Kultūras akadēmijā plāno izveidot radošo industriju maģistrantūras programmu

Kultūras ministrijas un Latvijas Kultūras akadēmijas pārstāvji šomēnes ir tikušies, lai apspriestu sadarbību kultūras menedžmenta un radošo industriju maģistrantūras apakšprogrammas izveidē un realizācijā

Uzņemšana apakšprogrammā plānota jau nākamajā mācību gadā un tās mērķis ir  nodrošināt  padziļinātu  izpratni par kultūras un radošo industriju sektora darbību, lai programmas beidzēji varētu efektīvi, radoši un konkurētspējīgi darboties gan kultūras organizācijās, gan nodarboties ar uzņēmējdarbību radošo industriju sektorā. Tikšanās laikā tika pārrunāts programmas prioritātes, vēlamie studiju kursi un programmas atbilstība Latvijas radošo industriju politikas iecerēm.

Kultūras ministrijas pārstāves pauda atzinību par šādas jauna apakšprogrammas virziena izveidi, apliecināja gatavību iespēju robežās atbalstīt tās īstenošanu. Turklāt, tika izteikta ministrijas interese par kultūras nozares un radošo industriju izpētes iespējām, pārrunāta arī nepieciešamība veikt regulāru kultūras procesu monitorēšanu, ja tiktu attīstīta sadarbība ar LKA zinātniski pētniecisko institūtu.

Martā notiks Radošās darbības nedēļa RADI!

Latvijā notiks radošās darbības nedēļu “RADI!” no 2012.gada 12. līdz 18.martam. Radošās darbības nedēļas mērķis ir veidot izpratni un interesi plašākā sabiedrībā par radošās un kultūras industrijas sektoru, radošu izglītību, inovācijām un zināšanu ekonomiku, kā arī veidot saiknes starp dažādām nozarēm un sektoriem. Nedēļas aktivitātes aptvers piecas tematiskās jomas: (1) radoša identitāte, (2) radoša pārvaldība, (3) radoša izglītība, (4) radoši novadi un (5) radoša uzņēmējdarbība. Nedēļas pasākumus organizē Britu padome sadarbībā ar Kultūras un Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrijām.

Latvijas pašvaldības tiek aicinātas iesaistīties nedēļas norisēs, organizējot radošas aktivitātes Latvijas novados. Pieteikuma anketa atrodama Kultūrizglītības un Nemateriālā mantojuma centra mājas lapā (iesūtīšanas termiņš – 24.februāris). Pieteikto pasākumu apraksti būs pieejami mājas lapā http://www.tavavara.lv.

Latvijas mākslas un mūzikas skolu skolotājiem tiks piedāvāti kursi radošajā indstrijā. Kā kursu lektori ir aicināti pasaulē atzīti radošās industrijas un radošuma eksperti no Lielbritānijas: Pols Kolards (Paul Collard) un Džons Ņūbigins (John Newbigin), kā arī Latvijas lektori – Radošuma pils radošuma treneri Rolands Ozols, Maija Kīna, Juta Birzniece un Ilga Šļubčenko; zīmolu ligzdas Matka radošās aģentes un zīmolvedības eksperte Inese Apse-Apsīte un Ramona Treilona; Banku augstskolas maģistra studiju programmas Uzņēmumu vadīšana radošajās industrijās direktore, konceptveikala Taste Latvia vadītāja Dita Danosa, kā arī skaņu ierakstu kompānijas Prāta Vētra starptautisko attiecību menedžere Guna Zučika un dizaina studijas Rijada dizaineri Rihards Funts un Zane Homka, kuri Latvijas dizaina vārdu nes pasaulē. Kursi notiks vairākā vietās, tostarp paredzēta atklātā lekcija LU Lielajā aulā Rīgā.

Pašvaldības savukārt var pieteikties Radošuma balvai, ja tās ieviesušas radošus risinājumus kādā no savas darbības jomām. Tas attiecas ne tikai uz kultūras dzīves organizēšanu, bet arī jaunievedumiem sabiedrības līdzdalības vai paaudžu sadarbības veicināšanā.  Pieteikumi jāiesniedz līdz 5.martam, un uzvarētāji 3 kategorijās (republikas pilsētas, lielie un mazie novadi) tiks apbalvoti 16.martā. Balvā pašvaldības saņems labāko mākslas skolu audzēkņu izgatavotus darbus un konkrētai pašvaldībai pielāgotas radoši izglītojošas apmācības.

