Rīgas dome un Kultūras ministrija diskutē par atbildības jomām

Pēdējās nedēļas laikā publiskajā telpā ir raisījušās vairākas diskusijas starp kultūras ministri Sarmīti Ēlerti un Rīgas mēru Nilu Ušakovu.

Vispirms pretrunīgi viedokļi izskanēja par nepieciešamo finansiālo atbalstu VEF kultūras pils un kultūras nama “Ziemļblāzma” rekonstrukcijai. Pašvaldība bija iesniegusi Kultūras ministrijā (KM) projektu, pretendējot uz ES fondu finansējumu, tomēr finansējumu nepiešķīra. Kultūras ministre norāda, ka projekta pieteikums bija sagatavots tā, ka tam nebija iespējams kvalificēties konkursam. Abi projekti ir noraidīti viena un tā paša iemesla dēļ, proti, nav izpildīta prasība iesniegt spēkā esošu kultūras nama darbības stratēģiju vismaz pieciem turpmākajiem gadiem pēc projekta īstenošanas pabeigšanas. Savukārt Rīgas mērs uzskata, ka Kultūras ministrijas lēmums neatbalstīt Rīgas Domes (RD) iniciēto VEF kultūras pils un kultūras nama “Ziemeļblāzma” rekonstrukciju bija politisks lēmums, jo valdība un RD viena otrai atrodas opozīcijā.

“Ziemeļblāzmas” projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni latu, un RD no 2011. gada budžeta projektam ir piešķīrusi 2,8 miljonus latu. Nauda projektam no pašvaldības budžeta tiks veltīta arī nākamos gadus un projekts tiks īstenots ar vai bez KM līdzdalības, uzsver N. Ušakovs.

Otrs domstarpību cēlonis bija atalgojums mūzikas un mākslas skolu pedagogiem skolās, kas ir pašvaldības pārziņā. Lai arī citās Eiropas valstīs kultūrizglītības skolas tiek uzskatītas par interešu izglītību, kas pamatā būtu pašvaldības un vecāku kompetencē, tomēr Latvijā, turpinot iepriekšējo gadu tradīcijas, lielu atbildības slogu uzņemas Kultūras ministrija – tās pārraudzībā joprojām ir liels skaits kultūrizglītības skolu, turklāt papildus tiek finansēts arī pedagogu atalgojums pašvaldību skolās. Tā kā KM ir uzsākusi reformas, kas šo jomu mēģina sakārtot, arī pašvaldību mērķdotācijas pedagogu atalgojumam ir piešķirtas saskaņā ar reformu plānu.

Kopumā Kultūras ministrijas dotācijas pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksai pēdējos gados ir būtiski samazinātas – 2011.gadā par apmēram 50%, salīdzinot ar 2008.gadu.

Rīgas Dome pārmet, ka Kultūras ministrija, iejaucoties mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojuma sadalē, spiedusi pašvaldību pārkāpt Izglītības likumu, kurā noteikta pašvaldības dibināto izglītības iestāžu un tās vadītāju kompetence. Kultūras ministrija pārmetumus noraida. Turpināt lasīšanu “Rīgas dome un Kultūras ministrija diskutē par atbildības jomām”

Valsts teātriem un koncertorganizācijām palielina finansējumu

Teātru nozare aizvadītajos divos gados piedzīvoja būtisku finansējuma kritumu. Finansējuma samazinājums teātru darbībai 2010.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu bija 55%. Dotācijas apjomu saskaņā ar Kultūras ministrijas apstiprināto kārtību ietekmē teātru iepriekšējā gada rezultatīvie rādītāji, kas kopumā esot uzlabojušies – audzis izrāžu skaits, skatītāju skaits, jauniestudējumu skaits un to kvalitāte. Visiem teātriem 2011.gadā finansējums nedaudz tiks palielināts.

Savukārt mūzikas nozarē finansējuma kritums 2010.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu bija 43%. 2011.gadā lielākajai daļai mūziķu kolektīvu valsts finansējums nemainās, Liepājas Simfoniskajam orķestrim – palielinās.

Lielākais valsts atbalsta pieaugums šogad sagaidāms Dailes teātrī – no 636 628 latiem pērn līdz 788 351 latiem šogad. Savukārt lielākais valsts līdzekļu apjoms šogad tiks Nacionālajam teātrim, atbalsts kuram palielināsies no 732 880 latiem pērn līdz 805 902 latiem šogad.

