Notiks forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas”

22.maijā no plkst. 10.00 līdz 18.00 Tabakas Fabrikā notiks forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas” ar nolūku izprast, kā radošās industrijas jēdziena parādīšanās ietekmējusi kultūras lauku Latvijā. Kādi ir jaunie spēles noteikumi? Kā varam iesaistīties to rakstīšanā? Forumu organizē Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar CultureLab, nodibinājumu Rīga2014 un Britu padomi.

Par radošumu un radošo industriju ierasts runāt pavēles izteiksmē – uzmundrinot, apgalvojot, uzgavilējot. Forums „RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas” rada vietu jautājumiem. Kas ir un kas nav radošā industrija Latvijā? Kāda ir saikne starp kultūru un radošo industriju? Ko iesākt ar radošumu, kas nenes peļņu? Kā radošās industrijas idejas tiek piemērotas vietējai situācijai? Forumā uzstāsies gan Latvijas runātāji, gan viesi – domnīcas „Demos” pētnieks, City University viesprofesors Džons Holdens (Lielbritānija), Budapeštas Observatorijas vadītājs Pēters Inkejs (Ungārija) un rakstnieks, kritiķis, lektors Berks Vahers (Igaunija). Otrā dienas pusē plānotas risinājumu darbnīcas un foruma noslēguma diskusija.

Forumu rīko Laikmetīgās mākslas centrs, CultureLab, nodibinājums Rīga2014, Britu padome. Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Tabakas fabrika, žurnāls „Ir”, portāli arterritory.com un easyget.lv, kā arī ES programma „Kultūra 2007-2013”.

www.pecradosuma.lv
Pieteikties forumam
Foruma programma

22.maijā Rīgā notiks forums “RA?DO?ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas”

Par radošumu un radošo industriju ierasts runāt pavēles izteiksmē – uzmundrinot, apgalvojot, uzgavilējot. Forums „RA? DO? ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas” rada vietu jautājumiem. Kas ir un kas nav radošā industrija Latvijā? Kāda ir saikne starp kultūru un radošo industriju? Ja izaugsmes potenciāls mīt radošajā industrijā, tad kas dzīvo kultūrā? Ko iesākt ar radošumu, kas nenes peļņu? Kā radošās industrijas idejas tiek piemērotas vietējai situācijai?

Foruma mērķis ir izprast, kā radošo industriju jēdziena parādīšanās ir izmainījusi kultūras lauku Latvijā; kādi ir un kādiem vajadzētu būt jaunajiem spēles noteikumiem.

Forumā aicināti piedalīties John Holden (Demos, UK), Peter Inkei (Budobs, HU) Marion von Osten (eipcp, AU), Latvijas kultūrpolitikas un kultūras procesa veidotāji. Forums atvērts ikvienam interesentam.

Foruma norises vieta: Tabakas Fabrika, Rīga
Norises laiks: 22.05.2012

Rīko: Laikmetīgās mākslas centrs, CultureLab, Rīga2014, LKNVOA, Britu padome.
Atbalsta: KKF, Tabakas fabrika, EU programma “Kultūra 2007-2013”

Radošā Eiropa, radošā Latvija, radošā Zemgale…

Kultūras ministrija martā notikušās Radošās darbības nedēļas ietvaros uzsāka darbu pie platformas “Radošā Latvija” izveides.

Kultūras, Ekonomikas un Izglītības, zinātnes ministrijas parakstīja savstarpēju nodomu protokolu, kurā   vienojās par sadarbības jomām un uzdevumiem radošās Latvijas platformas izveidē, lai sekmētu radošā potenciāla apzināšanu un izmantošanu Latvijas konkurētspējas stiprināšanā, tautsaimniecības attīstībā un sabiedrības labklājības veicināšanā. KM uzņemas identificēt kultūras un radošo industriju pārstāvju, organizāciju un institūciju vajadzības un problēmas, meklējot nepieciešamās atbalsta formas, lai nodrošinātu šīs nozares attīstību. Kultūras ministre Ž. Jaunzeme-Grende uzsver, ka tā ir laba zīme Latvijas radošajiem cilvēkiem, jo tā palielinās viņu iespējas ar savu darbību gūt aizvien lielākus panākumus.

