Progress ES fondu apguvē?

Gan Finanšu ministrija (FM), gan Kultūras ministrija (KM) sniedz pretrunīgus secinājumus par progresu ES fondu apguvē. No vienas puses FM ziņo, ka līdz augusta beigām ES fondu projektu līgumi noslēgti par 58% no ES fondu 2007.-2013. gada kopējā piešķīruma, kas vērtējams pozitīvi, jo līgumi noslēgti par 702 miljoniem latu (jeb 60 %) vairāk nekā sākotnēji tika plānots uz 2010. gada beigām. Tāpat arī KM informē, ka notiek aktīva atbalstīto individuālo projektu īstenošana KM pārziņā esošās prioritātes „Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana” ietvaros.

No otras puses Finanšu ministrija ir neapmierināta ar nozaru ministriju lēno 2010. gada fondu apguves mērķu izpildi. Ņemot vērā šī brīža ekonomisko situāciju un tādējādi uzstādītos ES fondu ambiciozos mērķus 2010. gadā, apguve joprojām nav uzskatāma par labu. Tā piemēram, šī gada astoņu mēnešu ministriju plāns izpildīts par 60%, gada plāns par 29%. Vissliktāk ar astoņu mēnešu plāna izpildi veicies Kultūras ministrijai (0% mērķa izpilde). KM ES fondu kavējumā savu vainu nesaredz – kavētāji esot Cēsu, Rēzeknes un Liepājas pašvaldības, kurām ministrija apstiprinājusi daudzfunkcionālu kultūras centru būvniecību, taču kavējas lielo projektu iepirkumi, žurnālam “Ir” skaidro KM pārstāve Dace Vizule. Kultūras ministrijai iedalītie un šogad neizlietotie trīs miljoni latu tiks pārdalīti citām ministrijām.

Šipholas lidostā Amsterdamā atklāta bibliotēka

Šipholas lidostā Amsterdamā (Nīderlandē) atklāta pašapkalpošanās lidostas bibliotēka sadarbībā ar Nīderlandes publiskajām bibliotēkām un citām kultūras institūcijām. Pašlaik bibliotēka pamatā piedāvā iepazīties ar Nīderlandes kultūru – ar holandiešu autoru grāmatu tulkojumiem 29 valodās, savukārt mūziku un filmas par Holandes kultūru var lejuplādēt līdzņemšanai. 

Šipholas lidostas bibliotēka atrodas aiz pasu kontroles, zonā “Holland Boulevard”, pasāžā, kas savieno modernizētos E un F terminālus. Atpūtas zona strādā cauru diennakti, 7 dienas nedēļā. Turpināt lasīšanu “Šipholas lidostā Amsterdamā atklāta bibliotēka”

Kultūras objektu būvniecība un rekonstrukcija tiek atlikta vai kavējas

Valdība atbalstījusi dažus sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” piedāvājumus turpināt vairāku objektu celtniecību, taču vienlaikus daudzus citus no tiem noraidīja, ziņo „Delfi”.

Tostarp atlikta daudzu kultūras objektu rekonstrukcija: muzeju krātuvju kompleksa rekonstrukcija, muzeja “Arsenāls” rekonstrukcija, Raiņa muzeja – memoriālās mājas “Raiņa un Aspazijas vasarnīca” rekonstrukcija, Rakstniecības, teātra un mūzikas rekonstrukcija, Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukcija, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēkas rekonstrukcija, Akurātera muzeja ēkas rekonstrukcija.

Savukārt laikraksts NRA ziņo, ka kavējas reģionālo koncertzāļu būvniecība. Lai arī Eiropas naudas ir sadalītas, neviena no trim pašvaldībām (Liepāja, Rēzekne un Cēsis), kuras pieteicās šajā konkursā, līgumus ar būvniekiem nav noslēgušas.

Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma forums Rīgā 8.-11.septembrī

Vēl līdz 20.augustam interesenti var reģistrēties dalībai IV Baltijas valstu kultūras mantojuma forumā, kas šogad notiks Rīgā no 8. līdz 11.septembrim. Šī gada foruma tēma ir “Kultūras mantojums – mūsdienu izaicinājums”.

Forumā tiks diskutēts par dažādām kultūras mantojuma aizsardzības jomām un mūsdienu attīstības aspektiem, ar kuriem mantojuma sargātājiem jāsaskaras ikdienā – ekonomiskā un reģionālā attīstība, vides ietekmes faktori, klimata izmaiņas, sabiedrības iesaistīšanās mantojuma aizsardzībā un saglabāšanā,  īpaši pievēršot uzmanību kultūras mantojuma pieejamībai, lietošanai un sociālajai ietekmei. Turpināt lasīšanu “Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma forums Rīgā 8.-11.septembrī”

Kultūras norises bijušās VEF rūpnīcas teritorijā

Biedrība „TotalDOBŽE” un VEF teritorijā rezidējošie mākslinieki radošajām aktivitātēm ir atvēruši vēl vienu bijušās rūpnīcas korpusu un, topošā Mākslas centra programmas ietvaros, aicina uz regulāriem mākslas un kultūras pasākumiem. Mākslas centrs, pēc pirmajiem telpu sagatavošanas darbiem, uzsāk nākamo – eksperimentālo fāzi, kuras laikā, līdz nākamā gada janvāra vidum, tiks meklēts ideālais telpu izmantošanas modelis, izmēģinot dažādus radošās darbības veidus un īstenojot dažādas mākslas prakses formas – sākot no izstādēm, koncertiem un performancēm, beidzot ar lekcijām, simpozijiem un starptautiskām rezidencēm. Šī darbības posma eksperimentālais raksturs paredz gan ilgtermiņa projektu realizāciju, gan spontānas aktivitātes, kuru organizēšanā tiks iesaistīti gan vietējie, gan arī ārpus VEF strādājošie mākslinieki un kuratori. Mākslas centrs galvenokārt kalpos kā telpas radošajam procesam, vienlaicīgi piedāvājot arī eksponēšanas vietu jaunatklātā korpusa izstāžu zālē un citviet VEF teritorijā.