Londonas muzeja pastāvīgā ekspozīcija – ceļvedis pilsētmīlestībā

Raksts tapis, viesojoties Londonas muzejā un vērtējot, cik lielā mērā muzejam ir izdevies īstenot tā misiju – iedvesmot mīlēt Londonu. Raksta autore – neatkarīga kultūrvēstures pētniece un muzeju konsultante Elīna Kalniņa.

galleries-of-modern-london-at-the-museum-of-london-1_28_550x370Londonas muzejs ir pasaulē lielākais urbānās vēstures muzejs, kura krājumā ir vairāk kā 2 miljoni vēstures liecību, precīzāk sakot – liecinieku, kas pauž Lielbritānijas galvaspilsētas unikālo stāstu. Muzeja misija – iedvesmot mīlēt Londonu tos, kuri tajā dzīvo un strādā, un rosināt iemīlēties Londonā tos, kuri pilsētu apciemo.

Misija ir gana ambicioza, tomēr 21.gadsimta pirmajā desmitgadē radītā pastāvīgā ekspozīcija, kas hronoloģiski izstāsta pilsētas vēsturi no tās pirmssākumiem aizvēsturē līdz pat 2010-tajiem un apskatei piedāvā patiesi bagātīgu unikālu muzeja krājuma priekšmetu klāstu, ir apliecinājums tam, ka ambīcijas ir laba lieta un šķietami gaisīgais ziepju burbulis var izrādīties esam izturīgs un lidot spējīgs gaisa balons, kas ne vien piedāvā aizraujošu un drošu ceļojumu laikā, bet arī sasniedz mērķi. Londonas muzeja apmeklētājs iziet no muzeja ar „rozā brillēm”. Turpināt lasīšanu “Londonas muzeja pastāvīgā ekspozīcija – ceļvedis pilsētmīlestībā”

Mūsdienu mākslas un kultūras mantojuma rezolūcija

Jūlija nogalē Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā kopā ar kultūras ministri S.Ēlerti bija pulcējušies mākslas, kultūrpolitikas un kultūras mantojuma darbinieki, lai kopīgi diskutētu un paustu kopīgu nostāju par pamatprincipiem, kas būtu jāievēro, lai mūsdienu māksla, kas respektē un izceļ tradicionālās vērtības, varētu kļūt par atslēgu kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas filozofijas stiprināšanā.

Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki pieņēma rezolūciju, kas kalpo kā aicinājums vietēja un nacionāla līmeņa politikas veidotājiem pievērst lielāku uzmanību mākslas atbalstam kultūrvides veidošanā. Rezolūcijas veidotāji uzsvēruši, ka kvalitatīva kultūrvide ir arī ekonomiska vērtība, un tā dod sabiedrībai ekonomisku labumu ilgtermiņā. Viens no konkrētajiem ieteikumiem ir: sabiedrībai nozīmīgu būvju realizācijā ne mazāk kā viens procents no būvdarbu tāmes paredzams ar objektu saistītu mākslas darbu finansēšanai, mākslinieku procesā iesaistot jau būvprojekta izstrādes laikā, kas atbilst jau pieņemtai praksei ārvalstīs (piem., Lielbritānijā).

Muzeju nakts apmeklējums pieaug

14. maija vakarā Rīga un visa Latvija svinēja Muzeju nakti. Starptautiskā muzeju akcija 116 Latvijas muzejos pulcināja vairāk nekā 271 tūkstoti apmeklētāju. Daudz interesentu pabija ne tikai muzejos, bet arī citās ar kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu saistītās institūcijās – bibliotēkās, koncertzālēs, teātros, augstskolās, baznīcās u.c.

Šogad, salīdzinot ar 2010.gadu, apmeklētāju skaits muzejos pieaudzis par divdesmit tūkstošiem – desmit tūkstošiem Rīgā, pa vienam Vidzemē un Latgalē, par septiņiem Kurzemē un pieciem – Zemgalē. Tikai Rīgas apkārtnes muzejos apmeklētāju šogad bijis mazāk.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad visvairāk Muzeju nakts viesu uzņēmuši lielie Rīgas muzeji – Latvijas Kara muzejs (26 720), Okupācijas muzejs (18 556), Rīgas Motormuzejs (12 400) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs (10 000).

