Papildus finansējums Latvijas muzeju un Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijai

Valdība atbalstījusi Kultūras ministrijas rosināto un VAS Valsts nekustamie īpašumi iesniegto kultūras iestāžu telpu rekonstrukciju. Tiks uzsākts darbs pie Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukcijas, Raiņa muzeju rekonstrukcijas Rīgā, Jūrmalā un Tadenavā, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas Rīgā. Tāpat atbalstīta Muzeju krātuvju kompleksa viena korpusa un komunikāciju tīklu izbūve Rīgā. Muzeju krātuvju kompleksa rekonstrukcija nepieciešama saistībā ar Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem, jo Rīgas pils Konventa (jeb kastellas) daļā šobrīd ir izvietoti muzeju krājumi, ko perspektīvā plānots pārvietot uz izbūvēto muzeju krātuvju kompleksu Pulka ielā. Rīgas pils restaurācijas un rekonstrukcijas būvniecības II kārtu, kurā atrodas muzeja krājumi, plānots uzsākt 2014.gada janvārī un līdz minētajam termiņam nepieciešams pabeigt muzeju krātuvju kompleksa rekonstrukciju tādā apjomā, lai nodrošinātu krājumu pārvietošanu.

Daļa no piešķirtajiem līdzekļiem paredzēti kā valsts līdzfinansējums tiem kultūras infrastruktūras projektiem, kas tiks īstenoti ar Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas finansiālu atbalstu, par ko Culturelab rakstīja iepriekš.

Valdība piešķīrusi 5,98 milj Ls Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas projektiem

Ministru kabinets akceptējis 39 valstiski nozīmīgu pasākumu rīkošanu saistībā ar Rīgas – Eiropas Kultūras galvaspilsētas (EKG) norisēm. Paredzēts, ka valsts finansējums EKG pasākumiem varētu veidot 5,98 miljonu latu, kas veidotu 35% no kopējā Rīgas kā EKG budžeta. Konkrētais līdzfinansējuma apmērs tiks apstiprināts laikā, kad valdība skatīs nākamā gada valsts budžetu. Minētā summa ir ievērojams atbalsts Latvijas kultūrai, jo ir līdzvērtīga 2,5 gadu Valsts Kultūrkapitāla fonda budžetam (2011.gada KKF budžets – 2,4 milj. Ls).

Ar plānoto projektu sarakstu var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā – projektu īstenotāji ir valsts institūcijas – LNO, Latvijas Koncerti, Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka u.c. Lielākais atbalsts (ap 1 milj. Ls) ir paredzēts līdzfinansējuma nodrošināšanai Pasaules koru olimpiādes norisei Rīgā. 0,5 milj Ls paredzēti Eiropas kino balvas pasniegšanas ceremonijai, 350 tk Ls  Alvja Hermaņa Eiropas teātros iestudēto izrāžu skatei Latvijā, 346 tk Ls pasākumu ciklam “Bahs 2014”, 343 tk Ls Rīgas Mūzikas festivālam, 260 tk Marka Rotko un Vijas Celmiņas izstādei u.c.

Atbalstīto projektu saraksts:
Valsts finansetie Riga 2014 projekti
Valsts finanseto Riga 2014 projektu apraksti

Rīga 2014 biroja mākslinieciskā padome ir atlasījusi 2010.gada rudenī izsludinātājā konkursā iesniegtos projektus, kurus varētu līdzfinansēt Rīgas pilsēta (Word fails ar projektu sarakstu – Rigas pilsetas finanseti projekti EKG 2014). Projekta īstenotāju vidū ir dažādas pasākumu aģentūras un sabiedriskas organizācijas, kuru iesniegtie projekti ir bijuši atbilstoši Rīgas piedāvātās kultūras programmas tematiskajām līnijām.

Augusta vidū Latvijas Pilsoniskā alianse organizēja biroja Rīga 2014 tikšanos ar Rīgas kultūras organizācijām. Biroja vadītāja D.Čivle uzsvēra, ka svētku gatavošanā ir laipni gaidīts iesaistīties ikviens Rīgas iedzīvotājs un organizācija. Mērķi plānots sasniegts, rīkojot seminārus rīkotājorganizācijām; organizējot dažādas darba grupas; rīkojot plašas diskusijas – ideju talkas – Rīgas apkaimēs par kultūrvidi un kultūras notikumiem; plaši iesaistot brīvprātīgos dažādās norisēs. Kultūras biedrību pārstāve savukārt diskusijā norādīja, ka Rīgas domei ir aktīvāk jārisina sadarbības jautājums ar NVO, jo šobrīd novērojams, ka sadarbība ir veiksmīga, ja ir personīga pazīšanās nevis profesionāla, tādēļ izteikts aicinājums RD Kultūras departamentam rīkot regulāras tikšanās ar pilsētas kultūras jomas organizācijām.

