Mākslas centrs Totaldobže solidarizējas ar Nīderlandes kultūras darbiniekiem

Totaldobže mākslas cantra mākslinieki un rezidenti (mākslinieki no Nīderlandes un Šveices) kopā ar citiem kultūras atbalstītājiem uzspridzina KULTŪRBUMBU vienā no VEF pagalmiem Rīgā, šādā veidā iesaistoties un paužot savu atbalstu Nīderlandes kultūras darbinieku cīņai pret kultūras budžeta samazināšanu Nīderlandē.

Šāda veida akcija 24. jūnijā notika pasaules lielākajos kultūras centros Ņujorkā, Londonā, Parīzē, Berlīnē un daudza citas pilsētās (www.artbomb.nl), sniedzot atbalstu Nīderlandes māksliniekiem to protestā pret valdības plāniem samazināt finansējumu mākslai un kultūrai 2012.gadā par 40%. Mākslas bumbas tika “spridzinātas” pie kultūrai nozīmīgiem punktiem, izmantojot pirotehnikas veikalos nopērkamās dūmu sveces dažādās krāsās.

Ar dalību akcijā ARTBOMB Totaldobže mākslas centrs demonstrē savu solidaritāti tiem kultūras pārstāvjiem, kuri uzskata, ka Latvijā valsts un pašvaldību finansējums laikmetīgajai kultūrai jau 20 gadus ir nepietiekams, kas bija viens no lielākajiem ekonomiskās krīzes cēloņiem, kā arī daudzkārt pastiprinājis tās sekas mūsu valstī. Plašāk par Totaldobže akciju šeit.

Teātru veiksmes un nedienas

 Jūlijā aktuāls ir bijis teātru darbības jautājums. Pēc kultūras ministres vizītes Daugavpilī parādījās ziņas par iespējamo valsts pārziņā esošā Daugavpils teātra maksātnespēju dēļ parādiem 160 tk Ls apmērā. Kultūras ministrija ar risinājumiem sola nākt klajā augustā, bet skatiens tiek vērsts arī pašvaldības virzienā, norādot, ka Liepājas pašvaldība savas pilsētas teātra uzturēšanai dod 16 reizes vairāk naudas nekā Daugavpils.

Neveiksmīgi beidzies arī Teātra Observatorijas gads Rīgas Kongresu namā. Teātra darbība nav bijusi saimnieciski veiksmīga un sakrājies komunālo maksājumu parāds 5 tk Ls apmērā, līdz ar to tiek uzteikts Kongresu nama zāles nomas līgums un teātris neatrodas labākā situācijā kā pirms gada.

Jāsaka, ka teātru finansiālās problēmas nav tikai Latvijas īpatnība. Nesen plašus protestus piedzīvoja Romas senais Teatro Valle (dibināts 1727.g.), teātra darbiniekiem okupējot ēku un izvēršot kampaņu pret iespējamo teātra privatizāciju kultūras finansējuma samazināšanas rezultātā. Šai sakarā ir interesanti palasīt, ko domā par teātra nākotni pēc 25 gadiem Amerikas teātru profesionāļi, ņemot vērā gan resursu, gan auditorijas samazināšanos.

Tomēr ir arī labas ziņas. Liepājā LMT ir finansiāli atbalstījis ieceri izveidot alternatīvu spēles laukumu – “Goda teātri”, lai tiktu radīti gan jauni iestudējumi, gan uz Liepāju būtu iespējams atvest citu neatkarīgo teātru izrādes. Bez tam Latvijas jaunajiem scenogrāfiem ir labi veicies Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē, un profesionālie nevalstiskie teātri vēl līdz 19.augustam var piedalīties un gūt finansiālu atbalstu Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā.

Kultūras patēriņš Latvijā četru gadu laikā ir būtiski samazinājies

Stratēģiskās analīzes komisija ir publicējusi ziņojumu par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu 2010.gadā. Vērtējot Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu pēc aktivitāšu regularitātes, pētījuma dati liecina – visbiežāk iedzīvotāji skatījušies kultūras raidījumus televīzijā, lasījuši grāmatas un apmeklējuši baznīcu. Reizi vai dažas reizes pusgadā iedzīvotāji apmeklējuši brīvdabas pasākumus savā pilsētā vai pagastā, bet reizi gadā apceļojuši Latviju, devušies uz zooloģiskā dārzu, muzeju vai tūrisma braucienā uz citu valsti. 2010. gadā cilvēki Latvijā kultūras aktivitātēm nodevušies aptuveni tik pat, cik iepriekšējā gadā.

