Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenots pētījums “Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 sociālā un ekonomiskā ietekme” (autori: Dārta Dīvāne, Līga Grīnberga, Uldis Spuriņš un Baiba Tjarve, biedrība “Culturelab”, 2015). 
Tīklu teorija, kuras pirmsākumi meklējami datorzinātnē, mūsdienās tiek plaši pielietota arī sociālo procesu analīzē. Ar tās palīdzību tiek pētītas informācijas plūsmas sociālajos tīklos, preču un pakalpojumu starptautiskā tirdzniecība, terorisma uzbrukumi un daudzas citas sabiedriskās norises. Šajā ziņojumā tīklu teorija izmantota, lai vizualizētu Rīgas Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2014 (Rīgas 2014) ietvaros notikušo kultūras projektu īstenotāju savstarpējās saites. Lielais programmas Rīga 2014 projektos iesaistīto kultūras nozares pārstāvju skaits un daudzās aktivitātes ļauj iegūt samērā vispusīgu Latvijas kultūras nozari raksturojošu momentuzņēmumu. Savukārt tīklojumu analīze ir labi piemērots rīks, lai šādu momentuzņēmumu izveidotu. Rīga 2014 projektu īstenotāju tīklā iekļauta informācija par 124 no 160 projektiem. Monetārā izteiksmē izveidotais tīkls parāda 8,1 mlj. euro jeb aptuveni 70% nodibinājuma administrētā finansējuma sadalījumu.
Pētījums apliecina ciešo kultūras sektora saikni ar tautsaimniecības sektoru. Neskaitot netiešo ietekmi un nodokļu maksājumus, jau pirmajā projektu īstenošanas fāzē ārpus kultūras sektora aģentiem tiek novirzīta apmēram viena trešā daļa no kultūras projektu finansējuma.
Pētījumā arī analizēts, kas ir tie aktori, kuri Rīga 2014 organizatoru tīklu savieno – te tika ņemti vērā dažādi sasaistes veidi – gan pēc finansiālā apjoma, gan saišu daudzuma, gan to attiecību intensitātes. Būtiskākais no aktoriem, kas saista dažādas tīkla daļas, ir nodokļi. Tomēr tīkls turas kopā ne tikai tāpēc, ka daudzas transakcijas apliekas ar nodokļiem. Ir virkne aktoru, kas savstarpēji sasaista ne tikai kultūras nozares pārstāvjus, bet visu tautsaimniecības sistēmu. No šādiem aktoriem tīklā nozīmīgi ir transporta pakalpojumi, degvielas patēriņš, sakaru pakalpojumi, viesnīcu pakalpojumi, pārtika un ēdināšana, būvmateriāli u.c. Vēl viena būtiska tautsaimniecības joma, kas ir saņēmusi lielāko daļu no ārpus kultūras sektorā tērētās projektu naudas, ir tehniskā un uzbūves nodrošinājuma iegāde (14% no kopējā finansējuma).
No veiktās analīzes varam arī labāk izprast kultūras sektora iekšējo struktūru un projektu organizatoru savstarpējās saiknes. Ja no kopējā tīkla izņem tos aktorus, kas darbojas ārpus kultūras sektora, kopumā var secināt, ka tīkls būtiski nav izmainījies. Projektu īstenotāji, kas darbojas kultūras sektorā, ir vienoti saistīti arī bez ārpus kultūras sektora aktoriem pamatā caur divu nosacītu grupu pārstāvjiem. Pirmkārt, tās ir nacionālas nozīmes kultūras institūcijas, kuras saņēmušas salīdzinoši daudz, bet nelielus maksājumus no daudziem projektu organizatoriem (piemēram, Latvijas nacionālais arhīvs, autoru biedrība AKKA/LAA u.c.). Otra grupa ietver kultūras institūcijas un aģentus, kas Rīga 2014 ietvaros bijuši salīdzinoši intensīvi iesaistīti dažādos projektos un dažādās kapacitātēs. Šī grupa ir saņēmusi mazāk maksājumus nekā pirmā, bet tie ir bijuši salīdzinoši lielāki. Turpināt lasīšanu “Īstenots pētījums par Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 sociālo un ekonomisko ietekmi” →
Biedrība “CultureLab” 2016.gadā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenojusi Latvijas kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu. 
CultureLab 