Publiskoti ES programmas „Kultūra”(2007-2013) projektu konkursa rezultāti

Eiropas Komisija ir publiskojusi kultūras projektu konkursa rezultātus ES programmai „Kultūra” (2007-2013) par projektiem, kas iesniegti 2010.gadā un tiks īstenoti šogad un 2012.gadā. Arī Latvijas organizācijas ir bijušas aktīvas, iesniedzot projektus.

Programmas sadaļā “Daudzgadu sadarbības projekti” (1.1.) Latvijas organizācijas nav pieteikušās, savukārt sadaļā “Eiropas kultūras festivāli” (1.3.6.) Baltijas valstis ir bijušas ļoti aktīvas – ir iesniegti astoņi pieteikumi no Latvijas un on Igaunijas, bet no Lietuvas – 12 pieteikumi, bet neviens nav saņēmis atbalstu. Kopskaitā šajā sadaļā atbalstu saņēmuši tikai 26 projekti, no kuriem astoņi ir no Francijas. Sadaļā “Atbalsts Eiropas līmeņa organizācijām” (2.) Latvija atšķirībā no citām Baltijas valstīm ir iesniegusi vienu projektu, bet arī tas nav ticis atbalstīts.

Savukārt sadaļā “Sadarbības projekti” (1.2.1.) Latvijas kultūras organizācijas pieteikušas četrus, Igaunija – trīs un Lietuva – vienu projektu. Atkal rekordskaitli sasniegusi Itālija, iesniedzot 42 projektus. Atbalstu guvuši pa vienam projektam no Lietuvas un Igaunijas un divi Latvijas projekti. Laikmetīgās mākslas centrs īstenos sadarbības projektu “Survival Kit. Art linking society, knowledge and activism”, kurā līdzās laikmetīgās mākslas organizācijām no Lietuvas, Lielbritānijas un Francijas, piedalīsies arī Jauno mediju kultūras centrs RIXC. EK projekta īstenošanai piešķīrusi 197 500 eiro. Cēsu Pils ģildes fonds realizēs sadarbības projektu “Experiment and Excellence”, kas veidots kopā ar Francijas, Lietuvas un Islandes organizācijām. EK finansējums projektam ir 200 000 eiro. Turpināt lasīšanu “Publiskoti ES programmas „Kultūra”(2007-2013) projektu konkursa rezultāti”

Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas atbalsts kultūras projektiem Latvijā 7 miljonu latu apmērā

Sešiem jauniem kultūras projektiem, kuri tiks īstenoti līdz 2014.gadam ar Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finansiālu atbalstu, tiks izlietoti 10,02 miljoni eiro (7,04 miljoni latu). Īpaši tiks izcelta koka arhitektūras un jūgendstila arhitektūras saglabāšana, kā arī akcentēta divpusējā sadarbība kultūras apmaiņas projektos.

Šis atbalsta periods būs saistīts ar Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukciju, Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizāciju un virtuālā muzeja izstrādi, koka arhitektūras mantojuma saglabāšanas un amatniecības labās prakses projektiem, ieskaitot Radošo industriju un restaurācijas centra izveidi Latgalē un Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurāciju, Raiņa un Aspazijas vasarnīcas Jūrmalā restaurāciju, Raiņa memoriālās mājas „Tadenava” restaurāciju un Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja ostas noliktavas restaurāciju. Tāpat ne mazāk kā 500 000 eiro jāpiešķir mazo grantu shēmai, kas paredzēta kultūras apmaiņai. Turpināt lasīšanu “Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas atbalsts kultūras projektiem Latvijā 7 miljonu latu apmērā”

Budžets un nodokļi grafikos

Saprast Latvijas kopējo budžetu un nodokļus un kultūras jomu visu nozaru kontekstā palīdz vairāki interesanti grafiki.

NeoGeo.lv piedāvā informatīvu grafiku par to, kāda izskatītos Latvija, ja tā būtu ciems ar 100 iedzīvotājiem. 2011. gadā uz vienu ciema iedzīvotāju tiks tērēti 42,13 Ls ciema kultūras namam (lasi: Kultūras ministrijas budžets).

Nodokļus un valsts tēriņus grafiskā veidā cenšas apskatīt arī portāls Ciparu nieze – no piedāvātā grafika var uzzināt, kā valsts plāno tērēt 2011.gadā plānotos 3,6 miljardu latu ieņēmumus no nodokļiem.

Detalizētu analīzi par AKKA/LAA no autoratlīdzībām iekasēto un izlietoto naudu lasiet un skatiet portāla Ciparu nieze komentārā.  Pārskatāmā grafikā analizēts ne tikai tas, kā tiek izlietota iekasētā nauda, bet ir arī daži piemēri, kā mēs ikkatrs ikdienā maksājam par autortiesībām, piemēram, apmeklējot kafejnīcu, veikalu, bibliotēku, koncertus un kino.

