Seminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija: Kultūras mantojuma festivālu loma vietējā un reģionālā attīstībā”

Aicinām pieteikties dalībai seminārā “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija: Kultūras mantojuma festivālu loma vietējā un reģionālā attīstībā”, kas notiks 2017.gada 17.augustā no pl. 11.00 līdz pl. 17.00 Cēsīs, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā jeb Cēsu Jaunajā pilī, Pils laukumā 9. Dalībnieki: vietēja, reģionāla un nacionāla mēroga politikas veidotāji, kultūras organizāciju pārstāvji un citi interesenti.

Seminārs par kultūras mantojuma festivālu ietekmi un lomu vietējā un reģionālā attīstībā tiek rīkots starptautiska pētniecības projekta “Cohere” (“Kritiskais mantojums: identitātes atklāšana un reprezentācija Eiropā”), kurā Latvijas Kultūras akadēmija ir viens no 12 partneriem un kuru vada Ņūkāslas universitāte (Lielbritānija). Seminārs ir turpinājums diskusijai par kultūras mantojuma festivālu tūrisma potenciālu, kas notika 2017.gada 20.martā Edinburgā Heriota Vata universitātē.

Kultūras mantojuma festivāli var pozitīvi ietekmēt gan indivīdus un nelielas kopienas (sociālā un kultūras kapitāla pieaugums, pozitīva ietekme uz kultūras patēriņu, attīsta spēcīgākas kopienas un veido to identitāti, uzlabo vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti), gan pašvaldību attīstību (ekonomiskā ietekme, darba vietu radīšana, pilsētas vai novada tēla veidošana).

Semināra ietvaros runāsim gan par to, kāda ir kultūras mantojuma festivālu ietekme uz vietējo un reģionālo attīstību, gan apskatīsim dažādus starptautiska un nacionāla mēroga kultūrpolitikas instrumentus šīs ietekmes veicināšanai. Tāpat tiks prezentēti dažādi konkrēti festivālu piemēri.

Lūdzu, līdz 2017.gada 7.augustam reģistrēties šeit: https://goo.gl/forms/sC9MFPlXcFuooMGi1
Dalībnieku skaits ierobežots, Jūsu dalību apstiprināsim e-pastā.
Lūdzu, skatīt semināra programmu šeit.

Rīkotāji: Latvijas Kultūras akadēmija un Cēsu Kultūras un tūrisma centrs (Eiropas Kultūras centru tīkla dalībnieks) sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo Kultūras centru
Projekta “CoHere: “Critical Heritages: performing and representing identities in Europe” ietvaros un Latvijas Kultūras akadēmijā izveidotās UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras darbības ietvaros.
Rīkotāji un autori ir atbildīgi par semināra programmā ietverto viedokļu izvēli un prezentāciju, un tajā paustie vērtējumi neataino UNESCO organizācijas nostāju un nav tai saistoši.

Noslēgušās kultūras vēstnieku apmācības Latvijas mākslas un mūzikas skolu skolotājiem

kultvestn-apmacibas2016. gada 23. novembrī sekmīgi noslēgušās mācības jaunajiem Latvijas kultūras vēstniekiem – Latvijas mākslas un mūzikas skolu vadītājiem un pedagogiem, kuri ne tikai veicina bērnu radošo prasmju attīstību sava pamatdarba ietvaros, bet arī aktīvi iesaistās vietējās kultūrvides veidošanā.

Mācībās piedalījās 30 Latvijas mūzikas un mākslas skolu pārstāvji, informējot par jaunām idejām, sabiedriski nozīmīgiem mākslas un mūzikas projektiem reģionos, sagaidot Latvijas valsts simtgadi.

Apmācību mērķis bija uzlabot skolotāju zināšanas par kultūras lomu sabiedrībā, izpratni par kultūru daudzveidību un identitātes veidošanu globalizācijas apstākļos, kā arī pilnveidot līderības prasmes. Dalībnieki iepazinās ar labas prakses piemēriem – sabiedriski aktīviem kultūras projektiem Cēsīs, Siguldā un Jūrmalā, gūstot iedvesmu tālākai radošai darbībai.

Apmācību noslēgumā to dalībnieki atzina, ka ir svarīgi paskatīties ārpus savas jomas ietvariem un uzdrīkstēties veidot jaunas starpnozaru partnerības, sekmējot radošuma pārnesi uz citām nozarēm. Skolotāji izstrādāja jaunas idejas radošiem sadarbības projektiem starp vairākām Latvijas mākslas un mūzikas skolām, kas varētu tikt iekļauti Latvijas valsts simtgades sagaidīšanas programmā.

