Pētījums par muzejiem un auditoriju

Īstenots apjomīgs pētījums par Latvijas muzeju darbību un auditorijas piesaisti: “Latvijas muzeju nozīme dažādām sabiedrības mērķgrupām: muzeju un sabiedrības mijiedarbība”.

Infografika_Muzeju apmeklējums

Pētījuma mērķis bija apzināt un detalizēti analizēt akreditēto muzeju (valsts, pašvaldību, autonomo, privāto) līdzšinējo praksi sabiedrības dažādu mērķgrupu piesaistīšanā un līdzdalībā, vērtējot muzeju auditorijas izmaiņas pēdējo 10 (desmit) gadu laika periodā, definējot būtiskākos izaicinājumus muzeju auditorijas attīstībā vidējā un ilgtermiņā, kā arī izstrādāt rekomendācijas (metodiku) muzeju darba kvalitātes un muzeju nozares ilgtermiņa sabiedriskās ietekmes analīzei. Papildus būtiska kontekstuāla tēma izpētei bija muzeju lomas sabiedrībā (sociālās, ekonomiskās, u.c.).

“Pētījums par Latvijas muzeju nozīmi dažādām sabiedrības mērķgrupām: muzeju un sabiedrības mijiedarbība” tapis pēc LR Kultūras ministrijas pasūtījuma un to veica Latvijas Kultūras akadēmija (2018). Pētījums pieejams KM mājas lapā un pdf formātā šeit.

Karte_Top20 apmeklētākie muzeji ārpus Rīgas

Noslēgusies kārtējā mācību programma “Latvijas kultūras vēstnieki 2017” vietējo kultūras līderu izaugsmei reģionos

Sekmīgi noslēgusies mācību programma jaunajiem Latvijas kultūras vēstniekiem – reģionu aktīvajiem kultūras darbiniekiem, kas vēlas īstenot sabiedriski nozīmīgus radošos projektus savā novadā, sagaidot Latvijas valsts simtgadi.

Programmā šoreiz piedalījās 29 Latvijas mākslas un mūzikas skolu, kultūras centru, muzeju, bibliotēku un nevalstisko organizāciju pārstāvji no dažādiem Latvijas reģioniem ar jaunām idejām dažādu ieceru īstenošanai kopā ar vietējām kopienām, izceļot savas vietas unikālās kultūras vērtības.

Kultūras vēstnieki sava novada vietējai sabiedrībai palīdzēs apzināties vietējo un nacionālo kultūru kā izaugsmes resursu, stiprinās valsts piederības apziņu, veidos izpratni par atvērtu kultūras identitāti un mobilizēs pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā, veicinot izpratni par individuālo atbildību.

Programmas noslēgumā to dalībnieki atzina, ka ir svarīgi paskatīties ārpus savas jomas ietvariem un uzdrīkstēties veidot jaunas starpnozaru partnerības, sekmējot radošuma pārnesi uz citām nozarēm, kā arī ir būtiski izvērtēt savas vietas kultūras vērtības, atklājot jaunas, neizmantotas iespējas.

Šis bija jau piektais Latvijas Kultūras vēstnieku mācību cikls, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar biedrību “CultureLab”, stiprinot vietējos kultūras līderus viņu tālākajā profesionālajā izaugsmē un veidojot savstarpēju sadarbības tīklu starp aktīvajiem kultūras darbiniekiem.

Līdz šim Latvijas kultūras vēstnieku programmā piedalījušies reģionu kultūras darbinieki, mazākumtautību organizāciju pārstāvji, Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejas dalībnieki, mākslas un mūzikas skolu skolotāji, kuri visi šobrīd aktīvi darbojas kultūras vēstnieku statusā, popularizējot Latvijas kultūras vērtības. Ar Latvijas kultūras vēstnieku veikto darbu Latvijas reģionos var iepazīties, noskatoties raidījumu ciklu “Latvijas Kultūras vēstnieki”.

Aicina pieteikties apmācību ciklam “Latvijas kultūras vēstnieki 2017”

Latvijas kultūras vēstnieki ir ikgadēja apmācību programma, ko piedāvā Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar biedrību “CultureLab” vietējo kultūras līderu izaugsmei, palīdzot izprast kultūras kā resursa nozīmību vietējās sabiedrības attīstībai. Apmācību programma rīkota jau četrus gadus, un līdz šim ir atzinīgi novērtēta no dalībnieku puses.

Kultūras vēstnieki sava novada vietējai sabiedrībai palīdz apzināties vietējo un nacionālo kultūru kā būtisku izaugsmes resursu, stiprina valsts piederības apziņu, veido izpratni par atvērtu kultūras identitāti un mobilizē pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā, veicinot izpratni par individuālo atbildību. Ar Latvijas kultūras vēstnieku veikto darbu Latvijas reģionos var iepazīties, noskatoties raidījumu ciklu “Latvijas Kultūras vēstnieki”.

