Kultūras un radošajām industrijām plānots lielāks atbalsts Eiropas Savienības līmenī

Kamēr Latvijas valdība plāno samazināt finansējumu kultūrai, Eiropas Komisija lēmusi Eiropas Savienības atbalstu kultūrai periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam būtiski palielināt.

Jaunā ES kultūras atbalsta programma sauksies “Radošā Eiropa” (Creative Europe) un tās finansējums būs 1.8 miljardi eiro, kas būs par 37% vairāk nekā pašreizējais atbalsts kultūrai Eiropas Savienības līmenī. Jaunā programma piešķirs vairāk nekā 900 miljonus eiro kino un audiovizuālajai jomai un ap 500 miljoniem eiro kultūrai. Eiropas Komisija arī plāno vairāk nekā 210 miljonus eiro ieguldīt jaunā finansiālā atbalsta programmā, kas garantētu mazajām kultūras organizācijām aizņēmumus bankā, kā arī novirzīt 60 miljonus eiro sadarbības projektiem politikas jomā, arī atbalstot novatoriskas pieejas auditorijas attīstīšanā un biznesa modeļu veicināšanā.

Šo Eiropas Komisijas piedāvājumu izskatīs Padome, kurā ietilpst 27 dalībvalstis, un lēmumu pieņems Eiropas Parlaments, izskatot 2014.-2020.gada budžeta gala versiju.

Tallinā noslēgusies konference par radošo uzņēmējdarbību

19.-21.oktobrī Tallinā norisinājās konference “Creative Entrepreneurship” (Radošā uzņēmējdarbība), tai skaitā tika runāts par radošuma veicināšanas iespējām ar mākslinieku palīdzību.

Konferences prezentācijas lasāmas un video ieraksti apskatāmi mājas lapā. Konferences noslēgumā tika pieņemts Tallinas manifests radošās ekonomikas attīstībai, kas cita starpā uzsver kultūras un mākslas organizāciju nozīmību radošas ekonomikas veidošanā, mūsdienīgas kultūras un mākslas infrastruktūras, digitalizācijas un inovāciju nepieciešamību.

Stacija – pirmo vietu ieguvušais priekšlikums par kultūras kvartālu Miera ielā

Pirmo vietu Kultūras ministrijas rīkotajā ideju konkursā, kas paredz attīstīt jaunu kultūras centru bijušajā tabakas fabrikā Miera ielā 58 Rīgā, ieguva projekts Stacija, kura autori ir ekonomists Oļegs Ņikitins, starptautisko attiecību specialiste Liene Kuplā, industruālais dizainers Fions Dobins, arhitekti Nataļja Doždeva un Aleksejs Birjukovs.

Projekts STACIJA paredz izveidot platformu, kas veicina zinātkāri par radošo darbību, dod iespēju attīstīties, eksperimentēt, iemācīties strādāt komandā, iedrošina iziet ārpus ierastajiem rāmjiem un izmēģināt jaunas lietas, vienlaikus sniedzot iespēju iesaistīties radošajā procesā un nodrošinot kompleksu atbalstu kultūras un radošajai industrijai.

STACIJA kalpo individuālai attīstībai, sadarbībā ar vadošajām augstskolām piedāvājot interešu, profesionālās, starpdisciplinārās izglītības un mūžizglītības tālākizglītības programmas ar plašu eksperimentālo laboratoriju bāzi, kas veicina izpēti, tās rezultātu ieviešanu industriālā pielietojumā un jaunu uzņēmumu veidošanos. Stacija veic topošo uzņēmēju sagatavošanu tirgus apstākļiem un jaunu uzņēmumu inkubāciju zinātnieku un nozaru ekspertu uzraudzībā.  Turpināt lasīšanu “Stacija – pirmo vietu ieguvušais priekšlikums par kultūras kvartālu Miera ielā”

Publicēts 2011.gada pārskats par radošajām industrijām Baltijas valstīs

Ir iznācis jau otrais izdevums „Radošās industrijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā”, kas vēsta par jaunākajām tendencēm radošo industriju jomā visās trijās Baltijas valstīs 2011.gadā, sniedzot iespēju salīdzināt labos piemērus kaimiņvalstīs.

Kā Latvijas piemēri izdevumā minēti „ArtBag”, „Radošuma pils”, „Mājas svētība”, „BIROJNĪCA”, „HUB Riga” un „kim?”. Izdevumā sniegts arī apskats par radošo industriju politiku katrā no valstīm, Ziemeļu ministru padomes īstenotajiem radošo industriju projektiem Baltijā un Krisa Smita (kultūras ministrs Lielbritānijā no 1997. līdz 2001. gadam) raksts par kreativitātes nozīmi ekonomikā. Pārskats angļu valodā lejupielādējams šeit.

