Noslēdzies seminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija”

WP_20170817_11_34_26_ProSeminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija”, kas notika 2017.gada 17.augustā Cēsīs, bija kupli apmeklēts – kopā ar lektoriem seminārā piedalījās 63 dalībnieki.

Semināra ietvaros tika runāts gan par to, kāda ir kultūras mantojuma festivālu ietekme uz vietējo un reģionālo attīstību, gan prezentēti konkrētu festivālu piemēri. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika stāstīja par UNESCO lomu kultūras mantojuma saglabāšanā un veicināšanā, savukārt biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti” projektu vadītāja Māra Rozentāle izstāstīja, kā suitu kultūrtelpas saglabāšanu veicinājusi iekļaušana UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama saglabāšana, sarakstā. Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā, prof. Anda Laķe dalījās pārdomās, kā pēdējos gados ir mainījušās kultūras mantojuma pārvaldības formas, arvien pieaugot iedzīvotāju iesaistei. To apliecināja arī Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš, atklājot, kā Cēsu iedzīvotāji līdzdarbojas Cēsu pils viduslaiku dienu veidošanā. Latvijas Kultūras akadēmijas docente Agnese Hermane izsmeļoši izstāstīja par kultūras mantojuma festivālu definīcijām, kā arī to ietekmes mērīšanas grūtībām un izaicinājumiem. Teoriju caur praktiķu skatu punktu lieliski ilustrēja vēl divi pieredzes stāsti – Līgatnes novada “Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centra” direktore Sarmīte Usāne izstāstīja par pirmo pieredzi, veidojot brīvdabas garšu, papīra un sarunu festivālu “Pārceltuve” Līgatnē, savukārt biedrības “Serde” tradicionālās kultūras pētniece un kultūras pasākumu producente Signe Pucena – par jau ikgadējā mākslas un amatniecības gadatirgus “Āboļošana” norisi Aizputē.

Semināra atziņas dalībnieki pārrunāja savstarpējās sarunās, diskusijās, kā arī nemateriālā kultūras mantojuma iedzīvināšanu praksē parādīja Viduslaiku pils dārza saimnieki un Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, prof. Rūta Muktupāvela un pētnieks un etnomuzikologs Valdis Muktupāvels ar nelieliem muzikāliem priekšnesumiem semināra noslēgumā.

Seminārs par kultūras mantojuma festivālu ietekmi un lomu vietējā un reģionālā attīstībā tika rīkots starptautiska pētniecības projekta “Cohere” (“Kritiskais mantojums: identitātes atklāšana un reprezentācija Eiropā”) ietvaros, kurā Latvijas Kultūras akadēmija ir viens no 12 partneriem un kuru vada Ņūkāslas universitāte (Lielbritānija).

Rīkotāji: Latvijas Kultūras akadēmija un Cēsu Kultūras un tūrisma centrs (Eiropas Kultūras centru tīkla dalībnieks) sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo Kultūras centru
Projekta “CoHere: “Critical Heritages: performing and representing identities in Europe” ietvaros un Latvijas Kultūras akadēmijā izveidotās UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras darbības ietvaros.
Rīkotāji un autori ir atbildīgi par semināra programmā ietverto viedokļu izvēli un prezentāciju, un tajā paustie vērtējumi neataino UNESCO organizācijas nostāju un nav tai saistoši.

Semināra prezentācijas:

Baiba Moļņika
Gita Lancere
Sarmīte Usāne
Agnese Hermane
Māra Rozentāle
Anda Laķe
Signe Pucena
Serdes video 1
Serdes video 2

Raksts Cēsu pašvaldības portālā un fotogrāfijas

Dalībnieku kopbilde pēc semināra

20170817_133622

Continue reading “Noslēdzies seminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija””

Seminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija: Kultūras mantojuma festivālu loma vietējā un reģionālā attīstībā”

Aicinām pieteikties dalībai seminārā “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija: Kultūras mantojuma festivālu loma vietējā un reģionālā attīstībā”, kas notiks 2017.gada 17.augustā no pl. 11.00 līdz pl. 17.00 Cēsīs, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā jeb Cēsu Jaunajā pilī, Pils laukumā 9. Dalībnieki: vietēja, reģionāla un nacionāla mēroga politikas veidotāji, kultūras organizāciju pārstāvji un citi interesenti.