Budžeta samazinājums Kultūras ministrijas programmām

Ministru kabinets 2011.gada 1.martā izskatot budžeta konsolidācijas priekšlikumus, tomēr lēma, ka Kultūras ministrijas finansējums tās pārraudzībā esošajām mākslas augstskolām šogad netiks samazināts. Nākamgad plānotais provizoriskais samazinājums mākslas augstskolām 114 630 latu apmērā tiks precizēts līdz gada beigām, kad Izglītības un zinātnes ministrijas būs veikusi studiju programmu dublēšanu izvērtējumu.

Vienlaicīgi Kultūras ministrijas administrētajās budžeta programmās šogad tiks samazināti izdevumi par 86 000 latu, tajā skaitā taupot uz atalgojuma rēķina. Saskaņā ar vienošanos šogad Kultūras ministrija ietaupīs tās administrētajās programmās 36 042 latu atlīdzībām.

Kultūras ministres preses sekretārs Andris Saulītis informē, ka budžeta programmai „Māksla un literatūra” piešķirts par 50 000 latiem mazāks finansējums, kas „tiks panākts ar efektīvāku līdzekļu apguvi dažādu festivālu un citu kultūras pasākumu rīkošanā”. Acīmredzot tas varētu nozīmēt dotācijas samazinājumu kultūras pasākumiem.

Samazinās budžeta vietu skaitu kultūrizglītības jomā

Valdība, vienojoties par budžeta konsolidācijas pasākumiem, nolēma samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās dublējas studiju programmas. Sākotnēji bija paredzēts, ka augstskolās ar dublējošam programmām finansējumu samazinās, ietaupot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā 600 tūkstošus latu un Kultūras ministrijas (KM) budžetā – 400 tūkstošus latu. Vēlāk Finanšu ministrija precizēja, ka šī gada atlikušajiem sešiem mēnešiem fiskālā ietekme IZM budžetā būs 194 tūkstoši latu, bet KM budžetā – 132 tūkstoši latu. Kultūras ministrijas pārziņā ir trīs mākslas augstskolas – Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Mūzikas akadēmija.

Valdības lēmums ir pretrunā ar izglītības un valsts nākotnei būtiskiem dokumentiem – pasākumu plānu par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē un valdības deklarāciju, kurā paredzēts, ka 2011. un 2012.gada valsts budžetā finansējums nebūs mazāks nekā 2010.gadā, bet no 2013.gada līdz 2015.gadam to plānots palielināt, sasniedzot valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai attiecīgi 1,2% un kopējo finansējumu zinātnei 1,5% no iekšzemes kopprodukta.

Tāpat arī nav skaidrs, kādi ir kritēriji, lai lēmumā minētais samazinājuma iemesls – “samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas programmas” tiktu attiecināms uz programmām, kuras realizē dažādas mākslas studiju nozares, rakstīts Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas paziņojumā presei.

Resursi
Kultūras ministrija, 25.02.2011. Kultūras ministre: finanšu līdzekļu samazinājums augstākajā izglītībā nedrīkst būt mehānisks
28.02.2011. pl.9.30 – studentu organizētā mākslas akcija “Kultūras pastaiga 2”

Rīgas dome un Kultūras ministrija diskutē par atbildības jomām

Pēdējās nedēļas laikā publiskajā telpā ir raisījušās vairākas diskusijas starp kultūras ministri Sarmīti Ēlerti un Rīgas mēru Nilu Ušakovu.

Vispirms pretrunīgi viedokļi izskanēja par nepieciešamo finansiālo atbalstu VEF kultūras pils un kultūras nama “Ziemļblāzma” rekonstrukcijai. Pašvaldība bija iesniegusi Kultūras ministrijā (KM) projektu, pretendējot uz ES fondu finansējumu, tomēr finansējumu nepiešķīra. Kultūras ministre norāda, ka projekta pieteikums bija sagatavots tā, ka tam nebija iespējams kvalificēties konkursam. Abi projekti ir noraidīti viena un tā paša iemesla dēļ, proti, nav izpildīta prasība iesniegt spēkā esošu kultūras nama darbības stratēģiju vismaz pieciem turpmākajiem gadiem pēc projekta īstenošanas pabeigšanas. Savukārt Rīgas mērs uzskata, ka Kultūras ministrijas lēmums neatbalstīt Rīgas Domes (RD) iniciēto VEF kultūras pils un kultūras nama “Ziemeļblāzma” rekonstrukciju bija politisks lēmums, jo valdība un RD viena otrai atrodas opozīcijā.

“Ziemeļblāzmas” projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni latu, un RD no 2011. gada budžeta projektam ir piešķīrusi 2,8 miljonus latu. Nauda projektam no pašvaldības budžeta tiks veltīta arī nākamos gadus un projekts tiks īstenots ar vai bez KM līdzdalības, uzsver N. Ušakovs.

