Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūrpolitika, Vēlēšanas

Kultūras nozare nākamgad saņems 1 miljonu latu no valsts kapitālsabiedrību peļņas

2012.gada valsts budžetā, ko 15.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma Saeima, Kultūras ministrijai atvēlētais finansējums ir 103,4 miljoni latu, no tiem gandrīz 53 miljoni latu paredzēti kultūras funkciju nodrošināšanai, bet 40,9 miljoni latu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam.

Nākamā gada budžetā ir paredzēti 80 tūkstoši latu, lai kvalitatīvi uzsāktu organizatorisko gatavošanos XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem, 282 tūkstoši latu piešķirti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu rīkošanai, ir palielināts finansējums UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai. Savukārt 1 miljonu latu kultūras nozare nākamgad saņems no valsts kapitālsabiedrību peļņas. Kultūras un Zemkopības ministriju vienošanās paredz, ka no AS „Latvijas valsts meži” peļņas 800 tūkstoši latu nākamgad tiks piešķirti Valsts Kultūrkapitāla fondam, kurā kopējais pieejamais finansējums līdz ar to sasniegs 2,9 miljonus latu jeb par 0,5 miljoniem vairāk nekā 2011.gadā. Savukārt no koncerna „Latvijas Dzelzceļš” peļņas 200 tūkstoši latu tiks novirzīti Dziesmu un deju svētku procesam.

Savukārt par 2012.gada nozīmīgām prioritātēm kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende uzskata darbu pie tā, lai panāktu mērķdotāciju atjaunošanu amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un meklētu iespējas palielināt atalgojumu kultūras izglītības iestāžu pedagogiem. Turpināsies darbs pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas satura koncepcijas, plānojot tās darbu jaunajā ēkā, kā arī jau nākamgad būs jāuzsāk bibliotēkas krājuma sagatavošana pārvietošanai uz jaunajām telpām.

Culturelab Kultūra un krīze, Kultūras budžets, Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Vēlēšanas

Latvijas Radošo savienību padomes atklātā vēstule

Latvijas Republikas valdība plāno 2012. gada valsts budžetā samazināt kultūras nozares finansējumu par vairākiem miljoniem latu.

Līdz šim publiskajā telpā izskanējuši paziņojumi, ka kultūras nozares budžets paliek līdzšinējā, 2011. gada līmenī. 2,5 miljoni latu, kas iezīmēti 2012. gada valsts budžeta konsolidācijai uz kultūras rēķina, tikšot ņemti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celšanai paredzētajiem līdzekļiem, pārceļot šādu summu uz 2013. gadu.

Visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas ir solījušas nemazināt kultūras budžetu, apzinoties katastrofālās sekas, kādas jau radījis budžeta samazinājums kultūras nozarei 2009. – 2011. gadā – par 52% salīdzinājumā ar 2008. gadu. Taču reālā situācija ir atšķirīga – 8.11.2011 Ministru kabineta sēdē noraidīts priekšlikums kultūras procesa nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu iegūt no LNB celtniecības līdzekļiem:

„Neatbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu par finansējuma 1 450 000 latu apmērā samazināšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai 2012.gadā, pārdalot to citu kultūras pasākumu īstenošanai 2012.gadā un vienlaikus palielinot 2013.gadā plānoto finansējumu ilgtermiņa saistībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai. Noteikt, ka ir pieļaujama tikai tāda finansējuma iekšējā pārdale, kas neietekmē turpmākajos gados plānotā finansējuma apmēru.” (08.11.2011 MK sēdes protokols Nr. 66, 28.§ 8. punkts.)

Faktiski Ministru kabineta lēmums nozīmē to, ka minētajā apjomā ir jāveic budžeta samazināšana visās kultūras nozares institūcijās – teātros, muzejos, kultūrizglītībā, utt. Rezultātā: 1) tiek maldināta sabiedrība, 2) tiek klaji pārkāptas visbūtiskākās pirmsvēlēšanu apņemšanās, 3) tiek apdraudēta kultūras nozares pastāvēšana, kultūras jaunrades process un kultūras pieejamība sabiedrībai.

Īpaši ciniska ir attieksme pret Valsts Kultūrkapitāla fondu (VKKF), kas atklātos projektu konkursos atbalsta augstvērtīgākās kultūras iniciatīvas, nodrošinot kultūras jaunrades procesu, kultūras pieejamību Rīgā un reģionos, kā arī izcilo Latvijas kultūras personību t.s. mūža stipendijas. Pretēji Valdības deklarācijai, kas paredz pakāpenisku VKKF budžeta atjaunošanu, prasība saglabāt nemainīgus bāzes izdevumus, faktiski nozīmē VKKF finansējuma samazinājumu 2012. gadā par 300 000 Ls jeb 13 %, un attiecībā pret 2008. gadu par 73 %. Turpināt lasīšanu “Latvijas Radošo savienību padomes atklātā vēstule” →