Seminārs par kultūras mantojuma festivālu ietekmi un lomu vietējā un reģionālā attīstībā tiek rīkots starptautiska pētniecības projekta “Cohere” (“Kritiskais mantojums: identitātes atklāšana un reprezentācija Eiropā”), kurā Latvijas Kultūras akadēmija ir viens no 12 partneriem un kuru vada Ņūkāslas universitāte (Lielbritānija). Seminārs ir turpinājums diskusijai par kultūras mantojuma festivālu tūrisma potenciālu, kas notika 2017.gada 20.martā Edinburgā Heriota Vata universitātē.

Kultūras mantojuma festivāli var pozitīvi ietekmēt gan indivīdus un nelielas kopienas (sociālā un kultūras kapitāla pieaugums, pozitīva ietekme uz kultūras patēriņu, attīsta spēcīgākas kopienas un veido to identitāti, uzlabo vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti), gan pašvaldību attīstību (ekonomiskā ietekme, darba vietu radīšana, pilsētas vai novada tēla veidošana).

Semināra ietvaros runāsim gan par to, kāda ir kultūras mantojuma festivālu ietekme uz vietējo un reģionālo attīstību, gan apskatīsim dažādus starptautiska un nacionāla mēroga kultūrpolitikas instrumentus šīs ietekmes veicināšanai. Tāpat tiks prezentēti dažādi konkrēti festivālu piemēri.

Lūdzu, līdz 2017.gada 7.augustam reģistrēties šeit: https://goo.gl/forms/sC9MFPlXcFuooMGi1
Dalībnieku skaits ierobežots, Jūsu dalību apstiprināsim e-pastā.
Lūdzu, skatīt semināra programmu šeit.

Rīkotāji: Latvijas Kultūras akadēmija un Cēsu Kultūras un tūrisma centrs (Eiropas Kultūras centru tīkla dalībnieks) sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo Kultūras centru
Projekta “CoHere: “Critical Heritages: performing and representing identities in Europe” ietvaros un Latvijas Kultūras akadēmijā izveidotās UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras darbības ietvaros.
Rīkotāji un autori ir atbildīgi par semināra programmā ietverto viedokļu izvēli un prezentāciju, un tajā paustie vērtējumi neataino UNESCO organizācijas nostāju un nav tai saistoši.

Cēsīs notiks starptautiska konference „Inovatīvas kultūras norises kultūras pieminekļos”

Viduslaiku pils kinoEiropas Kultūras mantojuma dienu ietvaros 10.septembrī Cēsīs notiks diskusijas un labo piemēru prezentācijas par inovatīvām kultūras praksēm kultūrvēsturiskos pieminekļos.

Konferencē klausītāji tiks iepazīstināti ar pieredzi dažādu žanru mākslas norišu īstenošanā un jauno tehnoloģiju izmantošanā kultūras mantojuma vietās Latvijā, Igaunijā un Norvēģijā, diskutējot par kopīgiem izaicinājumiem vietas autentiskuma sagalabāšanā un auditorijas piesaistīšanā.

Unikāla kultūrvēsturiska vide var kalpot ne tikai kā pievilcīgs fons mākslas baudīšanai, bet kopīgā sinerģijā ar vēstures mantojumu radīt jaunu pievienoto vērtību auditorijai, ja kultūras notikuma saturs tiek veidots, respektējot vietas vēsturisko stāstu un iepriekšējo paaudžu atstāto mantojumu. Šis nav viegls uzdevums māksliniekiem un kultūras pieminekļu apsaimniekotājiem, tomēr ieguldot pūles, iespējams iegūt pārsteidzošus rezultātus un auditorijas novērtējumu.

