Pārmaiņu laboratorija: Polijas pieredze kultūras centru reformēšanā

zoom_logoRadošo iniciatīvu laboratorija “ę”, kas veido dažādas kultūras programmas, sadarbojoties ar kultūras centriem Polijā, konstatēja, ka it īpaši mazākās pašvaldībās kultūras centri parasti ir vienīgā vieta, kas organizē kultūras pasākumus un iesaista vietējo sabiedrību. Šī asociācija aizsāka projektu “ZOOM”, lai sekmētu kultūras centru pārmaiņas un lai tie kļūtu par iedzīvotājiem pievilcīgām kultūras norišu vietām.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Polijā 1990. gadu sākumā krasi samazinājās kultūras centru skaits (1988.-1991. g. no 16 000 līdz 6 000 kultūras centru). Daļa no palikušajiem kultūras centriem apguva jaunās menedžmenta iemaņas un darbojās veiksmīgi, piesaistot finansējumu un publiku. Tomēr atsevišķiem centriem tā arī neizdevās ne izveidot veiksmīgu programmu, ne atrast savu auditoriju. Asociācija veica pētījumu par kultūras centru menedžmentu Mazovijas vojevodistē un izdarīja secinājumus par to, kas kultūras centriem Polijā vajadzīgs visvairāk:

  • Mainīt domāšanas veidu par savus misiju – tā būtu jāformulē tieši konkrētajam kultūras centram, kas darbojas konkrētai vietējai kopienai.
  • Iemācīties izprast vietējās kopienas, kurā kultūras centrs darbojas, vajadzības, jo parasti kultūras centru izpratne par vietējo sabiedrību izrādījās ļoti nepilnīga.
  • Atrast jaunas idejas norisēm kultūras centrā – kultūras centri lielākoties veido programmu, izmantojot zināmas un jau pārbaudītas vērtības. Kultūras centriem vajag informāciju par interesantām, oriģinālām aktivitātēm un pasākumiem, lai eksperimentētu ar programmas formu un saturu.

Kā atbildi uz izvirzītajām problēmām un iegūtajām zināšanām projekta laikā, asociācija izveidoja nākamo programmas pakāpi – “Pārmaiņu laboratoriju”. Tika izstrādāta īpaša metodoloģija – problēmu un vietējās sabiedrības vajadzību identificēšana, misijas un rīcības plāna izstrādāšana konkrētam kultūras centram notika, sadarbojoties kultūras centra darbiniekiem, vietējās kopienas pārstāvjiem, semināra vadītājiem un sociologiem. Projekta turpinājumā asociācija rosina arī citus kultūras centrus pēc piedāvātās metodoloģijas izstrādāt darbības stratēģiju.

Aizsākam rakstu sēriju par kultūras centriem

Aizsākam rakstu sēriju ar interesantiem piemēriem par kultūras centru misiju un stratēģiskām pārmaiņām.

2003. gadā “Budapest Observatory” veica izpēti un aprakstu par kultūras centriem citās valstīs. Tā kā katrā valstī kultūras centrus dēvē dažādi, apskata autori ierosina tos saukt par multifunkcionālām vietējās kultūras organizācijām. Apskatu ar pētījuma rezultātiem un pārskatu par kultūras centriem citās valstīs var atrast šeit.

Turpinājumā lasiet par Zviedrijas kultūras centra pieredzi, kļūstot par starptautisku kopproducentu un par Polijā izstrādāto projektu un metodoloģiju kultūras centru reformām.

Citi resursi:

Latvijas kultūras centru vadītāju aptaujas dati (2012.g., pēc Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra pasūtījuma, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra un projekta vadītāja asoc.prof. Anda Laķe veica elektronisko aptauju).

Vai kultūras būves sekmē vietējās ekonomikas attīstību?

Žurnāls “The Economist” publicējis kritisku rakstu par mākslas būvju lomu vietējo teritoriju revitalizācijā un apkārtnes ekonomikas attīstībā, uzsverot, ka jaunu mākslas centru būvniecība Lielbritānijā ir sasniegusi maksimumu un drīzumā tiks izbeigta.