Tabakas fabrikā veidos jauno Rīgas kultūras kvartālu

Kultūras ministrija izsludinājusi ideju konkursu par kultūras un radošā kvartāla attīstību Rīgā, Miera ielā – rajonā, kas pēdējos gados Rīgā dabiski attīstījies kā radošais kvartāliņš, izmitinot radošus birojus un kafejnīcas ar aktīvu kultūras programmu.

Kvartālu ir paredzēts attīstīt kā sabiedrībai pieejamu daudzfunkcionālu un inovatīvu kultūras un radošo industriju pārstāvju mājvietu. Konkursā jāiesniedz idejas gan par kvartāla saturisko piepildījumu un arhitektoniski telpisko vīziju, gan par tā labāko apsaimniekošanas modeli. Paredzētas godalgas no 1000 līdz 3000 latiem.

Kultūras ministres Sarmītes Ēlertes darbā radošo industriju attīstība ir bijusi viena no prioritātēm, kas saskan arī ar Eiropas Savienības plāniem un prioritātēm veicināt radošuma un inovāciju ekonomiku globālās konkurētspējas stiprināšanai, kas savukārt varētu nozīmēt arī ES fondu finansiālos ieguldījumus šai nozarē nākamajā plānošanas periodā pēc 2014.gada.

No dažu citu Rīgas neformālo kultūras centru pārstāvjiem (VEF mākslas centrs) dzirdamas bažas par Tabakas fabrikas kultūras kvartāla dzīvotspēju. Kultūras ministres preses sekretārs Andris Saulītis savukārt Tabakas fabriku salīdzina ar Vīnes Museum Quartier un īpaši uzsver topošā centra izglītojošās funkcijas nozīmi. Saulītis pieļauj, ka Tabakas fabrikā varētu izveidot arī Modernās mākslas muzeju.

Konkursa ideju pieteicējiem var ieteikt iepazīties ar 10 rekomendācijām radošas ekonomikas infrastruktūrai, ko izstrādājis Toma Fleminga birojs pēc Lielbritānijas Kultūras, Mediju un Sporta departamenta pasūtījuma. Viens no ieteikumiem ir veidot optimālu balansu starp patēriņu un ražošanu, veidojot tādas vietas, kur kultūra jeb radošo industriju produkti vienlaicīgi varētu tikt gan radīti, gan patērēti.

KM idejas gaida līdz 16.septembrim.

Teātru veiksmes un nedienas

 Jūlijā aktuāls ir bijis teātru darbības jautājums. Pēc kultūras ministres vizītes Daugavpilī parādījās ziņas par iespējamo valsts pārziņā esošā Daugavpils teātra maksātnespēju dēļ parādiem 160 tk Ls apmērā. Kultūras ministrija ar risinājumiem sola nākt klajā augustā, bet skatiens tiek vērsts arī pašvaldības virzienā, norādot, ka Liepājas pašvaldība savas pilsētas teātra uzturēšanai dod 16 reizes vairāk naudas nekā Daugavpils.

Neveiksmīgi beidzies arī Teātra Observatorijas gads Rīgas Kongresu namā. Teātra darbība nav bijusi saimnieciski veiksmīga un sakrājies komunālo maksājumu parāds 5 tk Ls apmērā, līdz ar to tiek uzteikts Kongresu nama zāles nomas līgums un teātris neatrodas labākā situācijā kā pirms gada.

Jāsaka, ka teātru finansiālās problēmas nav tikai Latvijas īpatnība. Nesen plašus protestus piedzīvoja Romas senais Teatro Valle (dibināts 1727.g.), teātra darbiniekiem okupējot ēku un izvēršot kampaņu pret iespējamo teātra privatizāciju kultūras finansējuma samazināšanas rezultātā. Šai sakarā ir interesanti palasīt, ko domā par teātra nākotni pēc 25 gadiem Amerikas teātru profesionāļi, ņemot vērā gan resursu, gan auditorijas samazināšanos.

Tomēr ir arī labas ziņas. Liepājā LMT ir finansiāli atbalstījis ieceri izveidot alternatīvu spēles laukumu – “Goda teātri”, lai tiktu radīti gan jauni iestudējumi, gan uz Liepāju būtu iespējams atvest citu neatkarīgo teātru izrādes. Bez tam Latvijas jaunajiem scenogrāfiem ir labi veicies Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē, un profesionālie nevalstiskie teātri vēl līdz 19.augustam var piedalīties un gūt finansiālu atbalstu Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā.

Reģionālo koncertzāļu plāni lēnām īstenojas

Pēc ilgas iepirkuma procedūras beidzot ir uzsākta Cēsu koncertzāles rekonstrukcija, pārbūvējot veco kultūras centru par 800 vietīgu akustisko koncertzāli kopā ar mūzikas vidusskolu. Norit arī Austrumlatvijas koncertzāles jeb daudzfunkcionālā centra celtniecības darbi Rēzeknē.

Kurzemē pagaidām tik labi neveicas. Saistībā ar Liepājas koncertzāli tika izteiktas bažas par izstrādātā tehniskā projekta nelietderību un nesaimniecisku projekta vadību. Liepājas pašvaldība gan mēģinājusi pārliecināt Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķus, ka projekts tiks realizēts plānotajos termiņos un paredzētajā apmērā.

