Teātru nozare aizvadītajos divos gados piedzīvoja būtisku finansējuma kritumu. Finansējuma samazinājums teātru darbībai 2010.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu bija 55%. Dotācijas apjomu saskaņā ar Kultūras ministrijas apstiprināto kārtību ietekmē teātru iepriekšējā gada rezultatīvie rādītāji, kas kopumā esot uzlabojušies – audzis izrāžu skaits, skatītāju skaits, jauniestudējumu skaits un to kvalitāte. Visiem teātriem 2011.gadā finansējums nedaudz tiks palielināts.
Savukārt mūzikas nozarē finansējuma kritums 2010.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu bija 43%. 2011.gadā lielākajai daļai mūziķu kolektīvu valsts finansējums nemainās, Liepājas Simfoniskajam orķestrim – palielinās.
Lielākais valsts atbalsta pieaugums šogad sagaidāms Dailes teātrī – no 636 628 latiem pērn līdz 788 351 latiem šogad. Savukārt lielākais valsts līdzekļu apjoms šogad tiks Nacionālajam teātrim, atbalsts kuram palielināsies no 732 880 latiem pērn līdz 805 902 latiem šogad.
Jaunais Rīgas teātris, kas pērn no valsts saņēma 499 595 latus, šogad saņems 563 700 latu, atbalsts Valmieras Drāmas teātrim audzis no 420 106 latiem pērn līdz 450 586 latiem šogad, Latvijas Leļļu teātrim – no 387 777 latiem pērn līdz 400 939 latiem šogad, bet Rīgas Krievu teātrim – no 313 751 lata pērn līdz 377 490 latiem šogad.
Vismazāko valsts atbalstu arī nākamgad saņems Daugavpils teātris, kas pērn no valsts budžeta saņēma 198 507 latu dotāciju, bet šogad tā būs 252 276 lati. Latvijā vēl darbojas Liepājas teātris, kuru uztur pašvaldība.
Vienlaikus Kultūras ministrija ir pieprasījusi palielināt viesizrāžu skaitu, lai teātra māksla būtu pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem. Nacionālajam un Dailes teātrim šogad klāt nāks pa vienai viesizrādei, Daugavpils teātrim – divas, savukārt Jaunajam Rīgas teātrim jāsniedz papildus četras viesizrādes, Latvijas Leļļu teātrim – sešas, Rīgas Krievu teātrim – desmit. Tikai Valmieras Drāmas teātrim KM pieprasīto viesizrāžu skaits ir par četrām mazāks nekā šogad – 24 viesizrāžu vietā 20.
2010.gads apliecinājis kritisku finansiālo stāvokli Daugavpils teātrī, savukārt citur teātru personāls strādājis ar pārslodzi, lai nodrošinātu maksimāli iespējamo izrāžu skaitu, skatītāju pieplūdumu un attiecīgi arī ieņēmumus, ar kuriem kompensēt dotācijas samazinājumu, norāda ministrija.
Finansējuma samazinājums iepriekšējos gados īpaši smagi skāra divus mūzikas kolektīvus – “Latvijas Koncertu” pārziņā esošo orķestri “Sinfonietta Rīga”, kuram 2010.gadā bija jāstrādā teju bez pūšamajiem instrumentiem, savukārt Liepājas Simfoniskajam orķestrim – ar kritiski minimālu mūziķu sastāvu.
Šogad finansējums, salīdzinot ar 2010.gadu, ir palielināts Liepājas Simfoniskajam orķestrim no 613 767 latiem pērn līdz 693 767 latiem šogad.
Pārējo koncertorganizāciju un Latvijas Nacionālās operas finansējums nav palielināts. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, tāpat kā pērn, saņems valsts dotāciju – 936 696 latus, Valsts akadēmiskais koris būs spiests atkal iztikt ar 483 949 latu dotāciju, kamerorķestris “KREMERata Baltica” saņems 118 668 latus.
“Latvijas Koncertiem” valsts dotācija pērn bija 1 043 726 lati, šogad – 1 113 726 lati. Latvijas Nacionālajai operai valsts dotācija pērn un šogad ir 3 700 000 latu.
Ja valsts finansējums Liepājas Simfoniskajam orķestrim (LSO) būtu saglabājies iepriekšējā gada līmenī, orķestrī būtu jālikvidē 15 štata vietas un kolektīvs kļūtu par nelielu orķestrīti, kas varētu nospēlēt tikai trešdaļu no repertuāra, komentējot valsts finansējuma palielinājumu LSO par aptuveni 80 000 latu, sacīja LSO valdes loceklis Uldis Lipskis.
Resursi:
Diena, 14.01.2011. “Teātriem šogad atvēlēs lielāku valsts finansējumu”
Delfi, 14.01.2011. “Valsts finansējuma palielinājuma dēļ LSO nevajadzēs atlaist darbiniekus”
CultureLab 