Kavējas ES fondu finansējuma apguve kultūrai

Līdz jūnija beigām ministrijas ir izlietojušas ceturto daļu no šim gadam plānotajiem budžeta līdzekļiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, informē Finanšu ministrija (FM).

Līdz jūnija beigām budžeta izdevumu plāns ir izpildīts par 92,6%, tādējādi pirmajā pusgadā ministrijas ir apguvušas ~25% no gadam plānotā budžeta finansējuma ES fondu projektiem. Otrajā pusgadā apguve paredzama straujāka, taču ir svarīgi, lai ministrijas izvairītos no administratīvā sloga pēdējos gada mēnešos.

Vislielākās plāna neizpildes bijušas Izglītības un zinātnes ministrijai (6,4 miljonu latu apmērā jeb 14% no pārskata perioda plāna), Satiksmes ministrijai (2,8 miljonu latu apmērā jeb 5,7% no pārskata perioda plāna), Ekonomikas ministrijai (1,3 miljoni latu jeb 9,7% no plāna), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai (1,2 miljoni latu jeb 4,7% no plāna), kā arī Kultūras ministrijai (0,8 miljoni latu jeb 26,8% no pārskata perioda plāna). Turpināt lasīšanu “Kavējas ES fondu finansējuma apguve kultūrai”

Publiskoti ES programmas „Kultūra”(2007-2013) projektu konkursa rezultāti

Eiropas Komisija ir publiskojusi kultūras projektu konkursa rezultātus ES programmai „Kultūra” (2007-2013) par projektiem, kas iesniegti 2010.gadā un tiks īstenoti šogad un 2012.gadā. Arī Latvijas organizācijas ir bijušas aktīvas, iesniedzot projektus.

Programmas sadaļā “Daudzgadu sadarbības projekti” (1.1.) Latvijas organizācijas nav pieteikušās, savukārt sadaļā “Eiropas kultūras festivāli” (1.3.6.) Baltijas valstis ir bijušas ļoti aktīvas – ir iesniegti astoņi pieteikumi no Latvijas un on Igaunijas, bet no Lietuvas – 12 pieteikumi, bet neviens nav saņēmis atbalstu. Kopskaitā šajā sadaļā atbalstu saņēmuši tikai 26 projekti, no kuriem astoņi ir no Francijas. Sadaļā “Atbalsts Eiropas līmeņa organizācijām” (2.) Latvija atšķirībā no citām Baltijas valstīm ir iesniegusi vienu projektu, bet arī tas nav ticis atbalstīts.

Savukārt sadaļā “Sadarbības projekti” (1.2.1.) Latvijas kultūras organizācijas pieteikušas četrus, Igaunija – trīs un Lietuva – vienu projektu. Atkal rekordskaitli sasniegusi Itālija, iesniedzot 42 projektus. Atbalstu guvuši pa vienam projektam no Lietuvas un Igaunijas un divi Latvijas projekti. Laikmetīgās mākslas centrs īstenos sadarbības projektu “Survival Kit. Art linking society, knowledge and activism”, kurā līdzās laikmetīgās mākslas organizācijām no Lietuvas, Lielbritānijas un Francijas, piedalīsies arī Jauno mediju kultūras centrs RIXC. EK projekta īstenošanai piešķīrusi 197 500 eiro. Cēsu Pils ģildes fonds realizēs sadarbības projektu “Experiment and Excellence”, kas veidots kopā ar Francijas, Lietuvas un Islandes organizācijām. EK finansējums projektam ir 200 000 eiro. Turpināt lasīšanu “Publiskoti ES programmas „Kultūra”(2007-2013) projektu konkursa rezultāti”

Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas atbalsts kultūras projektiem Latvijā 7 miljonu latu apmērā

Sešiem jauniem kultūras projektiem, kuri tiks īstenoti līdz 2014.gadam ar Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finansiālu atbalstu, tiks izlietoti 10,02 miljoni eiro (7,04 miljoni latu). Īpaši tiks izcelta koka arhitektūras un jūgendstila arhitektūras saglabāšana, kā arī akcentēta divpusējā sadarbība kultūras apmaiņas projektos.

Šis atbalsta periods būs saistīts ar Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukciju, Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizāciju un virtuālā muzeja izstrādi, koka arhitektūras mantojuma saglabāšanas un amatniecības labās prakses projektiem, ieskaitot Radošo industriju un restaurācijas centra izveidi Latgalē un Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurāciju, Raiņa un Aspazijas vasarnīcas Jūrmalā restaurāciju, Raiņa memoriālās mājas „Tadenava” restaurāciju un Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja ostas noliktavas restaurāciju. Tāpat ne mazāk kā 500 000 eiro jāpiešķir mazo grantu shēmai, kas paredzēta kultūras apmaiņai. Turpināt lasīšanu “Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas atbalsts kultūras projektiem Latvijā 7 miljonu latu apmērā”

Budžets un nodokļi grafikos

Saprast Latvijas kopējo budžetu un nodokļus un kultūras jomu visu nozaru kontekstā palīdz vairāki interesanti grafiki.

