Noslēgušās kultūras vēstnieku apmācības Latvijas mākslas un mūzikas skolu skolotājiem

kultvestn-apmacibas2016. gada 23. novembrī sekmīgi noslēgušās mācības jaunajiem Latvijas kultūras vēstniekiem – Latvijas mākslas un mūzikas skolu vadītājiem un pedagogiem, kuri ne tikai veicina bērnu radošo prasmju attīstību sava pamatdarba ietvaros, bet arī aktīvi iesaistās vietējās kultūrvides veidošanā.

Mācībās piedalījās 30 Latvijas mūzikas un mākslas skolu pārstāvji, informējot par jaunām idejām, sabiedriski nozīmīgiem mākslas un mūzikas projektiem reģionos, sagaidot Latvijas valsts simtgadi.

Apmācību mērķis bija uzlabot skolotāju zināšanas par kultūras lomu sabiedrībā, izpratni par kultūru daudzveidību un identitātes veidošanu globalizācijas apstākļos, kā arī pilnveidot līderības prasmes. Dalībnieki iepazinās ar labas prakses piemēriem – sabiedriski aktīviem kultūras projektiem Cēsīs, Siguldā un Jūrmalā, gūstot iedvesmu tālākai radošai darbībai.

Apmācību noslēgumā to dalībnieki atzina, ka ir svarīgi paskatīties ārpus savas jomas ietvariem un uzdrīkstēties veidot jaunas starpnozaru partnerības, sekmējot radošuma pārnesi uz citām nozarēm. Skolotāji izstrādāja jaunas idejas radošiem sadarbības projektiem starp vairākām Latvijas mākslas un mūzikas skolām, kas varētu tikt iekļauti Latvijas valsts simtgades sagaidīšanas programmā.

Šīs bija jau ceturtās kultūras vēstnieku apmācības, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar biedrību “CultureLab”, aicinot vietējos kultūras līderus palīdzēt savām kopienām apzināties vietējo un nacionālo kultūru kā svarīgu izaugsmes resursu, mobilizējot aktīvai darbībai saliedētas sabiedrības veidošanā.

Līdz šim apmācībās piedalījušies reģionu kultūras darbinieki, mazākumtautību organizāciju pārstāvji un Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejas dalībnieki, kuri visi šobrīd aktīvi darbojas kultūras vēstnieku statusā, popularizējot Latvijas kultūras vērtības.

Cēsīs notiks starptautiska konference „Inovatīvas kultūras norises kultūras pieminekļos”

Viduslaiku pils kinoEiropas Kultūras mantojuma dienu ietvaros 10.septembrī Cēsīs notiks diskusijas un labo piemēru prezentācijas par inovatīvām kultūras praksēm kultūrvēsturiskos pieminekļos.

Konferencē klausītāji tiks iepazīstināti ar pieredzi dažādu žanru mākslas norišu īstenošanā un jauno tehnoloģiju izmantošanā kultūras mantojuma vietās Latvijā, Igaunijā un Norvēģijā, diskutējot par kopīgiem izaicinājumiem vietas autentiskuma sagalabāšanā un auditorijas piesaistīšanā.

Unikāla kultūrvēsturiska vide var kalpot ne tikai kā pievilcīgs fons mākslas baudīšanai, bet kopīgā sinerģijā ar vēstures mantojumu radīt jaunu pievienoto vērtību auditorijai, ja kultūras notikuma saturs tiek veidots, respektējot vietas vēsturisko stāstu un iepriekšējo paaudžu atstāto mantojumu. Šis nav viegls uzdevums māksliniekiem un kultūras pieminekļu apsaimniekotājiem, tomēr ieguldot pūles, iespējams iegūt pārsteidzošus rezultātus un auditorijas novērtējumu.

Konferencē nozares interesenti varēs gūt iedvesmu nākotnes plānu realizācijai un iepazīties ar dažādiem labas prakses piemēriem. Speciālisti no Latvijas, Igaunijas un Norvēģijas stāstīs, kā kultūras mantojuma vietās var uzturēt mūsdienīgas tradīcijas, kā izmantot jaunās tehnoloģijas kultūras pieminekļu popularizēšanai, kā autentiskā vidē veidot mākslinieku rezidences un kā panākt, lai kultūras pieminekļi kalpotu kā radošas vietas gan vietējo iedzīvotāju tālākizglītībai, gan kā atraktīvs galamērķis tūristiem.

