Pētījums par valsts finansēšanas neatkarību kultūrā (IFACCA D’art report No 9 “The Independence of Government Arts Funding” by Christopher Madden, 2009) apskata kultūras finansēšanas modeļus – gan t.s. “rokas stiepiena attāluma” jeb aģentūru principu, gan tiešo finansēšanu, kur lēmumus pieņem un tos izpilda ministrijas, ko vada politiķi. Pētījuma autors secina, ka arvien biežāk abi šie modeļi tiek apvienoti, atsevišķās jomās izmantojot aģentūru principu. Pētījums piedāvā iepazīties ar rekomendācijām un ieteikumiem, kādi modeļi kultūras finansēšanā ir piemērotākie un kādi aspekti jāņem vērā katrā no jomām.
Pētījumu interesanti lasīt arī Latvijas kontekstā, ņemot vērā pēdējā laika varas centralizēšanos – aģentūru likvidēšanu un integrēšanu Kultūras ministrijas struktūrā.