Kā raksta “Diena”, Rīgas Kongresu nama pārbūve par akustisko koncertzāli un Latvijas Mākslas muzeja rekonstrukcija var iekavēties, ļaujot atvērt šīs ēkas agrākais 2014.gada vasarā, kad Eiropas Kultūras galvaspilsētas gads būs jau pusē. Kultūras ministre Jaunzeme-Grende uzsver, ka ministrija nav tieši atbildīga par minēto būvju projektiem, kas ir Rīgas domes pārziņā. Katrā ziņā Nacionālā bibliotēka tikšot atvērta plānotajā laikā – 2013.gadā, bet saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu, kas tika apstādināts sākoties ekonomiskai krīzei un tuvākā laikā pilnībā netiks īstenots, ministrei ir jaunas idejas par iespējamo laikmetīgās mākslas izstāžu zāli topošajā Miera ielas radošajā kvartālā un, iespējams, Cēsīs.
Rīgas dome nav gluži apmierināta, ka valsts finansiāli nepiedalās lielo kultūras ēku atjaunošanā. Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs norādījis, ka “principā Nacionālā Mākslas muzeja ēka ir domāta valstij, līdz ar to Kultūras ministrijai ir divas iespējas – vai nu līdzfinansēt šo projektu, vai pēc tam maksāt atbilstošu nomas maksu, lai pašvaldība var atpelnīt ieguldījumus. Tas ir jautājums, kas jārisina politiskā līmenī.” Pēc Borova vārdiem, visticamāk, Nacionālā mākslas muzeja telpas valstij maksās daudz vairāk nekā, piemēram, Krievu drāmas teātra telpas, par kurām tiek prasīta simboliska 10 santīmu nomas maksa par kvadrātmetru. Lai varētu atpelnīt investīcijas, atbilstoši tirgus situācijai Mākslas muzeja telpu noma pēc rekonstrukcijas varētu maksāt vairāk nekā 20 latu par kvadrātmetru.
Reģionos tikmēr turpinās daudzfunkcionālo centru – koncertzāļu būvniecība. Rēzeknes koncertzāle pēc spāru svētkiem jau plāno savu tālāko darbību un atklāšanas koncertu. Pilsētas dome pieņēmusi lemumu slēgt vienošanos ar diriģentu Jāni Stafecki, lai jaunā diriģenta vadībā varētu tikt izveidots Rēzeknes kamerorķestris uz Rēzeknes pūšamo instrumentu orķestra bāzes. Rēzeknes koncertzāles aktualitātēm var sekot http://twitter.com/Koncertzale.
Lielā Dzintara (LD) projekts pēc nepilnību novēršanas apstiprināts Liepājas būvvaldē. Paredzēts, ka pirms Liepājas Simfoniskā orķestra koncerta Rīgā 7.februārī ar patroneses Vairas Vīķes Freibergas līdzdalību ar koncertzāles plāniem tiks iepazīstināta plašāka sabiedrība – politiķi, sabiedriskie un kultūras darbinieki, diplomāti, Pašvaldības savienības pārstāvji, žurnālisti u.c. Liepāja lūkojas pēc projekta valstiska atbalsta un uzsver, ka “savu atbalstu koncertzāles projektam vizītes laikā Liepājā paudis arī premjers Valdis Dombrovskis, kurš apliecināja, ka valdība “meklēs papildu atbalsta iespējas Liepājas koncertzāles projektam””. Kā iepriekš ziņots, par Liepājas koncertzāles projekta vadītāju ir kļuvis bijušais kultūras ministrs Ints Dālderis.
Jūrmalas pašvaldība nolēmusi veikt Dzintaru koncertzāles Mazās (slēgtās) zāles rekonstrukciju par pašvaldības līdzekļiem bez valsts un ES atbalsta. Koncertzāles rekonstrukcija varētu tikt sākta šā gada rudenī, un to plānots pabeigt divu gadu laikā. Būvdarbu kopējās izmaksas būs 7,794 miljoni latu. Pēc Mazās zāles rekonstrukcijas Dzintaru koncertzāli būs iespējams izmantot visu gadu, organizējot Mazajā zālē pasākumus, ko varēs noskatīties 550 skatītāji.
Pozitīvi vērtējams fakts, ka kultūras ministre ir apliecinājusi, ka “pašvaldības veiksmīgi var īstenot projektus, kas saistīti ar kultūras infrastruktūru, bet valsts pienesums ir būtisks attiecībā uz kultūras saturu un pieejamību”, jo topošo reģionālo koncertzāļu piepildījums ir nākamais aktuālais jautājums, kas nevar tikt atrisināts vienas pašvaldības ietvaros.
CultureLab 