Culturelab Kultūrpolitika, Notikumi LV, Vēlēšanas

Jaunās valdības deklarācija kultūras jomā atbalsta reģionus un pašdarbību

Ministru prezidenta Valda Dombrovska trešās valdības izstrādātā deklarācija kultūras jomā nav ļoti detalizēta, kā arī neiezīmē būtiskas reformas kultūras nozarē. Vairāki darbi tiks turpināti – tiek solīts pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, nodrošināt kvalitatīvu XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku sagatavošanu un norisi, turpināt modernizēt bibliotēku vienoto informācijas sistēmu un kultūras resursu digitalizēšanu. Jācer, ka beidzot dzīvē tiks īstenots solījums atjaunot Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu, kas pēdējos gados ir samazināts par 2/3. Proporcionāli daudz vietas kultūras sadaļā ir atvēlēts reģionu un novadu kultūras attīstībai – solījums atjaunot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un veicināt profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos un novados. Tāpat tiek solīts izstrādāt reģionālo un novadu daudzfunkcionālo kultūras centru attīstības valsts programmu, lai gan līdzīgas programmas darbība tika atcelta pavisam nesen – iepriekšējās valdības darbības laikā.

Lai arī jaunā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, bijusī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja, minēja, ka kultūras ministrs ir ģēniju un talantu koordinators, tomēr deklarācijā nekas nav minēts par laikmetīgās mākslas un kultūras attīstību, kā arī nav pausta skaidra attieksme pret esošo kultūras institūciju tīklu un profesionālās mākslas attīstību. Kultūrizglītība, kas veido apmēram trešadaļu Kultūras ministrijas budžeta, nav pieminēta vispār. Turpināt lasīšanu “Jaunās valdības deklarācija kultūras jomā atbalsta reģionus un pašdarbību” →

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Vēlēšanas

Kultūras debates: partijas sola lielāku budžetu un ievērību kultūras nozarei

Piecu lielāko partiju kultūras debatēs 2011.gada 14. septembrī Mūzikas akadēmijā visu partiju solījumi sola lielāku budžetu un ievērību kultūras nozarei. Debatēs piedalījās Sarmīte Ēlerte (Vienotība), Antra Purviņa (Zatlera Reformu partija), Jānis Matulis (Saskaņas centrs), Jānis Strazdiņš (Zaļo un Zemnieku savienība), Inese Laizāne (Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai / LNNK). No minētajiem Inese Laizāne un Jānis Matulis ir savas partijas nominētie kultūras ministra kandidāti, Sarmīte Ēlerte nav oficiāli nominēta, jo Vienotība šoreiz atturējusies no ministru kabineta sastāva nominēšanas.

Visas partijas postulēja, ka nacionālā kultūra ir Latvijas kultūras pamats un tai nepieciešama aizsardzība no globālās popkultūras likumdošanas un valsts dotāciju veidā. Būtu bijis interesanti dzirdēt, ar ko SC programma atšķiras no latviskajām partijām „nacionālās kultūras” dimensijā, vai un kādus uz krievu kopienu vērstus pasākumus plānots pievienot Kultūras ministrijas (KM) līdzšinējām aktivitātēm.

Visas partijas apstiprināja, ka saredz Kultūras ministrijas patstāvību kā saglabājamu. Pirms šīm vēlēšanām vienīgi ŠRP/LPP/LC uztur ideju par kultūras un izglītības ministrijas apvienošanu (E. Aldermanes vadībā); arī SC vairs nepiemin pagājušogad izskanējušo ideju par Kultūras un Vides ministriju apvienošanu. Uz jautājumu par kultūras nozares pārvaldību un KM administratīvā aparāta efektivitāti visas partijas bija solidāras, ka mehāniski mazināt KM administrāciju šobrīd neesot iespējams, jau ir notikusi vērienīga štatu samazināšana; ZRP pārstāve Antra Purviņa pauda domu – ja samazinājumi iespējami, tad vienīgi uz rēķina, ka palikušajiem ierēdņiem tiek paaugstināts atalgojums, pretējā gadījumā ierēdniecība tiek noplicināta līdz robežai, kur tā vairs nespēj efektīvi aizstāvēt kultūras nozares interese.