Jāsaka, ka šīs iniciatīvas iet roku rokā ar Eiropas Savienības topošo programmu “Radošā Eiropa 2014-2020”, paplašinot līdzšinējo kultūras atbalsta programmu un paredzot novirzīt 60 mij. eiro jaunu uzņēmējdarbības modeļu izveidei radošo industriju jomā, kā arī izveidot finanšu garantijas fondu (1 miljards eiro), kas ļaus kultūras un radošo industriju uzņēmumiem saņemt bankas aizņēmumus.

Latvija gan nav vienīgā valsts, kas īsteno politiskas iniciatīvas radošuma popularizēšanā. Piemēram, marta radošuma nedēļas semināros bieži varēja dzirdēt atsauksmes uz Radošās Igaunijas panākumiem.  Radošā Skotija cenšas popularizēt skotus kā vienu no radošākajām nācijām, pasludinot 2012.gadu par Skotijas radošuma gadu. Tomēr vairāk līdz šim radošums proponēts pilsētu līmenī, veidojot pievilcīgu tēlu metropolēm kā radošām pilsētām, kur interesanti dzīvot un strādāt.

Ienākot radošo industriju jēdzienam Latvijas kultūrpolitikas argumentos, aizvien biežāk sastopami gadījumi, kad veidojot savu attīstības projektu pamatojumus, sevi pie radošo industriju sektora pieskaita gan mākslas skolas, gan vietējie kultūras centri, kuru darbības galvenais mērķis tomēr nav uzņēmējdarbība. Lai kritiski vērtētu radošuma un radošo industriju jēdzienus un to pielietojuma augošo pupularitāti, šī gada 22.maijā Rīgā notiks forums “RA? DO? ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas”Foruma ietvaros ārvalstu un vietējie kultūrprocesa dalībnieki mēģinās atbildēt uz jautājumiem par kultūras, radošo industriju un naudas attiecībām, lai saprastu to kultūras institūciju lomu un vietu kultūrpolitikā, kuras īsti nevar pieskaitīt pie industriju sektora.

Resursi: Spēles ar radošumu. Kultūras Diena, 20.04.2012.

Lielbritānijā darbojas Digitālais Izpētes un Attīstības fonds kultūrai

Ne tikai Lielbritānijā, bet arī Latvijā un citās valstīs, valdība labprāt atbalsta inovācijas, tā kā tās sniedz potenciālu augstākas pievienotās vērtības radīšanai ekonomikā.

Par inovācijām mākslas un kultūras jomā tomēr tiek maz runāts. Nav īpaši skaidrs, vai tas būtu sociāli vēlams un kā novērtēt veikto inovāciju rezultātus. Viens no pionieriem šai darbības laukā, veicinot digitālās inovācijas kultūras jomā, ir Lielbritānijā izveidotais Digitālais Izpētes un Attīstības fonds mākslai un kultūrai. Fonds tapis sadarbības rezultātā starp Anglijas Mākslas padomi, Humanitāro Zinātņu Izpētes padomi (AHRC) un sabiedrisko organizāciju Nesta. Fonda mērķis ir savienot trīs sektorus – kultūras organizācijas, tehnoloģiju kompānijas un akadēmiskos pētniekus (lai rezultātā – no jau realizētajiem digitālajiem inovāciju projektiem varētu mācīties arī citas kultūras organizācijas, kas tieši nav piedalījušās fonda projektos).