Pieteikties apmācībām tiek aicināti Latvijas kultūrizglītības iestāžu, kultūras centru un nevalstisko organizāciju vadītāji un darbinieki, kas ieinteresēti sabiedriski nozīmīgu radošo projektu īstenošanā savā novadā. Apmācību ilgums plānots 6 dienu garumā četros apmācību ciklos šī gada novembrī-decembrī. Apmācību dalībnieki gūs pozitīvu ierosmi savām tālākām iecerēm, iegūs jaunus domu biedrus un uzlabos savas prasmes un zināšanas par dažādiem vadības aspektiem. Apmācības 25 dalībniekiem ar LR Kultūras ministrijas finansējumu tiks nodrošinātas bez maksas.

Interesentus aicinām iepazīties ar apmācību PROGRAMMAS APRAKSTU un aizpildīt PIETEIKUMA ANKETU līdz 20.oktobrim.

Papildus informācija: Latvijas Nacionālā Kultūras centra eksperte Aiga Vasiļevska, Aiga.Vasilevska@lnkc.gov.lv, tel.67228985

Noslēdzies seminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija”

WP_20170817_11_34_26_ProSeminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija”, kas notika 2017.gada 17.augustā Cēsīs, bija kupli apmeklēts – kopā ar lektoriem seminārā piedalījās 63 dalībnieki.

Semināra ietvaros tika runāts gan par to, kāda ir kultūras mantojuma festivālu ietekme uz vietējo un reģionālo attīstību, gan prezentēti konkrētu festivālu piemēri. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika stāstīja par UNESCO lomu kultūras mantojuma saglabāšanā un veicināšanā, savukārt biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti” projektu vadītāja Māra Rozentāle izstāstīja, kā suitu kultūrtelpas saglabāšanu veicinājusi iekļaušana UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama saglabāšana, sarakstā. Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā, prof. Anda Laķe dalījās pārdomās, kā pēdējos gados ir mainījušās kultūras mantojuma pārvaldības formas, arvien pieaugot iedzīvotāju iesaistei. To apliecināja arī Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš, atklājot, kā Cēsu iedzīvotāji līdzdarbojas Cēsu pils viduslaiku dienu veidošanā. Latvijas Kultūras akadēmijas docente Agnese Hermane izsmeļoši izstāstīja par kultūras mantojuma festivālu definīcijām, kā arī to ietekmes mērīšanas grūtībām un izaicinājumiem. Teoriju caur praktiķu skatu punktu lieliski ilustrēja vēl divi pieredzes stāsti – Līgatnes novada “Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centra” direktore Sarmīte Usāne izstāstīja par pirmo pieredzi, veidojot brīvdabas garšu, papīra un sarunu festivālu “Pārceltuve” Līgatnē, savukārt biedrības “Serde” tradicionālās kultūras pētniece un kultūras pasākumu producente Signe Pucena – par jau ikgadējā mākslas un amatniecības gadatirgus “Āboļošana” norisi Aizputē.

Semināra atziņas dalībnieki pārrunāja savstarpējās sarunās, diskusijās, kā arī nemateriālā kultūras mantojuma iedzīvināšanu praksē parādīja Viduslaiku pils dārza saimnieki un Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, prof. Rūta Muktupāvela un pētnieks un etnomuzikologs Valdis Muktupāvels ar nelieliem muzikāliem priekšnesumiem semināra noslēgumā.

Seminārs par kultūras mantojuma festivālu ietekmi un lomu vietējā un reģionālā attīstībā tika rīkots starptautiska pētniecības projekta “Cohere” (“Kritiskais mantojums: identitātes atklāšana un reprezentācija Eiropā”) ietvaros, kurā Latvijas Kultūras akadēmija ir viens no 12 partneriem un kuru vada Ņūkāslas universitāte (Lielbritānija).

Rīkotāji: Latvijas Kultūras akadēmija un Cēsu Kultūras un tūrisma centrs (Eiropas Kultūras centru tīkla dalībnieks) sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo Kultūras centru
Projekta “CoHere: “Critical Heritages: performing and representing identities in Europe” ietvaros un Latvijas Kultūras akadēmijā izveidotās UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras darbības ietvaros.
Rīkotāji un autori ir atbildīgi par semināra programmā ietverto viedokļu izvēli un prezentāciju, un tajā paustie vērtējumi neataino UNESCO organizācijas nostāju un nav tai saistoši.

