Ko saka partijas par kultūru savās vēlēšanu programmās?

 Culturelab pārlapoja 11. Saeimas vēlēšanām iesniegtās partiju programmas un secināja, ka salīdzinoši ar ekonomikas un pilsonības jautājumiem kultūras lietas  ir maz pieminētas, lielākā uzmanība tiek pievērsta valsts valodas politikai. Zemāk sniegts īss apkopojums partiju programmās paustajiem uzstādījumiem, kas skar kultūras jomu.

Vienotība: atjaunot finansējumu Valsts kultūrkapitāla fondam un profesionālajai mākslai; pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību un Okupācijas muzeja rekonstrukciju; nostiprināt kopienu centrus – bibliotēkas un kultūras namus visā Latvijā.

Zatlera Reformu partija: Nodrošināsim neatkarīgu un cienīgu finansējumu kultūrai un mākslai caur Valsts Kultūrkapitāla fondu, ieviesīsim tajā skaidrus un izmērāmus kultūras projektu vērtēšanas kritērijus. Veicināsim kultūras darbību reģionos, nosakot reģionālās kvotas. Kopsim un veicināsim Latvijas kultūru un latviešu valodu kā būtiskāko iemeslu Latvijas Republikas pastāvēšanai.  Turpināt lasīšanu “Ko saka partijas par kultūru savās vēlēšanu programmās?”

Samazinās budžeta vietu skaitu kultūrizglītības jomā

Valdība, vienojoties par budžeta konsolidācijas pasākumiem, nolēma samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās dublējas studiju programmas. Sākotnēji bija paredzēts, ka augstskolās ar dublējošam programmām finansējumu samazinās, ietaupot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā 600 tūkstošus latu un Kultūras ministrijas (KM) budžetā – 400 tūkstošus latu. Vēlāk Finanšu ministrija precizēja, ka šī gada atlikušajiem sešiem mēnešiem fiskālā ietekme IZM budžetā būs 194 tūkstoši latu, bet KM budžetā – 132 tūkstoši latu. Kultūras ministrijas pārziņā ir trīs mākslas augstskolas – Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Mūzikas akadēmija.

Valdības lēmums ir pretrunā ar izglītības un valsts nākotnei būtiskiem dokumentiem – pasākumu plānu par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē un valdības deklarāciju, kurā paredzēts, ka 2011. un 2012.gada valsts budžetā finansējums nebūs mazāks nekā 2010.gadā, bet no 2013.gada līdz 2015.gadam to plānots palielināt, sasniedzot valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai attiecīgi 1,2% un kopējo finansējumu zinātnei 1,5% no iekšzemes kopprodukta.

Tāpat arī nav skaidrs, kādi ir kritēriji, lai lēmumā minētais samazinājuma iemesls – “samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas programmas” tiktu attiecināms uz programmām, kuras realizē dažādas mākslas studiju nozares, rakstīts Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas paziņojumā presei.

Resursi
Kultūras ministrija, 25.02.2011. Kultūras ministre: finanšu līdzekļu samazinājums augstākajā izglītībā nedrīkst būt mehānisks
28.02.2011. pl.9.30 – studentu organizētā mākslas akcija “Kultūras pastaiga 2”

Kultūras ministre sola atbalstu nevalstiskām kultūras organizācijām

Jaunās valdības kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (“Vienotība”), stājoties amatā, paudusi viedokli, ka “nevalstiskās kultūras iestādes dod ļoti nozīmīgu un mākslinieciski augstvērtīgu pienesumu kultūrai”, vēsta portāls “Tvnet”.

Par trīs Sarmītes Ēlertes izvirzītajām prioritātēm kultūras jomā ir vēstīts Kultūras ministrijas mājas lapā:

1. Nacionālās identitātes stiprināšana, izstrādājot jaunu nacionālās identitātes un integrācijas valsts programmu un atbalstot Dziesmu svētku procesu.
2. Kvalitatīva kultūrtelpa un atbalsts nacionālajām kultūras institūcijām.
3. Radošo industriju attīstība.