Uz konferenci tiek aicināts ikviens interesents, piesakot savu dalību līdz 8.septembrim. Konferences darba valoda – angļu. Dalība konferencē ir bez maksas, bet vietu skaits ir ierobežots.

Konferences programma: Conference program Cesis 100915

Reģistrēšanās, aizpildot pieteikuma anketu tiešsaistē https://goo.gl/IapSKs Turpināt lasīšanu “Cēsīs notiks starptautiska konference „Inovatīvas kultūras norises kultūras pieminekļos””

Noslēgušās „Latvijas kultūras vēstnieku” apmācības mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām

vestnieki2014. gada 28. novembrī sekmīgi noslēgušās Latvijas Nacionālā kultūras centra un biedrības „Culturelab” organizētās apmācības mazākumtautību biedrību pārstāvjiem. Apmācību mērķis bija sagatavot vēstniekus – vietējos kultūras jomas līderus sekmīgas mijiedarbības nodrošināšanai strap Latvijas dažādu tautību kopienām, veicinot Latvijas kultūras uzplaukumu.

Apmācībās piedalījās 25 dažādu nacionalitāšu (poļu, krievu, ebreju, vācu, līvu, ukraiņu) biedrību pārstāvji, kas jau šobrīd aktīvi darbojas Latvijas kultūrvides dažādošanā, rūpējoties par savu tradīciju saglabāšanu un popularizēšanu. Trīs nedēļas nogalēs dalībnieki pilnveidoja savas zināšanas par kultūru daudzveidību, identitāti un sabiedrības saliedēšanu, veiksmīga dialoga un pozitīvu pārmaiņu īstenošanu. Apmācību programmā tika iekļauti dažādi interaktīvi uzdevumi, kas dalībniekiem bija jārisina nelielās komandās. Uzdevumu izveidē tika izmantotas Britu padomes izstrādātās apmācību metodes, kas iepriekš iekļautas Latvijā īstenotajās apmācību programmās “Starpkultūru vēstnieki” un “Darbīgās kopienas”.

Noslēguma pasākumā Latvijas Nacionālajā kultūras centrā apmācību beidzējus sveica kultūras ministre Dace Melbārde, novēlot veiksmīgu turpmāko sadarbību dažādos Latvijas reģionos, balstoties kultūrā kā būtiskā saliedētas sabiedrības izaugsmes resursā.

Apmācību dalībnieki ļoti pozitīvi novērtēja iespēju satikt domu biedrus, gūstot iedvesmu turpmākam darbam un attīstot kopīgas partnerības nākotnes ieceru realizēšanai. Ir plānots, ka izveidojies mazākumtautību biedrību sadarbības tīkls pārtaps Latvijas kultūras vēstnieku akadēmijā, attīstot sadarbību ar Latvijas kultūras centriem un turpinot sniegt zināšanas un atbalstu saviem biedriem.

 

Kultūra lauku teritorijās III: Maizes māja

travelers-of-the-year-savova-portrait_60585_600x450
http://travel.nationalgeographic.com/travel/travelers-of-the-year/nadezhda-savova/

Turpinot stāstu par kultūras nozīmi lauku teritoriju attīstībā, minēsim piemēru par to, kā Nadežda Savova Bulgārijā, pussabrukušā mājā ar vietējo iedzīvotāju atbalstu un iesaistīšanos izveidoja vietējo kultūras centru, vienlaikus attīstot sociālo uzņēmējdarbību.

Nadežda Savova, kas tolaik strādāja UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma jomā un studēja Prinstonas Universtitātē ASV, mantoja Bulgārijā, Gabrovā vecmāmiņas māju. Viņa nolēma kopā ar brīvprātīgajiem šajā mājā sākt cept maizi – izveidoja Maizes māju un vienlaikus arī kultūras centru. Jau iepriekš, dzīvojot Brazīlijā, viņa konstatēja, ka māksla var nojaukt robežas starp dažādām sabiedrības grupām – bagātajiem un nabagiem, veciem un jauniem u.tml. Brazīlijā, piemēram, ir tradīcijas pārdot ēdienus uz ielas un tos pērk visi, neatkarīgi no sociālā stāvokļa.