Ideja par to, ka māksla spēj atdzīvināt vietējo ekonomiku, ir populāra ASV kopš 80-jiem gadiem. Pēc Gugenheima muzeja sekmīgas atvēršanas rūpnieciskajā spāņu ostas pilsētā Bilbao šī ideja kļuva populāra arī Eiropā, bieži vien presē un starptautiskās konferencēs atsaucoties uz Bilbao efektu (arī mūsu pašreizējā kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende vairākkārt atsaukusies uz Bilbao pieredzi; kā arī Helēnas Demakovas laikā uz Bilbao devās vesela Latvijas delegācija, ieskaitot vairāku pilsētu mērus, smelties pieredzi kā panākt strauju pilsētas izaugsmi).

Lielbritānijas valdība tikmēr, sākot no 1995.gada, kultūras rekonstrukcijas projektos ir ieguldījusi 1,5 miljardus mārciņu, kopā ar pašvaldībām radot simtiem jaunu kultūras infrastruktūras objektu, īpaši laikmetīgās vizuālās mākslas jomā.

Daži daiļrunīgi piemēri apliecina mākslas būvju spēju ģenerēt ienākumus – piemēram, Turner Contemporary galeriju nelielajā piekrastes pilsētā Margeitā Anglijā kopš tās atvēršanas apmeklējuši 425 tūkstoši apmeklētāju. Tate Modern mākslas muzejs Londonā bija trešā apmeklētākā vieta Lielbritānijā, sekmējot arī apkārtējā Southwerk rajona revitalizāciju. Lowry mākslas centrs Salfordā ir kalpojis ostas teritorijas attīstībai.

Tomēr ir bijušas arī neveiksmes. Šefīldas Populārās mūzikas centru, kura celtniecībā tika ieguldīti 11 milj mārciņu no nacionālās loterijas līdzekļiem, nācās slēgt zemās apmeklētības un parādu dēļ. Daudzfunkcionālo centru Rietumu Bromvičā atvēra novēloti un tikai daļēji pabeigtu pēc 60 milj mārciņu ieguldījuma tā tapšanā. Pie tam lielie ieguldījumi greznajās būvēs nebūt nesola bagātīgus centru ienākumus – Quad mākslas centrs Derbijā saskaras ar nopietnām finanšu plūsmas problēmām, pašvaldībai samazinot nākamo gadu dotāciju.  Turpināt lasīšanu “Vai kultūras būves sekmē vietējās ekonomikas attīstību?”

Jaunās kultūras būves top lēnām

Kā raksta “Diena”, Rīgas Kongresu nama pārbūve par akustisko koncertzāli un Latvijas Mākslas muzeja rekonstrukcija var iekavēties, ļaujot atvērt šīs ēkas agrākais 2014.gada vasarā, kad Eiropas Kultūras galvaspilsētas gads būs jau pusē. Kultūras ministre Jaunzeme-Grende uzsver, ka ministrija nav tieši atbildīga par minēto būvju projektiem, kas ir Rīgas domes pārziņā. Katrā ziņā Nacionālā bibliotēka tikšot atvērta plānotajā laikā – 2013.gadā, bet saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu, kas tika apstādināts sākoties ekonomiskai krīzei un tuvākā laikā pilnībā netiks īstenots, ministrei ir jaunas idejas par iespējamo laikmetīgās mākslas izstāžu zāli topošajā Miera ielas radošajā kvartālā un, iespējams, Cēsīs.

