Bc. art. Agnese Treimane, Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūras studente

Turpinot rakstu sēriju (pirmais raksts šeit) par radošo personu nodarbinātības veidiem, šajā rakstā jau konkrētāk par dažādiem nestandarta nodarbinātības veidiem, kas raksturīgi mūsdienu sabiedrībā un izplatīti radošajās profesijās. Tāpat tiks sniegts Latvijas radošo personu situācijas raksturojums.

Saskaņā ar individualizācijas konceptu (Ulrich Beck), jaunu darba formu veidošanās ir tikai likumsakarīga, jo aizvien vairāk iniciatīvas un izvēļu nokļūst indivīdu rokās. Darbs un tirgus ienāk cilvēku personīgajā laikā un telpā. Darbinieki darbu ņem uz mājām vai strādā no mājām, kļūst par pašnodarbinātajiem, kļūstot par sava darba menedžeriem, darba vietas kļūst elastīgākas, zaudējot stingru darba laiku u. tml. Mūsdienu darba struktūra balstās nestandarta modeļos.

Pašnodarbinātība

Pirms industriālā kapitālisma iestāšanās neatkarīgs zemkopis, amatnieks, tirgotājs, tēlnieks u.t.t. bija darba struktūras pamatforma. 20. gadsimta otrajā pusē pašnodarbināto skaits sācis pieaugt. To stimulējuši dažādi faktori, piemēram, de-industrializācija un pakalpojumu jomas aktivizācija, organizāciju vēršanās uz elastīgumu u.tml. Arī virzība arvien tuvāk nišu mārketingam (individualizēts patēriņš) radīja jaunas tirgus struktūras un darbavietas, no kurām daudzām varēja piemērot pašnodarbinātības darba modeli. Lai gan ekonomiskā situācija piespiedusi daudzus pievērsties neatkarīgam darbam, daudzi to izvēlas paši – šāds modelis ļauj izbēgt no biroja vides un koncentrēties uz projektiem, kas nes personīgu piepildījumu (Sarah Horowitz). Tāpēc lielākā daļa pašnodarbināto strādā vieni.

Lai gan šķiet, ka būt pašnodarbinātajam ir lieliska iespēja, jo tiek iegūta neatkarība no darba devēja, iespējams plānot laiku pēc saviem ieskatiem, freelance jomā nodarbinātie ir pakļauti augstam riskam. Lai cik lielu brīvību solītu pašnodarbinātā statuss, tiklīdz cilvēks iesaistās kādā projektā, tam vienalga ir jāiekļaujas termiņos, jāierodas laikā u.t.t. Pašnodarbinātie, lai gan ir mazāk atkarīgi no darba devēja kontroles, tik un tā ir atkarīgi no klientiem un ierēdņiem (netiešā kontrole), tie strādā garas, nesabiedriskas (sociāli nošķirtas) stundas par nenoteiktu un relatīvi zemu atalgojumu, paļaujoties uz ģimenes locekļiem kā palīgpersonālu.

Latvijā pašnodarbināto skaits vidēji veido mazāk nekā 10% no visa nodarbināto skaita, 2013. gadā tie bija 6,5%. Protams, šis nodarbinātības veids īpaši raksturīgs radošo profesiju pārstāvjiem (pētnieki, mūziķi, mākslinieki, fotogrāfi u.tml.). 2012. gadā veiktajā radošo personu pētījumā 18% aptaujāto norādījuši, ka veikuši radošo darbu kā pašnodarbinātie. Tāpat 14% 2011. gadā aptaujāto kultūrizglītības iestāžu absolventu norādījuši, ka strādājuši kā pašnodarbinātie, savukārt 2007. gadā tādi bijuši vien 5%, kas norāda uz tendences popularitātes pieaugumu.Bilde

Avots: Radošo personu situācija Latvijā 2012.gadā. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 2013.