Jaunās valdības deklarācijā var lasīt rindu citu labu apņemšanos kultūras jomā, tai skaitā paredzot Valsts kultūrkapitāla fondam 15% no valsts finansējuma kultūras funkcijām. Deklarācija ietver vairākus punktus, kas prasīs papildus finansējumu kultūras jomā (piem., atjaunojot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai, veicinot profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos u.c.), tomēr nav ieskicētas iespējamās reformas nozarē. Jau iepriekš S.Ēlerte norādīja, ka pirmā prioritāte kultūras ministres amatā būšot nodrošināt, lai krīzes laikā nepazustu neviena kultūras institūcija. Jājautā, vai būs iespējams īstenot labi iecerētos plānus bez būtiskām reformām un arvien samazināta kultūras budžeta apstākļos.

Valmieras Drāmas teātra direktores Evitas Sniedzes viedoklis par jaunās valdības darba prioritātēm lasāms portālā “Delfi“.

Kultūras ministra amata kandidātes Sarmītes Ēlertes prioritātes

Apvienība “Vienotība” ir nosaukusi savus ministru amatu kandidātus, to vidū kā iespējamā kultūras ministre tiek virzīta Sarmīte Ēlerte – šī brīža Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, bijusī laikraksta “Diena” vadītāja.

Kā vēsta portāls “Diena”, S. Ēlerte ir norādījusi, ka pirmā prioritāte kultūras ministres amatā būšot nodrošināt, lai krīzes laikā nepazustu neviena kultūras institūcija. Otrkārt, S. Ēlerte domā pievērsties nacionālās identitātes stiprināšanai. Tas būtu panākams, pilnveidojot Dziesmu svētku procesu, kā arī attīstot moderno mūsdienu mākslu. Kā trešo prioritāti viņa min pievēršanos radošās industrijas potenciālam, jo Latvijā esot daudz talantīgu cilvēku, kuri netiekot pietiekami novērtēti.

Aģentūra “Leta” ir aptaujājusi vairākus pazīstamus kultūras darbiniekus, pamatā saņemot labas atsauksmes par S.Ēlertes rakstura stingrību, vadot laikrakstu “Dienu”, un kultūras procesu izpratni, tai pašā laikā sniedzot piesardzīgus vērtējumus par S.Ēlertes kā nākamās kultūras ministres darbu.

Sarmītes  Ēlertes oficiālā mājas lapa – www.elerte.lv.
S.Ēlertes viedoklis par kultūras un politikas attiecībām – http://www.youtube.com/watch?v=p-zVVterNq0 (2010.g. aug.)

Partiju solījumi par dažādiem kultūras jautājumiem

Latvijas Radošo savienību padome (LRSP) apkopojusi partiju solījumus par dažādiem kultūras jautājumiem – vai vajadzīga Kultūras ministrija? Kultūras ministrijas budžets 2011.gadā, Valsts Kultūrkapitāla fonda statuss un finansējums, dotēšanas kritēriju pilnveide, kultūras un radošās industrijas, kultūrizglītības pieejamība un kvalitāte, kultūra reģionos un Dziesmu svētki, sabiedrības iesaistīšana kultūras politikas īstenošanā. Partiju apvienības aizpildīja anketas, kā arī piedalījās diskusijā, ko rīkoja LRSP sadarbībā ar lielākajām kultūras nozares organizācijām – Laikmetīgās kultūras NVO asociāciju, valsts kultūras institūciju vadītāju biedrību “Laiks kultūrai”, Dziesmu svētku biedrību ar Britu padomes atbalstu. Debatēs piedalījās piecu lielāko partiju apvienību pārstāvji: Vides izglītības fonda Par sakoptu Latviju vadītājs Jānis Matulis (SC), pašreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis (Vienotība), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Jānis Strazdiņš (ZZS), bijusī kultūras ministre, šobrīd Saeimas deputāte Kārina Pētersone (PLL) un Kara muzeja direktore Aija Fleija (VL-TB/LNNK). Partiju apvienību aizpildītās anketas un 23. septembra debašu video pieejams LRSP mājaslapā .

