Valdības pirmajās 100 dienās kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende publiskajā telpā ir pamanīta – sākotnēji tika apšaubīta viņas kompetence kultūras jomā, vēlāk plašu mediju uzmanību izraisīja ministres sākotnējais lēmums nepagarināt līgumu ar Latvijas Nacionālās operas direktoru Andreju Žagaru. Valdības simts dienu priekšvakarā Tirgus un sociālo pētījumu aģentūra Latvijas fakti ir veikusi aptauju, kurā kultūras ministre vērtēta ar mīnuss zīmi: viņas darbību pozitīvi vērtē 23.2%, negatīvi vērtē 28.8%, nav viedokļa 26.7%, bet par šādu politiķi nav dzirdējis 21.3% aptaujāto.

Kā trīs nozīmīgākās jomas, kurās ministres veikums ir redzams publiski, jāmin radošo industriju izvirzīšana kultūrpolitikas priekšplānā, kultūras budžeta jautājums un centieni sakārtot kultūras pārvaldības jautājumus.

Kultūras un radošās industrijas
Kultūras ministre nav vairījusies no sava viedokļa izteikšanas, varbūt reizēm arī pārsteidzīgi un nesagatavoti. Jau no pirmajām dienām savā amatā ministre skaidri paudusi viedokli par kultūras ekonomisko lomu, kā arī akcentējusi, ka īpašu uzmanību veltīs kultūras un radošajām industrijām. Pirmajos darbības mēnešos Jaunzeme-Grende ir paguvusi piedalīties Britu padomes organizētā vizītē Londonā, nolūkā iepazīsties ar Lielbritānijas pieredzi radošo industriju sektora attīstībā.

Būtu gan ieteicams kritiski apskatīt Lielbritānijas pieredzi, jo tā principiāli atšķiras no Latvijas gan mēroga ziņā, gan angļu valodas izplatības ziņā, ar ko mazā latviešu valoda nekādi nevar sacensties. Kultūras industrijas aptver ļoti plašu kultūras nozaru spektru: dizainu, kino, izpildītājmākslu, vizuālo mākslu, mūziku izdevējdarbību, televīziju, radio un interaktīvos medijus, reklāmu, datorspēles un interaktīvās programmatūras, kultūras mantojumu, kultūras izglītību, atpūtas, izklaides un citas kultūras darbības.  Daļa no šīm nozarēm nemaz nav Kultūras ministrijas pārraudzībā.

Kultūras un radošās industrijas Latvijas kultūrpolitikas uzmanības lokā nonāca jau kultūras ministres Helēnas Demakovas laikā un tika iekļautas arī galvenajā plānošanas dokumentā “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006-2015”, radošo industriju attīstību izvirzot par vienu no stratēģiskajiem mērķiem. Kā politikas mērķis izvirzīta prognoze, ka radošās industrijas Latvijā nodarbinās 6% no kopējā nodarbināto skaita un radīs 5 % no IKP. Realitāte joprojām atšķiras no vēlamā, jo Eurostat dati par 2009.gadu liecina, ka Latvijā kultūras nozarē nodarbinātie veidoja 2.3% no kopā valstī nodarbinātajiem, kas skaitliski ir apmēram 22 400 cilvēki. Pētījums par Latvijā nodarbināto skaitu radošajās industrijās sniedz datus tikai par 2006.gadu – tiek lēsts, ka šajās nozarēs strādāja 63 511 cilvēki.  Lai arī jaunāki dati nav pieejami, jādomā, ka krīzes periodā šis skaitlis ir samazinājies. Savukārt Lielbritānijā 2009.gadā radošajās industrijās vai radošos amatos citās industrijās nodarbināto skaits sasniedz 5,1 miljonu, kas veidoja 5.1% no Lielbritānijā nodarbināto skaitu.