Šīs bija jau ceturtās kultūras vēstnieku apmācības, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar biedrību “CultureLab”, aicinot vietējos kultūras līderus palīdzēt savām kopienām apzināties vietējo un nacionālo kultūru kā svarīgu izaugsmes resursu, mobilizējot aktīvai darbībai saliedētas sabiedrības veidošanā.

Līdz šim apmācībās piedalījušies reģionu kultūras darbinieki, mazākumtautību organizāciju pārstāvji un Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejas dalībnieki, kuri visi šobrīd aktīvi darbojas kultūras vēstnieku statusā, popularizējot Latvijas kultūras vērtības.

Kultūras auditorija: šodien, rīt, parīt [papildināts ar prezentāciju]

Biedrība “Culturelab” sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Nacionālo kultūras centru un Sociālo procesu analīzes aģentūru aicina kultūras pētniekus, organizatorus, kultūrpolitikas veidotājus un interesentus uz sarunu “Kultūras auditorija: šodien, rīt, parīt”, kas notiks 2015. gada 5. martā plkst. 14:00-17:00 Latvijas Nacionālajā kultūras centrā, Pils laukumā 4.

Tikai neliels skaits Latvijas iedzīvotāju regulāri apmeklē kultūras pasākumus; pašlaik seniori ir mazāk aktīva apmeklētāju grupa, bet nākotnē tā kļūs par vienu no būtiskākajām auditorijas grupām; personīga līdzdalība kultūras aktivitātēs un amatiermākslā var pozitīvi ietekmēt kultūras patēriņu; nav konkrētu mediju, kas spētu vienlīdz uzrunāt visas auditorijas grupas; tāpat arī Latvijas sabiedrībā nav izteiktu kultūras jomas viedokļu līderu. Tie ir tikai daži no secinājumiem, kas atspoguļoti 2014. gada nogalē biedrības “Culturelab” ar VKKF atbalstu veiktajā pētījumā “Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs 2007-2014: pētījumu dati un statistika”, kas nodrošina plašu informāciju un datus par kultūras patēriņa un līdzdalības tendencēm pēdējo septiņu gadu laikā. Savukārt vērtēt reģionālo kultūras patēriņu un līdzdalību ļauj biedrības “Haritas” un Latvijas Kultūras akadēmijas īstenotais pētījums “Kultūras patēriņš Vidzemē: kultūras pieejamība un iedzīvotāju līdzdalība kultūras norisēs”(2014).

Balstoties šo un vēl citu pētījumu datos, var identificēt galvenos izaicinājumus, ar ko sastapsies kultūras jomas un kultūras organizāciju vadītāji tuvākā un tālākā nākotnē. Pētījumu autori aicina uz sarunu kultūras organizāciju vadītājus un projektu veidotājus, visus, kas iesaistīti kultūras piedāvājuma veidošanā un darbā ar auditoriju, kā arī kultūrpolitikas plānotājus un īstenotājus.

Sarunas mērķis ir kopīgi meklēt risinājumus kultūras auditorijas ilgtspējas nodrošināšanai, sekmējot pierādījumos balstītu kultūras jomas attīstību.

Sarunu vadīs kultūras socioloģe Maija Spuriņa, ar pētījumu datiem iepazīstinās LKA Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe, pētnieks Gints Klāsons, ekonomists Uldis Spuriņš un biedrības “Culturelab” un LKA Zinātniskās pētniecības centra pētniece Baiba Tjarve.

Sarunai reģistrēties šeit. [Lielā dalībnieku skaita dēļ reģistrācija beigusies.]
Programma.

Prezentācija (pdf)

Noslēdzies Latvijas Kultūras akadēmijas veiktais pētījums par kultūras projektu un pasākumu nozīmi Rīgas apkaimēs

publ_att_LKA_MLLatvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra pētnieki sadarbībā ar akadēmijas docētājiem, studentiem un konsultantiem beiguši darbu pie pētījuma “Kultūras pieejamības un līdzdalības iespējas Rīgas apkaimēs”. Lai arī programma “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” vēl turpinās, no maija līdz novembrim pētījuma ietvaros tika veikta situācijas analīze piecās Rīgas apkaimēs – Pļavniekos, Sarkandaugavā, Vecmīlgrāvī, Bolderājā un Imantā, vērtējot, kā programmas ietvaros apkaimēs realizētie kultūras projekti ietekmējuši apkaimju attīstību un vai iedzīvotājiem ir svarīga kultūras projektu norise savā apkaimē. Pētījuma ietvaros veikta iedzīvotāju aptauja, intervēti uzņēmēji un kultūras pasākumu organizatori.