Multi-aktivitāte jeb portfolio tipa karjera

Viena no būtiskām darba tirgū vērojamajām izmaiņām ir darba attiecību veida pluralizācija. Arvien vairāk cilvēku kombinē dažāda veida darba attiecības, īstenojot tās paralēli. Tradicionāli to dēvē par multi-aktivitāti, tomēr pēdējo gadu ietvaros šo tendenci sāk dēvēt par portfolio tipa karjerām (Barrie Hopson, Sarah Brooks). Žurnālists, fotogrāfs, pasniedzējs vienā personā – tā ir izplatīta parādība mūsdienu ekonomikā. Portfolio tipa karjeras veidojas, operējot ar vairākām identitātēm. Portfolio karjeru īstenotājus nereti dēvē par slashers (slīpsvītriniekiem) – žurnālists/fotogrāfs/pasniedzējs. Šī darba modeļa īstenotājiem jāiemācās rīkoties ar savu laiku, sadalot to mazākās, nošķirtās vienībās, un mainīgs, nestabils darba grafiks ir viņu ikdiena.

„Atbilstoši mūsdienu terminoloģijai Leonardo da Vinči būtu īstenojis portfolio karjeru. Kā gleznotājs, skulptors, izgudrotājs, arhitekts, mūziķis, rakstnieks un vēl daudz kas cits viņš bija renesanses vīrs tradicionālā uztvērumā.” (Sarah Brooks)

Portfolio tipa karjeru uzplaukums saistāms ar ekonomiskā krīzes iestāšanos, kad šāda tipa darbu nodarbinātie sāka īstenot nepieciešamības spiesti – pietiekami nopelnīt varēja tikai, strādājot vairākus darbus. Tie, kuriem trūka darba, sāka paši radīt jaunas darbavietas vai uzsāka strādāt papildus pusslodžu darbus. Lai gan krīze ir beigusies, šī tendence nav samazinājusies, iespējams tāpēc, ka cilvēki arvien vairāk apjauš, ka nevēlas katru dienu darīt vienu un to pašu. Šāda tipa karjera ļauj īstenot darba dzīvi, kas sniedz gandarījumu, un tam ir vairāki iemesli: izvēles un rīcības brīvība; drošības sajūta (šāds darba stils ļauj nodrošināties pret atlaišanu un štatu samazināšanu); iespēja izjust lielāku izaicinājumu un gandarījumu no paveiktā; pieļauj lielāku mobilitāti darba tirgū.

Tomēr skaidrs, ka šāds darba modelis pagaidām mūsdienām ir netipisks un nav piemērots visiem cilvēkiem, jo prasa entuziasmu, radošumu, daudz enerģijas, nevienmērību, ciklisku darbu, sociālo nedrošību u.tml. Būtiski arī, lai vismaz viens no darbiem, kas veido portfolio karjeru, ir stabils un pastāvīgs, veidojot ienākumu pamatbāzi.

Multi-aktivitāte kultūras jomā ir samērā izplatīta: 55% kultūrizglītības iestāžu absolventu (2011. gadā) bez pamatdarba īstenojuši vēl kādu nodarbošanos, no tiem 34% tas ir bijis neregulārs darbs. Nereti sekundārais darbs tiek īstenots pašnodarbinātā statusā. Arī radošo personu pētījumā iezīmējas tendence, ka vairāk nekā puse respondentu izmanto portfolio tipa darbību, strādājot gan kultūras, gan citā sektorā, kā arī kombinējot dažādus darba attiecību veidus (piemēram, darba līgums un autoratlīdzības līgums).

Strādāšana mājās

Strādāšana mājās nav inovatīva parādība (zemkopības jomā šāda darba aktivitāte vienmēr bijusi norma), tomēr tā ir netipiska industriālajai un kapitālistiskajai ekonomikai, kas pastāv pēdējos gadsimtus. Attīstoties jaunajām tendencēm – pašnodarbinātībai, multi-aktivitātei, kā arī komunikāciju un informācijas tehnoloģijām, transporta iespējām u.tml., uzsvaram pārejot no ražošanas uz informāciju, mazinājusies līdzšinējā pārliecība, ka atalgots darbs tiek veikts tikai ārpus mājām tam speciāli paredzētā vietā (ofisā, fabrikā u.tml.).