Pretstatā radošo industriju pieaugošajai popularitātei neatkarīgā izdevniecība “MayFly” nesen publicējusi rakstu krājumu “Radošuma kritika” (angļu valodā), kas kritiski vērtē radošuma izmantošanu ekonomiskajos argumentos, tai skaitā Eiropas Savienības kultūras politikas “ekonomizāciju”. Rakstu krājums bez maksas lejupielādējams šeit.

Tabakas fabrikā veidos jauno Rīgas kultūras kvartālu

Kultūras ministrija izsludinājusi ideju konkursu par kultūras un radošā kvartāla attīstību Rīgā, Miera ielā – rajonā, kas pēdējos gados Rīgā dabiski attīstījies kā radošais kvartāliņš, izmitinot radošus birojus un kafejnīcas ar aktīvu kultūras programmu.

Kvartālu ir paredzēts attīstīt kā sabiedrībai pieejamu daudzfunkcionālu un inovatīvu kultūras un radošo industriju pārstāvju mājvietu. Konkursā jāiesniedz idejas gan par kvartāla saturisko piepildījumu un arhitektoniski telpisko vīziju, gan par tā labāko apsaimniekošanas modeli. Paredzētas godalgas no 1000 līdz 3000 latiem.

Kultūras ministres Sarmītes Ēlertes darbā radošo industriju attīstība ir bijusi viena no prioritātēm, kas saskan arī ar Eiropas Savienības plāniem un prioritātēm veicināt radošuma un inovāciju ekonomiku globālās konkurētspējas stiprināšanai, kas savukārt varētu nozīmēt arī ES fondu finansiālos ieguldījumus šai nozarē nākamajā plānošanas periodā pēc 2014.gada.

No dažu citu Rīgas neformālo kultūras centru pārstāvjiem (VEF mākslas centrs) dzirdamas bažas par Tabakas fabrikas kultūras kvartāla dzīvotspēju. Kultūras ministres preses sekretārs Andris Saulītis savukārt Tabakas fabriku salīdzina ar Vīnes Museum Quartier un īpaši uzsver topošā centra izglītojošās funkcijas nozīmi. Saulītis pieļauj, ka Tabakas fabrikā varētu izveidot arī Modernās mākslas muzeju.

Konkursa ideju pieteicējiem var ieteikt iepazīties ar 10 rekomendācijām radošas ekonomikas infrastruktūrai, ko izstrādājis Toma Fleminga birojs pēc Lielbritānijas Kultūras, Mediju un Sporta departamenta pasūtījuma. Viens no ieteikumiem ir veidot optimālu balansu starp patēriņu un ražošanu, veidojot tādas vietas, kur kultūra jeb radošo industriju produkti vienlaicīgi varētu tikt gan radīti, gan patērēti.

KM idejas gaida līdz 16.septembrim.

Atcelti noteikumi par kases aparātu lietošanu kultūras un brīvdabas pasākumos

Ministru kabinets (MK) ir apstiprinājis Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus noteikumos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, nosakot visiem nodokļu maksātājiem atbrīvojumu kases aparātu lietošanā.

Grozījumi paredz, ka turpmāk visi nodokļu maksātāji par saņemto samaksu par ieejas maksu, inventāra nomu un citiem papildu pakalpojumiem sporta, kino, kultūras un izklaides pasākumos, par ieejas maksu muzejos, vēsturiskos objektos, botāniskajos dārzos, zooloģiskajos dārzos, rezervātos, brīvdabas objektos, kā arī par ieejas maksu un inventāra nomu atpūtas vietās brīvā dabā, atrakciju un atpūtas parkos varēs izsniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētu biļeti.

Šobrīd nodokļu maksātājiem jālieto kases aparāts, un saņemtā samaksa par ieejas maksu, inventāra nomu un citiem papildu pakalpojumiem kultūras, kā arī brīvdabas pasākumos jāreģistrē kases aparātā, savukārt apmeklētājiem jāizsniedz kases čeks. Atbrīvojums kases aparātu lietošanā (iespēja skaidrā naudā saņemtos maksājumus apstiprināt ar VID reģistrētu biļeti, tādējādi nelietojot kases aparātu) bija noteikts tikai valsts un pašvaldības budžeta iestādēm.

Tādējādi visiem nodokļu maksātājiem turpmāk tiks noteikts atbrīvojums kases aparātu lietošanā un par darījumiem saņemto samaksu kultūras un brīvdabas pasākumos varēs apliecināt ar VID reģistrētu biļeti. Grozījumu ietekmē samazināsies esošās netiešās izmaksas, jo ieejas maksa un samaksa par inventāra nomu nebūs jāpalielina, lai segtu izmaksas par kases aparātu iegādi, to lietošanu un apkalpošanu.

Noteikumu projektu skatīt MK mājas lapā.