Kultūras organizācijas Lielbritānijā tika aicinātas iesniegt pieteikumus fondam, lai testētu izveidotos tehnoloģiskos risinājumus jauniem biznesa darbības modeļiem un jauniem veidiem dialoga veidošanai ar auditoriju. Projekti ietver sociālo mediju un lietotāju radīta satura, mobilo un spēļu aplikāciju, apmācību un izplatīšanas resursu pielietojumu. Pirmajā kārtā, sadalot 0,5 milj mārciņu fonda finansējuma, ir atbalstīti astoņi projekti.

Notingemas mākslas galerija sadarbībā ar tehnoloģiju kompāniju Artfinder un Birmingemas universitāti veido interneta portālu, kurā galerijām un māksliniekim būs iespējams mainīt un pārdot mākslas darbus, kā arī audtorijai balsot, kļūstot par virtuāliem mākslas kuratoriem. Turpināt lasīšanu “Lielbritānijā darbojas Digitālais Izpētes un Attīstības fonds kultūrai”

Latvijas radošās darbības nedēļas galvenie pasākumi

Kā jau tika ziņots, no 12. līdz 18.martam Kultūras ministrija kopā  ar Britu padomi rīko Radošās darbības nedēļu “Radi!”.

Mājas lapā www.radilatvija.lv var izlasīt par šīs nedēļas koncepciju, dalībniekiem un galvenajiem pasākumiem, kuros ir pieaicināti britu radošās ekonomikas eksperti.

Nedēļa sākas ar atklāto lekciju LU aulā 12.martā 10:30  “Radošuma resurss pasaules dienaskārtībā: no radošas izglītības līdz konkurētspējīgai ekonomikai”. Lekcijas laikā klausītāji tiks iepazīstināti ar Radošās un kultūras ekonomikas publikāciju sērijas pirmajiem diviem izdevumiem latviešu valodā – Džons Ņūbigina “Radošā ekonomika: ievadceļvedis” un “Radošo industriju kartēšana: rīkkopa” (publikācijas būs pieejamas arī elektroniski radilatvija.lv mājas lapā).

13.martā Ministru kabinetā notiks seminārs politikas veidotājiem un valdības pārstāvjiem “Radošas sabiedrības izaicinājums – valdības loma sadarbību veidošanā” Dž.Ņūbigina un Dž.Lidstona vadībā. Semināra mērķis – paplašināt izpratni par pārvaldības un partnerību nozīmi, plānojot un veidojot valsti, kas balstās uz radošuma efektīvu pielietojumu.

13.martā Tabakas fabrikā Miera ielā notiks starptautisks seminārs par radošajiem kvartāliem un klasteriem “Jauna līmeņa darba telpa”, kur piedalīsies Eiropas radošo kvartālu pārstāvji.

14.martā Spīķeru koncertzālē notiks diskusija “Latvija ceļā uz radošu valsti”, kur tiks diskutēts par radošas valsts receptēm, Radošās Latvijas sadarbības platformu un Latvijas radošo industriju zīmolu. Izglītības ministrijas darbinieki varēs piedalīties G.Poada seminārā “Radošums izglītības vidē”.

15.martā valsts pārvaldes darbinieki varēs iepazīties ar radošas pārvaldības piemēriem pasaulē konferencē “Radošums valsts pārvaldē: atvērtība, uzdrīkstēšanās, zināšanas”.

16.martā RISEBA augstskolā notiks Radošu ideju darbnīcas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas speciālistiem, kā arī tiks pasniegtas balvas Latvijas radošākajām pašvaldībām.

Pilna pasākumu programma www.radilatvija.lv. Dalība visos pasākumos bez maksas.

Kultūras akadēmijā plāno izveidot radošo industriju maģistrantūras programmu

Kultūras ministrijas un Latvijas Kultūras akadēmijas pārstāvji šomēnes ir tikušies, lai apspriestu sadarbību kultūras menedžmenta un radošo industriju maģistrantūras apakšprogrammas izveidē un realizācijā

Uzņemšana apakšprogrammā plānota jau nākamajā mācību gadā un tās mērķis ir  nodrošināt  padziļinātu  izpratni par kultūras un radošo industriju sektora darbību, lai programmas beidzēji varētu efektīvi, radoši un konkurētspējīgi darboties gan kultūras organizācijās, gan nodarboties ar uzņēmējdarbību radošo industriju sektorā. Tikšanās laikā tika pārrunāts programmas prioritātes, vēlamie studiju kursi un programmas atbilstība Latvijas radošo industriju politikas iecerēm.