Uz viņas atjaunoto vecmāmiņas māju nāca vietējie iedzīvotāji un kopā cepa maizi. Izrādījās – tas ir lielisks veids, kā cilvēkiem sapazīties un sarunāties, kamēr cepas maize, nodarboties ar dažādām mākslinieciskām aktivitātēm. Šī māja pārvērtās par vietējās sabiedrības kultūras centru un arī maizes ceptuvi. Vēlāk arī citās valstīs cilvēki ieinteresējās par šo ideju un tagad jau ir izveidojies maizes māju sadarbības tīkls, kurā darbojas maizes mājas 12 valstīs 5 kontinentos: Brazīlijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Itālijā, Izraēlā, Korejā, Peru, Rumānijā, Krievijā, Dienvidāfrikā, Lielbritānijā.

Video stāsts: Social entrepreneurship: Nadezhda Savova at TEDxBG

Kultūra lauku teritorijās II

RuralCitu valstu piemēri liecina, cik nozīmīgi un dažādi kultūras lomu izprot citviet. Lielbritānijā lauku kultūras organizāciju pārstāvji aizsāka iniciatīvu “Pārmaiņas laukos” un izveidoja Lauku kultūras forumu. Viņi uzskatīja, ka kultūrpolitikas ietekmēšana sākas no konkrētas rīcības, varbūt pirmajā brīdī tieši nesaistītas ar lēmumu pieņēmējiem. Šajā gadījumā – Lauku kultūras forums sāka identificēt “neredzamo kultūru” laukos – vākt datus, veikt pētījumu par kultūras ekonomisko ietekmi lauku teritorijās, krāt argumentus, lai tālāk jau diskutētu ar politikas veidotājiem. Līdzīgi kā Latvijā, arī Lielbritānijā lauku sabiedrību piemeklēja nozīmīgas pārmaiņas – gan cilvēku migrācija, gan būtiskas izmaiņas lauksaimniecībā. Meklējot atbildes uz pārmaiņām lauku sabiedrībā un agrārajā politikā, šīs iniciatīvas pārstāvji kultūru skatīja plašākā kontekstā kā integrētu sastāvdaļu politikas plānošanas procesos – reģionālā attīstībā, lauksaimniecībā, vides politikā u.c. Viņu apskatītās jomas iekļauj tūrismu, pārtiku, atjaunojamos resursus, vidi, māksliniekus rezidentus, arhitektūru, dizainu.

Galvenā motivācija šai iniciatīvai: kultūras pārstāvji reģionos ir gatavi reaģēt uz jaunajā prasībām pēc pārmaiņām lauksaimniecībā, reģionu ekonomikā, piedāvājot ilgtspējīgus risinājumus. Tomēr tika secināts, ka valsts ieguldījums reģionu kultūrā ir minimāls. Piemēram, pilsētās attīstījās politika, kas atbalstīja radošās industrijas. Iniciatīva “Pārmaiņas laukos” cīnījās, lai līdzvērtīgs ieguldījums radošo industriju attīstībā notiktu arī laukos.

Cits pētījums, ko ir veikusi Starptautiskā mākslas padomju un aģentūru federācija, – “Cultural Development in Rural and Remote Areas”,  norāda uz vairākiem aspektiem mākslas un kultūras ieguldījumam lauku teritorijās. Tiek norādīts, ka arī laukos māksla var būt nozīmīgs ienākumu avots vietējām sabiedrībām, kā arī kultūra un māksla var būt veiksmīga stratēģija, kā daudzveidot vietējo uzņēmējdarbības struktūru. Lielbritānijā māksla un kultūra tiek uztverta kā nozīmīgs līdzeklis, lai veidotu vietējās sabiedrības, sniegtu ieguldījumu veselības jomā, uzlabotu apkārtējo vidi (ar arhitektūras un dizaina palīdzību).

