Latvijas iedzīvotāji ir dziedātāji un filmu lejuplādētāji: pētījums par kultūras pieejamību un līdzdalību Eiropas savienībā

Galvenokārt pēdējā gada laikā cilvēki ir veikuši tādas kultūras aktivitātes, kas neprasa lielus līdzekļus – skatījušies vai klausījušies kultūras pārraides TV un radio (72%) vai lasījuši grāmatu (68%). To atklāj “Special Eurobarometer 399” aptauja par kultūras pieejamību un līdzdalību (“Cultural access and participation”), kas veikta 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs un Horvātijā. Iepriekšējais pētījums tika veikts pirms krīzes – 2007. gadā, tādēļ interesanti salīdzināt, kādu ietekmi uz kultūras patēriņu ir atstājusi krīze.

Eiropā populāri ir arī kino apmeklējumi (52%) un vēsturisku vietu un pieminekļu (pilis, baznīcas, parki u.tml.) apskate (52%). Apmēram vienādi bieži cilvēki dodas uz muzejiem vai galerijām (37%), klausās koncertus (35%), iet uz bibliotēku (31%) vai uz teātri (28%). Retāk – apmeklē baletu, deju izrādes vai operu (18%). Praktiski visās jomās Latvijā kultūras aktivitāte ir lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. It īpaši tas attiecas uz jomām, kas prasa finansiālus līdzekļus un klātesamību kultūras pasākumos – Latvijas iedzīvotāji par 8 procentu punktiem vairāk apmeklē vēsturiskās vietas un pieminekļus; bet muzejus un galerijas – par 12 procentu punktiem vairāk nekā vidēji ES iedzīvotāji. Arī koncertus apmeklē biežāk (par 20 procentu punktiem vairāk), bibliotēkas – par 8 procentu punktiem vairāk, teātri – par 15 procentu punktiem vairāk, bet operu, deju un baletu – par 6 procentu punktiem vairāk. Tikai kino apmeklējumu ziņā Latvijas iedzīvotāji jau tradicionāli ir mazāk aktīvi nekā Eiropas iedzīvotāji (52% ES, bet 43% Latvijā, lai gan salīdzinot ar 2007. gadu šis apmeklējums Latvijā ir krietni palielinājies – par 7 procenta punktiem). Iespējams, to var skaidrot ar ierobežotām iespējām kino apmeklēt– Latvijā 25% aptaujāto norādījuši, ka tuvu dzīvesvietai kino nav pieejams vai pieejams ierobežoti (Eiropā kopumā tikai 10% respondentu to norāda kā šķērsli).

Salīdzinot ar 2007. gadu, Eiropas Savienības dalībvalstīs kultūras patēriņš ir krities gandrīz visās kultūras jomās, iespējams, tas atspoguļo ierobežotos līdzekļus, ko cilvēki var veltīt kultūras pasākumiem. Lai gan par 6 procentpunktiem ir samazinājies arī TV un radio kultūras pārraižu skatīšanās un klausīšanās biežums, lai gan tas neprasa nekādus līdzekļus.

Arī aktīvā līdzdalība kultūras aktivitātēs Eiropas Savienībā – dziedot, dejojot, filmējot u.tml., salīdzinot ar 2007. gadu, ir kritusies. Latvijas iedzīvotāji līdzdarbojušies kultūras aktivitātēs gandrīz tik pat bieži kā ES iedzīvotāji, tikai dziedājuši ir vairāk un biežāk – Latvijā 14% respondentu atzīst, ka ir pēdējā gada laikā dziedājuši, bet Eiropā to darījuši tikai 11% respondentu. Toties latvieši ir mazāk nekā kamiņvalstu iedzīvotāji nodarbojušies ar radošu darbību ar datoru palīdzību – rakstījuši vai veidojuši blogus, mājas lapas u.tml. (ES – 8%, Latvijā – 6%).

Salīdzinoši bieži Latvijas iedzīvotāji lieto internetu kultūras mērķiem – katru dienu to dara 13%, kamēr ES – tikai 11%. It īpaši aktīvi Latvijā cilvēki klausās radio un mūziku – 56%, ES – 42%) un lejuplādē filmas, radio un TV programmas (37%, ES – 22%). Salīdzinoši mazāk nekā vidēji ES Latvijas iedzīvotāji internetu izmanto, lai pirktu teātru biļetes, diskus vai grāmatas.