NeoGeo.lv piedāvā informatīvu grafiku par to, kāda izskatītos Latvija, ja tā būtu ciems ar 100 iedzīvotājiem. 2011. gadā uz vienu ciema iedzīvotāju tiks tērēti 42,13 Ls ciema kultūras namam (lasi: Kultūras ministrijas budžets).

Nodokļus un valsts tēriņus grafiskā veidā cenšas apskatīt arī portāls Ciparu nieze – no piedāvātā grafika var uzzināt, kā valsts plāno tērēt 2011.gadā plānotos 3,6 miljardu latu ieņēmumus no nodokļiem.

Detalizētu analīzi par AKKA/LAA no autoratlīdzībām iekasēto un izlietoto naudu lasiet un skatiet portāla Ciparu nieze komentārā.  Pārskatāmā grafikā analizēts ne tikai tas, kā tiek izlietota iekasētā nauda, bet ir arī daži piemēri, kā mēs ikkatrs ikdienā maksājam par autortiesībām, piemēram, apmeklējot kafejnīcu, veikalu, bibliotēku, koncertus un kino.

Budžeta samazinājums Kultūras ministrijas programmām

Ministru kabinets 2011.gada 1.martā izskatot budžeta konsolidācijas priekšlikumus, tomēr lēma, ka Kultūras ministrijas finansējums tās pārraudzībā esošajām mākslas augstskolām šogad netiks samazināts. Nākamgad plānotais provizoriskais samazinājums mākslas augstskolām 114 630 latu apmērā tiks precizēts līdz gada beigām, kad Izglītības un zinātnes ministrijas būs veikusi studiju programmu dublēšanu izvērtējumu.

Vienlaicīgi Kultūras ministrijas administrētajās budžeta programmās šogad tiks samazināti izdevumi par 86 000 latu, tajā skaitā taupot uz atalgojuma rēķina. Saskaņā ar vienošanos šogad Kultūras ministrija ietaupīs tās administrētajās programmās 36 042 latu atlīdzībām.

Kultūras ministres preses sekretārs Andris Saulītis informē, ka budžeta programmai „Māksla un literatūra” piešķirts par 50 000 latiem mazāks finansējums, kas „tiks panākts ar efektīvāku līdzekļu apguvi dažādu festivālu un citu kultūras pasākumu rīkošanā”. Acīmredzot tas varētu nozīmēt dotācijas samazinājumu kultūras pasākumiem.

Samazinās budžeta vietu skaitu kultūrizglītības jomā

Valdība, vienojoties par budžeta konsolidācijas pasākumiem, nolēma samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās dublējas studiju programmas. Sākotnēji bija paredzēts, ka augstskolās ar dublējošam programmām finansējumu samazinās, ietaupot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā 600 tūkstošus latu un Kultūras ministrijas (KM) budžetā – 400 tūkstošus latu. Vēlāk Finanšu ministrija precizēja, ka šī gada atlikušajiem sešiem mēnešiem fiskālā ietekme IZM budžetā būs 194 tūkstoši latu, bet KM budžetā – 132 tūkstoši latu. Kultūras ministrijas pārziņā ir trīs mākslas augstskolas – Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Mūzikas akadēmija.

Valdības lēmums ir pretrunā ar izglītības un valsts nākotnei būtiskiem dokumentiem – pasākumu plānu par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē un valdības deklarāciju, kurā paredzēts, ka 2011. un 2012.gada valsts budžetā finansējums nebūs mazāks nekā 2010.gadā, bet no 2013.gada līdz 2015.gadam to plānots palielināt, sasniedzot valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai attiecīgi 1,2% un kopējo finansējumu zinātnei 1,5% no iekšzemes kopprodukta.

Tāpat arī nav skaidrs, kādi ir kritēriji, lai lēmumā minētais samazinājuma iemesls – “samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas programmas” tiktu attiecināms uz programmām, kuras realizē dažādas mākslas studiju nozares, rakstīts Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas paziņojumā presei.

Resursi
Kultūras ministrija, 25.02.2011. Kultūras ministre: finanšu līdzekļu samazinājums augstākajā izglītībā nedrīkst būt mehānisks
28.02.2011. pl.9.30 – studentu organizētā mākslas akcija “Kultūras pastaiga 2”