Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Pētījumi, Radošās industrijas

Īstenots jauns pētījums par kultūras patēriņu Latvijā

Pētījumu “Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums” pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma īstenoja Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs, SKDS un biedrība “Culturelab”, veicot 1040 Latvijas iedzīvotāju aptauju, 651 kultūras organizācijas un pasākumu rīkotāja aptauju, veicot Centrālās statistikas pārvaldes, Eurostat un Eurofound apkopoto datu analīzi, kā arī 6 fokusgrupu diskusijas ar kultūras aktivitātēs iesaistītajiem un mazākiesaistītajiem Latvijas iedzīvotājiem dažādās vecuma grupās.

infografika #1 kultūras aktivitāte

Pilns ziņojuma teksts pieejams šeit.

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Notikumi LV

Aicina pieteikties apmācību ciklam “Latvijas kultūras vēstnieki 2017”

Latvijas kultūras vēstnieki ir ikgadēja apmācību programma, ko piedāvā Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar biedrību “CultureLab” vietējo kultūras līderu izaugsmei, palīdzot izprast kultūras kā resursa nozīmību vietējās sabiedrības attīstībai. Apmācību programma rīkota jau četrus gadus, un līdz šim ir atzinīgi novērtēta no dalībnieku puses.

Kultūras vēstnieki sava novada vietējai sabiedrībai palīdz apzināties vietējo un nacionālo kultūru kā būtisku izaugsmes resursu, stiprina valsts piederības apziņu, veido izpratni par atvērtu kultūras identitāti un mobilizē pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā, veicinot izpratni par individuālo atbildību. Ar Latvijas kultūras vēstnieku veikto darbu Latvijas reģionos var iepazīties, noskatoties raidījumu ciklu “Latvijas Kultūras vēstnieki”.

Pieteikties apmācībām tiek aicināti Latvijas kultūrizglītības iestāžu, kultūras centru un nevalstisko organizāciju vadītāji un darbinieki, kas ieinteresēti sabiedriski nozīmīgu radošo projektu īstenošanā savā novadā. Apmācību ilgums plānots 6 dienu garumā četros apmācību ciklos šī gada novembrī-decembrī. Apmācību dalībnieki gūs pozitīvu ierosmi savām tālākām iecerēm, iegūs jaunus domu biedrus un uzlabos savas prasmes un zināšanas par dažādiem vadības aspektiem. Apmācības 25 dalībniekiem ar LR Kultūras ministrijas finansējumu tiks nodrošinātas bez maksas.

Interesentus aicinām iepazīties ar apmācību PROGRAMMAS APRAKSTU un aizpildīt PIETEIKUMA ANKETU līdz 20.oktobrim.

Papildus informācija: Latvijas Nacionālā Kultūras centra eksperte Aiga Vasiļevska, Aiga.Vasilevska@lnkc.gov.lv, tel.67228985

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūra un ekonomika, Kultūras līdzdalība, Kultūras mantojums, Notikumi LV

Noslēdzies seminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija”

WP_20170817_11_34_26_ProSeminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija”, kas notika 2017.gada 17.augustā Cēsīs, bija kupli apmeklēts – kopā ar lektoriem seminārā piedalījās 63 dalībnieki.

Semināra ietvaros tika runāts gan par to, kāda ir kultūras mantojuma festivālu ietekme uz vietējo un reģionālo attīstību, gan prezentēti konkrētu festivālu piemēri. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika stāstīja par UNESCO lomu kultūras mantojuma saglabāšanā un veicināšanā, savukārt biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti” projektu vadītāja Māra Rozentāle izstāstīja, kā suitu kultūrtelpas saglabāšanu veicinājusi iekļaušana UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama saglabāšana, sarakstā. Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā, prof. Anda Laķe dalījās pārdomās, kā pēdējos gados ir mainījušās kultūras mantojuma pārvaldības formas, arvien pieaugot iedzīvotāju iesaistei. To apliecināja arī Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš, atklājot, kā Cēsu iedzīvotāji līdzdarbojas Cēsu pils viduslaiku dienu veidošanā. Latvijas Kultūras akadēmijas docente Agnese Hermane izsmeļoši izstāstīja par kultūras mantojuma festivālu definīcijām, kā arī to ietekmes mērīšanas grūtībām un izaicinājumiem. Teoriju caur praktiķu skatu punktu lieliski ilustrēja vēl divi pieredzes stāsti – Līgatnes novada “Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centra” direktore Sarmīte Usāne izstāstīja par pirmo pieredzi, veidojot brīvdabas garšu, papīra un sarunu festivālu “Pārceltuve” Līgatnē, savukārt biedrības “Serde” tradicionālās kultūras pētniece un kultūras pasākumu producente Signe Pucena – par jau ikgadējā mākslas un amatniecības gadatirgus “Āboļošana” norisi Aizputē.

Semināra atziņas dalībnieki pārrunāja savstarpējās sarunās, diskusijās, kā arī nemateriālā kultūras mantojuma iedzīvināšanu praksē parādīja Viduslaiku pils dārza saimnieki un Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, prof. Rūta Muktupāvela un pētnieks un etnomuzikologs Valdis Muktupāvels ar nelieliem muzikāliem priekšnesumiem semināra noslēgumā.

Seminārs par kultūras mantojuma festivālu ietekmi un lomu vietējā un reģionālā attīstībā tika rīkots starptautiska pētniecības projekta “Cohere” (“Kritiskais mantojums: identitātes atklāšana un reprezentācija Eiropā”) ietvaros, kurā Latvijas Kultūras akadēmija ir viens no 12 partneriem un kuru vada Ņūkāslas universitāte (Lielbritānija).