Semināra prezentācijas:

Baiba Moļņika
Gita Lancere
Sarmīte Usāne
Agnese Hermane
Māra Rozentāle
Anda Laķe
Signe Pucena
Serdes video 1
Serdes video 2

Raksts Cēsu pašvaldības portālā un fotogrāfijas

Dalībnieku kopbilde pēc semināra

20170817_133622

Continue reading “Noslēdzies seminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija””

Veikts pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs

Biedrība “Culturelab” sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju īstenojusi Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītu pētījumu un sagatavojusi analītisku izdevumu “Kultūras auditorija Latvijā: situācija, procesi, tendences”. Līdzīgi pētījumi Latvijā tiek īstenoti kopš 2007. gada, kas ļauj vērtēt, kā laika gaitā mainījušies Latvijas iedzīvotāju ieradumi kultūras pasākumu apmeklēšanā un līdzdalībā dažādās kultūras aktivitātēs. Šī gada pētījumā īpaša uzmanība pievērsta kultūras auditorijai, analizējot kultūras auditorijas izmaiņas pēdējo gadu laikā un to, ar kādiem izaicinājumiem jārēķinās kultūras pasākumu veidotājiem nākotnē.

Pētījumā veikta kultūras jomas statistikas analīze par pēdējo desmit gadu laika periodu, dažādu pētījumu datu analīze, īstenotas intervijas ar kultūras nozares pārstāvjiem, veikta kultūras pasākumu organizētāju kvantitatīva aptauja, kā arī īstenota Latvijas iedzīvotāju aptauja, aptaujājot kopumā 1040 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījuma rezultātā iegūta plaša informācija par iedzīvotāju kultūras aktivitātēm un padziļināts vērtējums par auditorijas izmaiņām pēdējo gadu laikā, kultūras organizāciju stratēģijām auditorijas piesaistē, u.c. jautājumiem. Ziņojuma noslēgumā tiek raksturoti galvenie izaicinājumi kultūras auditorijas attīstībā nākotnē, kultūras aktivitāšu piedāvājums un pieejamība, kā arī analizēta reģionālo koncertzāļu sniegto pakalpojumu pieejamība. Continue reading “Veikts pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs”

Atziņas no Eiropas Radošo uzņēmumu atbalsta centru foruma Lisabonā

Creative_Hub_ForumIeva Zemīte,
Latvijas Kultūras akadēmijas docente,
Darba grupas locekle Starpdisciplināra kultūras, izglītības un radošo industriju atbalsta centra izveidē ēku kompleksā Miera ielā 58A, Rīgā

http://ievazemite.weebly.com/

Radošo kvartālu attīstība Rīgā ir šobrīd uzmanības centrā. Lai pārliecinatos, ka diskutējot par Tabakas fabrikas radošā kvartāla attīstības scenārijiem, ņemam vērā Eiropā aktuālo redzējumu radošās uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai, 2015.gada sākumā devos uz Lisabonu, kur vienkopus tika aicināti jomas profesionāļi pirmajā Europe Creative Hubs Forum.

Forumā nonācu pie šādiem secinājumiem.

Pirmkārt, forums apstiprināja tēzi par nepieciešamību iezīmēt pilsētas kartē koncentrētu radošo industriju kvartālu. Pētnieki ir pierādījuši, ka starp pilsētu un radošajām industrijām pastāv simbiozes attiecības, kuru rezultātā veidojās telpiska radošo uzņēmumu sablīvēšanās vienā aglomerātā jeb klasteri.[1]. Lai arī forumos, diskusijās un politikas plānošanas dokumentos trūkst vienota skatījuma un precīzu definīciju jēdzieniem – HUB (uzņēmējdarbības atbalsta punkts), klasteris, TechLab vai LivingLab (tehniska vai ideju laboratorija), tomēr vienojošais elements saskaņā ar pētnieku Ronalda Martina un Pīters Sanleja vērtējumu ir priekšplānā izvirzītie faktori – sociālo tīklu veidošanas un sadarbības partneru atbalsta nozīme. Radošajiem uzņēmējiem ir nepieciešams atbalsts, jo tie strādā ar inovatīviem (tātad augsta riska) risinājumiem, radot augsni jaunu produktu attīstībai un iniciatīvām, kuras rodas tikai tad, kad sasniegts noteikts daudzums jeb kritiskā masa. Koncentrēšanās noteiktā vietā – kvartālā vai klasterī dod iespēju nepieciešamo kritisko masu sasniegt ātrāk, tāpēc universitātes Eiropā (Aalto University, University of Porto PT, Cardiff University) rod iespēju izmantot esošo situāciju – studentus kā akseleratorus radošās uzņēmējdarbības virzībai.