Jaunais Rīgas teātris, kas pērn no valsts saņēma 499 595 latus, šogad saņems 563 700 latu, atbalsts Valmieras Drāmas teātrim audzis no 420 106 latiem pērn līdz 450 586 latiem šogad, Latvijas Leļļu teātrim – no 387 777 latiem pērn līdz 400 939 latiem šogad, bet Rīgas Krievu teātrim – no 313 751 lata pērn līdz 377 490 latiem šogad.

Vismazāko valsts atbalstu arī nākamgad saņems Daugavpils teātris, kas pērn no valsts budžeta saņēma 198 507 latu dotāciju, bet šogad tā būs 252 276 lati. Latvijā vēl darbojas Liepājas teātris, kuru uztur pašvaldība.

Vienlaikus Kultūras ministrija ir pieprasījusi palielināt viesizrāžu skaitu, lai teātra māksla būtu pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem. Nacionālajam un Dailes teātrim šogad klāt nāks pa vienai viesizrādei, Daugavpils teātrim – divas, savukārt Jaunajam Rīgas teātrim jāsniedz papildus četras viesizrādes, Latvijas Leļļu teātrim – sešas, Rīgas Krievu teātrim – desmit. Tikai Valmieras Drāmas teātrim KM pieprasīto viesizrāžu skaits ir par četrām mazāks nekā šogad – 24 viesizrāžu vietā 20.

2010.gads apliecinājis kritisku finansiālo stāvokli Daugavpils teātrī, savukārt citur teātru personāls strādājis ar pārslodzi, lai nodrošinātu maksimāli iespējamo izrāžu skaitu, skatītāju pieplūdumu un attiecīgi arī ieņēmumus, ar kuriem kompensēt dotācijas samazinājumu, norāda ministrija.

Finansējuma samazinājums iepriekšējos gados īpaši smagi skāra divus mūzikas kolektīvus – “Latvijas Koncertu” pārziņā esošo orķestri “Sinfonietta Rīga”, kuram 2010.gadā bija jāstrādā teju bez pūšamajiem instrumentiem, savukārt Liepājas Simfoniskajam orķestrim – ar kritiski minimālu mūziķu sastāvu.

Šogad finansējums, salīdzinot ar 2010.gadu, ir palielināts Liepājas Simfoniskajam orķestrim no 613 767 latiem pērn līdz 693 767 latiem šogad. Turpināt lasīšanu “Valsts teātriem un koncertorganizācijām palielina finansējumu”

Jāizstrādā skaidri kritēriji finansējuma sadalei kultūrā

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte norādījusi, ka līdzīgi principi, pēc kādiem patlaban tiek sadalītas valsts dotācijas teātriem, būtu jāizstrādā arī citās kultūras jomās, informē laikraksts “Diena”.

Viņa norādīja, ka naudas dalīšanā teātriem tiek piemērota koeficientu sistēma, kurā ietverts gan izrāžu un apmeklētāju skaits, gan kritikas vērtējums, līdz ar to naudas piešķīrumā ņemot vērā gan kvalitāti, gan arī popularitāti.

Viņasprāt, līdzīgi principi būtu jāizstrādā arī citās jomās. “Es domāju, ka līdzīgus principus būtu jāvar izstrādāt arī mūzikas jomai, iespējams, arī muzeju jomai. Protams, ņemot vērā katra ļoti atšķirīgos un individuālos kritērijus,” atzina Ēlerte.

Piemērs tam, ka valsts nevienā jomā nedrīkst dalīt līdzekļus bez šādiem skaidriem principiem, viņasprāt, ir arī pavasarī notikušais skandāls ar režisores Gaļinas Poļiščukas vadīto “Teātra observatoriju”. Turpināt lasīšanu “Jāizstrādā skaidri kritēriji finansējuma sadalei kultūrā”

Sabiedrības integrācijas joma nodota Kultūras un Iekšlietu ministriju pārziņā

Sabiedrības integrāciju turpmāk uzraudzīs nevis Tieslietu ministrija (TM), bet gan Iekšlietu (IeM) un Kultūras ministrija (KM), paredz valdībā konceptuāli panāktā vienošanās, – ziņo “Delfi”. Tieslietu ministrijas pārstāvji valdības sēdē norādīja, ka šobrīd TM kompetencē esošie integrācijas jautājumi ir izsmelti, tāpēc tālāk ar tiem jāstrādā KM un IeM. IeM pārņems savā pārziņa imigrantu integrācijas politikas jautājumus, kā arī ES fondu programmu, kas finansē imigrantu integrācijas projektus. Savukārt pārējie sabiedrības integrācijas un saliedētības jautājumi būs Kultūras ministrijas pārziņā.