Rīkotāji: Latvijas Kultūras akadēmija un Cēsu Kultūras un tūrisma centrs (Eiropas Kultūras centru tīkla dalībnieks) sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo Kultūras centru
Projekta “CoHere: “Critical Heritages: performing and representing identities in Europe” ietvaros un Latvijas Kultūras akadēmijā izveidotās UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras darbības ietvaros.
Rīkotāji un autori ir atbildīgi par semināra programmā ietverto viedokļu izvēli un prezentāciju, un tajā paustie vērtējumi neataino UNESCO organizācijas nostāju un nav tai saistoši.

Semināra prezentācijas:

Baiba Moļņika
Gita Lancere
Sarmīte Usāne
Agnese Hermane
Māra Rozentāle
Anda Laķe
Signe Pucena
Serdes video 1
Serdes video 2

Raksts Cēsu pašvaldības portālā un fotogrāfijas

Dalībnieku kopbilde pēc semināra

20170817_133622

Turpināt lasīšanu “Noslēdzies seminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija”” →

Culturelab Kultūra pilsētu/reģionu attīstībā, Kultūras līdzdalība, Pētījumi

Veikts pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs

Biedrība “Culturelab” sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju īstenojusi Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītu pētījumu un sagatavojusi analītisku izdevumu “Kultūras auditorija Latvijā: situācija, procesi, tendences”. Līdzīgi pētījumi Latvijā tiek īstenoti kopš 2007. gada, kas ļauj vērtēt, kā laika gaitā mainījušies Latvijas iedzīvotāju ieradumi kultūras pasākumu apmeklēšanā un līdzdalībā dažādās kultūras aktivitātēs. Šī gada pētījumā īpaša uzmanība pievērsta kultūras auditorijai, analizējot kultūras auditorijas izmaiņas pēdējo gadu laikā un to, ar kādiem izaicinājumiem jārēķinās kultūras pasākumu veidotājiem nākotnē.

Pētījumā veikta kultūras jomas statistikas analīze par pēdējo desmit gadu laika periodu, dažādu pētījumu datu analīze, īstenotas intervijas ar kultūras nozares pārstāvjiem, veikta kultūras pasākumu organizētāju kvantitatīva aptauja, kā arī īstenota Latvijas iedzīvotāju aptauja, aptaujājot kopumā 1040 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījuma rezultātā iegūta plaša informācija par iedzīvotāju kultūras aktivitātēm un padziļināts vērtējums par auditorijas izmaiņām pēdējo gadu laikā, kultūras organizāciju stratēģijām auditorijas piesaistē, u.c. jautājumiem. Ziņojuma noslēgumā tiek raksturoti galvenie izaicinājumi kultūras auditorijas attīstībā nākotnē, kultūras aktivitāšu piedāvājums un pieejamība, kā arī analizēta reģionālo koncertzāļu sniegto pakalpojumu pieejamība. Turpināt lasīšanu “Veikts pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs” →

Culturelab Kultūras daudzveidība, Kultūras līdzdalība, Notikumi LV

Noslēgušās kultūras vēstnieku apmācības Latvijas mākslas un mūzikas skolu skolotājiem

kultvestn-apmacibas2016. gada 23. novembrī sekmīgi noslēgušās mācības jaunajiem Latvijas kultūras vēstniekiem – Latvijas mākslas un mūzikas skolu vadītājiem un pedagogiem, kuri ne tikai veicina bērnu radošo prasmju attīstību sava pamatdarba ietvaros, bet arī aktīvi iesaistās vietējās kultūrvides veidošanā.

Mācībās piedalījās 30 Latvijas mūzikas un mākslas skolu pārstāvji, informējot par jaunām idejām, sabiedriski nozīmīgiem mākslas un mūzikas projektiem reģionos, sagaidot Latvijas valsts simtgadi.

Apmācību mērķis bija uzlabot skolotāju zināšanas par kultūras lomu sabiedrībā, izpratni par kultūru daudzveidību un identitātes veidošanu globalizācijas apstākļos, kā arī pilnveidot līderības prasmes. Dalībnieki iepazinās ar labas prakses piemēriem – sabiedriski aktīviem kultūras projektiem Cēsīs, Siguldā un Jūrmalā, gūstot iedvesmu tālākai radošai darbībai.

Apmācību noslēgumā to dalībnieki atzina, ka ir svarīgi paskatīties ārpus savas jomas ietvariem un uzdrīkstēties veidot jaunas starpnozaru partnerības, sekmējot radošuma pārnesi uz citām nozarēm. Skolotāji izstrādāja jaunas idejas radošiem sadarbības projektiem starp vairākām Latvijas mākslas un mūzikas skolām, kas varētu tikt iekļauti Latvijas valsts simtgades sagaidīšanas programmā.

Šīs bija jau ceturtās kultūras vēstnieku apmācības, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar biedrību “CultureLab”, aicinot vietējos kultūras līderus palīdzēt savām kopienām apzināties vietējo un nacionālo kultūru kā svarīgu izaugsmes resursu, mobilizējot aktīvai darbībai saliedētas sabiedrības veidošanā.

Līdz šim apmācībās piedalījušies reģionu kultūras darbinieki, mazākumtautību organizāciju pārstāvji un Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejas dalībnieki, kuri visi šobrīd aktīvi darbojas kultūras vēstnieku statusā, popularizējot Latvijas kultūras vērtības.