Kultūras ministres 100 dienas

Valdības pirmajās 100 dienās kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende publiskajā telpā ir pamanīta – sākotnēji tika apšaubīta viņas kompetence kultūras jomā, vēlāk plašu mediju uzmanību izraisīja ministres sākotnējais lēmums nepagarināt līgumu ar Latvijas Nacionālās operas direktoru Andreju Žagaru. Valdības simts dienu priekšvakarā Tirgus un sociālo pētījumu aģentūra Latvijas fakti ir veikusi aptauju, kurā kultūras ministre vērtēta ar mīnuss zīmi: viņas darbību pozitīvi vērtē 23.2%, negatīvi vērtē 28.8%, nav viedokļa 26.7%, bet par šādu politiķi nav dzirdējis 21.3% aptaujāto.

Kā trīs nozīmīgākās jomas, kurās ministres veikums ir redzams publiski, jāmin radošo industriju izvirzīšana kultūrpolitikas priekšplānā, kultūras budžeta jautājums un centieni sakārtot kultūras pārvaldības jautājumus.

Kultūras un radošās industrijas
Kultūras ministre nav vairījusies no sava viedokļa izteikšanas, varbūt reizēm arī pārsteidzīgi un nesagatavoti. Jau no pirmajām dienām savā amatā ministre skaidri paudusi viedokli par kultūras ekonomisko lomu, kā arī akcentējusi, ka īpašu uzmanību veltīs kultūras un radošajām industrijām. Pirmajos darbības mēnešos Jaunzeme-Grende ir paguvusi piedalīties Britu padomes organizētā vizītē Londonā, nolūkā iepazīsties ar Lielbritānijas pieredzi radošo industriju sektora attīstībā.

Būtu gan ieteicams kritiski apskatīt Lielbritānijas pieredzi, jo tā principiāli atšķiras no Latvijas gan mēroga ziņā, gan angļu valodas izplatības ziņā, ar ko mazā latviešu valoda nekādi nevar sacensties. Kultūras industrijas aptver ļoti plašu kultūras nozaru spektru: dizainu, kino, izpildītājmākslu, vizuālo mākslu, mūziku izdevējdarbību, televīziju, radio un interaktīvos medijus, reklāmu, datorspēles un interaktīvās programmatūras, kultūras mantojumu, kultūras izglītību, atpūtas, izklaides un citas kultūras darbības.  Daļa no šīm nozarēm nemaz nav Kultūras ministrijas pārraudzībā. Turpināt lasīšanu “Kultūras ministres 100 dienas”

Ķīna un Koreja vēlas attīstīt radošās industrijas

Ķīna vēlas kļūst spēcīgāka starptautiskajā konkurencē, palielinot Ķīnas kultūras eksportu. Ķīnas Kultūras ministrijas ārējo sakaru direktors Hou Xianghua paudis nepieciešamību Ķīnas kultūras biznesam radīt vairāk satura, kas varētu interesēt ārvalstu patērētājus. Valdība ir paredzējusi atbalstu kompānijām, kas darbojas starptautiskos tirgos, un subsīdijas topošajiem biznesiem. Kaut arī pagājušā gada kultūras produktu un pakalpojumu eksports Ķīnā pieaudzis par 25%, sasniedzot 17.14 miljardus dolāru, mērķis ir vēl vairāk palielināt eksportu, reproducējot radīto saturu lielos apjomos ar augstu peļņu.

Tikmēr Dienvidkoreja šai jomā jau guvusi vērā ņemamus panākumus. Hallyu (vārds, kas apzīmē korejiešu popkultūru – mūziku, modi, TV seriālus u.c.; korejiešu popmūzika tiek apzīmētā arī ar nosaukumu K-pop) ir kļuvusi populāra ne vien Āzijā, bet arī noteiktos Krievijas reģionos, ASV un Kanādā. Lai korejiešu popkultūras vilnis neapstātos, Korejas Kultūras, Sporta un Tūrisma ministrija plāno palielināt budžetu hallyu atbalstam no 1,5 miljarda dolāru līdz 4,6 miljardiem dolāru gadā.

