Latvija ir bagāta ar kultūrvēsturisko mantojumu, un, ja šo mantojumu mēģinātu pārvērts naudā, tad kopējā mantojumu vērtība būtu vairāk nekā 36 miljardi latu, 2010.gada 16. novembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, – informē portāls “Delfi”.

Latvijā kopumā ir 8531 Valsts aizsargājams kultūras piemineklis, kuru vidū ir gan arhitektūras pieminekļi, gan pilis un muižas, gan baznīcas un citi kultūras pieminekļi.

“Latvijā kultūrvēsturiskais mantojums ir ļoti bagātīgs. Ja skatās uz Latviju nākotnē, lai šī valsts pastāvētu, tad, manuprāt, nekas nav svarīgāks kā četri pīlāri, uz kā balstās valsts, – zeme ar bagātībām, latviešu valoda, radošs, strādāt gribošs un izglītots cilvēks, kā arī kultūra, un kultūrā nozīmīgāko vietu ieņem kultūrvēsturiskais mantojums. Pārvēršot kultūrvēsturisko mantojumu naudas izteiksmē, tie ir vairāki miljardi latu, bet uzraudzības darbam salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā tiek ļoti maz tērēts. Arī nauda, kas gadā tiek ieguldīta pieminekļa aizsardzībā, ir nedaudz zem viena miljona. Nevienā citā valstī nav tik mazs finansējums,” deputātiem pauda Dambis.

Kā vienu no veiksmes stāstiem, kurā sadarbojoties gan valsts un pašvaldība, gan arī privātie sponsori, Dambis minēja Rīgas Brāļu kapu sakopšanu, kas ir kultūrvēsturisks un valstiski nozīmīgs piemineklis.

Pirms septiņiem līdz astoņiem gadiem Rīgas Brāļu kapi bija viena no lielākajām problēmā, taču problēma sākotnēji nebija naudā, bet gan attieksmē pret šo objektu. Šajā vietā bija nenopļauta zāle, salauzti soliņi, savukārt svētvietas bija izveidojušās gandrīz par bezpajumtnieku mitekļiem. “Notiekot pārmaiņām atbildīgajā pārvaldes vadībā, pamazām visas lietas tika sakoptas un 10.novembrī Brāļu kapos, atklājot svešumā kritušo karavīru piemiņas vieta, bija redzams, cik šī vieta ir sakopta un ar kādu prieku komanda strādā, lai uzturētu šo vietu kārtībā,” sacīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs.

Viņš norādīja, ka savulaik, būvējot Rīgas Brāļu kapus, arhitekti un būvnieki ir pieļāvuši kļūdu, jo objektu nav būvējuši ilglaicīgais pastāvēšanai, proti, pamati nav pietiekami noturīgi. “Tas, ko cilvēki redz apšūtu ar šūnakmeni, tam vidū ir ķieģeļu mūris, kas nav izturīgs ilgtermiņā, līdz ar to restaurācijas un saglabāšanas pasākumi ir dārgāki un sarežģītāki no restaurācijas viedokļa. Restaurācija prasa ievērojamus līdzekļus, bet darba kultūra un attieksme pret katru kapavietu ir parauga objekts, kam varētu sekot citas vietas un objekti Latvijā,” uzsvēra Dambis.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs deputātiem skaidroja, ka Rīgas Brāļu kapos ir padarītas jau daudzas labas lietas, bet ir jāapzinās, ka tai vietā vēl aizvien restaurācijai līdzekļi ir jāiegulda. Pēc viņa teiktā, nav laba ātra un sasteigta restaurācija, jo tad zaudē kvalitāti, bet Rīgas Brāļu kapos būtu nepieciešama pakāpeniska naudas ieguldīšana, lai pēc pieciem līdz septiņiem gadiem Rīgas Brāļu kapi būtu savesti tā kārtībā, lai atliktu tikai uzturēšanas un sakopšanas darbi.

Dambis vērsa deputātu uzmanību arī uz to, ka Latvijā ir izveidota diezgan laba pieminekļu aizsardzības sistēma, tomēr tai ir nepietiekams finansējums, lai varētu pilnībā strādā. Viņš aicina nepieļaut pieminekļu aizsardzības sistēmā veikt nepārdomātas reformas, jo tādā veidā varētu ciest sistēma attiecībā uz pieminekļu aizsardzību, kurā strādā tikai un vienīgi profesionāļi, piemēram, arheologi, vēsturnieki, arhitekti un citi speciālisti. Tāpat viņš uzsvēra, ka kultūras pieminekļu aizsardzības sistēmā finansējums ir pilnīgi nepietiekams un pēdējo divu gadu laikā veiktais samazinājums 55% apjomā ir bijis dramatisks.

Pēc Dambja teiktā, sabiedrībai ir jāsaprot, ka kultūras mantojums ir joma, kas pelna naudu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s