Konferencē nozares interesenti varēs gūt iedvesmu nākotnes plānu realizācijai un iepazīties ar dažādiem labas prakses piemēriem. Speciālisti no Latvijas, Igaunijas un Norvēģijas stāstīs, kā kultūras mantojuma vietās var uzturēt mūsdienīgas tradīcijas, kā izmantot jaunās tehnoloģijas kultūras pieminekļu popularizēšanai, kā autentiskā vidē veidot mākslinieku rezidences un kā panākt, lai kultūras pieminekļi kalpotu kā radošas vietas gan vietējo iedzīvotāju tālākizglītībai, gan kā atraktīvs galamērķis tūristiem.

Uz konferenci tiek aicināts ikviens interesents, piesakot savu dalību līdz 8.septembrim. Konferences darba valoda – angļu. Dalība konferencē ir bez maksas, bet vietu skaits ir ierobežots.

Konferences programma: Conference program Cesis 100915

Reģistrēšanās, aizpildot pieteikuma anketu tiešsaistē https://goo.gl/IapSKs Continue reading “Cēsīs notiks starptautiska konference „Inovatīvas kultūras norises kultūras pieminekļos””

Kur kultūrpolitikā pazudusi amatiermāksla?

Amatiermāksla kā iespēja iedzīvotājiem līdzdarboties kultūras un sociālajā dzīvē ieņem nozīmīgu lomu dažādu valstu kultūrpolitikās. Virspusēji skatoties, šķiet, ka Latvijā amatiermākslai piešķirta īpaša vieta, visvairāk – Dziesmu un deju svētku un Latvijas tēla veidošanas kontekstā, Latvija ir visiem zināma kā “zeme, kur dzied”. Kā amatiermāksla atspoguļojas Latvijas kultūrpolitikas dokumentos? To šajā rakstā analizē sociologs Jānis Daugavietis.

Amatiermākslas termini politikas dokumentos: sinonīmi un „antonīms”

Padomju laikos amatieru kultūras aktivitātes bija pieņemts dēvēt par ‘māksliniecisko pašdarbību’ vai ‘tautas mākslu’, bet mūsdienās dominē vārds ‘amatiermāksla’ (Rasa 2008). Analizējot Latvijas kultūras politikas dokumentu kopu (analizēti ir kopskaitā 38 likumi, īstenošanas ziņojumi un plānošanas dokumenti, kas pieņemti laika posmā no 1992. līdz 2011. gadam), var secināt, ka pagrieziena punkts dažādu sinonīmu izmantošanā ir 2006. gada beigās tapušās ‘Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. Nacionāla valsts’, kur lietots praktiski tikai termins ‘amatiermāksla’. ‘Tautas māksla’ gandrīz pilnībā no dokumentiem izzūd ap 2009. gadu. No 2009. gada 1. janvāra Valsts aģentūra Tautas mākslas centrs tiek pārdēvēta par Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūru, zaudējot ‘tautas mākslas’ vārdu. Jāpiezīmē, ka vēl līdz 2008. gadam dažu dokumentu dažās vietās bija palicis vārds ‘pašdarbība’ vai ‘mākslinieciskā pašdarbība’. Savukārt arī ‘tautas māksla’ joprojām ir vēl sastopams dažos pēdējo gadu dokumentos, kā arī senāk pieņemtos, bet joprojām spēkā esošos, likumos un normatīvajos aktos. ‘Tautas māksla’ joprojām bieži sastopams Latvijas nacionālo kultūras institūciju mājas lapās, piemēram, Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra (iepriekš – Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra).

