Atziņas no Eiropas Radošo uzņēmumu atbalsta centru foruma Lisabonā

Ieva Zemīte,
Latvijas Kultūras akadēmijas docente,
Darba grupas locekle Starpdisciplināra kultūras, izglītības un radošo industriju atbalsta centra izveidē ēku kompleksā Miera ielā 58A, Rīgā
http://ievazemite.weebly.com/

Radošo kvartālu attīstība Rīgā ir šobrīd uzmanības centrā. Lai pārliecinatos, ka diskutējot par Tabakas fabrikas radošā kvartāla attīstības scenārijiem, ņemam vērā Eiropā aktuālo redzējumu radošās uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai, 2015.gada sākumā devos uz Lisabonu, kur vienkopus tika aicināti jomas profesionāļi pirmajā Europe Creative Hubs Forum.

Forumā nonācu pie šādiem secinājumiem.

Pirmkārt, forums apstiprināja tēzi par nepieciešamību iezīmēt pilsētas kartē koncentrētu radošo industriju kvartālu. Pētnieki ir pierādījuši, ka starp pilsētu un radošajām industrijām pastāv simbiozes attiecības, kuru rezultātā veidojās telpiska radošo uzņēmumu sablīvēšanās vienā aglomerātā jeb klasteri.[1]. Lai arī forumos, diskusijās un politikas plānošanas dokumentos trūkst vienota skatījuma un precīzu definīciju jēdzieniem – HUB (uzņēmējdarbības atbalsta punkts), klasteris, TechLab vai LivingLab (tehniska vai ideju laboratorija), tomēr vienojošais elements saskaņā ar pētnieku Ronalda Martina un Pīters Sanleja vērtējumu ir priekšplānā izvirzītie faktori – sociālo tīklu veidošanas un sadarbības partneru atbalsta nozīme. Radošajiem uzņēmējiem ir nepieciešams atbalsts, jo tie strādā ar inovatīviem (tātad augsta riska) risinājumiem, radot augsni jaunu produktu attīstībai un iniciatīvām, kuras rodas tikai tad, kad sasniegts noteikts daudzums jeb kritiskā masa. Koncentrēšanās noteiktā vietā – kvartālā vai klasterī dod iespēju nepieciešamo kritisko masu sasniegt ātrāk, tāpēc universitātes Eiropā (Aalto University, University of Porto PT, Cardiff University) rod iespēju izmantot esošo situāciju – studentus kā akseleratorus radošās uzņēmējdarbības virzībai.

Otrkārt, nozīmīga arī ir labās prakses pieredze un veiksmes stāsti, kuri koncentrētā veidā straujāk izplatās sabiedrībā, pārliecinot ne tikai uzsākt uzņēmējdarbību, bet arī sadarbības partnerus veidot kopīgus tīklus. Kā uzskata Sūzija Leightone, sadarbības tīkla starp augstskolām un kultūras un radošo industriju uzņēmējiem The Cultural capital exchange Londonā vadītāja, tad, lai arī cik laba būtu ideja, divi līdz trīs gadi paiet, kamēr atrod īstos cilvēkus, ar kuriem sadarboties un kamēr kļūst skaidrs pašiem sadarbības partneriem, ko tie viens no otra gaida!

Forums apliecināja, ka radošo uzņēmumu veiksme ir atkarīga no sadarbības ar organizācijām ārpusē. Radošo uzņēmumu attīstības nodrošināšanai, protams, nav universāla risinājuma, kurš der visiem gadījumiem, tomēr vienojoša ir atbalsta un izpratnes nepieciešamība. Būtisks ir līderis un virziena rādītājs vai centrs, kas pulcina vienkopus dzīvotspējīgas idejas un rīcībspējīgus nozares profesionāļus.