Kultūras ministrijas pārstāves pauda atzinību par šādas jauna apakšprogrammas virziena izveidi, apliecināja gatavību iespēju robežās atbalstīt tās īstenošanu. Turklāt, tika izteikta ministrijas interese par kultūras nozares un radošo industriju izpētes iespējām, pārrunāta arī nepieciešamība veikt regulāru kultūras procesu monitorēšanu, ja tiktu attīstīta sadarbība ar LKA zinātniski pētniecisko institūtu.

Martā notiks Radošās darbības nedēļa RADI!

Latvijā notiks radošās darbības nedēļu “RADI!” no 2012.gada 12. līdz 18.martam. Radošās darbības nedēļas mērķis ir veidot izpratni un interesi plašākā sabiedrībā par radošās un kultūras industrijas sektoru, radošu izglītību, inovācijām un zināšanu ekonomiku, kā arī veidot saiknes starp dažādām nozarēm un sektoriem. Nedēļas aktivitātes aptvers piecas tematiskās jomas: (1) radoša identitāte, (2) radoša pārvaldība, (3) radoša izglītība, (4) radoši novadi un (5) radoša uzņēmējdarbība. Nedēļas pasākumus organizē Britu padome sadarbībā ar Kultūras un Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrijām.

Latvijas pašvaldības tiek aicinātas iesaistīties nedēļas norisēs, organizējot radošas aktivitātes Latvijas novados. Pieteikuma anketa atrodama Kultūrizglītības un Nemateriālā mantojuma centra mājas lapā (iesūtīšanas termiņš – 24.februāris). Pieteikto pasākumu apraksti būs pieejami mājas lapā http://www.tavavara.lv.

Latvijas mākslas un mūzikas skolu skolotājiem tiks piedāvāti kursi radošajā indstrijā. Kā kursu lektori ir aicināti pasaulē atzīti radošās industrijas un radošuma eksperti no Lielbritānijas: Pols Kolards (Paul Collard) un Džons Ņūbigins (John Newbigin), kā arī Latvijas lektori – Radošuma pils radošuma treneri Rolands Ozols, Maija Kīna, Juta Birzniece un Ilga Šļubčenko; zīmolu ligzdas Matka radošās aģentes un zīmolvedības eksperte Inese Apse-Apsīte un Ramona Treilona; Banku augstskolas maģistra studiju programmas Uzņēmumu vadīšana radošajās industrijās direktore, konceptveikala Taste Latvia vadītāja Dita Danosa, kā arī skaņu ierakstu kompānijas Prāta Vētra starptautisko attiecību menedžere Guna Zučika un dizaina studijas Rijada dizaineri Rihards Funts un Zane Homka, kuri Latvijas dizaina vārdu nes pasaulē. Kursi notiks vairākā vietās, tostarp paredzēta atklātā lekcija LU Lielajā aulā Rīgā.

Pašvaldības savukārt var pieteikties Radošuma balvai, ja tās ieviesušas radošus risinājumus kādā no savas darbības jomām. Tas attiecas ne tikai uz kultūras dzīves organizēšanu, bet arī jaunievedumiem sabiedrības līdzdalības vai paaudžu sadarbības veicināšanā.  Pieteikumi jāiesniedz līdz 5.martam, un uzvarētāji 3 kategorijās (republikas pilsētas, lielie un mazie novadi) tiks apbalvoti 16.martā. Balvā pašvaldības saņems labāko mākslas skolu audzēkņu izgatavotus darbus un konkrētai pašvaldībai pielāgotas radoši izglītojošas apmācības.