Atziņas no Eiropas Radošo uzņēmumu atbalsta centru foruma Lisabonā

Creative_Hub_ForumIeva Zemīte,
Latvijas Kultūras akadēmijas docente,
Darba grupas locekle Starpdisciplināra kultūras, izglītības un radošo industriju atbalsta centra izveidē ēku kompleksā Miera ielā 58A, Rīgā

http://ievazemite.weebly.com/

Radošo kvartālu attīstība Rīgā ir šobrīd uzmanības centrā. Lai pārliecinatos, ka diskutējot par Tabakas fabrikas radošā kvartāla attīstības scenārijiem, ņemam vērā Eiropā aktuālo redzējumu radošās uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai, 2015.gada sākumā devos uz Lisabonu, kur vienkopus tika aicināti jomas profesionāļi pirmajā Europe Creative Hubs Forum.

Forumā nonācu pie šādiem secinājumiem.

Pirmkārt, forums apstiprināja tēzi par nepieciešamību iezīmēt pilsētas kartē koncentrētu radošo industriju kvartālu. Pētnieki ir pierādījuši, ka starp pilsētu un radošajām industrijām pastāv simbiozes attiecības, kuru rezultātā veidojās telpiska radošo uzņēmumu sablīvēšanās vienā aglomerātā jeb klasteri.[1]. Lai arī forumos, diskusijās un politikas plānošanas dokumentos trūkst vienota skatījuma un precīzu definīciju jēdzieniem – HUB (uzņēmējdarbības atbalsta punkts), klasteris, TechLab vai LivingLab (tehniska vai ideju laboratorija), tomēr vienojošais elements saskaņā ar pētnieku Ronalda Martina un Pīters Sanleja vērtējumu ir priekšplānā izvirzītie faktori – sociālo tīklu veidošanas un sadarbības partneru atbalsta nozīme. Radošajiem uzņēmējiem ir nepieciešams atbalsts, jo tie strādā ar inovatīviem (tātad augsta riska) risinājumiem, radot augsni jaunu produktu attīstībai un iniciatīvām, kuras rodas tikai tad, kad sasniegts noteikts daudzums jeb kritiskā masa. Koncentrēšanās noteiktā vietā – kvartālā vai klasterī dod iespēju nepieciešamo kritisko masu sasniegt ātrāk, tāpēc universitātes Eiropā (Aalto University, University of Porto PT, Cardiff University) rod iespēju izmantot esošo situāciju – studentus kā akseleratorus radošās uzņēmējdarbības virzībai.

Continue reading “Atziņas no Eiropas Radošo uzņēmumu atbalsta centru foruma Lisabonā”

Darba tirgus izmaiņas 21. gadsimtā II: Leonardo da Vinči portfolio karjera

Bc. art. Agnese Treimane, Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūras studente

Turpinot rakstu sēriju (pirmais raksts šeit) par radošo personu nodarbinātības veidiem, šajā rakstā jau konkrētāk par dažādiem nestandarta nodarbinātības veidiem, kas raksturīgi mūsdienu sabiedrībā un izplatīti radošajās profesijās. Tāpat tiks sniegts Latvijas radošo personu situācijas raksturojums.

Saskaņā ar individualizācijas konceptu (Ulrich Beck), jaunu darba formu veidošanās ir tikai likumsakarīga, jo aizvien vairāk iniciatīvas un izvēļu nokļūst indivīdu rokās. Darbs un tirgus ienāk cilvēku personīgajā laikā un telpā. Darbinieki darbu ņem uz mājām vai strādā no mājām, kļūst par pašnodarbinātajiem, kļūstot par sava darba menedžeriem, darba vietas kļūst elastīgākas, zaudējot stingru darba laiku u. tml. Mūsdienu darba struktūra balstās nestandarta modeļos.

Pašnodarbinātība

Pirms industriālā kapitālisma iestāšanās neatkarīgs zemkopis, amatnieks, tirgotājs, tēlnieks u.t.t. bija darba struktūras pamatforma. 20. gadsimta otrajā pusē pašnodarbināto skaits sācis pieaugt. To stimulējuši dažādi faktori, piemēram, de-industrializācija un pakalpojumu jomas aktivizācija, organizāciju vēršanās uz elastīgumu u.tml. Arī virzība arvien tuvāk nišu mārketingam (individualizēts patēriņš) radīja jaunas tirgus struktūras un darbavietas, no kurām daudzām varēja piemērot pašnodarbinātības darba modeli. Lai gan ekonomiskā situācija piespiedusi daudzus pievērsties neatkarīgam darbam, daudzi to izvēlas paši – šāds modelis ļauj izbēgt no biroja vides un koncentrēties uz projektiem, kas nes personīgu piepildījumu (Sarah Horowitz). Tāpēc lielākā daļa pašnodarbināto strādā vieni.