Pētījuma rezultāti liecina, ka apkaimēs, kurās tiek investēts vides labiekārtošanā un aktīvās atpūtas nodrošināšanā, iedzīvotāji ir apmierinātāki ar dzīvi, tie vairāk laika pavada kopā ar citiem apkaimes iedzīvotājiem. Šie iedzīvotāji ir atvērtāki pieņemt mākslas darbus un vides objektus. Taču pētījuma dati apliecina arī to, ka apkaimēs ir par maz iedzīvotāju interesēm atbilstošu kultūras pasākumu, lai arī iedzīvotāji izsaka vēlēšanos apmeklēt kultūras un izklaides pasākumus savā apkaimē. Kultūras projektu trūkums apkaimē ir arī viens no nozīmīgiem iemesliem iedzīvotāju neapmierinātībai ar dzīvi savā apkaimē.

Programmas “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” tematiskā līnija “Ceļu karte”, kas bija orientēta uz piedāvājumu Rīgas apkaimēs, ir palielinājusi interesi par apkaimēm kā pievilcīgām kultūras pasākumu norises vietām kultūras dzīves organizatoru skatījumā, turklāt pieejamais finansējums nodrošināja iespēju vietējiem apkaimju organizatoriem īstenot savas idejas plašākā mērogā. Kultūras pasākumu piedāvājums 2014. gadā apkaimēs bija lielāks kā iepriekšējos gados, un kultūras pasākumu apmeklētāju skaits arī nedaudz pieauga, nodrošinot nepārtrauktību piedāvājumā.

“Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” ir apkaimju kultūras dzīves organizatoriem devusi impulsu kultūras pasākumu apmeklētāju skaitu lēnām, bet mērķtiecīgi turpināt palielināt. Viens no būtiskākajiem pētījuma secinājumiem ir tāds, ka Rīgas pašvaldības kultūras dzīves organizatoriem sadarbībā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem regulāri jāveido stabils kultūras piedāvājums apkaimēs, jo iedzīvotāji neanalizē, kāpēc pasākumi notiek, bet apmeklē, ja tie notiek regulāri. Pētījuma rezultātā iegūtie dati ir nozīmīgs pamats, lai varētu veidot pierādījumos balstītus argumentus lēmumiem par Rīgas apkaimju iedzīvotāju kultūras līdzdalības paaugstināšanas instrumentiem.

Noslēgušās „Latvijas kultūras vēstnieku” apmācības mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām

vestnieki2014. gada 28. novembrī sekmīgi noslēgušās Latvijas Nacionālā kultūras centra un biedrības „Culturelab” organizētās apmācības mazākumtautību biedrību pārstāvjiem. Apmācību mērķis bija sagatavot vēstniekus – vietējos kultūras jomas līderus sekmīgas mijiedarbības nodrošināšanai strap Latvijas dažādu tautību kopienām, veicinot Latvijas kultūras uzplaukumu.

Apmācībās piedalījās 25 dažādu nacionalitāšu (poļu, krievu, ebreju, vācu, līvu, ukraiņu) biedrību pārstāvji, kas jau šobrīd aktīvi darbojas Latvijas kultūrvides dažādošanā, rūpējoties par savu tradīciju saglabāšanu un popularizēšanu. Trīs nedēļas nogalēs dalībnieki pilnveidoja savas zināšanas par kultūru daudzveidību, identitāti un sabiedrības saliedēšanu, veiksmīga dialoga un pozitīvu pārmaiņu īstenošanu. Apmācību programmā tika iekļauti dažādi interaktīvi uzdevumi, kas dalībniekiem bija jārisina nelielās komandās. Uzdevumu izveidē tika izmantotas Britu padomes izstrādātās apmācību metodes, kas iepriekš iekļautas Latvijā īstenotajās apmācību programmās “Starpkultūru vēstnieki” un “Darbīgās kopienas”.

Noslēguma pasākumā Latvijas Nacionālajā kultūras centrā apmācību beidzējus sveica kultūras ministre Dace Melbārde, novēlot veiksmīgu turpmāko sadarbību dažādos Latvijas reģionos, balstoties kultūrā kā būtiskā saliedētas sabiedrības izaugsmes resursā.

Apmācību dalībnieki ļoti pozitīvi novērtēja iespēju satikt domu biedrus, gūstot iedvesmu turpmākam darbam un attīstot kopīgas partnerības nākotnes ieceru realizēšanai. Ir plānots, ka izveidojies mazākumtautību biedrību sadarbības tīkls pārtaps Latvijas kultūras vēstnieku akadēmijā, attīstot sadarbību ar Latvijas kultūras centriem un turpinot sniegt zināšanas un atbalstu saviem biedriem.