Continue reading “Atziņas no Eiropas Radošo uzņēmumu atbalsta centru foruma Lisabonā”

Amatiermāksla kā pilsoniskās līdzdalības forma

Jānis Daugavietis, sociologs

Mūsdienu rietumu pasaules politikās arvien vairāk tiek akcentēta kultūras līdzdalības (cultural participation), jo īpaši amatiermākslas, sociālā nozīme. Tiek uzskatīts, ka kultūras līdzdalība ir viens no pilsoniskās līdzdalības veidiem, kas, savukārt, ir priekšnoteikums demokrātiskas un labklājīgas sabiedrības veidošanai. Jo aktīvāki būs iedzīvotāji (vēlēšanās, demonstrācijās un piketos, labdarībā, brīvprātīgajā darbā, apkaimju uzkopšanā, ziedošanā, nevalstiskajās organizācijās), jo plaukstošāka būs kopiena, pilsēta, valsts.

Šajā rakstā īsi izskaidrošu amatiermākslas sociālo lomu, kā un kāpēc tā pēdējās desmitgadēs kļuvusi par arvien biežāk piesauktu un dažbrīd arī izmantotu instrumentu sabiedrības attīstīšanas plānos un projektos. Lai to izprastu, no sākuma pievērsīšos ‘teorijai’ (pilsoniskās sabiedrības un sociālā kapitāla koncepcijām), tad aplūkošu moderno ‘attīstības’ diskursu. Turpinājumā izklāstīšu tos pieņēmumus, uz kuriem balstīta amatiermākslas izmantošanas prakse attīstības un kultūras politikās.

Pilsoniskās sabiedrības pieeja un sociālais kapitāls

Pilsoniskās sabiedrības pieeja postulē, ka ideāla ir tāda valsts, kurā ir ne tikai spēcīgs valsts aparāts, brīvi un autonomi pilsoņi (iedzīvotāji), bet arī ietekmīgas iedzīvotāju brīvprātīgās asociācijas – biedrības, neformālas apvienības, arodbiedrības, draudzes u.t.t. Tās kopumā veido t.d. pilsonisko sabiedrību, kas ir kā pretsvars vai citos gadījumos – atbalsts – tādām pārindividuālām un spēcīgām varas formām kā valsts, birokrātiskais aparāts, baznīca, ekonomiskie vai politiskie lieluzņēmumi, organizācijas. Tāpēc ir vēlams, lai pēc iespējas plašāks pilsoņu loks būtu iesaistīts kādā brīvprātīgā asociācijā vai pat vairākās. Kopienai, kurā izveidojies blīvs brīvprātīgo asociāciju tīkls, ir lielākas izredzes attīstīties gan sociāli, gan ekonomiski.

Mūsdienās šādu ideju no jauna aktualizēja amerikāņu politologs Roberts Patnams (Robert Putnam) grāmatā „Demokrātija darbā: mūsdienu Itālijas pilsoniskās tradīcijas” („Making Democracy Work: Civic Traditions in Modern Italy”) . Analizējot Itālijas reģionu attīstību ilgā vēstures posmā (sākot ar XII gs.), autors secina, ka veiksmīgāki savā attīstībā bijuši ‘vispilsoniskākie’ (most civic) reģioni, t.i., tie reģioni, kuros bijis lielākais brīvprātīgo asociāciju blīvums. Par brīvprātīgajām asociācijām Patnams uzskata jebkādas – gan savstarpējās palīdzības un ekonomiskās sadarbības, gan arī brīvā laika pavadīšanas – pilsoņu apvienības. Darbojoties asociācijās, pilsoņi iemācās sadarboties. Konfliktu demokrātiska risināšanas, kompromisu panākšanas, kopīgā labuma idejas un prakses pieredze vēlāk pilsoņiem palīdz veidot veiksmīgākas politiskās apvienības un galu galā – efektīvākas un demokrātiskākas pārvaldes institūcijas, kas ir galvenie priekšnosacījumi, lai kopiena, reģions attīstītos, pieaugtu tās ekonomiskā un sociālā labklājība.

Patnams sava pieņēmuma skaidrošanai izmanto ‘sociālā kapitāla’ jēdzienu, to definē, izmantojot trīs konkrētākus jēdzienus: uzticēšanās, tīkli, abpusējība. Tas ir brīvprātīgo asociāciju darbības blakusprodukts, kas pieaug un uzkrājas sociālajā struktūrā, tieši un pozitīvi ietekmējot kopienu un caur to veicinot arī reģiona un valsts attīstību.

Kultūras kontekstā būtiski ir tas, ka sociālais kapitāls var būt arī kultūras līdzdalības nejaušās sekas jeb neplānotais blakusprodukts. Tātad, dziedot korī vai dejojot kolektīvā, mēs ne tikai gūsim prieku, jaunus draugus un jaunas zināšanas un prasmes, bet šī aktivitāte vairos arī kopienas un visas sabiedrības sociālo kapitālu, un tas, savukārt, sabiedrību padarīs labāku.

Continue reading “Amatiermāksla kā pilsoniskās līdzdalības forma”