Diskusija par mākslinieku sociālajām garantijām

Latvijas Radošo savienību padome aktualizē tēmu par sociālajām garantijām radošo profesiju pārstāvjiem un atbilstošas likumdošanas nepieciešamību, rīkojot publisku diskusiju 2012.gada 9.janvārī Latvijas Mākslinieku savienībā (11.novembra krastmalā 35). Eduarda Liniņa vadībā no plkst. 16. 30-18.00 notiks publiskā diskusija par radošas personas juridisko statusu, kurā piedalīsies LMS valdes priekšsēdētājs Igors Dobičins, dzejniece Liāna Langa, kinorežisore, žurnāliste Kristīne Želve, Latvijas Profesionālo aktieru apvienības vadītājs Januss Johansons, LRSP valdes priekšsēdētāja Ieva Struka, pārstāvot radošo darbinieku viedokli, un LR Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, LR Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, kā arī LR Finansu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna, pārstāvot valsts pārvaldi.

Diskusijas tēma ir sociālās garantijas un sociālais nodrošinājums radošo profesiju pārstāvjiem jeb dažādās kultūras nozarēs strādājošajiem. Pamatā ir runa par t.s. brīvmāksliniekiem – tādiem cilvēkiem, kas nav pastāvīgās darba attiecībās kā darba ņēmēji, kuru ienākumi ir neregulāri un nelieli, bet kuri rada Latvijas kultūrā nozīmīgas un paliekošas vērtības. Tie ir literāti, mākslinieki, kino nozarē strādājošie, liela daļa mūziķu u.c. Šobrīd zināmā valsts aizsardzībā ir tikai pensionētas kultūras un mākslas izcilās personības, kuras saņem VKKF mūža stipendiju Ls 100 mēnesī, tomēr jau trešo gadu mūža stipendiju programma ir apturēta un jauni pretendenti netiek pieņemti.

Diskusijas mērķis ir aktualizēt šo problēmu publiski, apspriest akūtākos jautājumus un izlemt par labākajiem risinājumiem. Igaunijā ir pieņemts likums par “Radošo savienību un radošo personu statusu”, kas paredz kultūras nozares organizācijām (nevalstiskām) nelielu valsts dotāciju, par kuru tās var sniegt īslaicīga bezdarba gadījumā pabalstu saviem biedriem brīvmāksliniekiem un citos gadījumos.

Rīgas kultūras galvaspilsētas jaunumi

Tieši pirms valsts svētkiem novembrī Rīgā norisinājās starptautiskais forums “Mainīgā Eiropa. Dzintara tranformācijas”, kuru organizēja nodibinājums “Rīga 2014”. Forumā īpaša vērība tika veltīta Rīgas radošajiem kvartāliem, par kuriem nesen veikts visaptverošs pētījums. Pētījuma autori – Ieva Zībarte, Evelīna Ozola un Matīss Groskaufmanis šī gada vasarā aptaujājuši 40 Rīgas radošo kvartālu kultūras procesu kuratorus, māksliniekus, arhitektus un namīpašniekus. Ar Rīgas radošo kvartālu apskatu var iepazīties šeit.

Savukārt biroja “Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle  aģentūrai LETA paudusi, ka “samazinoties finansējumam, piezemējas arī mākslinieku idejas, jo radošie prāti cenšas tās pietuvināt reālajām iespējām”. 2014.gada kultūras programmas “Force Majeure” aprises iezīmējušās jau par aptuveni divām trešdaļām, taču projekta organizētāji plāno papildus sludināt atsevišķus pieteikumu konkursus konkrētām vajadzībām. “Mums ir par maz bērnu pasākumu programmā, neesam vēl apmierināti ar foto izstāžu sadaļu, noteikti būs atsevišķa pieteikšanās aktivitātēm Rīgas radošajos kvartālos un pasākumiem dažādās Rīgas apkaimēs,” norādīja Čivle.

Lai arī 2014.gada programmas galvenie akcenti tiks izsludnāti nākamā gada pavasarī, birojs “Rīga 2014” ir jau informējis par atsevišķām iecerēm – ir plānots Rīgā rīkot Pasaules koru olimpiādi, izskanējušas idejas par Liktens muzeja veidošanu Stabu ielas stūra mājā, Eiropas kinobalvas pasniegšanas ceremonijas organizēšanu Rīgā.