Aicina uz semināru par jaunām metodēm darbā ar auditoriju

achieving things togetherBiedrība “Culturelab” sadarbībā ar Latvijas Nacionālais kultūras centru 23. janvārī aicina uz semināru par jaunām metodēm darbā ar kultūras pasākumu auditoriju, izmantojot koprades un dizaina domāšanas pieeju.

Auditorijas attīstība ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem, strādājot kultūras jomā. Plašās izvēles iespējas brīvā laika pavadīšanai, notikumu piesātinājums un pieaugošā konkurence liek pārdomāt un meklēt aizvien jaunas pieejas, kā labāk aizsniegt mūsu mērķauditoriju. Globālās tehnoloģiskās pārmaiņas un informācijas aprites ātrums savukārt ir mainījušas auditorijas gaidas un prasības kultūras jomā, liekot pārdomāt radītā kultūras piedāvājuma saturu un pasniegšanas formu.

Lai palīdzētu veidot mērķtiecīgāku kultūras organizāciju darbu ar savu auditoriju, semināra dalībnieki tiks tuvāk iepazīstināti ar divām jaunām metodēm – kopradi un dizaina domāšanu.

Koprade ir dažādu sabiedrības sektoru pārstāvju līdzdarbība radošu risinājumu izveidē sabiedrības labklājības uzlabošanai, tai skaitā kopīgi plānojot un veidojot apkārtējo kultūrvidi. Ar konkrētām koprades metodēm un labās prakses piemēriem iepazīstinās biedrības “CultureLab” vadītāja Ilona Asare, daloties pieredzē no nupat īstenotā četru valstu (Latvija, Lietuva, Dānija, Norvēģija) sadarbības projekta “Koprade mākslā un kultūrā”.

Diziana domāšana savukārt ļauj paskatīties uz savas kultūras organizācijas veidoto piedāvājumu apmeklētāja acīm, modelējot un izprotot visu apmeklētāja pieredzi, tai skaitā šaubas, šķēršļus un emocionālos iespaidus, izvēloties apmeklēt kādu kultūras pasākumu. Iejusties apmeklētāja ādā un mācīties izmantot dizaina domāšanas pieeju palīdzēs kultūras centra Siguldas Devons direktore Jolanta Borīte.

Semināra mērķauditorija ir kultūras darba organizatori dažādos Latvijas reģionos, kas strādā kultūras un kultūras mantojuma jomā (kultūras centros, muzejos, bibliotēkās u.c.) un kam ir aktuāli meklēt jaunus risinājumus auditorijas dažādošanā vai attiecību padziļināšanā ar savu esošo auditoriju.

Semināra programma

Seminārs ir bez maksas un notiks Latvijas Nacionālā kultūras centra semināru zālē Pils laukumā 4.

Lūdzam reģistrēties semināram līdz 21. janvārim, aizpildot pieteikumu http://ejuz.lv/jaunasauditorijas. Vietu skaits ir ierobežots.

Noslēgusies kārtējā mācību programma “Latvijas kultūras vēstnieki 2017” vietējo kultūras līderu izaugsmei reģionos

Sekmīgi noslēgusies mācību programma jaunajiem Latvijas kultūras vēstniekiem – reģionu aktīvajiem kultūras darbiniekiem, kas vēlas īstenot sabiedriski nozīmīgus radošos projektus savā novadā, sagaidot Latvijas valsts simtgadi.

Programmā šoreiz piedalījās 29 Latvijas mākslas un mūzikas skolu, kultūras centru, muzeju, bibliotēku un nevalstisko organizāciju pārstāvji no dažādiem Latvijas reģioniem ar jaunām idejām dažādu ieceru īstenošanai kopā ar vietējām kopienām, izceļot savas vietas unikālās kultūras vērtības.

Kultūras vēstnieki sava novada vietējai sabiedrībai palīdzēs apzināties vietējo un nacionālo kultūru kā izaugsmes resursu, stiprinās valsts piederības apziņu, veidos izpratni par atvērtu kultūras identitāti un mobilizēs pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā, veicinot izpratni par individuālo atbildību.