Lai arī pēdējo divu gadu pētījumu rezultāti ir līdzīgi, ir novērojamas vairākas kultūras patēriņa izmaiņu tendences, salīdzinot pēdējo četru gadu aptaujās iegūtos datus. Salīdzinot ar 2007. gadu, 2010. gadā kultūras patēriņš ir būtiski krities. Visbūtiskāk samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegādājušies mūzikas ierakstus. Arī atrakciju, izklaides parki un teātra izrādes, muzeji, balles, zooloģiskais dārzs apmeklēti mazāk. Pēdējos četros gados kopumā krities arī kultūras raidījumu skatītāju skaits.

Patēriņa pieaugums nav novērojams nevienā no pētījuma aptaujas anketā iekļautajām kultūras patēriņa kategorijām. Tomēr visumā Latvijas iedzīvotāji vērtējami kā aktīvi kultūras patērētāji – lielākajā daļā anketā iekļauto aktivitāšu vismaz reizi pēdējā gada laikā bijuši iesaistīti vismaz 1/3 aptaujāto.

Pilns ziņojuma teksts atrodams šeit.

Izdota Č.Lendrija un M.Pahtera grāmata „Kultūra krustcelēs”

Biedrība „Culturelab” ir izdevusi Čārlza Lendrija un Marka Pahtera grāmatas „Kultūra krustcelēs: kultūra un kultūras institūcijas 21.gadsimta sākumā” latvisko tulkojumu.

Radošo pilsētu koncepcijas ieviesējs un popularizētājs, britu pilsētvides eksperts Čārlzs Lendrijs šajā grāmatā norāda uz nepieciešamību pārskatīt kultūras institūciju jēdzienu un to pastāvēšanas jēgu, apzinoties mūsdienu izmaiņas kultūras ainavā.

Grāmatā analizētas pārmaiņas kultūras ainavā kopš nacionālo kultūras institūciju izveidošanās aizvadītajos gadsimtos, tajā definētas kultūras stratēģiskās dilemmas un analizēti argumenti kultūras aizstāvībai dažādu laikmetu kontekstā.

XXI gadsimts ir ienesis nozīmīgas pārmaiņas kultūras procesos gan mazas valsts ikdienā, gan globālajā telpā kopumā. Resursu krīzes izraisītais satraukums dažādās kultūras jomās prasa meklēt jaunus risinājumus kultūras organizāciju darbā ar auditoriju, finansējuma piesaistē un partnerību veidošanā. Č.Lendrija grāmata aicina uz tālākām debatēm par kultūras un kultūras organizāciju lomu mūsdienu Latvijā.

„Kultūras institūcijas atrodas krustcelēs. Tām jāpieņem sarežģīti lēmumi par to, kas ir būtisks un kas nav, kas ir gaistošs un kas nav, kam ir nepieciešama aizsardzība un ko vajadzētu atstāt pašu aprūpē. Šie lēmumi izmainīs nākotni, pārveidojot mūsu izpratni par to, kas mēs esam un kas mums ir svarīgi. Grāmata ir par šo procesu un izvēlēm, kādas mēs varam izdarīt”, par šo grāmatu ir teicis leģendārais mūziķis Braiens Īno.

Grāmatu tulkojusi Jolanta Treile, redaktore Ieva Struka.  Grāmatu pēc 2011.gada 1.jūnija ir iespējams saņemt bez maksas Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrā, Rīgā, Pils laukumā 4, iepriekš zvanot pa tālruni 67228985.

Tulkojums izdots ar Britu padomes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, kā arī ar Īslandes, Lihtenšeteinas un Norvēģijas un Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda.

Kultūras patēriņa tendences ASV

ASV veiktās kultūras auditorijas aptaujas rezultātā ir izdarīti vairāki secinājumi par auditorijas attīstības tendencēm, ņemot vērā ekonomiskās krīzes un jauno tehnoloģiju, īpaši jauno sociālo mediju ietekmi. Jāteic, ka rezultāti nav ļoti iepriecinoši. Gandrīz puse aptaujāto ir atbildējuši, ka ekonomisku iemeslu dēļ apmeklē mazāk pasākumus kā iepriekš. Uz jautājumu, kāda būtu motivācija tomēr izvēlēties apmeklēt kādu kultūras pasākumu, 72% aptaujāto atbildējuši, ka nepieciešamas lētākas biļetes, 43% – ērtāka satiksme, 41% – bezmaksas programmas.

Lielākā daļa apmeklētāju izvēlas kultūras pasākumus pēc savu paziņu mutiskiem ieteikumiem (75%), pēc kā seko televīzija (73%) un laikraksti (68%). Sociālie mediji kalpo kā jauns ieteikumu avots – 39% tas ir Facebook, 14% – Twitter.

