Saskaņā ar Latvijas Faktu veikto aptauju 2011.gada augustā nepieciešamo 5% barjeru iekļūšanai Saeimā pārvarētu Saskaņas Centrs (SC), Zatlera Reformu partija (ZRP), Vienotība, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (Nacionālā apvienība) un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).

Jau iepriekš “Culturelab” rakstīja par partiju kultūras programmām. Tagad ieskatījāmies šo partiju programmās, lai izprastu, kādas vēl reformas vai nodomi citās nozarēs varētu ietekmēt kultūras jomu tuvākajos gados.

Nodokļu politika
ZRP ir plānojusi atcelt samazināto PVN visās nozarēs, jo uzskata, ka nodokļu atlaides nozīmē zemākus ienākumus citiem un/vai augstākas cenas pārējai sabiedrībai. Šāds plāns skars tūrismu (viesnīcas), masu medijus (preses izdevumus) un grāmatniecību. Jāpiezīmē, ka 2009.gadā grāmatām piemērotais PVN jau tika palielināts no 5% uz 10%, bet 2011. gadā – uz 12%, un tas bija viens no iemesliem, kas pasliktināja Latvijas grāmatniecības stāvokli, turklāt nenesot papildus ieņēmumus budžetā no palielinātā PVN.

ZRP domā, ka daudz efektīvāk ir atbalstīt latviešu rakstniekus un tulkotājus tiešā veidā: “Mēs izmantosim lielu daļu no lielākiem budžeta ieņēmumiem (no samazinātās PVN likmes atcelšanas), lai piešķirtu grantus latviešu valodā rakstošiem autoriem un nozīmīgu tulkojumu veicējiem – caur īpašu Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu. (..) Tāpat ar Kultūrkapitāla fonda projektu konkursu starpniecību grantu veidā piešķirsim daudz lielāku atbalstu tiem izdevējiem, kas izdod kultūras procesu veicinošu literatūru.”

Savukārt SC sola turpmākajos trīs gados “iesaldēt” pievienotās vērtības nodokļa likmes. Bet ZZS skaidri norāda, ka nepieļaus nodokļu palielināšanu grāmatām.

Izglītība
Vienotība savā programmā sola nodrošināt kultūrizglītības pieejamību maksimāli lielam skaitam Latvijas bērnu, pilnveidojot un nostiprinot pašvaldību dibināto profesionālas ievirzes mākslas un mūzikas skolu tīklu, turklāt plāno atjaunot vispārējās izglītības skolu programmā kolektīvas muzicēšanas nodarbības: kordziedāšanu, ansambļus, orķestrus, kā arī citus skolu amatiermākslas virzienus: teātri, deju kolektīvus. Tāpat sola Kultūras ministrijas pārziņā saglabāt trīs augstākās kultūras un mākslas iestādes. Arī Nacionālā apvienība uzsver, ka vispārizglītojošās skolās un augstskolās ir veicināmas mākslas nodarbības, mūzikas instrumentu spēle un kora nodarbības.

Savukārt ZRP ir solījusi veikt augstākās izglītības un zinātnes reformu un sākt ar finansēšanas modeļa maiņu, īstenojot pāreju uz „Austrālijas modeli”, augstāko izglītību finansējot ar valsts ilgtermiņa kredītiem, kuru atmaksa būs piesaistīta pie augstskolu beidzēju ienākumiem, radot efektīvāku un taisnīgāko augstākas izglītības modeli, kā arī tā piesaistot vairāk resursu augstākajai izglītībai un zinātnei.

Reģioni
Vienotība plāno sadarbībā ar pašvaldībām paplašināt kultūras pieejamību Latvijas novados, nodrošinot vismaz vienu reizi gadā Rīgā bāzēto profesionālo kolektīvu viesizrādes, koncertus un muzeju izbraukumus ar izstādēm un veicinot vietējās sabiedrības iesaistīšanos, līdzdarbošanos, pašorganizēšanos un izpaušanos amatiermākslas aktivitātēs. Iesaistot profesionālās nevalstiskās organizācijas, rosinās iedzīvotājus piedalīties sava novada, pilsētas kultūrpolitikas izvērtēšanā, plānošanā, ieviešanā un attīstībā.

Arī ZZS gādās par profesionālās mākslas pieejamību visos reģionos. Bet Nacionālā apvienība kā īpaši atbalstāmu un izceļamu min Latgales reģionu. SC sola veikt valsts pārvaldes sistēmas decentralizāciju, daļu pilnvaru, tostarp kultūras jomas, nododot pašvaldībām, būtiski pārdalot arī nodokļu ieņēmumus.

Kultūras industrijas
Vienotība sola attīstīt kultūras nozares ekonomisko potenciālu, veicināt kultūras un tūrisma nozaru sadarbību, sekmējot jaunu kultūras tūrisma produktu radīšanu. Atbalstīt kultūru, jaunradi, radošās industrijas valsts ekonomikas attīstības kontekstā – kā pelnošu, tai skaitā uzņēmējdarbības, jomu un mainīt tradicionālo uzskatu par kultūru kā tikai patērējošu nozari, veicināt radošo cilvēku un biznesa sadarbību. Attīstīt mecenātisma un sponsorēšanas tradīcijas Latvijā, šim nolūkam likumā iestrādāt nodokļu atbalsta sistēmu.

Nacionālā apvienība norāda, ka lielāks latviešu valodas apjoms nepieciešams elektroniskajos medijos. Filmas un raidījumi televīzijā demonstrējami oriģinālvalodā ar latviešu subtitriem, nepieļaujot krievu valodas dominanci. Bērniem paredzētās filmas noteikti dublējamas. Apvienība atbalstīs latviešu filmu industrijas – gan pilnmetrāžas mākslas filmu, gan dokumentālo un animācijas filmu – tapšanu un apriti. Jāattīsta latviešu kultūra modernajos mēdijos – 3D filmās, datorspēlēs. Piešķirot papildus reklāmas raidlaika tiesības, veicinās valstisku un nacionālo pašapziņu veidojošu raidījumu īpatsvara pieaugumu sabiedriskajā televīzijā. Nacionālā kino centra finanšu piešķiršanas kritērijos nosakāms atbalsts filmām, kas veicina patriotismu, tautisko pašapziņu, kā arī kuplu un stipru ģimeņu vērtības apziņu.

Tāpat Nacionālā apvienība vēlas pārmaiņas autortiesību regulējumā, kam būtu jāņem vērā lietotāju un autoru, nevis starpnieku intereses, lai autori paši varētu noteikt, kā izmantojami viņu darbi – pārpublicējami, ievietojami internetā vai citur. Valstij jārada likumiskā bāze, lai interneta pakalpojumu veidā būtu ērti pieejams arī tas kultūras mantojums, kuru vairs nav izdevīgi komerciāli izplatīt, bet ko vēl aizsargā autortiesības. Programmā gan nav minēts, kā tieši šīs ieceres varētu tikt īstenotas saskaņā ar esošo nacionālo un starptautisko likumdošanu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s