Savukārt Kanādā veiktais pētījums “Developing and Revitalizing Rural Communities Through Arts and Culture”  norāda, ka lauku sabiedrības ir pārmaiņu situācijā: novecošana, migrācija, resursu noplicināšanās, ierobežotas ekonomiskās un sociālās iespējas, dzīves sadārdzināšanās. Visas šīs problēmas varam tiklab attiecināt arī uz Latviju. Kā galvenais kultūras ieguldījums lauku teritoriju un sabiedrību attīstībā tiek atzīta vietējās kultūras attīstība (uzsverot kultūras sociālo lomu) un kultūras loma ekonomiskajā attīstībā (sākot ar festivālu ekonomisko ietekmi un beidzot ar radošo biznesu lomu ekonomikas dažādošanā). Laukiem tiek piesaistīti arī t.s. radošie rezidenti – mākslinieki, dizaineri, arhitekti un citu profesiju pārstāvji, kas var dzīvot laukos un strādāt attālināti.

Kultūra lauku teritorijās I

Lai gan Latvijā arvien biežāk skan viedoklis par iedzīvotāju, darba vietu, infrastruktūras un pakalpojumu koncentrēšanos pilsētās un to tuvumā, interesanti ir paskatīties, kā citviet Eiropā skatās uz kultūras lomu lauku teritoriju attīstībā. Aizsākam rakstu sēriju par kultūras un mākslas lomu lauku teritoriju attīstībā.

Kā tiek minēts pētījumā “Latvijas lauku telpas attīstība un tās iespējamie nākotnes scenāriji”, lauki parasti tiek definēti ar izslēgšanas principu – lauki ir tās teritorijas, kas atrodas ārpus pilsētām. Šajā pētījumā kultūras joma nav minēta kā viens no scenārijiem, ar kā palīdzību varētu attīstīties lauku teritorijas. Tomēr, lai arī reizumis kultūra paliek ārpus plānošanas dokumentiem, runājot par lauku teritoriju attīstību, tomēr kultūras nozarei Latvijā ir liela nozīme. Par to liecina kaut vai lielais skaits cilvēku, kas līdzdarbojas dažādās amatiermākslas norisēs kultūras centros (piemēram, dati par 2010. gadu liecina, ka pilsētās amatiermākslas kolektīvos darbojas 1,5% iedzīvotāju, mazpilsētās – 4,9%, bet lauku teritorijās – 4% iedzīvotāju). Tāpat arvien pieaugoša loma kultūrai ir gan tūrisma attīstībā, gan vietas identitātes veidošanā.

CreamOfTheCrop“Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030” uzsver, ka arī Latviju skars neizbēgamā urbanizācijas tendence. Tomēr tiek pieminēti arī lauki – kā vieta, kas “paralēli lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas produkcijas ražošanai, nodrošina rekreācijas iespējas pilsētu iedzīvotājiem, kvalitatīvu dzīves telpu pilsētās strādājošajiem, kā arī teritorijas nelauksaimnieciskai uzņēmējdarbībai. Attīstot lauku tūrismu un citus alternatīvos nodarbes veidus, it sevišķi e-darba iespējas, izmantojot lauku viensētas arī kā brīvdienu un vasaras mājas, jāveicina Latvijai raksturīga dzīvesveida ar vēsturisko apdzīvojuma struktūru, kultūrainavu un tradīcijām saglabāšana.”

Tiesa – Latvijas plānošanas dokumentos pārāk daudz neatrast par konkrētām stratēģijām, kā laukus plānots iedzīvināt un atdzīvināt. Tā teikt – slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās. Tāpēc rakstu sērijas turpinājumā – par citu valstu pieredzi, kāda var būt kultūras un mākslas loma lauku teritoriju attīstībā.

Foto: Arts Council England: Case Studies in Good Practice in Arts Development in Rural Areas of the North West of England.

Jaunākais pētījums par Eiropas mākslas festivāliem

Eiropas Komisija laidusi klajā jaunāko pētījumu par Eiropas mākslas festivāliem (European Arts Festivals. Strengthening cultural diversity), kas piedāvā lasītājiem ieskatu gan literatūras, mūzikas un filmu mākslas festivāliem Eiropā. Pētījumā apkopoti analītiski raksti par dažādu jomu – mūzikas, literatūras, kino festivāliem Eiropā.

Plašāk: http://ec.europa.eu/research/social-sciences/pdf/euro-festival-report_en.pdf