Otrs domstarpību cēlonis bija atalgojums mūzikas un mākslas skolu pedagogiem skolās, kas ir pašvaldības pārziņā. Lai arī citās Eiropas valstīs kultūrizglītības skolas tiek uzskatītas par interešu izglītību, kas pamatā būtu pašvaldības un vecāku kompetencē, tomēr Latvijā, turpinot iepriekšējo gadu tradīcijas, lielu atbildības slogu uzņemas Kultūras ministrija – tās pārraudzībā joprojām ir liels skaits kultūrizglītības skolu, turklāt papildus tiek finansēts arī pedagogu atalgojums pašvaldību skolās. Tā kā KM ir uzsākusi reformas, kas šo jomu mēģina sakārtot, arī pašvaldību mērķdotācijas pedagogu atalgojumam ir piešķirtas saskaņā ar reformu plānu.

Kopumā Kultūras ministrijas dotācijas pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksai pēdējos gados ir būtiski samazinātas – 2011.gadā par apmēram 50%, salīdzinot ar 2008.gadu.

Rīgas Dome pārmet, ka Kultūras ministrija, iejaucoties mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojuma sadalē, spiedusi pašvaldību pārkāpt Izglītības likumu, kurā noteikta pašvaldības dibināto izglītības iestāžu un tās vadītāju kompetence. Kultūras ministrija pārmetumus noraida. Turpināt lasīšanu “Rīgas dome un Kultūras ministrija diskutē par atbildības jomām”

Valsts teātriem un koncertorganizācijām palielina finansējumu

Teātru nozare aizvadītajos divos gados piedzīvoja būtisku finansējuma kritumu. Finansējuma samazinājums teātru darbībai 2010.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu bija 55%. Dotācijas apjomu saskaņā ar Kultūras ministrijas apstiprināto kārtību ietekmē teātru iepriekšējā gada rezultatīvie rādītāji, kas kopumā esot uzlabojušies – audzis izrāžu skaits, skatītāju skaits, jauniestudējumu skaits un to kvalitāte. Visiem teātriem 2011.gadā finansējums nedaudz tiks palielināts.

Savukārt mūzikas nozarē finansējuma kritums 2010.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu bija 43%. 2011.gadā lielākajai daļai mūziķu kolektīvu valsts finansējums nemainās, Liepājas Simfoniskajam orķestrim – palielinās.

Lielākais valsts atbalsta pieaugums šogad sagaidāms Dailes teātrī – no 636 628 latiem pērn līdz 788 351 latiem šogad. Savukārt lielākais valsts līdzekļu apjoms šogad tiks Nacionālajam teātrim, atbalsts kuram palielināsies no 732 880 latiem pērn līdz 805 902 latiem šogad.

Jaunais Rīgas teātris, kas pērn no valsts saņēma 499 595 latus, šogad saņems 563 700 latu, atbalsts Valmieras Drāmas teātrim audzis no 420 106 latiem pērn līdz 450 586 latiem šogad, Latvijas Leļļu teātrim – no 387 777 latiem pērn līdz 400 939 latiem šogad, bet Rīgas Krievu teātrim – no 313 751 lata pērn līdz 377 490 latiem šogad.

Vismazāko valsts atbalstu arī nākamgad saņems Daugavpils teātris, kas pērn no valsts budžeta saņēma 198 507 latu dotāciju, bet šogad tā būs 252 276 lati. Latvijā vēl darbojas Liepājas teātris, kuru uztur pašvaldība.

Vienlaikus Kultūras ministrija ir pieprasījusi palielināt viesizrāžu skaitu, lai teātra māksla būtu pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem. Nacionālajam un Dailes teātrim šogad klāt nāks pa vienai viesizrādei, Daugavpils teātrim – divas, savukārt Jaunajam Rīgas teātrim jāsniedz papildus četras viesizrādes, Latvijas Leļļu teātrim – sešas, Rīgas Krievu teātrim – desmit. Tikai Valmieras Drāmas teātrim KM pieprasīto viesizrāžu skaits ir par četrām mazāks nekā šogad – 24 viesizrāžu vietā 20.

2010.gads apliecinājis kritisku finansiālo stāvokli Daugavpils teātrī, savukārt citur teātru personāls strādājis ar pārslodzi, lai nodrošinātu maksimāli iespējamo izrāžu skaitu, skatītāju pieplūdumu un attiecīgi arī ieņēmumus, ar kuriem kompensēt dotācijas samazinājumu, norāda ministrija.

Finansējuma samazinājums iepriekšējos gados īpaši smagi skāra divus mūzikas kolektīvus – “Latvijas Koncertu” pārziņā esošo orķestri “Sinfonietta Rīga”, kuram 2010.gadā bija jāstrādā teju bez pūšamajiem instrumentiem, savukārt Liepājas Simfoniskajam orķestrim – ar kritiski minimālu mūziķu sastāvu.

Šogad finansējums, salīdzinot ar 2010.gadu, ir palielināts Liepājas Simfoniskajam orķestrim no 613 767 latiem pērn līdz 693 767 latiem šogad. Turpināt lasīšanu “Valsts teātriem un koncertorganizācijām palielina finansējumu”