Programmas noslēgumā to dalībnieki atzina, ka ir svarīgi paskatīties ārpus savas jomas ietvariem un uzdrīkstēties veidot jaunas starpnozaru partnerības, sekmējot radošuma pārnesi uz citām nozarēm, kā arī ir būtiski izvērtēt savas vietas kultūras vērtības, atklājot jaunas, neizmantotas iespējas.

Šis bija jau piektais Latvijas Kultūras vēstnieku mācību cikls, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar biedrību “CultureLab”, stiprinot vietējos kultūras līderus viņu tālākajā profesionālajā izaugsmē un veidojot savstarpēju sadarbības tīklu starp aktīvajiem kultūras darbiniekiem.

Līdz šim Latvijas kultūras vēstnieku programmā piedalījušies reģionu kultūras darbinieki, mazākumtautību organizāciju pārstāvji, Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejas dalībnieki, mākslas un mūzikas skolu skolotāji, kuri visi šobrīd aktīvi darbojas kultūras vēstnieku statusā, popularizējot Latvijas kultūras vērtības. Ar Latvijas kultūras vēstnieku veikto darbu Latvijas reģionos var iepazīties, noskatoties raidījumu ciklu “Latvijas Kultūras vēstnieki”.

Aicina pieteikties apmācību ciklam “Latvijas kultūras vēstnieki 2017”

Latvijas kultūras vēstnieki ir ikgadēja apmācību programma, ko piedāvā Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar biedrību “CultureLab” vietējo kultūras līderu izaugsmei, palīdzot izprast kultūras kā resursa nozīmību vietējās sabiedrības attīstībai. Apmācību programma rīkota jau četrus gadus, un līdz šim ir atzinīgi novērtēta no dalībnieku puses.

Kultūras vēstnieki sava novada vietējai sabiedrībai palīdz apzināties vietējo un nacionālo kultūru kā būtisku izaugsmes resursu, stiprina valsts piederības apziņu, veido izpratni par atvērtu kultūras identitāti un mobilizē pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā, veicinot izpratni par individuālo atbildību. Ar Latvijas kultūras vēstnieku veikto darbu Latvijas reģionos var iepazīties, noskatoties raidījumu ciklu “Latvijas Kultūras vēstnieki”.

Pieteikties apmācībām tiek aicināti Latvijas kultūrizglītības iestāžu, kultūras centru un nevalstisko organizāciju vadītāji un darbinieki, kas ieinteresēti sabiedriski nozīmīgu radošo projektu īstenošanā savā novadā. Apmācību ilgums plānots 6 dienu garumā četros apmācību ciklos šī gada novembrī-decembrī. Apmācību dalībnieki gūs pozitīvu ierosmi savām tālākām iecerēm, iegūs jaunus domu biedrus un uzlabos savas prasmes un zināšanas par dažādiem vadības aspektiem. Apmācības 25 dalībniekiem ar LR Kultūras ministrijas finansējumu tiks nodrošinātas bez maksas.

Interesentus aicinām iepazīties ar apmācību PROGRAMMAS APRAKSTU un aizpildīt PIETEIKUMA ANKETU līdz 20.oktobrim.

Papildus informācija: Latvijas Nacionālā Kultūras centra eksperte Aiga Vasiļevska, Aiga.Vasilevska@lnkc.gov.lv, tel.67228985

Noslēdzies seminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija”

WP_20170817_11_34_26_ProSeminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija”, kas notika 2017.gada 17.augustā Cēsīs, bija kupli apmeklēts – kopā ar lektoriem seminārā piedalījās 63 dalībnieki.