Kultūras ministres 100 dienas

Valdības pirmajās 100 dienās kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende publiskajā telpā ir pamanīta – sākotnēji tika apšaubīta viņas kompetence kultūras jomā, vēlāk plašu mediju uzmanību izraisīja ministres sākotnējais lēmums nepagarināt līgumu ar Latvijas Nacionālās operas direktoru Andreju Žagaru. Valdības simts dienu priekšvakarā Tirgus un sociālo pētījumu aģentūra Latvijas fakti ir veikusi aptauju, kurā kultūras ministre vērtēta ar mīnuss zīmi: viņas darbību pozitīvi vērtē 23.2%, negatīvi vērtē 28.8%, nav viedokļa 26.7%, bet par šādu politiķi nav dzirdējis 21.3% aptaujāto.

Kā trīs nozīmīgākās jomas, kurās ministres veikums ir redzams publiski, jāmin radošo industriju izvirzīšana kultūrpolitikas priekšplānā, kultūras budžeta jautājums un centieni sakārtot kultūras pārvaldības jautājumus.

Kultūras un radošās industrijas
Kultūras ministre nav vairījusies no sava viedokļa izteikšanas, varbūt reizēm arī pārsteidzīgi un nesagatavoti. Jau no pirmajām dienām savā amatā ministre skaidri paudusi viedokli par kultūras ekonomisko lomu, kā arī akcentējusi, ka īpašu uzmanību veltīs kultūras un radošajām industrijām. Pirmajos darbības mēnešos Jaunzeme-Grende ir paguvusi piedalīties Britu padomes organizētā vizītē Londonā, nolūkā iepazīsties ar Lielbritānijas pieredzi radošo industriju sektora attīstībā.

Būtu gan ieteicams kritiski apskatīt Lielbritānijas pieredzi, jo tā principiāli atšķiras no Latvijas gan mēroga ziņā, gan angļu valodas izplatības ziņā, ar ko mazā latviešu valoda nekādi nevar sacensties. Kultūras industrijas aptver ļoti plašu kultūras nozaru spektru: dizainu, kino, izpildītājmākslu, vizuālo mākslu, mūziku izdevējdarbību, televīziju, radio un interaktīvos medijus, reklāmu, datorspēles un interaktīvās programmatūras, kultūras mantojumu, kultūras izglītību, atpūtas, izklaides un citas kultūras darbības.  Daļa no šīm nozarēm nemaz nav Kultūras ministrijas pārraudzībā. Continue reading “Kultūras ministres 100 dienas”

Kultūra un kultūrpolitika 2012

Gadu mijā ierasta ir cilvēku vēlme ielūkoties nākotnē, arī “Culturelab” apkopojis dažus nākotnes pareģojumus, kas pēc starptautisku ekspertu domām ietekmēs kultūras un kultūrpolitikas jomu ne vien 2012.gadā, bet arī nākamajās desmitgadēs. Kopsavelkot nākotnes prognozes, galvenās pārmaiņu sfēras būs vairākas.

Mākslas un kultūras nozares
Ekonomiskā krīze turpinās ietekmēt mākslas jomas tradicionālajā, institucionālajā izpratnē (vizuālās mākslas, skatuves mākslas, muzeji, kultūras mantojums, bibliotēkas u.c.). Lai gan starptautiskas institūcijas cenšas analizēt krīzes sekas kultūras jomā, tomēr vēl nav skaidras prognozes, kā pēc būtības mainīsies kultūras finansēšanas modelis nākotnē. Ekonomikas profesors un vairāku grāmatu par kultūras ekonomiku autors Deivids Trosbijs (David Throsby) uzskata, ka nākotnē mazināsies krasā robežšķirtne starp sabiedrisko un privāto sektoru kultūras jomā. Arī Eiropas Padomes Kultūras un kultūras un kultūras un dabas mantojuma direktorāta vadītājs Roberts Palmers (Robert Palmer) domā, ka nozīmīgas pārmaiņas skars kultūras pārvaldības modeļus, arvien vairāk kultūras pārvaldībā iesaistot nevalstisko sektoru, tostarp iekļaujot arī komerciālās intereses kultūras industriju jomā. Trosbijs ir pārliecināts, ka ieņēmumu avoti kultūras jomā dažādosies, mākslinieki arvien vairāk attīstīs savus uzņēmumus vai būs pašnodarbinātie, nevis pastāvīgi algoti darbinieki, un viņu karjera attīstīsies pēc “portfolio karjeras” principiem.  Pats galvenais izaicinājums kultūras organizācijām būs atrast līdzsvaru starp finansiālo stabilitāti un kultūras misiju.
Lielbritānijas Zinātnes, tehnoloģijas un mākslas fonds NESTA (the National Endowment for Science, Technology and the Arts, UK) prognozē, ka 2012.gads būs “pūļa finansējuma” (crowdfunding) gads, kad triumfēs šis finansējuma modelis, kas ļauj demokrātiskā veidā iesaistīties plašam sabiedrības lokam.