Auditorijas izpētes rezultātā ir noteikti vairāki auditorijas segmenti ar savām īpatnībām kultūras pasākumu izvēlē. Vispusīgi aktīvie jeb “kultūras visēdāji” (omnivores) ir pamatauditorija (10%), kas regulāri apmeklē kultūras pasākumus – vidēji četrus mēnesī. Šai segmentā ietilpst “jaunie kultūras visēdāji” un pieredzējušākie “sezonas kultūras visēdāji” (termina latviskojums atbilstoši Roberta Ķīļa izmantotajiem terminiem Latvijas kultūras patēriņa pētījumos). “Muzeju gājēju” (10%) kategorijā pamatā ietilpst turīgas, vecāka gadagājuma sievietes (1.75 pasākumi mēn.). “Teātra gājēji” (11%) ir vidējos gados un labi pelnoši (1,57 pasākumi mēn.). “Ģimeniski centrētie” (9%) labprāt piedalās aktivitātēs ar bērniem, un tās pamatā ir augstāko izglītību neieguvušas sievietes (1,74 pasākumi mēn.). “Lauku vēstures” (12%) apmeklētāji pamatā dzīvo ārpus urbānajām metropolēm ir ieinteresēti kutūras mantojuma iepazīšanā. 27% aptaujāto kultūras pasākumus vispār neapmeklē, un 21% ir “retie gājēji” (0.8 pasākumi mēn.) Salīdzinājumam – Latvijā 2009.gadā iedzīvotāji gada laikā piedalījušies vidēji 8,7 kultūras aktivitātēs.

Satraukums tiek pausts par “visēdājiem” (omnivores) – sabiedrības proporcionāli mazo daļu, kas ir aktīvākā kultūras auditorija. Pēc pētnieku atzinuma šī grupa samazinās gan skaitliskos apmēros, gan arī retāk apmeklē kultūras pasākumus. Piemēram, klasiskās mūzikas koncertu apmeklējums ASV no 1982.gada krities gandrīz par trešdaļu – 29%.

Jaunas stratēģijas finansējuma piesaistei

Krīzes apstākļos lielākajā daļā Eiropas valstu samazinās finansējums kultūrai (skat. pētījumu par krīzes ietekmi uz kultūru). Piemēram, Apvienotās Karalistes Kultūras, mediju un sporta departamenta budžets tiks samazināts par 24% četru gadu laikā.

Tomēr kultūras organizācijas ne vien protestē pret finansējuma samazinājumu, bet arvien izdomā jaunas stratēģijas finansējuma piesaistei. BBC apraksta dažas no tām.

Piemēram, populāras ir kļuvušas „crowdfunding” mājas lapas: Sponsume, Wefund, WeDidThis, kas aicina privātpersonas ziedod nelielas summas (sākot no dažām mārciņām) konkrētām organizācijām vai projektiem. Mājas lapas WeDidThis manifests apgalvo, ka pārāk daudz varas uzticēts dažām valsts organizācijām, fondiem vai privātiem sponsoriem, kas nolemj, kāda māksla tiks finansēta. Tā vietā plašs skatītāju un atbalstītāju loks, ziedojot pavisam niecīgas summas, varētu izlemt, kādu mākslu viņi vēlas atbalstīt. Turpināt lasīšanu “Jaunas stratēģijas finansējuma piesaistei”

Budžeta samazinājums Kultūras ministrijas programmām

Ministru kabinets 2011.gada 1.martā izskatot budžeta konsolidācijas priekšlikumus, tomēr lēma, ka Kultūras ministrijas finansējums tās pārraudzībā esošajām mākslas augstskolām šogad netiks samazināts. Nākamgad plānotais provizoriskais samazinājums mākslas augstskolām 114 630 latu apmērā tiks precizēts līdz gada beigām, kad Izglītības un zinātnes ministrijas būs veikusi studiju programmu dublēšanu izvērtējumu.

Vienlaicīgi Kultūras ministrijas administrētajās budžeta programmās šogad tiks samazināti izdevumi par 86 000 latu, tajā skaitā taupot uz atalgojuma rēķina. Saskaņā ar vienošanos šogad Kultūras ministrija ietaupīs tās administrētajās programmās 36 042 latu atlīdzībām.

Kultūras ministres preses sekretārs Andris Saulītis informē, ka budžeta programmai „Māksla un literatūra” piešķirts par 50 000 latiem mazāks finansējums, kas „tiks panākts ar efektīvāku līdzekļu apguvi dažādu festivālu un citu kultūras pasākumu rīkošanā”. Acīmredzot tas varētu nozīmēt dotācijas samazinājumu kultūras pasākumiem.