Kultūras ministres 100 dienas

Valdības pirmajās 100 dienās kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende publiskajā telpā ir pamanīta – sākotnēji tika apšaubīta viņas kompetence kultūras jomā, vēlāk plašu mediju uzmanību izraisīja ministres sākotnējais lēmums nepagarināt līgumu ar Latvijas Nacionālās operas direktoru Andreju Žagaru. Valdības simts dienu priekšvakarā Tirgus un sociālo pētījumu aģentūra Latvijas fakti ir veikusi aptauju, kurā kultūras ministre vērtēta ar mīnuss zīmi: viņas darbību pozitīvi vērtē 23.2%, negatīvi vērtē 28.8%, nav viedokļa 26.7%, bet par šādu politiķi nav dzirdējis 21.3% aptaujāto.

Kā trīs nozīmīgākās jomas, kurās ministres veikums ir redzams publiski, jāmin radošo industriju izvirzīšana kultūrpolitikas priekšplānā, kultūras budžeta jautājums un centieni sakārtot kultūras pārvaldības jautājumus.

Kultūras un radošās industrijas
Kultūras ministre nav vairījusies no sava viedokļa izteikšanas, varbūt reizēm arī pārsteidzīgi un nesagatavoti. Jau no pirmajām dienām savā amatā ministre skaidri paudusi viedokli par kultūras ekonomisko lomu, kā arī akcentējusi, ka īpašu uzmanību veltīs kultūras un radošajām industrijām. Pirmajos darbības mēnešos Jaunzeme-Grende ir paguvusi piedalīties Britu padomes organizētā vizītē Londonā, nolūkā iepazīsties ar Lielbritānijas pieredzi radošo industriju sektora attīstībā.

Būtu gan ieteicams kritiski apskatīt Lielbritānijas pieredzi, jo tā principiāli atšķiras no Latvijas gan mēroga ziņā, gan angļu valodas izplatības ziņā, ar ko mazā latviešu valoda nekādi nevar sacensties. Kultūras industrijas aptver ļoti plašu kultūras nozaru spektru: dizainu, kino, izpildītājmākslu, vizuālo mākslu, mūziku izdevējdarbību, televīziju, radio un interaktīvos medijus, reklāmu, datorspēles un interaktīvās programmatūras, kultūras mantojumu, kultūras izglītību, atpūtas, izklaides un citas kultūras darbības.  Daļa no šīm nozarēm nemaz nav Kultūras ministrijas pārraudzībā. Continue reading “Kultūras ministres 100 dienas”

Nākamgad paredzēti projektu konkursi EEZ programmā “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana”

Kultūras ministrija iesniegusi izskatīšanai MK rīkojuma projektu par galvenajiem nosacījumiem Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) finansiālā atbalsta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” projektiem.

Finansējums tiks novirzīts sekojošām aktivitātēm. Continue reading “Nākamgad paredzēti projektu konkursi EEZ programmā “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana””

Kultūras nozare nākamgad saņems 1 miljonu latu no valsts kapitālsabiedrību peļņas

2012.gada valsts budžetā, ko 15.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma Saeima, Kultūras ministrijai atvēlētais finansējums ir 103,4 miljoni latu, no tiem gandrīz 53 miljoni latu paredzēti kultūras funkciju nodrošināšanai, bet 40,9 miljoni latu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam.

Nākamā gada budžetā ir paredzēti 80 tūkstoši latu, lai kvalitatīvi uzsāktu organizatorisko gatavošanos XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem, 282 tūkstoši latu piešķirti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu rīkošanai, ir palielināts finansējums UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai. Savukārt 1 miljonu latu kultūras nozare nākamgad saņems no valsts kapitālsabiedrību peļņas. Kultūras un Zemkopības ministriju vienošanās paredz, ka no AS „Latvijas valsts meži” peļņas 800 tūkstoši latu nākamgad tiks piešķirti Valsts Kultūrkapitāla fondam, kurā kopējais pieejamais finansējums līdz ar to sasniegs 2,9 miljonus latu jeb par 0,5 miljoniem vairāk nekā 2011.gadā. Savukārt no koncerna „Latvijas Dzelzceļš” peļņas 200 tūkstoši latu tiks novirzīti Dziesmu un deju svētku procesam.

Savukārt par 2012.gada nozīmīgām prioritātēm kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende uzskata darbu pie tā, lai panāktu mērķdotāciju atjaunošanu amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un meklētu iespējas palielināt atalgojumu kultūras izglītības iestāžu pedagogiem. Turpināsies darbs pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas satura koncepcijas, plānojot tās darbu jaunajā ēkā, kā arī jau nākamgad būs jāuzsāk bibliotēkas krājuma sagatavošana pārvietošanai uz jaunajām telpām.