Semināra ietvaros tika runāts gan par to, kāda ir kultūras mantojuma festivālu ietekme uz vietējo un reģionālo attīstību, gan prezentēti konkrētu festivālu piemēri. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika stāstīja par UNESCO lomu kultūras mantojuma saglabāšanā un veicināšanā, savukārt biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti” projektu vadītāja Māra Rozentāle izstāstīja, kā suitu kultūrtelpas saglabāšanu veicinājusi iekļaušana UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama saglabāšana, sarakstā. Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā, prof. Anda Laķe dalījās pārdomās, kā pēdējos gados ir mainījušās kultūras mantojuma pārvaldības formas, arvien pieaugot iedzīvotāju iesaistei. To apliecināja arī Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš, atklājot, kā Cēsu iedzīvotāji līdzdarbojas Cēsu pils viduslaiku dienu veidošanā. Latvijas Kultūras akadēmijas docente Agnese Hermane izsmeļoši izstāstīja par kultūras mantojuma festivālu definīcijām, kā arī to ietekmes mērīšanas grūtībām un izaicinājumiem. Teoriju caur praktiķu skatu punktu lieliski ilustrēja vēl divi pieredzes stāsti – Līgatnes novada “Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centra” direktore Sarmīte Usāne izstāstīja par pirmo pieredzi, veidojot brīvdabas garšu, papīra un sarunu festivālu “Pārceltuve” Līgatnē, savukārt biedrības “Serde” tradicionālās kultūras pētniece un kultūras pasākumu producente Signe Pucena – par jau ikgadējā mākslas un amatniecības gadatirgus “Āboļošana” norisi Aizputē.

Semināra atziņas dalībnieki pārrunāja savstarpējās sarunās, diskusijās, kā arī nemateriālā kultūras mantojuma iedzīvināšanu praksē parādīja Viduslaiku pils dārza saimnieki un Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, prof. Rūta Muktupāvela un pētnieks un etnomuzikologs Valdis Muktupāvels ar nelieliem muzikāliem priekšnesumiem semināra noslēgumā.

Seminārs par kultūras mantojuma festivālu ietekmi un lomu vietējā un reģionālā attīstībā tika rīkots starptautiska pētniecības projekta “Cohere” (“Kritiskais mantojums: identitātes atklāšana un reprezentācija Eiropā”) ietvaros, kurā Latvijas Kultūras akadēmija ir viens no 12 partneriem un kuru vada Ņūkāslas universitāte (Lielbritānija).

Rīkotāji: Latvijas Kultūras akadēmija un Cēsu Kultūras un tūrisma centrs (Eiropas Kultūras centru tīkla dalībnieks) sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo Kultūras centru
Projekta “CoHere: “Critical Heritages: performing and representing identities in Europe” ietvaros un Latvijas Kultūras akadēmijā izveidotās UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras darbības ietvaros.
Rīkotāji un autori ir atbildīgi par semināra programmā ietverto viedokļu izvēli un prezentāciju, un tajā paustie vērtējumi neataino UNESCO organizācijas nostāju un nav tai saistoši.

Semināra prezentācijas:

Baiba Moļņika
Gita Lancere
Sarmīte Usāne
Agnese Hermane
Māra Rozentāle
Anda Laķe
Signe Pucena
Serdes video 1
Serdes video 2

Raksts Cēsu pašvaldības portālā un fotogrāfijas

Dalībnieku kopbilde pēc semināra

20170817_133622

Turpināt lasīšanu “Noslēdzies seminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija””

Seminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija: Kultūras mantojuma festivālu loma vietējā un reģionālā attīstībā”

Aicinām pieteikties dalībai seminārā “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija: Kultūras mantojuma festivālu loma vietējā un reģionālā attīstībā”, kas notiks 2017.gada 17.augustā no pl. 11.00 līdz pl. 17.00 Cēsīs, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā jeb Cēsu Jaunajā pilī, Pils laukumā 9. Dalībnieki: vietēja, reģionāla un nacionāla mēroga politikas veidotāji, kultūras organizāciju pārstāvji un citi interesenti.

Seminārs par kultūras mantojuma festivālu ietekmi un lomu vietējā un reģionālā attīstībā tiek rīkots starptautiska pētniecības projekta “Cohere” (“Kritiskais mantojums: identitātes atklāšana un reprezentācija Eiropā”), kurā Latvijas Kultūras akadēmija ir viens no 12 partneriem un kuru vada Ņūkāslas universitāte (Lielbritānija). Seminārs ir turpinājums diskusijai par kultūras mantojuma festivālu tūrisma potenciālu, kas notika 2017.gada 20.martā Edinburgā Heriota Vata universitātē.

