Leļļu teātris 2007. gadā ārpus savām telpām bērnu auditorijai izrādījis 86 viesizrādes, Daugavpils teātris – 38 izrādes, Liepājas, Valmieras un Krievu drāmas teātris – mazāk par piecām viesizrādēm. Savukārt “lielie” Rīgas teātri – nevienu. Tā liecina Kultūras ministrijas statistikas dati. Turklāt profesionālie teātri kopumā iestudē un izrāda procentuāli maz iestudējumus bērnu un jauniešu auditorijai.

Parasti bērniem ārpus lielajām pilsētām pirmā saskare ar skatuves mākslu, kas veido viņu izpratni par to, kas ir teātris, rodas bērnudārzos un skolās. Kādas izrādes un kas tās piedāvā bērnudārziem un skolām? Kā uzlabot piedāvājuma kvalitāti? Kādas problēmas jārisina, lai arī mazajās lauku skolās bērni varētu noskatīties teātra viesizrādi? Šos jautājumus ir uzdevusi teātra zinātniece un menedžere Ilze Kļaviņa (ilze__klavina@inbox.lv), ar VKKF atbalstu veicot pētījumu un kā risinājumu piedāvājot izveidot Mobilo ceļojošo bērnu izrāžu datubāzi un tīklu.

Pētījums: Ceļojošo bērnu teātra izrāžu vienotas datu bāzes izveide

Bērnu un jauniešu izrāžu vizītēs pārsvarā ir kolektīvie apmeklējumi. Pēc teātra uzaicinājuma vai pašu iniciatīvas skolas apvieno bērnus un jauniešus grupās un ved uz stacionāriem teātriem Latvijā. (Regulāri -uz “Kabatu”, Dailes teātri, Nacionālo teātri, Daugavpils teātri.) Apsveicami, ka kolektīvais apmeklējums tomēr nav vienīgais veids, jo te iedarbojas kolektīvais vienotības princips jeb bara instinkts. Par galveno dažkārt kļūst nevis tas, kas notiek uz skatuves, bet – kas zālē.

Auditorijas sagatavošanai profesionālā teātra uztverei nepieciešams biežāks un mazu formāta izrāžu piedāvājums. Patreiz izrādes bērniem ārpus stacionārām telpām tiek spēlētas kultūras centros, skolās, bērnudārzos. To kvalitāte ir ļoti atšķirīga, un piedāvājums kopumā ir neliels, pēc provizoriskiem datiem, strādā apmēram 10 profesionāļu grupas un individuāli mākslinieki. Situācija būtu jāmaina, apzinot, kas un kā reāli notiek. Jāapvieno informācija par izrādēm, kas ceļo, pēc vairākiem kritērijiem (kvalitāte, žanrs, mērķauditorija, ilgums, u.c.), un šī datu bāze jāpadara viegli pieejama lietotājiem – kultūras darbiniekiem skolās, pirmskolas izglītības iestādēs un kultūras centros. Datu bāze būtu arī labs izvēles palīgs skolu un bērnudārzu vadītājiem, kuriem ir tikai privātu kontaktu iespējas un plašākas pieejamas informācijas nav. Datu bāze būtu labs organizatorisks palīgs arī tām teātra trupām, kas veido ceļojošas (mobilas) izrādes. Tās pielietojums visiem atvieglotu darbu un vienkāršotu iespēju sastapties tiem, kas vēlas redzēt izrādes, un tiem, kas vēlas spēlēt.

Situācijas raksturojums

· Lai apzinātu pirmskolas un vispārizglītojošas skolas attieksmi pret profesionālās skatuves mākslas priekšnesumiem skolā, tika izveidota anketa;

· Izvēlēti respondenti no 15 dažādu Latvijas reģionālo rajonu izglītības iestādēm Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Valkas, Talsu, Tukuma, Liepājas, Jēkabpils, Rīgas, Madonas, Rēzeknes, Gulbenes rajoniem;

· Izsūtītās anketas sniedz informāciju par situāciju 2008.gada septembrī/oktobrī, anketēšana (izsūtīšana un saņemšana) veikta elektroniski;

· Apkopota informācija no 23 respondentiem no 15 dažādu Latvijas rajonu iestādēm.

Kopsavilkums

· Lielākā daļa no respondentiem atbild, ka labāk, ja profesionālās mākslas priekšnesumi viesojas skolā, nekā skolēniem jābrauc uz pasākumu ārpus skolas.

· Biežums, regularitāte – lielākais skaits – reizi pusgadā, vismazāk – reizi mēnesī. Daļa no respondentiem atbild, ka tas ir pietiekoši, likumsakarīgi, jo biežāka regularitāte, jo apmierinošāks profesionālās mākslas pieejamības novērtējums.

· Repertuāra izvērtējumā lielākā daļa uzskata par vēlamu saskaņotību ar mācību programmu;

· Repertuāra žanra ziņā vēlamākās ir koncerta un izrāžu formas, vismazāk – cirks. Papildinājumi par vēlamiem repertuāra kritērijiem nav, jo skolas to neuzskata par savu prioritāru uzdevumu – organizēt priekšnesumu pieejamību saviem audzēkņiem. Vairākās anketās ir atzīmēti visi iespējamie varianti.

· Ilgstoša un regulāra sadarbība ir tām skolām, kas ir ģeogrāfiski atrodas netālu no lielākajām pilsētām (Rīga, Liepāja);

· 10 no 23 atbild, ka nepieciešams reģionāls koordinācijas centrs, kas palīdzētu organizēt un novērtēt profesionālo priekšnesumu;

· 20 anketās ir komentēti labas sadarbības priekšnoteikumi, galvenais un visbiežāk minētais priekšnoteikums – pieņemamas cenas.

Secinājumi

· Teātra trupu un individuālo mākslinieku piedāvājums ir neliels, ņemot vērā, ka Latvijā darbojas 1213 skolas, 648 bērnudārzi. Neskaidrs ir profesionālās kvalitātes līmenis.

· Profesionālās mākslas piedāvājums ir neregulārs, nekoordinēts un nevienmērīgs (lielāko pilsētu un biezākas apdzīvotības vietās atšķiras no attālākiem lauku novadiem).

· Izvēle no skolas puses notiek nejauši vai pēc iepriekšējas pieredzes un visbiežāk pēc izpildītājmākslinieku iniciatīvas (izņēmums ir Ziemassvētku laiks, kad skolas uzņemas iniciatīvu).

· Iepriekšēja iepazīšanās ar izrādi un kvalitātes izvērtējums netiek praktizēts.

· Bērnu un jauniešu auditorijas iepazīšanās ar profesionālās skatuves mākslas priekšnesumiem bieži saistās ar izklaides pasākumu.

· Repertuāra veidošana ir pašu izpildītāju ziņā, tā kā lielākā daļa no šiem izpildītājiem vienlaikus uzstājās arī pieaugušo auditorijas izklaides pasākumos, tad par specializāciju (lugas, mūzika, auditorijas specifika) un izkoptām tradīcijām grūti runāt.

Problēmas

  • koordinācijas un sadarbības trūkums starp profesionālās mākslas pakalpojuma sniedzējiem;
  • koordinācijas un sadarbības trūkums starp skolām un profesionālās mākslas pakalpojuma sniedzējiem;
  • izglītības sistēmas neieinteresētība;
  • finansējuma trūkums, kas segtu starpību starp profesionālās mākslas kvalitātes pašizmaksu un auditorijas pirktspēju.

One thought on “Kādas izrādes skatās bērni reģionos?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s