Uz visbūtiskāko jautājumu, kādu redzat finansējumu kultūras nozarei 2012. gadā – palielināsiet / saglabāsiet / samazināsiet – visas partijas pauda apņēmību cīnīties par palielināšanu. Pragmatiskāka šajā ziņā bija VL kandidāte Inese Laizāne, kura pie nepieciešamā valsts budžeta konsolidācijas šaubījās par budžeta palielinājuma iespēju. Debatēs tika minētas arī lietas, kam 2012. gadā nepieciešams papildu finansējums: mērķdotācija 2013. gada Dziesmu svētku sagatavošanai, vismaz no 2012. gada otrā pusgada – gadu pirms Dziesmu svētkiem; valsts līdzfinansējums Rīga-Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 sagatavošanai; palielinājums Valsts Kultūrkapitāla fondam. Mazāka skaidrība radās par argumentiem, kā kandidāti spēt pārliecināt par budžeta saglabāšanu/palielināšanu Ministru kabinetā un Finanšu ministrijā, ja kopējais valsts budžets būs jāsamazina par ~110 miljoniem latu. Turpināt lasīšanu “Kultūras debates: partijas sola lielāku budžetu un ievērību kultūras nozarei” →

Culturelab Kultūras līdzdalība, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Vēlēšanas

Kultūras debates ar partiju pārstāvjiem

2011. gada 14. septembrī plkst. 14.00 Mūzikas akadēmijā Latvijas Radošo savienību padome, kas ir lielākā kultūras nozares NVO un pārstāv vairāk nekā 3000 individuālo biedru, kopā ar biedrību “Laiks kultūrai”, kas apvieno nacionālo kultūras institūciju vadītājus, rīko piecu lielāko partiju “Kultūras debates 2011”. Debatēs piedalīsies: Sarmīte Ēlerte (Vienotība), Reinis Tukišs (Zatlera Reformu partija), Jānis Matulis (Saskaņas Centrs), Jānis Strazdiņš (Zaļo un Zemnieku savienība), Inese Laizāne (Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai / LNNK). Debates vadīs Eduards Liniņš.

Partiju pārstāvjiem tiks vaicās, ko partijas sola kultūrai:
1. Vai latviešu valoda un kultūra ir Latvijas valsts pamats?
2. Kas ir nacionālā kultūra?
3. Vai ir nepieciešama Kultūras ministrija?
4. Vai 2012. gadā valsts dotācija kultūrai būs vismaz tikpat liela kā 2011. gadā?
5. Vai nepieciešams izstrādāt jaunus kritērijus kultūras finansējuma sadalei?
6. Vai Valsts Kultūrkapitāla fonds ir prioritāte?
7. Vai Dziesmu svētkiem nepieciešams finansējums?
8. Kā nodrošināsit kultūras pieejamību reģionos?
9. Vai kultūras nozarei būs Eiropas struktūrfondu finansējums?
10. Kā iesaistīsiet sabiedrību kultūras politikas konsultēšanā un veidošanā?

Culturelab Kultūra un ekonomika, Kultūrpolitika, Notikumi LV, Vēlēšanas

Kā partiju plāni citās jomās var ietekmēt kultūru?

Saskaņā ar Latvijas Faktu veikto aptauju 2011.gada augustā nepieciešamo 5% barjeru iekļūšanai Saeimā pārvarētu Saskaņas Centrs (SC), Zatlera Reformu partija (ZRP), Vienotība, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (Nacionālā apvienība) un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).

Jau iepriekš “Culturelab” rakstīja par partiju kultūras programmām. Tagad ieskatījāmies šo partiju programmās, lai izprastu, kādas vēl reformas vai nodomi citās nozarēs varētu ietekmēt kultūras jomu tuvākajos gados.

Nodokļu politika
ZRP ir plānojusi atcelt samazināto PVN visās nozarēs, jo uzskata, ka nodokļu atlaides nozīmē zemākus ienākumus citiem un/vai augstākas cenas pārējai sabiedrībai. Šāds plāns skars tūrismu (viesnīcas), masu medijus (preses izdevumus) un grāmatniecību. Jāpiezīmē, ka 2009.gadā grāmatām piemērotais PVN jau tika palielināts no 5% uz 10%, bet 2011. gadā – uz 12%, un tas bija viens no iemesliem, kas pasliktināja Latvijas grāmatniecības stāvokli, turklāt nenesot papildus ieņēmumus budžetā no palielinātā PVN.

ZRP domā, ka daudz efektīvāk ir atbalstīt latviešu rakstniekus un tulkotājus tiešā veidā: “Mēs izmantosim lielu daļu no lielākiem budžeta ieņēmumiem (no samazinātās PVN likmes atcelšanas), lai piešķirtu grantus latviešu valodā rakstošiem autoriem un nozīmīgu tulkojumu veicējiem – caur īpašu Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu. (..) Tāpat ar Kultūrkapitāla fonda projektu konkursu starpniecību grantu veidā piešķirsim daudz lielāku atbalstu tiem izdevējiem, kas izdod kultūras procesu veicinošu literatūru.”

Savukārt SC sola turpmākajos trīs gados “iesaldēt” pievienotās vērtības nodokļa likmes. Bet ZZS skaidri norāda, ka nepieļaus nodokļu palielināšanu grāmatām. Turpināt lasīšanu “Kā partiju plāni citās jomās var ietekmēt kultūru?” →