Principā strādāšana mājās (homeworking) paredz apmaksāta darba veikšanu mājās, kas kā darbavieta vēl joprojām uzskatāma kā netipiska lokācijas vieta mūsdienu sabiedrībā. Darbs, kas atrodas mājās, variē laika (pastāvīgs/īslaicīgs un/vai pilna/nepilna laika) un nodarbinātības statusa (darba devējs, pašnodarbinātais, darbinieks) ietvaros.

2009. gadā izpētīts (Eurostat Cultural Statistics), ka Eiropas Savienībā kultūras sektorā mājās strādājošo skaits ir divreiz lielāks nekā mājās strādājošo skaits visā nodarbināto grupā. Latvijā vidēji mājās strādājošo apjoms sastāda ap 3-4% no visu nodarbināto skaita.

Šim darba modelim ir arī trūkumi. Pirmkārt, tiek sajaukta intīmā un emocionālā māju vide ar bezpersonisko un bezkaislīgo darba vidi, tāpēc ir jāīsteno īpašs laika un vides menedžments, kas nereti nodarbinātajam rada problēmas un stresu. Tāpēc strādāšanā mājās (tāpat kā pašnodarbinātībā) visbūtiskākais ir paš-menedžments (self-management). Protams, laika elastīgums ir viena no galvenajām šīs darba formas priekšrocībām. Raksturīgi, ka vīriešiem, kas strādā mājās, darbs ir drošāks un labi apmaksāts, bet sievietēm – ar mazākām garantijām un zemāk apmaksāts. Savukārt darba devējam mājās strādājošs padotais ir izdevīgs, jo prasa mazāk izmaksu. Tomēr to ir grūtāk kontrolēt un tieši deleģēt uzdevumus.

Īslaicīgs un nepilna laika (pusslodzes) darbs

Laika dimensijā destandartizēts darbs var izpausties divos veidos: tas var būt ar fiksētu laika periodu (īslaicīgs) pretēji pastāvīgam darbam (kur līgumā nav noteikts darba beigu termiņš), vai arī tas var aizņemt proporcionālu daļu no standarta darba nedēļas, tādējādi esot nevis pilnas slodzes, bet pusslodzes/ nepilnas slodzes darbs. Šīs divas formas var pārklāties gan savā starpā, gan arī ar pašnodarbinātības statusu. Tomēr, atšķirībā no pašnodarbinātības, šāda veida darbs ir daudz drošāks un tajā daudz biežāk iesaistās tieši sievietes (jo tas īpaši aktuāls kļuva Otrā pasaules kara laikā, kad trūka vīriešu darbaspēka).

Protams, salīdzinot ar standarta darba modeli, šādam darba attiecību veidam ir tādi paši mīnusi kā pašnodarbinātībai vai strādāšanai mājās: apgrūtināts laika menedžments, sociālā nenodrošinātība, riski, zems atalgojums u.tml. Tomēr nepilna laika un pusslodžu darbs vairāk raksturīgs tieši sievietēm un jauniem cilvēkiem, īpaši studentiem, jo nereti šāda tipa darbos nepieciešams neilgs apmācības laiks un ir zems atalgojums. Laikā destandartizētais darba modelis cieši saistāms ar portfolio karjerām un pašnodarbinātības tendenci, un pusslodžu un īstermiņa darbs viennozīmīgi uzskatāmi par mūsdienu darba tirgus aktuālākajām tendencēm. 2013. gadā nepilna laika darbā strādājuši 8% nodarbināto. Savukārt darbs uz ierobežotu laiku ir vidēji 5% nodarbināto Latvijā.

Darba tirgus izmaiņas 21. gadsimtā – ieguvums vai zaudējums radošo profesiju pārstāvjiem?