Rīgas dome nav gluži apmierināta, ka valsts finansiāli nepiedalās lielo kultūras ēku atjaunošanā. Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs norādījis, ka “principā Nacionālā Mākslas muzeja ēka ir domāta valstij, līdz ar to Kultūras ministrijai ir divas iespējas – vai nu līdzfinansēt šo projektu, vai pēc tam maksāt atbilstošu nomas maksu, lai pašvaldība var atpelnīt ieguldījumus. Tas ir jautājums, kas jārisina politiskā līmenī.” Pēc Borova vārdiem, visticamāk, Nacionālā mākslas muzeja telpas valstij maksās daudz vairāk nekā, piemēram, Krievu drāmas teātra telpas, par kurām tiek prasīta simboliska 10 santīmu nomas maksa par kvadrātmetru. Lai varētu atpelnīt investīcijas, atbilstoši tirgus situācijai Mākslas muzeja telpu noma pēc rekonstrukcijas varētu maksāt vairāk nekā 20 latu par kvadrātmetru.

Reģionos tikmēr turpinās daudzfunkcionālo centru – koncertzāļu būvniecība. Turpināt lasīšanu “Jaunās kultūras būves top lēnām”

Nākamgad paredzēti projektu konkursi EEZ programmā “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana”

Kultūras ministrija iesniegusi izskatīšanai MK rīkojuma projektu par galvenajiem nosacījumiem Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) finansiālā atbalsta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” projektiem.

Finansējums tiks novirzīts sekojošām aktivitātēm. Turpināt lasīšanu “Nākamgad paredzēti projektu konkursi EEZ programmā “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana””

Stacija – pirmo vietu ieguvušais priekšlikums par kultūras kvartālu Miera ielā

Pirmo vietu Kultūras ministrijas rīkotajā ideju konkursā, kas paredz attīstīt jaunu kultūras centru bijušajā tabakas fabrikā Miera ielā 58 Rīgā, ieguva projekts Stacija, kura autori ir ekonomists Oļegs Ņikitins, starptautisko attiecību specialiste Liene Kuplā, industruālais dizainers Fions Dobins, arhitekti Nataļja Doždeva un Aleksejs Birjukovs.

Projekts STACIJA paredz izveidot platformu, kas veicina zinātkāri par radošo darbību, dod iespēju attīstīties, eksperimentēt, iemācīties strādāt komandā, iedrošina iziet ārpus ierastajiem rāmjiem un izmēģināt jaunas lietas, vienlaikus sniedzot iespēju iesaistīties radošajā procesā un nodrošinot kompleksu atbalstu kultūras un radošajai industrijai.

STACIJA kalpo individuālai attīstībai, sadarbībā ar vadošajām augstskolām piedāvājot interešu, profesionālās, starpdisciplinārās izglītības un mūžizglītības tālākizglītības programmas ar plašu eksperimentālo laboratoriju bāzi, kas veicina izpēti, tās rezultātu ieviešanu industriālā pielietojumā un jaunu uzņēmumu veidošanos. Stacija veic topošo uzņēmēju sagatavošanu tirgus apstākļiem un jaunu uzņēmumu inkubāciju zinātnieku un nozaru ekspertu uzraudzībā.  Turpināt lasīšanu “Stacija – pirmo vietu ieguvušais priekšlikums par kultūras kvartālu Miera ielā”

Vidzemes plānošanas reģions izstrādā reģiona ilgtermiņa attīstības scenārijus

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar darba grupu no Vidzemes Augstskolas  izstrādājis Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenārijus. Scenāriju mērķis ir noteikt dažādus iespējamos Vidzemes plānošanas reģiona attīstības virzienus līdz 2030. gadam.

Rezultātā izveidoti deviņi tematiskie scenāriji, kas aptver reģiona attīstībai aktuālākās jomas: demogrāfija, ekonomika, klimata izmaiņas, enerģija, transports un infrastruktūra, lauku attīstība, sabiedrības sociālo un kultūras vērtību izmaiņas, pārvaldība un vietu pievilcība. Balstoties uz šiem scenārijiem, izveidoti četri integrētie scenāriji, kas modelē dažādu iespējamo rīcību sekas. Sniedzam īsu ieskatu, kā dažādie scenāriji varētu ietekmēt kultūras jomu. Turpināt lasīšanu “Vidzemes plānošanas reģions izstrādā reģiona ilgtermiņa attīstības scenārijus”