Jaunās tehnoloģijas
Kultūras nozares un kultūras politiku turpinās ietekmēt arī straujas tehnoloģiju pārmaiņas. Trosbijs atgādina, ka jaunās tehnoloģijas mudina meklēt jaunus biznesa modeļus (apvienošanās, izmaiņas patēriņa veidos, sociālo mediju lomas pieaugums). Arī Palmers ir pārliecināts, ka kultūras politiku ietekmēs izmaiņas vērtību sistēmā un pārmaiņu procesi kultūras ražošanā un izplatīšanā. Rakstnieks, pētnieks un kopienu mākslas eksperts Fransuā Matarasso (François Matarasso) uzskata, ka tehnoloģijas turpinās nojaukt robežas gan starp mākslas žanriem, gan profesionālo un amatiermākslu, gan starp producentiem un mākslas patērētājiem (termins “prosumer” apvieno vārdus “consumer” un “producer”). Tomēr viņš atgādina, ka jauno tehnoloģiju būtiskākā ietekme ir nevis tehniska rakstura, bet gan saturiska – tiek paplašinātas radošuma un sadarbības robežas.

Kultūrpolitikas sadarbība ar citām nozaru politikām
Eksperti ir vienisprātis, ka turpināsies kultūrpolitikas sadarbība ar citu nozaru politikām. Kultūra tiek uztverta plašākā kontekstā – uzsverot tās saistību ar labklājību, veselību, sociālo iekļaušanu, tāpat kultūra veicina pilsētvides un reģionu atjaunošanos, tā ir nesaraujami saistīta ar attīstības procesiem. Kultūras ekonomiskā loma tiek stiprināta Eiropas Savienības politikas līmenī (piemēram, jaunā programma “Radošā Eiropa”), kā arī Latvijas kultūras ministre rosina kultūru skatīt plašākā kontekstā un ne tikai kā patērējošu nozari. Lai gan vienlaikus daudzviet Eiropā skan trauksmes zvani un pētnieki norāda, ka jāatceras kultūras sākotnējā vērtība, nevis tā jāvērtē tikai samaksāto nodokļu kontekstā. Arī Trosbijs atgādina, ka kultūrpolitikas veidotājiem reālistiski jānovērtē radošā sektora ieguldījums attīstībā, nodarbinātībā un citās jomās, tomēr kultūrpolitikā jāmēģina atrast līdzsvars strap tradicionālo mākslas un kultūras lomu un tās “jaunajiem uzdevumiem” citās nozarēs. Viņš uzskata, ka efektīva kultūras politika atzīs gan kultūras un mākslas (komerciālās un nekomerciālās kultūras) ekonomisko ieguldījumu, gan kultūras vērtības fundamentālo nozīmi sabiedrībā un attīstīs kultūras politiku kā vienu no valdības pamatfunkcijām, savstarpēji sadarbojoties vairāku nozaru – kultūras, mantojuma, izglītības, labklājības, ekonomikas, pilsētu un reģionālās attīstības – ministrijām. Continue reading “Kultūra un kultūrpolitika 2012”

Kultūras nozare nākamgad saņems 1 miljonu latu no valsts kapitālsabiedrību peļņas

2012.gada valsts budžetā, ko 15.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma Saeima, Kultūras ministrijai atvēlētais finansējums ir 103,4 miljoni latu, no tiem gandrīz 53 miljoni latu paredzēti kultūras funkciju nodrošināšanai, bet 40,9 miljoni latu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam.

Nākamā gada budžetā ir paredzēti 80 tūkstoši latu, lai kvalitatīvi uzsāktu organizatorisko gatavošanos XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem, 282 tūkstoši latu piešķirti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu rīkošanai, ir palielināts finansējums UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai. Savukārt 1 miljonu latu kultūras nozare nākamgad saņems no valsts kapitālsabiedrību peļņas. Kultūras un Zemkopības ministriju vienošanās paredz, ka no AS „Latvijas valsts meži” peļņas 800 tūkstoši latu nākamgad tiks piešķirti Valsts Kultūrkapitāla fondam, kurā kopējais pieejamais finansējums līdz ar to sasniegs 2,9 miljonus latu jeb par 0,5 miljoniem vairāk nekā 2011.gadā. Savukārt no koncerna „Latvijas Dzelzceļš” peļņas 200 tūkstoši latu tiks novirzīti Dziesmu un deju svētku procesam.