Kultūras mantojuma festivāli var pozitīvi ietekmēt gan indivīdus un nelielas kopienas (sociālā un kultūras kapitāla pieaugums, pozitīva ietekme uz kultūras patēriņu, attīsta spēcīgākas kopienas un veido to identitāti, uzlabo vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti), gan pašvaldību attīstību (ekonomiskā ietekme, darba vietu radīšana, pilsētas vai novada tēla veidošana).

Semināra ietvaros runāsim gan par to, kāda ir kultūras mantojuma festivālu ietekme uz vietējo un reģionālo attīstību, gan apskatīsim dažādus starptautiska un nacionāla mēroga kultūrpolitikas instrumentus šīs ietekmes veicināšanai. Tāpat tiks prezentēti dažādi konkrēti festivālu piemēri.

Lūdzu, līdz 2017.gada 7.augustam reģistrēties šeit: https://goo.gl/forms/sC9MFPlXcFuooMGi1
Dalībnieku skaits ierobežots, Jūsu dalību apstiprināsim e-pastā.
Lūdzu, skatīt semināra programmu šeit.

Rīkotāji: Latvijas Kultūras akadēmija un Cēsu Kultūras un tūrisma centrs (Eiropas Kultūras centru tīkla dalībnieks) sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo Kultūras centru
Projekta “CoHere: “Critical Heritages: performing and representing identities in Europe” ietvaros un Latvijas Kultūras akadēmijā izveidotās UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras darbības ietvaros.
Rīkotāji un autori ir atbildīgi par semināra programmā ietverto viedokļu izvēli un prezentāciju, un tajā paustie vērtējumi neataino UNESCO organizācijas nostāju un nav tai saistoši.

Noslēgušās kultūras vēstnieku apmācības Latvijas mākslas un mūzikas skolu skolotājiem

kultvestn-apmacibas2016. gada 23. novembrī sekmīgi noslēgušās mācības jaunajiem Latvijas kultūras vēstniekiem – Latvijas mākslas un mūzikas skolu vadītājiem un pedagogiem, kuri ne tikai veicina bērnu radošo prasmju attīstību sava pamatdarba ietvaros, bet arī aktīvi iesaistās vietējās kultūrvides veidošanā.

Mācībās piedalījās 30 Latvijas mūzikas un mākslas skolu pārstāvji, informējot par jaunām idejām, sabiedriski nozīmīgiem mākslas un mūzikas projektiem reģionos, sagaidot Latvijas valsts simtgadi.

Apmācību mērķis bija uzlabot skolotāju zināšanas par kultūras lomu sabiedrībā, izpratni par kultūru daudzveidību un identitātes veidošanu globalizācijas apstākļos, kā arī pilnveidot līderības prasmes. Dalībnieki iepazinās ar labas prakses piemēriem – sabiedriski aktīviem kultūras projektiem Cēsīs, Siguldā un Jūrmalā, gūstot iedvesmu tālākai radošai darbībai.

Apmācību noslēgumā to dalībnieki atzina, ka ir svarīgi paskatīties ārpus savas jomas ietvariem un uzdrīkstēties veidot jaunas starpnozaru partnerības, sekmējot radošuma pārnesi uz citām nozarēm. Skolotāji izstrādāja jaunas idejas radošiem sadarbības projektiem starp vairākām Latvijas mākslas un mūzikas skolām, kas varētu tikt iekļauti Latvijas valsts simtgades sagaidīšanas programmā.

Šīs bija jau ceturtās kultūras vēstnieku apmācības, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar biedrību “CultureLab”, aicinot vietējos kultūras līderus palīdzēt savām kopienām apzināties vietējo un nacionālo kultūru kā svarīgu izaugsmes resursu, mobilizējot aktīvai darbībai saliedētas sabiedrības veidošanā.

Līdz šim apmācībās piedalījušies reģionu kultūras darbinieki, mazākumtautību organizāciju pārstāvji un Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejas dalībnieki, kuri visi šobrīd aktīvi darbojas kultūras vēstnieku statusā, popularizējot Latvijas kultūras vērtības.