Culturelab pārlapoja 11. Saeimas vēlēšanām iesniegtās partiju programmas un secināja, ka salīdzinoši ar ekonomikas un pilsonības jautājumiem kultūras lietas ir maz pieminētas, lielākā uzmanība tiek pievērsta valsts valodas politikai. Zemāk sniegts īss apkopojums partiju programmās paustajiem uzstādījumiem, kas skar kultūras jomu.
Vienotība: atjaunot finansējumu Valsts kultūrkapitāla fondam un profesionālajai mākslai; pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību un Okupācijas muzeja rekonstrukciju; nostiprināt kopienu centrus – bibliotēkas un kultūras namus visā Latvijā.
Zatlera Reformu partija: Nodrošināsim neatkarīgu un cienīgu finansējumu kultūrai un mākslai caur Valsts Kultūrkapitāla fondu, ieviesīsim tajā skaidrus un izmērāmus kultūras projektu vērtēšanas kritērijus. Veicināsim kultūras darbību reģionos, nosakot reģionālās kvotas. Kopsim un veicināsim Latvijas kultūru un latviešu valodu kā būtiskāko iemeslu Latvijas Republikas pastāvēšanai.
Šlesera Reformu partija LPP/LC: Izglītība, kultūra, zinātne un sports – viena no galvenajām Latvijas eksporta precēm. Kvalitatīva izglītība no pirmsskolas līdz augstskolai; profesionālās izglītības programma ciešā saistībā ar valsts attīstības plānu; kultūrvēstures zināšanas, kultūras objektu popularizēšana, valsts valodas kultūra. Izglītības un kultūras ministre – Eiženija Aldermane.
Zaļo un Zemnieku savienība: latviskā kultūrvide; stiprināt latviešu valodas kā valsts valodas lomu un lietošanas kultūru visās publiskās darbības jomās; celt godā latvisko dzīvesziņu, darba tikumu, savas sētas un zemes saimnieka apziņu; gādāt par profesionālās mākslas pieejamību visos reģionos.
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”: Nacionālā kultūra un tradīcijas kopā ar valodu lielā mērā veido latviešu tautas identitāti.Lielāks latviešu valodas apjoms nepieciešams elektroniskajos medijos. Finansējums kultūras jomai nekādā gadījumā nav vēl vairāk samazināms; valstij izejot no krīzes, tas palielināms proporcionāli lielākā apmērā nekā citās nozarēs.
Mēs saskatām iespējas mūsu kultūru daudz plašāk izvest pasaulē. Mācīsimies no Skandināvijas, kur ar pārdomātu valsts atbalstu populāro mūziku izdevies padarīt par būtisku eksporta produktu, vienlaikus popularizējot savas valstis visā pasaulē, radīt darba vietas un veicināt jauniešu radošās aktivitātes. Šajā nolūkā jāizmanto Eiropas Savienības finansējums un privātais finansējums, kur iespējams, piesaistot arī pašvaldību līdzekļus.
Profesionālisms Latvijas kultūrā ir mūsu bagātība. Veidosim ciešu sadarbību ar latviešu radošo inteliģenci, panāksim aktīvu un tiešu tās dalību Latvijas valsts nākotnes veidošanā, nodrošinot radošo profesionāļu sociāli ekonomiskās intereses un tiesības.
Apvienība rosinās īpašu programmu, kas ļaus renovēt muzeju ēkas un kāpināt to energoefektivitāti, tādējādi ietaupot uzturēšanas izdevumus, kurus būs iespējams novirzīt muzeju darbības pilnveidošanai un apmeklētāju piesaistīšanai. Apvienība atbalstīs un veicinās Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukciju un muzeja turpmāku attīstību. Attīstīsim lielu un modernu Latvijas Nacionālo vēstures muzeju.
Apvienība atbalsta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, māksliniecisko jaunradi, lībiešu kultūras mantojuma un valodas saglabāšanu, latgaliešu kultūras un latviešu valodas izlokšņu bagātības aktualizēšanu un saglabāšanu, starptautiskus kultūras un mākslas sakarus. Īpaši rūpēsimies par Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanu un finansējumu koru un deju kolektīvu kustības turpināšanai.
Kristīgi demokrātiskā savienība: Valsts un sabiedrības dzīvotspēja un attīstība ir tieši proporcionāla tās kultūras līmenim. Nemitīgi meklēt un ieviest jaunas formas kultūras pozitīvās ietekmes palielināšanai visos sabiedrības slāņos. Attīstīt kultūrtūrismu un radošās industrijas, pārvēršot to sabiedriskā un ekonomiskā labumā.
Par prezidentālu republiku: Kultūra un valoda – nacionālas valsts pastāvēšanas garanti. Jaunatnes patriotiskās audzināšanas pamatā būs Latvijas vēsturiskās, nacionālās un etnogrāfiskās vērtības.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija: Nodrošināsim izglītības, kultūras, zinātnes un medicīnas darbiniekiem atbilstoši to ieguldījumam cienīgu darba algu.
Saskaņas centrs: Daļa pilnvaru jānodod pašvaldībām (sociālo jautājumu, veselības aizsardzības, vidējās izglītības, kultūras, sporta, drošības un sabiedriskās kārtības jomā), būtiski pārdalot arī nodokļu ieņēmumus.
PCTVL-Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā: Mūsu mērķis ir panākt krievu valodas oficiālā statusa nostiprināšanu Satversmē Mēs cienām vēsturi un kultūras mantojuma daudzveidību. Mēs esam pret neonacismu un Otrā pasaules kara rezultātu revīziju.
Tautas kontrole: īstenosim valsts attīstības programmu un sniegsim atbalstu zinātnei, izglītībai, sportam, kultūrai, veselības aprūpei; izstrādāsim un pieņemsim izmaiņas Satversmē, nosakot valsts atbalstu latgaliešu valodai kā latviešu valodas otrai literārai formai.
Pēdējā partija: Autortiesību deregulācija. Latvijai jākļūst par jaunu ideju nesēju Eiropas Savienībā intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, pārveidojot veco sistēmu atbilstoši 21. gadsimta realitātei un vajadzībām, un mazinot sistēmas represivitāti.
Partija “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām”: Valsts valoda – latviešu valoda. Tautību un valodu atšķirības nav šķērslis valstiskai vienotībai.