Savukārt par 2012.gada nozīmīgām prioritātēm kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende uzskata darbu pie tā, lai panāktu mērķdotāciju atjaunošanu amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un meklētu iespējas palielināt atalgojumu kultūras izglītības iestāžu pedagogiem. Turpināsies darbs pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas satura koncepcijas, plānojot tās darbu jaunajā ēkā, kā arī jau nākamgad būs jāuzsāk bibliotēkas krājuma sagatavošana pārvietošanai uz jaunajām telpām.

Latvijas Radošo savienību padomes atklātā vēstule

Latvijas Republikas valdība plāno 2012. gada valsts budžetā samazināt kultūras nozares finansējumu par vairākiem miljoniem latu.

Līdz šim publiskajā telpā izskanējuši paziņojumi, ka kultūras nozares budžets paliek līdzšinējā, 2011. gada līmenī. 2,5 miljoni latu, kas iezīmēti 2012. gada valsts budžeta konsolidācijai uz kultūras rēķina, tikšot ņemti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celšanai paredzētajiem līdzekļiem, pārceļot šādu summu uz 2013. gadu.

Visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas ir solījušas nemazināt kultūras budžetu, apzinoties katastrofālās sekas, kādas jau radījis budžeta samazinājums kultūras nozarei 2009. – 2011. gadā – par 52% salīdzinājumā ar 2008. gadu. Taču reālā situācija ir atšķirīga – 8.11.2011 Ministru kabineta sēdē noraidīts priekšlikums kultūras procesa nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu iegūt no LNB celtniecības līdzekļiem:

„Neatbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu par finansējuma 1 450 000 latu apmērā samazināšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai 2012.gadā, pārdalot to citu kultūras pasākumu īstenošanai 2012.gadā un vienlaikus palielinot 2013.gadā plānoto finansējumu ilgtermiņa saistībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai. Noteikt, ka ir pieļaujama tikai tāda finansējuma iekšējā pārdale, kas neietekmē turpmākajos gados plānotā finansējuma apmēru.” (08.11.2011 MK sēdes protokols Nr. 66, 28.§ 8. punkts.)

Faktiski Ministru kabineta lēmums nozīmē to, ka minētajā apjomā ir jāveic budžeta samazināšana visās kultūras nozares institūcijās – teātros, muzejos, kultūrizglītībā, utt. Rezultātā: 1) tiek maldināta sabiedrība, 2) tiek klaji pārkāptas visbūtiskākās pirmsvēlēšanu apņemšanās, 3) tiek apdraudēta kultūras nozares pastāvēšana, kultūras jaunrades process un kultūras pieejamība sabiedrībai.

Īpaši ciniska ir attieksme pret Valsts Kultūrkapitāla fondu (VKKF), kas atklātos projektu konkursos atbalsta augstvērtīgākās kultūras iniciatīvas, nodrošinot kultūras jaunrades procesu, kultūras pieejamību Rīgā un reģionos, kā arī izcilo Latvijas kultūras personību t.s. mūža stipendijas. Pretēji Valdības deklarācijai, kas paredz pakāpenisku VKKF budžeta atjaunošanu, prasība saglabāt nemainīgus bāzes izdevumus, faktiski nozīmē VKKF finansējuma samazinājumu 2012. gadā par 300 000 Ls jeb 13 %, un attiecībā pret 2008. gadu par 73 %. Continue reading “Latvijas Radošo savienību padomes atklātā vēstule”

Finansējuma samazinājums kultūrā skars tikai LNB

Ministru kabinetā apstiprinātie valsts 2012.gada budžeta konsolidācijas un deficīta mazināšanas pasākumi ļauj finansējumu kultūras procesam saglabāt līdzšinējā līmenī.

