, autoru biedrība AKKA/LAA u.c.). Otra grupa ietver kultūras institūcijas un aģentus, kas Rīga 2014 ietvaros bijuši salīdzinoši intensīvi iesaistīti dažādos projektos un dažādās kapacitātēs. Šī grupa ir saņēmusi mazāk maksājumus nekā pirmā, bet tie ir bijuši salīdzinoši lielāki. Continue reading “Īstenots pētījums par Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 sociālo un ekonomisko ietekmi”

Kultūras auditorija: šodien, rīt, parīt [papildināts ar prezentāciju]

Biedrība “Culturelab” sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Nacionālo kultūras centru un Sociālo procesu analīzes aģentūru aicina kultūras pētniekus, organizatorus, kultūrpolitikas veidotājus un interesentus uz sarunu “Kultūras auditorija: šodien, rīt, parīt”, kas notiks 2015. gada 5. martā plkst. 14:00-17:00 Latvijas Nacionālajā kultūras centrā, Pils laukumā 4.

Tikai neliels skaits Latvijas iedzīvotāju regulāri apmeklē kultūras pasākumus; pašlaik seniori ir mazāk aktīva apmeklētāju grupa, bet nākotnē tā kļūs par vienu no būtiskākajām auditorijas grupām; personīga līdzdalība kultūras aktivitātēs un amatiermākslā var pozitīvi ietekmēt kultūras patēriņu; nav konkrētu mediju, kas spētu vienlīdz uzrunāt visas auditorijas grupas; tāpat arī Latvijas sabiedrībā nav izteiktu kultūras jomas viedokļu līderu. Tie ir tikai daži no secinājumiem, kas atspoguļoti 2014. gada nogalē biedrības “Culturelab” ar VKKF atbalstu veiktajā pētījumā “Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs 2007-2014: pētījumu dati un statistika”, kas nodrošina plašu informāciju un datus par kultūras patēriņa un līdzdalības tendencēm pēdējo septiņu gadu laikā. Savukārt vērtēt reģionālo kultūras patēriņu un līdzdalību ļauj biedrības “Haritas” un Latvijas Kultūras akadēmijas īstenotais pētījums “Kultūras patēriņš Vidzemē: kultūras pieejamība un iedzīvotāju līdzdalība kultūras norisēs”(2014).

Balstoties šo un vēl citu pētījumu datos, var identificēt galvenos izaicinājumus, ar ko sastapsies kultūras jomas un kultūras organizāciju vadītāji tuvākā un tālākā nākotnē. Pētījumu autori aicina uz sarunu kultūras organizāciju vadītājus un projektu veidotājus, visus, kas iesaistīti kultūras piedāvājuma veidošanā un darbā ar auditoriju, kā arī kultūrpolitikas plānotājus un īstenotājus.

Sarunas mērķis ir kopīgi meklēt risinājumus kultūras auditorijas ilgtspējas nodrošināšanai, sekmējot pierādījumos balstītu kultūras jomas attīstību.

Sarunu vadīs kultūras socioloģe Maija Spuriņa, ar pētījumu datiem iepazīstinās LKA Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe, pētnieks Gints Klāsons, ekonomists Uldis Spuriņš un biedrības “Culturelab” un LKA Zinātniskās pētniecības centra pētniece Baiba Tjarve.

Sarunai reģistrēties šeit. [Lielā dalībnieku skaita dēļ reģistrācija beigusies.]
Programma.

Prezentācija (pdf)