Vai vajadzīga Kultūras ministrija?
Visas piecas partiju apvienības stingri iestājas, ka nepieciešams saglabāt neatkarīgu Kultūras ministriju (KM). KM apvienošana ar Izglītības un Zinātnes ministriju (IZM) nedotu fiskālu ieguvumu, bet tikai apgrūtinātu efektīvu pārvaldīšanu un liegtu kultūrai nozarei līdzdalību valsts politikas veidošanā Ministru kabinetā. Šādu pozīciju pauda arī SC pārstāvis Jānis Matulis, lai gan vēl augustā viņš pieļāva, ka KM saglabāt neizdosies un tiks veidota apvienota Kultūras un Vides ministrija. Arī PLL līderi A. Šķēle un A. Šlesers vairākkārt izteikušies, ka ministriju skaits tiks samazināts uz astoņām (Zalāna plāns). K. Pētersone apliecināja, ka diskusijas partijā ir bijušas, taču jautājums ir izlemts un oficiālā PLL pozīcija ir: patstāvīga Kultūras ministrija. Domājot par kultūras ministra kandidatūrām, redzamākie pretendenti I. Dālderis un K. Pētersone. Prātā paturama ir arī H. Demakova, kura no PLL ir izvirzīta par Izglītības ministri. ZZS un VL-TB/LNNK pārstāvošie J. Strazdiņš un A. Fleija vislabprātāk paliktu savās vietās – Saeimas komisijā un Kara muzejā. Savukārt SC kandidāta Jāņa Matuļa iespēja nonākt kultūras ministra postenī vērtējama ar mazu varbūtību pie jebkuras koalīcijas.

Kultūras ministrijas budžets 2011. gadā

2010. gadā KM kopējais budžets bija 67 miljoni Ls. Atņemot no tā ES fondus un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas celtniecības projektu, kas ir mainīgas budžeta pozīcijas, atliek 50 miljoni Ls regulāro kultūras funkciju – Profesionālā māksla, Kultūras mantojums, Kultūrizglītība – īstenošanai. Partijām tika uzdots jautājums, vai 2011. gadā šo kultūras funkciju finansējums tiks saglabāts vismaz esošajā apjomā.
Anketā visas partijas bija vienisprātis, ka finansējumu kultūrai samazināt nav iespējams un nedrīkst. Šādam viedoklim ir zināms pamats. Kopš 2008. gada KM budžets samazināts par 43 %, un jau 2010. gadā lielai daļai kultūras institūciju veidojas parādi, kas, ļoti ticams, būs jāsedz no Neparedzētiem izdevumiem. Tomēr ņemot vērā nepieciešamību konsolidēt valsts kopējo budžetu par minētajiem 395 – 440 miljoniem Ls, kā arī Valsts Kancelejas veiktā funkciju audita ieteikumus, jautājām partijām: no kā atteiksieties, ja tomēr būs jāsamazina izdevumi. SC, ZZS, PLL, Vienotība neredz iespēju samazināt. Piesardzīgāki solījumos ir VL-TB/LNNK, kā vienu no optimizācijas avotiem pieļaujot aģentūru Kultūras informācijas sistēmas (KIS), kuras īstenotie muzeju kopkataloga un kultūras kartes projekti neesot pietiekami kvalitatīvi un aktuāli. I. Dālderis apliecināja, ka kandidē vienīgi ar nosacījumu, ja kultūras budžets paliek iepriekšējā līmenī, un nepiekritīs pēc vēlēšanām vadīt KM ar samazinātu budžetu. Turpināt lasīšanu “Partiju solījumi par dažādiem kultūras jautājumiem”