Kultūras ministre Latvijas ekonomikas nākotni saista ar radošo industriju

Atklājot konferenci “Radošs prāts – vislielākais aktīvs” (7.novembrī Rīgas Ekonomikas augstskolā) kultūras ministre Helēna Demakova pauda pārliecību, ka Latvijas ekonomikas nākotne ir augstas pievienotās vērtības ražošanā, tāpēc radošās industrijas ir viena no galvenajām tēmām, par ko ir jārunā.

Ministre atgādināja, ka “mēs nekad nespēsim konkurēt ar miljardu apdzīvoto Ķīnu vai Indiju tehnisko darbaroku ziņā”. Radošās industrijas ir saistītas ar inovatīvu, oriģinālu un unikālu preču ražošanu, nevis tehnisku kolektīvu roku darbu. Latviešiem patīk domāt, ka mēs esam unikāli – tas ir labs priekšnosacījums unikālu ideju radīšanai, teica Demakova. Turpināt lasīšanu “Kultūras ministre Latvijas ekonomikas nākotni saista ar radošo industriju”

Ziemeļvalstu Radošo industriju attīstības centrs

šis ir viens no sešiem projektiem, kas tiek īstenots ar ar Ziemeļu Inovāciju centra (Nordic Innovation center) atbalstu. Projektu koordinē Tartu pilsētas domes Kultūras departaments un tā ietvaros tiks definētas stratēģijas, ar kuru palīdzību veidot optimālu Eiropas ziemeļu reģiona radošo industriju attīstības modeli. Katra pilsēta, kas piedalās projektā, – Tartu, Bergena un Turku starptautiska eksperta vadībā izstrādā savu darbībās plānu jeb stratēģiju radošo industriju sektora attīstībai. Projekta rezultāti un izveidotās stratēģijas tiks prezentētas projekta noslēguma seminārā Tartu (plānots 2008.gada martā).

Kultūras nozares ieguldījums Eiropas ekonomikā – 654 bilj EUR

Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma neatkarīgā institūta “KEA-Eiropas lietas” veiktais pētījums “Kultūras ekonomika Eiropā” parāda skaitļus, kas iepriecina kultūras nozares darboņus. Kopējais kultūras nozares apgrozījums Eiropā tiek lēsts 654 bilj EUR, kas ir 2,6% no iekšzemes kopprodukta. Tādas nozares kā nekustamais īpašums – 2,1%; pārtikas, dzērienu un tabakas ražošana – 1,9%; tekstila industrija – 0,5%; ķīmiskā, plastmasas ražošana – 2,3% atpaliek!

Pie tam kultūras sektors strauji attīstās – 19,3% izaugsme no 1999. līdz 2003.gadam, un 5,8 milj eiropiešu jeb 3,1% no ES iedzīvotājiem.
Pilns pētījuma teksts angļu valodā atrodams šeit.