„Ir panākts pats būtiskākais kultūras nozarei un tajā strādājošajiem – 2012.gada konsolidācija neskars kultūras procesu, netiks ietekmētas algas kultūras iestādēs strādājošajiem, no dienas kārtības ir noņemts jautājums par finansējuma izmaiņām kultūras augstākās izglītības iestādēm. Budžeta konsolidācijas sarakstā iekļautais punkts par finansējuma samazinājumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam faktiski nozīmē naudas plūsmu precizēšanu un maksājumu veikšanu 2013.gadā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība turpināsies esošajā ritmā, ēkas nodošanas termiņi netiek pārskatīti un 2013.gada rudenī – pēc apjomīgo bibliotēkas krājumu pārvietošanas – Latvijas Nacionālā bibliotēka būs atvērta apmeklētājiem,” norāda kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

2012.gada valsts budžeta konsolidācijas un deficīta mazināšanas pasākumu sarakstā vienīgais, kas skar Kultūras ministrijas pārziņā esošos izdevumus, ir finansējums Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektam.

Kultūras ministrija norāda, ka plānotais samazinājums par 2,5 miljoniem latu LNB projektam 2012. gadā nenozīmē samazinājumu projektam kopumā, bet gan šīs summas pārcelšanu uz 2013.gadu. Ņemot vērā, ka ir aizkavējusies LNB ārējo inženiertīklu pieslēgumu izveidošana, darbi ir pārcelti par 1 mēnesi un līdz ar to apmaksa 2,5 miljonu latu apmērā notiks nevis 2012.nogalē, bet 2013.gada sākumā.

Plānotās izmaiņas budžetā skars tikai projekta īstenošanai paredzēto naudas plūsmu, bet neietekmēs būvdarbu gaitu un bibliotēkas aprīkošanu. Jaunās bibliotēkas būvdarbi tiks pabeigti 2012.gada novembrī, taču turpināsies inženiersistēmu noregulēšana, bibliotēkas aprīkošana, apmēbelēšana, kā arī varēs uzsākt grāmatu krājuma pārvietošanu uz jaunajām telpām.

2013.gada rudens ir termiņš, kad jaunā bibliotēka vērs durvis pirmajam apmeklētājam. Pārcelšanās uz jaunajām telpām un grāmatu krājumu pārvietošana ir sarežģīts process, kas varētu ilgt apmēram 9 mēnešus. Šajā starpposmā bibliotēkas pakalpojumi iedzīvotājiem netiks pārtraukti.

Samazinās vai nesamazinās?

Pretrunīgas ziņas izskan par nākamā gada budžetu kultūrai. Biedrības “Laiks kultūrai”, kurā ir apvienojušies nacionālo kultūras institūciju vadītāji, diskusijā izskanēja bažas, ka kultūrai 2012.gadā tiks samazināts finansējums. Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, tiekoties ar kultūras nozares pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām, solīja aizstāvēt 2012.gada budžetā kultūras jomas budžetu un neļaut to pakļaut jauniem konsolidācijas pārbaudījumiem.

Kultūras institūciju vadītāji ir satraukti par iespējamo kultūras budžeta samazinājumu 1,5 miljona latu apmērā, jo, kultūras budžets, salīdzinot ar 2008.gadu, jau ir samazināts apmēram par pusi. Vislielāko samazinājumu piedzīvojis Valsts Kultūrkapitāla fonds – par vairāk nekā 70 %.

Gan kultūras ministre, gan kultūras organizāciju vadītāji ir vienisprātis par kultūras nozīmi sabiedriskajos un ekonomiskajos procesos valstī. Ministre uzskata, ka, lai arī cik konservatīvas būtu nākamā gada tautsaimniecības attīstības prognozes, nenoliedzams ir kultūras nozares pienesums valsts ekonomikai. „Objektīvi pētījumi pierāda, ka katrs kultūrā investēts lats ļauj nopelnīt papildus pusotru latu. Nozare ar tās tiešo un pastarpināto pienesumu nodrošina 150% peļņu, taču tā būs zaudēta, ja kultūras procesam netiks nodrošināts valsts finansējums vismaz līdzšinējā apjomā. Pašlaik ir sasniegts kritiski zemākais līmenis budžeta dotācijām un jebkādas izmaiņas tajā būs apdraudējums nācijai, tās pastāvēšanai un vērtībām,” uzsver Ž.Jaunzeme-Grende.

Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis atgādina, ka Latvijas teātri un arī koncertiestādes ir pelnošas institūcijas. Ja šo institūciju darbībai valsts piešķirtais budžets ir 30%, tad visu pārējo šīs kultūras iestādes nopelna pašas un tos 30% apgrozāmos līdzekļus, kas piešķirti no valsts, ar nodokļiem atmaksā atpakaļ valstij, līdz ar to sanāk, ka valsts nav iedevusi nevienu santīmu.