Kā secina radošās uzņēmējdarbības ekspertes Johanna Bolhovena un Katerina Dohertija, tad radošās uzņēmējdarbības atbalsta centram ir:
• jānodrošina atbalsts uzņēmējam, kuram jau ir pieredze un zināšanas un kurš spēj pamanīt idejas, kuras nav dzīvotspējīgas;
• jāspēj nodrošināt svarīgāko nepieciešamo atbalstu – finansiālo, tiesisko un mārketinga;
• jāpiedāvā pakalpojumu, kurš ir starptautiski konkurētspējīgs;
• jāmāk un ir nepieciešams SKAĻI apliecināt savu vērtību, informējot sabiedrību un veicinot uzņēmējdarbības kultūras attīstību.

Treškārt, vēl viens nozīmīgs attīstības nodrošināšanas posms ir pilsētas izpratne un iesaistīšanās jaunrades un radošuma attīstībā. Piemēram, Barselona nodrošināto pilsētas infrastruktūru definē kā laboratoriju eksperimentiem. Pilsētas pašvaldība ir izveidojusi un nodrošina TALENT LAB – projektu talantu attīstībai, BARSELONA LAB – inkubatoru eksperimentiem un riskantām idejām, lai pārliecinātos par to dzīvotspēju. Modelis, kurā pilsētas resursi un infrastruktūra atvērta iedzīvotājiem (piemēram, brīvi izmantojams Citizian’s Science Office), nodrošina platformu ideju tālākai attīstībai un izaugsmi uzņēmējdarbībā.

Katra pilsēta rada savu atbalsta mehānismu, lai motivētu uzņēmējus radīt idejas kultūras un radošajās industrijās. Hamburgas pilsēta ir izveidojusi radošo industriju atbalsta aģentūru ar mērķi veicināt radošo uzņēmumu attīstību, sadarbību un tīklošanu. Aģentūra nedala naudu radošā biznesa atbalstam, bet gan nodrošina uzņēmējdarbības kompetenču attīstību (nākotnes biznesa modeļu izstrāde, biznesa plānu rakstīšana), palīdz atrast telpas nomai pilsētā, arī īslaicīgiem projektiem un tādiem, kuros nekustamo īpašumu kompānijas nav ieinteresētas, sniedz konsultācijas finansējuma piesaistei (reģionāla crowdfunding platforma), organizē konferences, pasākumus, tikšanās un veido sadarbības platformas. Lisabonas radošo industriju uzņēmēju atbalsta mehānismi ir rezultējušies septiņos privātos radošās uzņēmējdarbības atbalsta centros.

Forumā izskanējušie viedokļi apliecina, ka trīs nozīmīgākie kritēriji, kas veicina uzņēmējdarbības kultūras attīstību radošajā sektorā ir sekojoši:

• labvēlīgi pamatnosacījumi (pašvaldības, valsts atbalsts un izpratne);
• kritiskā masa;
• profesionāls menedžments.

Profesionāls radošo industriju atbalsta centra menedžments ir tas, kurš ne tikai saprot biznesu un pārvalda nākotnes biznesa modeļus, bet arī apzinās kultūras vai radošo vērtību un strādā apvienojot nozares (starpsektorāli). Piemēram, dizaina inkubators un radošās uzņēmējdarbības atbalsta centrs “NOVA ISKRA” Serbijā, Belgradā, kas kā privāts uzņēmums dod iespēju dizaina uzņēmumiem ne tikai nomāt 350 m2 multifunkcionālas darba telpas, bet arī nodrošina tiem regulārus pasūtījumus no vairāk kā 60 klientiem, piedāvā starpdisciplināras komandas, ir izveidojis dizaina bibliotēku un sadarbībā ar privātajām kompānijām nodrošina arī stipendijas un rezidences. Ik pēc trīs, četriem mēnešiem NOVA ISKRA menedžments paņem pauzi un trīs dienas nestrādā vispār, lai saprastu – vai tas, ko dara, ir pareizais virziens? Kas jāmaina? Un kā to paveikt?

[1] Flew, Terry. Toward a Cultural Economic Geography of Creative Industries and Urban Development. Pieejams tiešsaistē: http://www.indiana.edu/~tisj/readers/full-text/26-2.pdf