Latvijas Radošo savienību padomes atklātā vēstule

Latvijas Republikas valdība plāno 2012. gada valsts budžetā samazināt kultūras nozares finansējumu par vairākiem miljoniem latu.

Līdz šim publiskajā telpā izskanējuši paziņojumi, ka kultūras nozares budžets paliek līdzšinējā, 2011. gada līmenī. 2,5 miljoni latu, kas iezīmēti 2012. gada valsts budžeta konsolidācijai uz kultūras rēķina, tikšot ņemti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celšanai paredzētajiem līdzekļiem, pārceļot šādu summu uz 2013. gadu.

Visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas ir solījušas nemazināt kultūras budžetu, apzinoties katastrofālās sekas, kādas jau radījis budžeta samazinājums kultūras nozarei 2009. – 2011. gadā – par 52% salīdzinājumā ar 2008. gadu. Taču reālā situācija ir atšķirīga – 8.11.2011 Ministru kabineta sēdē noraidīts priekšlikums kultūras procesa nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu iegūt no LNB celtniecības līdzekļiem:

„Neatbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu par finansējuma 1 450 000 latu apmērā samazināšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai 2012.gadā, pārdalot to citu kultūras pasākumu īstenošanai 2012.gadā un vienlaikus palielinot 2013.gadā plānoto finansējumu ilgtermiņa saistībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai. Noteikt, ka ir pieļaujama tikai tāda finansējuma iekšējā pārdale, kas neietekmē turpmākajos gados plānotā finansējuma apmēru.” (08.11.2011 MK sēdes protokols Nr. 66, 28.§ 8. punkts.)

Faktiski Ministru kabineta lēmums nozīmē to, ka minētajā apjomā ir jāveic budžeta samazināšana visās kultūras nozares institūcijās – teātros, muzejos, kultūrizglītībā, utt. Rezultātā: 1) tiek maldināta sabiedrība, 2) tiek klaji pārkāptas visbūtiskākās pirmsvēlēšanu apņemšanās, 3) tiek apdraudēta kultūras nozares pastāvēšana, kultūras jaunrades process un kultūras pieejamība sabiedrībai.

Īpaši ciniska ir attieksme pret Valsts Kultūrkapitāla fondu (VKKF), kas atklātos projektu konkursos atbalsta augstvērtīgākās kultūras iniciatīvas, nodrošinot kultūras jaunrades procesu, kultūras pieejamību Rīgā un reģionos, kā arī izcilo Latvijas kultūras personību t.s. mūža stipendijas. Pretēji Valdības deklarācijai, kas paredz pakāpenisku VKKF budžeta atjaunošanu, prasība saglabāt nemainīgus bāzes izdevumus, faktiski nozīmē VKKF finansējuma samazinājumu 2012. gadā par 300 000 Ls jeb 13 %, un attiecībā pret 2008. gadu par 73 %. Continue reading “Latvijas Radošo savienību padomes atklātā vēstule”

Finansējuma samazinājums kultūrā skars tikai LNB

Ministru kabinetā apstiprinātie valsts 2012.gada budžeta konsolidācijas un deficīta mazināšanas pasākumi ļauj finansējumu kultūras procesam saglabāt līdzšinējā līmenī.

„Ir panākts pats būtiskākais kultūras nozarei un tajā strādājošajiem – 2012.gada konsolidācija neskars kultūras procesu, netiks ietekmētas algas kultūras iestādēs strādājošajiem, no dienas kārtības ir noņemts jautājums par finansējuma izmaiņām kultūras augstākās izglītības iestādēm. Budžeta konsolidācijas sarakstā iekļautais punkts par finansējuma samazinājumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam faktiski nozīmē naudas plūsmu precizēšanu un maksājumu veikšanu 2013.gadā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība turpināsies esošajā ritmā, ēkas nodošanas termiņi netiek pārskatīti un 2013.gada rudenī – pēc apjomīgo bibliotēkas krājumu pārvietošanas – Latvijas Nacionālā bibliotēka būs atvērta apmeklētājiem,” norāda kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

2012.gada valsts budžeta konsolidācijas un deficīta mazināšanas pasākumu sarakstā vienīgais, kas skar Kultūras ministrijas pārziņā esošos izdevumus, ir finansējums Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektam.

Kultūras ministrija norāda, ka plānotais samazinājums par 2,5 miljoniem latu LNB projektam 2012. gadā nenozīmē samazinājumu projektam kopumā, bet gan šīs summas pārcelšanu uz 2013.gadu. Ņemot vērā, ka ir aizkavējusies LNB ārējo inženiertīklu pieslēgumu izveidošana, darbi ir pārcelti par 1 mēnesi un līdz ar to apmaksa 2,5 miljonu latu apmērā notiks nevis 2012.nogalē, bet 2013.gada sākumā.