Ja salīdzinām, kādas ir vārdu (to sakņu) ‘amatier*’ un ‘profesion*’ attiecības analizētajos kultūras politikas dokumentos, tad pirmais lietots 4,5 reizes retāk (attiecīgi 190 un 852 minējumi), bet vārds (sakne) amatiermāksl* – 5,5 reizes retāk. ‘Amatier*’ atrodams 14 locījumos un formās, ‘profesion*’ – 31.

‘Amatiermākslas likumi’

Latvijā nav īpašu ‘amatiermākslas likumu’. Galvenie kultūras jomu regulējošie likumi, kas tieši attiecas uz amatiermākslu, ir ‘Dziesmu un deju svētku likums’ un ‘Kultūras institūciju likums’, kā arī dažas Saeimas ratificētas starptautiskās konvencijas kultūras jomā.  Svarīgākais kultūrpolitikas plānošanas dokuments ir ‘Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. Nacionāla valsts’ (2006). Citu jomu likumi, kas tieši skar amatiermākslu, ir ‘Par pašvaldībām’, ‘Reģionālās attīstības likums’ un ‘Teritorijas plānošanas likums’.
Latvijas dokumentos dominējošā kultūras definīcijā, ko es dēvēju par ‘mantojums un pakalpojums iedzīvotājiem’, praktiski nav vietas amatiermākslai. Šauras izņēmuma taciņas ir tie gadījumi, kad cilvēks vēlas īstenot vienu no savām „augstākajām vajadzībām”, t.i. radoši izpausties, bet nav gājis profesionālās mākslas izglītības ceļu, ko arī valsts piedāvā kā pakalpojumu, vai arī tad, ja viņš ar savām amatieraktivitātēm var cerēt iekļauties profesionāļu pārraudzītā, un tāpēc „kulturāli-mākslinieciski augstvērtīgā”, tradīcijā, piemēram, Dziesmu un deju svētku procesā (1). Būtiski piezīmēt, ka kultūras likumos netiek minēts vārds ‘amatiermāksla’ vai tā sinonīms ‘tautas māksla’ (izņēmums ir ‘Kultūras institūciju likums’, kur katrs šis termins lietots vienu reizi) (2). Galvenajos reģionālās attīstības likumos (‘Par pašvaldībām’; ‘Valsts pārvaldes iekārtas likums’; ‘Reģionālās attīstības likums’; ‘Teritorijas plānošanas likums’; ‘Attīstības plānošanas sistēmas likums’) arī nav šo atslēgas vārdu. Interesants izņēmums ir jēdziens ‘tautas jaunrade’ likumā ‘Par pašvaldībām’. Continue reading “Kur kultūrpolitikā pazudusi amatiermāksla?”

Kultūra lauku teritorijās III: Maizes māja

travelers-of-the-year-savova-portrait_60585_600x450
http://travel.nationalgeographic.com/travel/travelers-of-the-year/nadezhda-savova/

Turpinot stāstu par kultūras nozīmi lauku teritoriju attīstībā, minēsim piemēru par to, kā Nadežda Savova Bulgārijā, pussabrukušā mājā ar vietējo iedzīvotāju atbalstu un iesaistīšanos izveidoja vietējo kultūras centru, vienlaikus attīstot sociālo uzņēmējdarbību.

Nadežda Savova, kas tolaik strādāja UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma jomā un studēja Prinstonas Universtitātē ASV, mantoja Bulgārijā, Gabrovā vecmāmiņas māju. Viņa nolēma kopā ar brīvprātīgajiem šajā mājā sākt cept maizi – izveidoja Maizes māju un vienlaikus arī kultūras centru. Jau iepriekš, dzīvojot Brazīlijā, viņa konstatēja, ka māksla var nojaukt robežas starp dažādām sabiedrības grupām – bagātajiem un nabagiem, veciem un jauniem u.tml. Brazīlijā, piemēram, ir tradīcijas pārdot ēdienus uz ielas un tos pērk visi, neatkarīgi no sociālā stāvokļa.