 

Diskusija un aptauja par kultūras finansēšanu Latvijā

Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotās starptautiskās zinātniskās konferences „Kultūras krustpunkti 2014” ietvaros 2014. gada 31.oktobrī pl. 16.30 Zirgu pastā (Dzirnavu ielā 46) norisināsies diskusija „Argumenti kultūrai: jaunrade, pētījumi, lobēšana (jeb kāpēc vajag finansēt kultūru?)”, piedaloties māksliniekiem, kultūras dzīves vadītājiem, kultūrpolitikas veidotājiem un kultūras pētniekiem (diskusiju vadīs Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis). Sarunā tiks diskutēts par to, kāds pašreizējā Latvijas kultūras un politiskajā situācijā ir efektīvākais veids, lai pierādītu, ka radošam procesam vajag tērēt nodokļu maksātāju naudu. Vai vispār vajag pierādīt, jo, iespējams, mākslas process un izcils, kvalitatīvs galarezultāts pats par sevi ir nepārprotams arguments? Vai kultūrpolitikas veidotāji un naudas maka turētāji valstī un pašvaldībās ieklausās pētījumos balstītos argumentos? Un kam un kādā formā pētījumu datus vajadzētu politikas veidotājiem izskaidrot? Bet varbūt plašs paziņu loks un lobēšana ir vispārliecinošākā argumentācijas stratēģija? Plānotie diskusijas dalībnieki: LR Kultūras ministre Dace Melbārde, LR Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktora vietniece Signe Pujāte, Valmieras teātra direktore Evita Sniedze, Mazsalacas kultūras centra direktore Dace Jurka, režisors Valters Sīlis, pētnieks Gints Klāsons.

Diskusijā tiks apkopoti aptaujas rezultāti ar atbildēm uz jautājumu par argumentiem kultūras un mākslas finansēšanai. Aptaujas mērķis ir iegūt pēc iespējas plašāku un daudzveidīgāku kultūras jomas pārstāvju viedokli šajā jautājumā.
Anketa atrodama šeit. Aizpildīšana aizņems tikai 3 minūtes!

Diskusijas tiešraidi var noskatīties šeit!

Seminārs Vidzemes kultūras organizācijām “Komunikācija ar auditoriju”

Seminārs lektora slimības dēļ pārcelts uz 29.oktobri!

Šī gada 22.oktobrī Cēsīs notiks otrais seminārs par auditorijas veidošanu “Culturelab” rudens semināru ciklā.

Seminārā “Komunikācija ar auditoriju” runāsim par šādām tēmām:
– Auditorijas “pieredzes dizains” jeb pasākuma plānošana no apmeklētāja skatu punkta
– Kas rada organizācijas tēlu un kā to veidot?
– Ieteikumi darbam ar medijiem. Kā uzrakstīt labu preses relīzi. Piemēru analīze.
– Ieteikumi darbam ar sociālajiem tīkliem.

Norises vieta – Cēsu Jaunās pils semināru zāle (Pils laukums 9, Cēsis), sākums pl.10:00.
Semināra programma lejupielādējama šeit – Programma Komunikacija ar auditoriju.

Apmācību vadītāji:
Kārlis Potsastoņu gadu pieredze darbā medijos, tostarp ziņu aģentūrā LETA un žurnālā “Kapitāls”. Strādājis pie Latvijas tēla un zīmolvedības jautājumiem kā Latvijas Institūta komunikācijas vadītājs, kā arī bijis projekta vadītājs pirmajam oficiālajam Latvijas profilam sociālajos tīklos – Facebook lapai “If you like Latvia, Latvia likes you”. Ar lekcijām par komunikāciju un zīmolvedību uzstājies biznesa augstskolā “Turība”, Valsts administrācijas skolā, Latvijas Kultūras koledžā un Vidzemes augstskolā.

Ilona Asare – maģistra grāds kultūras menedžmentā Latvijas Kultūras akadēmijā, studējusi Eiropas kultūras plānošanu De Montfort universitātē Lielbritānijā. Srādājusi pie Cēsu kultūrpolitikas un Cēsu – Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2014 pieteikuma izveides. Pieredze starptautisku kultūras projektu vadībā un finanšu līdzekļu piesaistē kultūras pasākumu īstenošanai un kultūras menedžmenta apmācību vadīšanā.

Seminārs tiek organizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un tiek piedāvāts bez maksas.

Obligāta iepriekšēja reģistrēšanās, aizpildot pieteikuma anketu līdz 19.oktobrim šeit.