Lai gan šķiet, ka būt pašnodarbinātajam ir lieliska iespēja, jo tiek iegūta neatkarība no darba devēja, iespējams plānot laiku pēc saviem ieskatiem, freelance jomā nodarbinātie ir pakļauti augstam riskam. Lai cik lielu brīvību solītu pašnodarbinātā statuss, tiklīdz cilvēks iesaistās kādā projektā, tam vienalga ir jāiekļaujas termiņos, jāierodas laikā u.t.t. Pašnodarbinātie, lai gan ir mazāk atkarīgi no darba devēja kontroles, tik un tā ir atkarīgi no klientiem un ierēdņiem (netiešā kontrole), tie strādā garas, nesabiedriskas (sociāli nošķirtas) stundas par nenoteiktu un relatīvi zemu atalgojumu, paļaujoties uz ģimenes locekļiem kā palīgpersonālu.

Latvijā pašnodarbināto skaits vidēji veido mazāk nekā 10% no visa nodarbināto skaita, 2013. gadā tie bija 6,5%. Protams, šis nodarbinātības veids īpaši raksturīgs radošo profesiju pārstāvjiem (pētnieki, mūziķi, mākslinieki, fotogrāfi u.tml.). 2012. gadā veiktajā radošo personu pētījumā 18% aptaujāto norādījuši, ka veikuši radošo darbu kā pašnodarbinātie. Tāpat 14% 2011. gadā aptaujāto kultūrizglītības iestāžu absolventu norādījuši, ka strādājuši kā pašnodarbinātie, savukārt 2007. gadā tādi bijuši vien 5%, kas norāda uz tendences popularitātes pieaugumu.Bilde

Avots: Radošo personu situācija Latvijā 2012.gadā. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 2013.

Multi-aktivitāte jeb portfolio tipa karjera

Viena no būtiskām darba tirgū vērojamajām izmaiņām ir darba attiecību veida pluralizācija. Arvien vairāk cilvēku kombinē dažāda veida darba attiecības, īstenojot tās paralēli. Tradicionāli to dēvē par multi-aktivitāti, tomēr pēdējo gadu ietvaros šo tendenci sāk dēvēt par portfolio tipa karjerām (Barrie Hopson, Sarah Brooks). Žurnālists, fotogrāfs, pasniedzējs vienā personā – tā ir izplatīta parādība mūsdienu ekonomikā. Portfolio tipa karjeras veidojas, operējot ar vairākām identitātēm. Portfolio karjeru īstenotājus nereti dēvē par slashers (slīpsvītriniekiem) – žurnālists/fotogrāfs/pasniedzējs. Šī darba modeļa īstenotājiem jāiemācās rīkoties ar savu laiku, sadalot to mazākās, nošķirtās vienībās, un mainīgs, nestabils darba grafiks ir viņu ikdiena.

„Atbilstoši mūsdienu terminoloģijai Leonardo da Vinči būtu īstenojis portfolio karjeru. Kā gleznotājs, skulptors, izgudrotājs, arhitekts, mūziķis, rakstnieks un vēl daudz kas cits viņš bija renesanses vīrs tradicionālā uztvērumā.” (Sarah Brooks)

Continue reading “Darba tirgus izmaiņas 21. gadsimtā II: Leonardo da Vinči portfolio karjera”

Darba tirgus izmaiņas 21. gadsimtā I: jaunā darba paradigma

Bc. art. Agnese Treimane, Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūras studente

Runāt par īpašām darba attiecībām radošajā jomā mūsdienās ir arvien grūtāk, jo vispārējā darba tirgus struktūra un darbības mehānismi ir mainījušies, izlīdzinot krasās atšķirības starp radošā darba veicējiem (māksliniekiem, radošām personām) un pārējiem (ne-mākslas vides) profesionāļiem. Individuāls pasūtījumu darbs, nenormēts darba laiks, strādāšana projektu ietvaros, multi-aktivitāte u.c. vairs nav radošās jomas monopols, šobrīd tās ir globāla konteksta darba tirgus parādības. Pirmajā rakstā apskatīta jaunā darba paradigma un tas, kā laika gaitā mainījusies darba jēga un forma, savukārt otrajā rakstā runāts par dažādajiem veidiem, kā radošas personas mūsdienās tiek nodarbinātas – pašnodarbinātība, darbs mājās, portfolio tipa karjera, nepilna laika darbs, kā arī, balstoties uz Latvijas pētījumu datiem, analizēti Latvijas darba tirgum raksturīgākie mākslinieku nodarbinātības veidi.