Ar katru gadu lielāku interesi piesaista muzeji citviet Latvijā. Muzeju naktī visapmeklētākais muzejs ārpus Rīgas bija – Cēsu vēstures un mākslas muzejs (8700), ļoti daudz apmeklētāju Kurzemē uzņēma Ventspils muzejs (3250), Latgalē – Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs (3068), Zemgalē – Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs (4998).

Kuri kultūras mantojuma objekti tiks atjaunoti par ES naudu,

ir nesen paziņojusi Kultūras ministrija. Kopumā pašvaldības bija iesniegušas 28 projektus. ES finansējumu saņems 6 lielie objekti, kuru darbības rezultātā plānots gūt ievērojamus sociālus un ekonomiskus labumus. Viens no iesniegto projektu vērtēšanas kritērijiem bija plānotais apmeklētāju skaits (augstāko vērtējumu šai kritērijā varēja saņemt, ja tika plānoti vairāk kā 90 000 apmeklētāji gadā), līdz ar to atbalsts tika vērsts uz lielākajiem kultūras mantojuma objektiem, kas ir interesanti kultūras tūristiem.

ERAF 6,4 milj. latu piešķirti šādiem projektiem:
1. Daugavpils Rotko Mākslas centrs – plašs projekts Daugavpils cietokšņa attīstībai, par ko vietējiem deputātiem ir pretrunīgi viedokļi. Valdība šogad centra darbības uzsākšanai ir jau piešķīrusi 90 000 LVL.

2. Bauskas pils tālāka atjaunošana – II kārta (1.kārta ir jau realizēta par piešķirtajiem ERAF līdzekļiem iepriekšējos gados).

3. Bangerta villa – Kuldīgas novada muzejs, Kurzemes koka arhitektūras pērle.

4. Ventspils Livonijas ordeņa pils restaurācijas pēdējais posms. Uzskatāma prezentācija par paredzētajiem darbiem un jauno ekspozīciju lejupielādējama šeit.

5. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kas pašreiz atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, jo ēkā ilgstoši nav veikti nepieciešamie renovācijas darbi. Pārbūve tiks veikta pēc Viļņas arhitektu biroja izstrādātā priekšlikuma.

6. Durbes pils – Tukuma muzejs, kur plānota muižas kompleksa vāgūža rekonstrukcija muzeja krājuma glabāšanai, restaurācijai un eksponēšanai.

Diskusija par jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas attīstības vīziju

Publiskajā telpā biežāk izskan sarunas par jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas finansējumu, celtniecības termiņiem, inženiertehniskiem risinājumiem u.c. Piedāvājām divus rakstus, kas pievēršas šīs jaunās būves “satura” jautājumiem.

Viens no rakstiem ir tapis jau pirms kāda laika – žurnālā “Rīgas Laiks” publicētais Viestura Celmiņa un Mārtiņa Vanaga raksts “Nacionālā bibliotēka Gaismas pilī”, kas izvirza vairākus konceptuālus jautājumus par bibliotēkas nākotni. Autori ieskicē trīs virzienus, kuros bibliotēkas attīstībai būtu jānotiek: jāattīsta izglītība un pētniecība, jākļūst par sabiedrisku centru un kultūras procesu veidotāju, kā arī jāpanāk, lai Latvijas Nacionālā bibliotēka vismaz kādā jomā būtu starptautiski nozīmīga un konkurētspējīga.

Otrs – Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības mājas lapā publicētā Ineses Zanderes saruna ar kultūras ministri Sarmīti Ēlerti. Intervijā tiek ieskicēta bibliotēkas nākotnes vīzija no tās veidotāju skatu punkta.

Latvijas kopējā kultūras mantojuma vērtība ir vairāk nekā 36 miljardi latu

Latvija ir bagāta ar kultūrvēsturisko mantojumu, un, ja šo mantojumu mēģinātu pārvērts naudā, tad kopējā mantojumu vērtība būtu vairāk nekā 36 miljardi latu, 2010.gada 16. novembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, – informē portāls “Delfi”. Turpināt lasīšanu “Latvijas kopējā kultūras mantojuma vērtība ir vairāk nekā 36 miljardi latu”