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte norāda, ka integrācija ir viena no svarīgākajām valsts prioritātēm un tā skar latviešu valodu un kultūrtelpu, mazākumtautību kultūras aktivitātes un biedrības, kas jau ir Kultūras ministrijas atbildības sfērā, tāpēc integrācijas jautājumu deleģēšana Kultūras ministrijai ir likumsakarīga.

Jau ilgstoši izstrādes stadijā atrodas Integrācijas pamatnostādnes, tas acīmredzot būs viens no darbiem, kas nonāks Kultūras ministrijas pārziņā. Denisa Hanova rakstu “Neiespējamā integrācija” par integrācijas pamatnostādņu pēdējo redakciju, var lasīt portālā politika.lv.

Tāpat ministre norāda, ka tiks saglabāta Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) neatkarība. Līdz šim SIF darbības nodrošināšanai valsts budžeta līdzekļus piešķīra Tieslietu ministrijai, lai tos novirzītu tieši SIF. Pēc funkciju nodošanas budžeta līdzekļus SIF saņems no Kultūras ministrijas.

Kultūras ministrija diskusijās par budžetu iesaista kultūras institūciju vadītājus

2010.gada 1.decembrī Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte sanāksmē tikās ar kultūras iestāžu vadītājiem un nozares nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, pārrunājot nākamā gada kultūras budžeta prioritātes. Sanāksmes dalībnieki vienojās turpmāk tikties vismaz reizi mēnesī, pārrunājot nozares aktualitātes, kā arī sīkāk apspriežot kādu kultūras nozari. Nākamreiz tā būs radošās industrijas attīstība, apzinot līdzšinējos sasniegumus un turpmākās iespējas. Uz sarunu plānots uzaicināt arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas pārstāvjus.

Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu radošā procesa pilnvērtīgai darbībai nākamajā gadā, Kultūras ministrija (KM) plāno daļu no Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB) būvniecībā virs plāna ietaupītajiem līdzekļiem novirzīt kultūras nozares finansējumam. Sanāksmes dalībnieki šo risinājumu atbalstīja, atzīstot, ka tas ir būtiski nozares turpmākai pastāvēšanai, jo divu gadu laikā finansējums kultūrai samazinājies jau par aptuveni 54%, un turpmāki samazinājumi vairs nav iespējami.
No LNB projekta īstenošanā virs plāna ietaupītajiem līdzekļiem vienu miljonu latu KM novirzīs valsts budžeta kopīgajai konsolidācijai, kā arī daļu ietaupījumu izmantos kultūras nozares finansējumam. Šie līdzekļi paredzēti Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma palielinājumam, kultūras mantojuma pieejamības nodrošināšanai, kultūrizglītībai, kā arī materiāltehniskās bāzes uzlabošanai kultūras un kultūrizglītības iestādēs.

Kultūras projektiem un investīcijām kopumā novirzīs 310 000 latu: Valsts Kultūrkapitāla fondam 300 000 latu un UNESCO 10 000 latu. Vakar, informējot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus, kultūras ministre atgādināja, ka divu gadu laikā VKKF finansējums samazinājies no aptuveni septiņiem miljoniem latu līdz 2,3 miljoniem latu, tāpēc nākamā gada finansējuma pieaugums „vēl joprojām uzskatāms par simbolisku”. Turpināt lasīšanu “Kultūras ministrija diskusijās par budžetu iesaista kultūras institūciju vadītājus”

KM miljonu ietaupīs bibliotēkas celtniecībā

Kultūras ministrija (KM) nākamā gada budžeta izdevumu sadaļā nepieciešamo vienu miljonu latu plāno ietaupīt uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecības rēķina, ziņo laikraksts “Neatkarīgā Rīta Avīze”.

Ietaupījumu plānots paveikt, izvēloties lētākus inženiertehniskos risinājumus un materiālus. Tas gan nenozīmējot, ka samazinās paredzēto būvniecības apmēru – to veiks iepriekš plānotajā apmērā. Pašlaik šim mērķim 2011.gadā paredzēts izmantot 36,7 miljonus latu par plānotajiem būvdarbiem un autoruzraudzību. No šīs summas tad būtu jāatskaita nepieciešamais miljons latu.

Kultūras ministres preses sekretārs Andris Saulītis informējis, ka šis nav vienīgais iespējamais ietaupījuma variants. KM apsver arī citas iespējas, kā izdevumus ministrijas nākamā gada budžetā samazināt par nepieciešamo summu. Tomēr Kultūras ministrija sola, ka finansējums netiks samazināts nevienai kultūras iestādei, kā arī pašā Kultūras ministrijas iekšienē restrukturalizācija un izdevumu pārskatīšana nebūs nepieciešama.