Plānotās izmaiņas budžetā skars tikai projekta īstenošanai paredzēto naudas plūsmu, bet neietekmēs būvdarbu gaitu un bibliotēkas aprīkošanu. Jaunās bibliotēkas būvdarbi tiks pabeigti 2012.gada novembrī, taču turpināsies inženiersistēmu noregulēšana, bibliotēkas aprīkošana, apmēbelēšana, kā arī varēs uzsākt grāmatu krājuma pārvietošanu uz jaunajām telpām.

2013.gada rudens ir termiņš, kad jaunā bibliotēka vērs durvis pirmajam apmeklētājam. Pārcelšanās uz jaunajām telpām un grāmatu krājumu pārvietošana ir sarežģīts process, kas varētu ilgt apmēram 9 mēnešus. Šajā starpposmā bibliotēkas pakalpojumi iedzīvotājiem netiks pārtraukti.

Samazinās vai nesamazinās?

Pretrunīgas ziņas izskan par nākamā gada budžetu kultūrai. Biedrības “Laiks kultūrai”, kurā ir apvienojušies nacionālo kultūras institūciju vadītāji, diskusijā izskanēja bažas, ka kultūrai 2012.gadā tiks samazināts finansējums. Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, tiekoties ar kultūras nozares pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām, solīja aizstāvēt 2012.gada budžetā kultūras jomas budžetu un neļaut to pakļaut jauniem konsolidācijas pārbaudījumiem.

Kultūras institūciju vadītāji ir satraukti par iespējamo kultūras budžeta samazinājumu 1,5 miljona latu apmērā, jo, kultūras budžets, salīdzinot ar 2008.gadu, jau ir samazināts apmēram par pusi. Vislielāko samazinājumu piedzīvojis Valsts Kultūrkapitāla fonds – par vairāk nekā 70 %.

Gan kultūras ministre, gan kultūras organizāciju vadītāji ir vienisprātis par kultūras nozīmi sabiedriskajos un ekonomiskajos procesos valstī. Ministre uzskata, ka, lai arī cik konservatīvas būtu nākamā gada tautsaimniecības attīstības prognozes, nenoliedzams ir kultūras nozares pienesums valsts ekonomikai. „Objektīvi pētījumi pierāda, ka katrs kultūrā investēts lats ļauj nopelnīt papildus pusotru latu. Nozare ar tās tiešo un pastarpināto pienesumu nodrošina 150% peļņu, taču tā būs zaudēta, ja kultūras procesam netiks nodrošināts valsts finansējums vismaz līdzšinējā apjomā. Pašlaik ir sasniegts kritiski zemākais līmenis budžeta dotācijām un jebkādas izmaiņas tajā būs apdraudējums nācijai, tās pastāvēšanai un vērtībām,” uzsver Ž.Jaunzeme-Grende.

Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis atgādina, ka Latvijas teātri un arī koncertiestādes ir pelnošas institūcijas. Ja šo institūciju darbībai valsts piešķirtais budžets ir 30%, tad visu pārējo šīs kultūras iestādes nopelna pašas un tos 30% apgrozāmos līdzekļus, kas piešķirti no valsts, ar nodokļiem atmaksā atpakaļ valstij, līdz ar to sanāk, ka valsts nav iedevusi nevienu santīmu.

Kavējas ES fondu finansējuma apguve kultūrai

Līdz jūnija beigām ministrijas ir izlietojušas ceturto daļu no šim gadam plānotajiem budžeta līdzekļiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, informē Finanšu ministrija (FM).

Līdz jūnija beigām budžeta izdevumu plāns ir izpildīts par 92,6%, tādējādi pirmajā pusgadā ministrijas ir apguvušas ~25% no gadam plānotā budžeta finansējuma ES fondu projektiem. Otrajā pusgadā apguve paredzama straujāka, taču ir svarīgi, lai ministrijas izvairītos no administratīvā sloga pēdējos gada mēnešos.

Vislielākās plāna neizpildes bijušas Izglītības un zinātnes ministrijai (6,4 miljonu latu apmērā jeb 14% no pārskata perioda plāna), Satiksmes ministrijai (2,8 miljonu latu apmērā jeb 5,7% no pārskata perioda plāna), Ekonomikas ministrijai (1,3 miljoni latu jeb 9,7% no plāna), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai (1,2 miljoni latu jeb 4,7% no plāna), kā arī Kultūras ministrijai (0,8 miljoni latu jeb 26,8% no pārskata perioda plāna). Continue reading “Kavējas ES fondu finansējuma apguve kultūrai”