Jaunā darba paradigma

Būtiskas izmaiņas darba paradigmā (darba uztverē un tajā īstenošanas modelī, kas tiek uztverts kā norma) notikušas, sākot ar pēdējo gadsimtu miju, ko lielā mērā izskaidro vēsturiskais konteksts. Agrāk darbs tika uztverts kā vienots, visu cilvēku veikts veselums un neatņemama dzīves sastāvdaļa, cilvēka „dabiskais stāvoklis” un primārā aktivitāte. Šādu darba paradigmu īpaši veicināja pastāvošā protestantisma ētika, kuras būtība – darbs ir cilvēka galvenais dzīves mērķis. Mūsdienās darbs vairs nav centrālā cilvēka dzīves daļa un „droša ass, ap ko veidot savu identitāti un visus dzīves plānus. Tāpat tas vairs netiek uztverts kā sabiedrības ētiskais pamats vai individuālās dzīves ētiskais centrs. Tagad darbs līdz ar citām aktivitātēm iegūst pārsvarā estētisku nozīmi. No tā tiek sagaidīts, ka tas dos prieku pats par sevi, nevis tiks mērīts pēc tā, cik lielu efektu tas atstāj” uz citiem (Zygmunt Bauman). Mūsdienās darbs līdz ar daudzām citām cilvēka dzīves jomām kļūst par individualizācijas objektu – katra paša cilvēka varā nodota kā teikšana par savām izvēlēm un iespēju darīt to, kas sniedz gandarījumu, tā atbildības uzņemšanās par neveiksmēm un neizdošanos. Šīs individualizācijas tendences darba sfērā lielā mērā saistāmas ar destandartizāciju, kas radās, nomainoties fordisma paradigmai. Continue reading “Darba tirgus izmaiņas 21. gadsimtā I: jaunā darba paradigma”

Cēsīs veiksmīgi noritējusi projekta „Mākslinieki un radošie uzņēmēji reģionālai attīstībai” noslēdzošā konference

SONY DSC1.martā Cēsīs veiksmīgi noritējusi konference “Mākslinieku un radošo industriju loma reģionālajā attīstībā”.

Konferences dalībnieki iepazinās ar pusotra gada laikā sasniegtajiem Igaunijas – Latvijas projekta rezultātiem. Saistošu informāciju sniedza Loov Eesti (Radošā Igaunija) vadītāja Eva Lēmeta, iepazīstinot ar Igaunijas ilggadīgo pieredzi radošo industriju atbalsta pasākumu sekmīgā īstenošanā. Ar Lielbritānijas pieredzi iepazīstināja UK Arts platform (Apvienotās Karalistes Mākslas platforma) pārstāve Diāna Paseka-Atkinsone, kas konferencē viesojās ar Britu padomes Latvijā atbalstu. Savukārt par to, kāds atbalsts tiek sniegts māksliniekiem karjeras veidošanā Dānijā, pastāstīja Kopenhāgenas organizācijas ArtLAB pārstāve Lizbete Risgārda, kuras dalību konferencē nodrošināja Dānijas Kultūras institūts.

Starp visu valstu dalībniekiem izvērtās interesanta diskusija par to, kā mūsdienu sabiedrība vērtē mākslinieku darbu un kādi primārie pasākumi būtu jāveic reģionālajām pašvaldībām, lai stimulētu radošās ekonomikas attīstību ārpus urbānajām metropolēm, kas nav vienkāršs uzdevums, ņemot vērā limitētos resursus un ierobežoto vietējā tirgus pieprasījumu.

Konferences lektoru prezentācijas publicētas Cēsu Kultūras un Tūrisma centra mājas lapā.

 

Cēsīs 1.martā notiks konference par radošo industriju attīstību reģionos

Local-Artists_cmyk Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs sadarbībā ar Tartu Radošo Industriju centru 2013.gada 1.martā Cēsīs rīko starptautisku konferenci par mākslinieku un radošo industriju lomu reģionu attīstībā. Konference tiek organizēta Igaunijas-Latvijas kopējā sadarbības projekta „Mākslinieki un radošie uzņēmēji reģionālai attīstībai” noslēgumā, lai iepazīstinātu ar īstenotā projekta rezultātiem un secinājumiem.