Runāt par īpašām, no citām nozarēm atšķirīgām darba attiecībām un modeļiem radošajā jomā ir sarežģīti. Tendenču izpratne ļauj labāk izprast mākslinieku un kultūras sektora darbinieku darba specifiku, tajā pašā laikā radošajām personām apelēt pie sava darba modeļa netipiskuma un unikalitātes kļūst arvien sarežģītāk. Pierādīt, ka nepieciešams īpašs likums, jo māksliniekiem raksturīga cikliska nodarbinātība vai darbs uz noteiktu laiku, kļūst arvien grūtāk, jo šāds modelis vairs neattiecas tikai uz mākslu un kultūru. Tomēr būtiski, ka tendences ir jaunas un samērā netipiskas, tādēļ riskam pakļautas, un, tā kā tās lielākoties veido radošo jomu darbinieki, tas var kļūt par spēcīgu argumentu šo profesiju atbalstam un īpašam statusam. Tāpat jāpatur prātā, ka globāli (valstu pārvaldē, administrācijā u.t.t.) vēl nav notikusi pielāgošanās jaunajai darba tirgus struktūrai, tā ir neizpētīta un samērā neregulēta, tāpēc tendenču attīstība ir samērā nedroša un paliek kā atvērts jautājums turpmākai risināšanai.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

Beck, Ulrich and Elisabeth Beck-Gernsheim. Individualization. Institutionalized Individualism and its Social and Political Consequences. London: SAGE Publications, 2002.
Portfolio Careers: Is the Latest Work Trend Right For You? Forbes. 2013, 27. feb.
Edgell, Stephens. The Sociology of Work. Continuity and Change in Paid and Unpaid Work. 2nd ed. London: SAGE Publications Ltd, 2012.
Ēriksens, Tomass Hillanns. Mirkļa tirānija. Rīga: NORDEN AB, 2004.
Eurostat. Cultural Statistics. Luxembourg: Publications Office of the EU, 2011.
Florida, Richard. The Rise of the Creative Class, Revisited. New York: Basic Books, 2011.
Hopson, Barrie. „Portfolio Careers: Unveiling Latest Trend”. Portfolio Careers. 2014, 3.mar.
Horowitz, Sarah. The Freelance Surge Is the Industrial Revolution of Our Time. The Atlantic. 2011, 1.sept.
Kultūras akadēmija, Latvijas. Radošo personu situācija Latvijā 2012.gadā. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 2013. 185.lpp.
Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Atskaite: Valsts kultūrizglītības iestāžu absolventu darba tirgus izpēte: pieprasījums un piedāvājums. Rīga: Baltijas sociālo zinātņu institūts, 2007. Pieejams: http://www.km.gov.lv/lv/starpnozares/darba_tirgus.html
„Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, SIA. Valsts kultūrizglītības iestāžu piedāvājuma atbilstība darba tirgum. Pētījuma noslēguma ziņojums. Rīga, 2011. Pieejams: http://kriic.lv/statistika/valsts-kulturizglitibas-iestazu-piedavajuma-atbilstiba-darba-tirgum [skatīts 14.05.2014]
Centrālās statistikas pārvalde. Nodarbinātie pēc statusa un dzimuma pa ceturkšņiem. Pieejams: http://data.csb.gov.lv/Table.aspx?layout=tableViewLayout1&px_tableid=NB0070c.px&px_path=Sociala__%c4%aastermi%c5%86a%20statistikas%20dati__Nodarbin%c4%81t%c4%abba%20un%20bezdarbs&px_language=lv&px_db=Sociala&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0 [skatīts 01.05.2014.]
Centrālās statistikas pārvalde. Normālu un nepilnu darba laiku nodarbinātie pa ceturkšņiem. Pieejams: http://data.csb.gov.lv/Table.aspx?layout=tableViewLayout1&px_tableid=NB0110c.px&px_path=Sociala__%c4%aastermi%c5%86a%20statistikas%20dati__Nodarbin%c4%81t%c4%abba%20un%20bezdarbs&px_language=lv&px_db=Sociala&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0 [skatīts 01.05.2014.]

Raksts balstīts uz Agneses Treimanes bakalaura darbu “Mūsdienu Latvijas darba tirgus perspektīva Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventiem” (Latvijas Kultūras akadēmija, 2014).

2 thoughts on “Darba tirgus izmaiņas 21. gadsimtā II: Leonardo da Vinči portfolio karjera

  1. Tik tiešām interesants raksts. Par to paldies.
    Mani īpaši pārsteidz tas, kā modernās tehnoloģijas un internets ietekmē šīs lietas. Un to vajag mācīties izmantot savā labā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s