Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar darba grupu no Vidzemes Augstskolas  izstrādājis Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenārijus. Scenāriju mērķis ir noteikt dažādus iespējamos Vidzemes plānošanas reģiona attīstības virzienus līdz 2030. gadam.

Rezultātā izveidoti deviņi tematiskie scenāriji, kas aptver reģiona attīstībai aktuālākās jomas: demogrāfija, ekonomika, klimata izmaiņas, enerģija, transports un infrastruktūra, lauku attīstība, sabiedrības sociālo un kultūras vērtību izmaiņas, pārvaldība un vietu pievilcība. Balstoties uz šiem scenārijiem, izveidoti četri integrētie scenāriji, kas modelē dažādu iespējamo rīcību sekas. Sniedzam īsu ieskatu, kā dažādie scenāriji varētu ietekmēt kultūras jomu.

Status-quo scenārijā Vidzemē turpinās esošās attīstības tendences, jo nenotiek aktīva iejaukšanās pastāvošajā situācijā. Pašvaldības uzskatīs sevi par atsevišķām “karaļvalstīm” un sadarbība notiks tikai līdzšinējā apjomā un formā, saglabāsies lokālpatriotisms. Politikas veidošanā pamatā saglabāsies nozaru pieeja, tomēr izplatītāki kļūs dažādu starpnozaru projekti izglītībā, tūrismā, uzņēmējdarbības veicināšanā un kultūrā.

Konkurences scenārijā valda sāncensības princips. Tāpēc reģionā palielināsies sociālās un teritoriālās atšķirības. Straujāku izaugsmi piedzīvos tās vietas un nozares, kurām jau ir attīstības potenciāls. Gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējdarbībai pievilcīgāki šķitīs galvaspilsētai tuvāk esošie pilsētu centri – Valmiera, Cēsis, Smiltene. Mazajos ciemos, kas vairs nebūs pievilcīgi dzīvošanai, būs problemātiski apsaimniekot par ES naudu realizētos lielos celtniecības projektus – sporta halles un kultūras centrus. Tūrismā konkurētspējīgi paliks jau tradicionālie tūrisma resursu koncentrācijas centri, taču pieaugs kvalitatīvu pasākumu organizēšanas nozīme apmeklētāju piesaistē. Cietīs kultūras mantojums, ko nevarēs privatizēt vai kuram būs grūti atrast racionālu un ekonomiski pamatotu pielietojumu.

Kohēzijas scenārijs vērsts uz teritoriālo un sociālo atšķirību mazināšanu. Vidzemes attīstība notiek lēnāk, jo atbalstu saņem arī mazāk attīstītās teritorijas un nozares. Liela uzmanība tiks pievērsta teritorijām arī ārpus “Vidzemes trijstūra”. Tomēr, samazinoties iedzīvotāju skaitam, par ES līdzfinansējumu uzceltās skolas, kultūras nami, sporta halles un bērnu dārzi netiks pietiekami noslogoti, bet tik un tā pašvaldības būs spiestas tērēt līdzekļus šo ēku uzturēšanai. Prioritāri rīcības virzieni kohēzijas scenārijā būs dabas un kultūras mantojuma saglabāšana.

Optimālais scenārijs apvieno pozitīvās kohēzijas un konkurences iezīmes. Šajā scenārijā vidzemnieki vairāk sadarbojas, specializējas un tiecas pēc zināšanām. Līdzīgi kā kohēzijas scenārijā, liela uzmanība tiks pievērsta pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai attālās un reti apdzīvotās vietās. Pakalpojumu centri saglabāsies arī mazajās pilsētās. Vietu pievilcība veidosies no vietējo iedzīvotāju lielākas iesaistīšanās un ieinteresētības. Kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība, pievilcīga dzīves vide un brīvā laika pavadīšanas iespējas veicinās pastāvīgo iedzīvotāju piesaistīšanu vietai.

Darbs pie scenāriju izveides tika veikts Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Lauku reģiona pievilcīga tēla veidošana” („Trans In Form”) ietvaros. Jāuzsver, ka šādi visaptveroši scenāriji kādam reģionam Latvijā izstrādāti pirmo reizi.

Jau agrāk ir izstrādāts arī Vidzemes plānošanas reģiona ekonomiskais projekts, ar ko var iepazīties šeit.

Izmantota fotogrāfija no portāla Valmiera – pilsēta, ko iemīlēt.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s