Minētā projekta ietvaros gada garumā noritēja aktīva kultūras sadarbība starp Cēsīm un Tartu dažādās mākslas jomās. Mākslas izglītības centrs „Trīs Krāsas” projektā piedāvāja īpaši izstrādātas apmācību programmas māksliniekiem un radošajiem uzņēmējiem Cēsīs un Tartu, lai varētu apgūt jaunas prasmes jomās, kas aktuālas profesionālās karjeras attīstībai, kopīgi īstenojot projekta mērķi – palielināt dažādu jomu mākslinieku lomu vietējo sabiedrību attīstībā, iesaistot māksliniekus sabiedrības sociālo, vides un kultūras problēmu radošu risinājumu veidošanā. Sadarbības stiprināšanai ar iedzīvotājiem tika organizētas pilsētvides mākslas darbnīcas kopā ar latviešu un igauņu māksliniekiem, radot jaunus estētiskus pilsētvides objektus.

Projekta noslēgumā ir izstrādāti ieteikumi vietējās kultūrpolitikas veidotājiem Cēsīs un Tartu, ar kuriem tiks iepazīstināti konferences dalībnieki. Konferences organizatori vēlas izvērst diskusiju par radošo industriju attīstības iespējām reģionos, tāpēc uz konferenci aicināti pārstāvji arī no LR Kultūras ministrijas un Loov Eesti (Radošā Igaunija) vadītāja Eva Lēmeta.

Lai iepazītu citu valstu pozitīvo pieredzi radošo industriju attīstībai reģionos, konferencē ar Britu padomes Latvijā atbalstu piedalīsies Lielbritānijas Mākslas platformas pārstāve Diāna Paseka-Atkinsone un ar Dānijas Kultūras centra atbalstu – Kopenhāgenas organizācijas ArtLAB pārstāve Lizbete Risgārda.

Konferences programma angļu valodā Est-Lat conference Cesis 01-03-2013 program

Noslēdzies forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas”

22. maijā Rīgā, Tabakas fabrikā notika forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas”, pulcējot plašu interesentu skaitu un iesaistot diskusijās gan kultūrpolitikas veidotājus, gan kultūras institūciju, radošās industrijas, kā arī LIAA un Ekonomikas ministrijas pārstāvjus. Forumā uzmanība tika vērsta uz radošo industriju jēdzienu, mēģinot izprast saikni starp kultūras procesu un industriju.

Forumā izskanēja atšķirīgi viedokļi par to, vai jēdziens „radošā industrija” ir no augšas  kultūrai pielāgota jauna valoda, vai arī „dabiska” nepieciešamība nodalīt jaunas uzņēmējdarbības un kultūras iniciatīvu formas. Izskanēja viedoklis, ka radošo industriju definēšanā būtu jāiesaista iespējami vairāk cilvēku tā, lai izmantotu iespējas, ko šis jēdziens sniedz, bet izvairītos no jēdziena lietošanas nevietā, tādejādi vairojot neskaidrību un kropļojot izpratni par kultūras lomu sabiedrībā. Kā iespējas, ko sniedz radošās industrijas jēzdiens, tika minēts jauns skatījums uz kultūrizglītību un investīcijām kultūras procesā. Continue reading “Noslēdzies forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas””

Notiks forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas”

22.maijā no plkst. 10.00 līdz 18.00 Tabakas Fabrikā notiks forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas” ar nolūku izprast, kā radošās industrijas jēdziena parādīšanās ietekmējusi kultūras lauku Latvijā. Kādi ir jaunie spēles noteikumi? Kā varam iesaistīties to rakstīšanā? Forumu organizē Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar CultureLab, nodibinājumu Rīga2014 un Britu padomi.

Par radošumu un radošo industriju ierasts runāt pavēles izteiksmē – uzmundrinot, apgalvojot, uzgavilējot. Forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas” rada vietu jautājumiem. Kas ir un kas nav radošā industrija Latvijā? Kāda ir saikne starp kultūru un radošo industriju? Ko iesākt ar radošumu, kas nenes peļņu? Kā radošās industrijas idejas tiek piemērotas vietējai situācijai? Forumā uzstāsies gan Latvijas runātāji, gan viesi – domnīcas „Demos” pētnieks, City University viesprofesors Džons Holdens (Lielbritānija), Budapeštas Observatorijas vadītājs Pēters Inkejs (Ungārija) un rakstnieks, kritiķis, lektors Berks Vahers (Igaunija). Otrā dienas pusē plānotas risinājumu darbnīcas un foruma noslēguma diskusija.

Forumu rīko Laikmetīgās mākslas centrs, CultureLab, nodibinājums Rīga2014, Britu padome. Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Tabakas fabrika, žurnāls „Ir”, portāli arterritory.com un easyget.lv, kā arī ES programma „Kultūra 2007-2013”.

www.pecradosuma.lv
Pieteikties forumam
Foruma programma