Uz viņas atjaunoto vecmāmiņas māju nāca vietējie iedzīvotāji un kopā cepa maizi. Izrādījās – tas ir lielisks veids, kā cilvēkiem sapazīties un sarunāties, kamēr cepas maize, nodarboties ar dažādām mākslinieciskām aktivitātēm. Šī māja pārvērtās par vietējās sabiedrības kultūras centru un arī maizes ceptuvi. Vēlāk arī citās valstīs cilvēki ieinteresējās par šo ideju un tagad jau ir izveidojies maizes māju sadarbības tīkls, kurā darbojas maizes mājas 12 valstīs 5 kontinentos: Brazīlijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Itālijā, Izraēlā, Korejā, Peru, Rumānijā, Krievijā, Dienvidāfrikā, Lielbritānijā.

Video stāsts: Social entrepreneurship: Nadezhda Savova at TEDxBG

Londonas muzeja pastāvīgā ekspozīcija – ceļvedis pilsētmīlestībā

Raksts tapis, viesojoties Londonas muzejā un vērtējot, cik lielā mērā muzejam ir izdevies īstenot tā misiju – iedvesmot mīlēt Londonu. Raksta autore – neatkarīga kultūrvēstures pētniece un muzeju konsultante Elīna Kalniņa.

galleries-of-modern-london-at-the-museum-of-london-1_28_550x370Londonas muzejs ir pasaulē lielākais urbānās vēstures muzejs, kura krājumā ir vairāk kā 2 miljoni vēstures liecību, precīzāk sakot – liecinieku, kas pauž Lielbritānijas galvaspilsētas unikālo stāstu. Muzeja misija – iedvesmot mīlēt Londonu tos, kuri tajā dzīvo un strādā, un rosināt iemīlēties Londonā tos, kuri pilsētu apciemo.

Misija ir gana ambicioza, tomēr 21.gadsimta pirmajā desmitgadē radītā pastāvīgā ekspozīcija, kas hronoloģiski izstāsta pilsētas vēsturi no tās pirmssākumiem aizvēsturē līdz pat 2010-tajiem un apskatei piedāvā patiesi bagātīgu unikālu muzeja krājuma priekšmetu klāstu, ir apliecinājums tam, ka ambīcijas ir laba lieta un šķietami gaisīgais ziepju burbulis var izrādīties esam izturīgs un lidot spējīgs gaisa balons, kas ne vien piedāvā aizraujošu un drošu ceļojumu laikā, bet arī sasniedz mērķi. Londonas muzeja apmeklētājs iziet no muzeja ar „rozā brillēm”. Continue reading “Londonas muzeja pastāvīgā ekspozīcija – ceļvedis pilsētmīlestībā”

Mūsdienu mākslas un kultūras mantojuma rezolūcija

Jūlija nogalē Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā kopā ar kultūras ministri S.Ēlerti bija pulcējušies mākslas, kultūrpolitikas un kultūras mantojuma darbinieki, lai kopīgi diskutētu un paustu kopīgu nostāju par pamatprincipiem, kas būtu jāievēro, lai mūsdienu māksla, kas respektē un izceļ tradicionālās vērtības, varētu kļūt par atslēgu kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas filozofijas stiprināšanā.

Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki pieņēma rezolūciju, kas kalpo kā aicinājums vietēja un nacionāla līmeņa politikas veidotājiem pievērst lielāku uzmanību mākslas atbalstam kultūrvides veidošanā. Rezolūcijas veidotāji uzsvēruši, ka kvalitatīva kultūrvide ir arī ekonomiska vērtība, un tā dod sabiedrībai ekonomisku labumu ilgtermiņā. Viens no konkrētajiem ieteikumiem ir: sabiedrībai nozīmīgu būvju realizācijā ne mazāk kā viens procents no būvdarbu tāmes paredzams ar objektu saistītu mākslas darbu finansēšanai, mākslinieku procesā iesaistot jau būvprojekta izstrādes laikā, kas atbilst jau pieņemtai praksei ārvalstīs (piem., Lielbritānijā).