Saistībā ar Ventspils koncertzāli mērs Aivars Lembergs publiski nokritizējies kultūras ministres Sarmītes Ēlertes darbu, uz ko Ēlerte sniegusi publisku atbildi, ka mēra izteikumi bijuši spekulatīvi, retorika – histēriska, bet augstvērtīgas kultūras pieejamība Latvijas reģionos – viena no valsts kultūrpolitikas prioritātēm.

Tikmēr Rīgā jau gadsimtu pastāvošais kultūras centrs – Latviešu biedrības nams nesekmīgi mēģina risināt savas ekonomiskās problēmas (atkal sakrājušies parādi). Iecerētā hosteļa būvniecība pagaidām nav pavirzījusies uz priekšu, un domstarpības biedrības valdē beigušās ar valdes priekšsēdētāja Ingmāra Čaklā atkāpšanos no amata.

Cita vēsturiska ēka Rīgas nomalē – kultūras pils “Ziemeļblāzma”, kas ir bijusī mājvieta alkohola atturības kultūras biedrībai, beidzot ir sagaidījusi rekonstrukciju – Rīgas pašvaldība ieguldīs 7,5 miljonus latu Ziemeļblāzmas kultūras centra un parka atjaunošanā. Pēc rekonstrukcijas un restaurācijas ēkā būs 16 amatieru kolektīviem piemērotas mēģinājumu telpas, bibliotēka, vairākas zāles pasākumu rīkošanai un interešu biedrībām, administrācijas telpas, kafejnīca. Apkārtnē tiks ierīkots tējas namiņš, atpūtas lapenes, uzbūvēts 30 m augsts skatu tornis, ierīkots daudzfunkcionāls aktīvo nodarbību laukums, bērnu rotaļlaukums, baseins ar strūklakām.

Jaunās kultūras citadeles

 Aizvadītajās nedēļās notikuši vairāki zīmīgi pasākumi, kas saistās ar jaunu kultūras infrastruktūras izbūvi Latvijā. Rēzeknē ielikts pamatakmens jaunajai Austrumlatvijas koncertzālei, kurā koncertus varēs baudīt 1000 klausītāji.

Lielu cilvēki interesi aizvien iemanto jaunais Nacionālās bibliotēkas projekts – Gaismas pils būvlaukumu atvērto durvju dienās apmeklējuši 3000 cilvēki. Abas minētās ēkas durvis apmeklētājiem varētu vērt vaļā jau nākamā gada rudenī.

Jau šogad augustā –  Rīgas svētku laikā Ārzemju mākslas muzejs tiks atklāts apmeklētājiem jaunājā mājvietā – renovētajā Rīgas Biržas ēkā. Muzeja izgaismošanas un apzaļumošanas atbalstītāji tiek aicināti pieteikties. Augustā jaunās, plašās telpās apmeklētājus gaidīs arī Kuldīgas bibliotēka rekonstruētajā Kuldīgas sinagogā .

Citu reģionālo koncertzāļu jeb daudzfunkcionālo centru būvniecība neiet tik raiti kā sākotnēji iecerēts. Cēsu koncertzāles būvniecība par jau piešķirto ES naudu kavējas dēļ ieilgušās celtniecības iepirkuma procedūras. Liepājas un Venstpils koncertzāļu projekti nav apstādināti, bet to realizācijai Kultūras ministrija lūdz piešķirt papildus ES fondu finansējumu nepilnu 28 milj. latu apmērā.

Ēkām, kas vēl nav tikušas pie ES naudas, klājas grūtāk – Rīgas Latviešu biedrības nams, kura restaurācijas nepieciešami 97 tk Ls, ziedojumos ir savācis vien 750 Ls un ir bijis spiests nesaskaņu dēļ atcelt paredzēto ziedojumu vākšanas koncertu.

Saieta nams Plāņu pagastā izvirzīts Latvijas Arhitektu savienības gada balvai

Pats par sevi interesants ir fakts, ka arī šodien laukos top sabiedriskas ēkas. Viena tāda, kas tiecas mūsdienu materiālos atdarināt 18. gadsimta brāļu draudžu saiešanas nama paraugu un rijas arhetipu, izvirzīta Latvijas Arhitektu savienības gada balvas finālam.

Pārsteigums: 2010. gada projektēšanas programmas, telpu kopplatības līdzība un novietnes tuvums 1785. g. hernhūtiešu uzceltajam Plāņu pagasta Saieta namam Jaunmežuļos (kopš 1940. g. Brīvdabas muzejā Rīgā).

Koncepts: uzsvērt tradīciju un Vidzemes rijas arhetipa pēctecību (siluetā / kopformā), vienlaikus atklājot jaunās telpiskās, materiālās un tehnoloģiskās iespējas: 1.stāva 2. līmenis, virsgaismas u.c.

Pilnu rakstu lasīt interaktīvajā platformā A4D.