Latvijas Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs, profesors Roberts Ķīlis LR Kultūras ministrijas rīkotajā konferencē “Daudzveidība un kultūra Eiropā” sniedza interesantu salīdzinājumu kultūras un dabas kapitālam.
Pēc profesora domām, kultūras kapitāla vērtība ir gan kulturāla, gan ekonomiska un ir tieši saistīta ar tā lietošanas un novērtēšanas intensitāti. Arī dabas kapitāla vērtība tika atzīta salīdzinoši nesen – pēc 1987.gada ANO Pasaules un vides komisijas ziņojuma, kad pirmoreiz tika lietots termins ilgtspējīga attīstība. Tagad jau ir iespējams skaitliski novērtēt, cik sabiedrībai izmaksās, piemēram, pieugošs gaisa piesārņojums. Pēc Roberta Ķīļa domām, līdzīgi varētu notikt ar kultūras kapitālu – tā vērtība varētu tikt drīzumā novērtēta un atzīta, pievēršot sabiedrības uzmanību kultūras kapitāla saglabāšanai (līdzīgi kā mēs pašreiz mācamies nepiesārņot dabu).
Profesors uzsvēra paralēles starp abiem kapitāliem. Gan kultūras, gan dabas kapitāla gadījumā mēs varam runāt par atjaunojamiem un neatjaunojamiem resursiem. Dabas kapitāla gadījumā tiek uzsvērta bioloģiskā daudzveidība, turpretī kultūras dažādība kalpo kā nosacījums mākslas dinamismam. Ainavai un telpiskai identitātei var pretnostatīt kultūras identitāti u.c. Cerams, ka turpinājums sekos…