Veidojot kultūras un radošo industriju atbalsta mehānismus, KM ir sadarbības partneris Ekonomikas ministrijai. KM uzmanības lokā paliek visa plašā kultūras un kultūrizglītības nozare, profesionālā māksla un tās pieejamības nodrošināšana visā Latvijā. Lielākoties šīs nozares nerada ļoti lielu tiešo ieguldījumu ekonomikā, ja neskaita nodokļos samaksāto un darba vietas, kas tomēr ir dotētas no valsts budžeta (vienīgais pētījums par kultūras ekonomisko ietekmi Latvijā ir atrodams šeit). Lielākais ieguvums KM atbalstītajām nozarēm ir to emocionālā, estētiskā, izglītojošā, sociālā nozīme un loma pievilcīgas dzīves kvalitātes veidošanā. Nebūtu labi, ka Kultūras ministrija savu uzmanības loku pārnestu uz kultūras industrijām, malā noliekot tās daudzās un nepieciešamās reformas, ko prasītu KM tiešā pakļautībā esošās nozares un kultūras institūcijas.

Nauda
Protams, viens no svarīgākajiem uzdevumiem kultūras ministrei bija kultūras budžeta aizstāvība, pieņemot valsts budžetu 2012.gadam. Plašsaziņas līdzekļos pieejamā informācija ir samērā skopa, bet optimistiska – ministrei izdevies nosargāt kultūras budžetu. 2012.gada valsts budžetā Kultūras ministrijai atvēlētais finansējums ir 103,4 miljoni latu, no tiem gandrīz 53 miljoni latu paredzēti kultūras funkciju nodrošināšanai, bet 40,9 miljoni latu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam. Nākamā gada budžetā ir paredzēti 80 tūkstoši latu, lai kvalitatīvi uzsāktu organizatorisko gatavošanos XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem, 282 tūkstoši latu piešķirti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu rīkošanai, ir palielināts finansējums UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai. Savukārt 1 miljonu latu kultūras nozare nākamgad saņems no valsts kapitālsabiedrību peļņas. Kultūras un Zemkopības ministriju vienošanās paredz, ka no AS „Latvijas valsts meži” peļņas 800 tūkstoši latu nākamgad tiks piešķirti Valsts Kultūrkapitāla fondam, kurā kopējais pieejamais finansējums līdz ar to sasniegs 2,9 miljonus latu jeb par 0,5 miljoniem vairāk nekā 2011.gadā. Savukārt no koncerna „Latvijas Dzelzceļš” peļņas 200 tūkstoši latu tiks novirzīti Dziesmu un deju svētku procesam.

Tomēr aiz šiem optimisma cipariem var saskatīt, ka VKKF projektu konkursiem 2012. gadā pieejams mazāks finansējums nekā 2011. gadā. A/s “Valsts meži” piešķirtais ziedojums tiek novirzīts specifiskām mērķprogrammām, kuras lielā mērā risina KM iztrūkstošā budžeta problēmas (teātru infrastruktūra, Dziesmu svētku finansējums u.tml.), un tādējādi nav uzskatāms par VKKF bāzes finansējumu, kas tiks sadalīts demokrātiski konkursa kārtībā. Tomēr tieši VKKF krīzes gados no budžeta samazinājuma cieta visvairāk – 2010.gadā VKKF budžets samazināts par 72%, salīdzinot ar 2008.gadu, un VKKF finansējuma atjaunošana būtu prioritārs un stratēģisks jautājums.

Pārvaldība
Publiski plašāko rezonansi izraisīja peripetijas Latvijas Nacionālās operas vadības (ne)iecelšanā. Tas bija katalizators arī konfliktam ar KM valsts sekretāri Solvitu Zvidriņu. Iespējams, laiks radīs, kādi bijuši patiesie motīvi šiem skandāliem, tomēr pirmajā brīdī šķita, ka kultūras ministre Jaunzeme-Grende ir drosmīgāka nekā priekšgājēji un nebaidās risināt problemātiskus jautājumus, cenšoties uz situāciju skatīties no “ārmalnieka” pozīcijām un kultūras institūciju vadītājus vērtēt pēc labas prakses kritērijiem. Par vēl vienu pozitīvu soli jāuzskata valdības un arī kultūras ministres vēlme sakārtot valsts kapitālsabiedrību ziedojumu sadales kritērijus kultūrai, sportam un labdarībai.

Resursi
Valsts kanceleja: Dombrovska valdības simts dienās paveiktie darbi
Detalizēta informācija par paveikto katrā ministrijā
Par valdības plānotajiem darbiem 2012.gadā
Valdības rīcības plāna darba versija
Kultūras ministres atskaite par 100 dienām

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s