Ne tikai Rīgā ir pavirzījies uz priekšu jautājums par akustiskās koncertzāles nepieciešamību kvalitatīvu koncertu norisei. Tuvojoties 2014.gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, ir pieņemts lēmums rekonstruēt Rīgas Kongresu namu, izbūvējot mūsdienīgu koncertzāli 1,5 tk skatītājiem. Zāles pārvērtības kūrēt uzņēmies pats maestro Raimonds Pauls.
Rēzeknē koncertzāles jeb Austrumlatvijas daudzfunkcionālais centra būvniecība ar 1000 sēdvietām ir jau uzsākta. Rēzeknes pašvaldības dibinātās koncertzāles pārvaldības organizācijas SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” nule kā apstiprinātā valdes priekšsēdētāja Diāna Zirniņa pirmos koncertus plāno jau 2012.gadā, kad jaunceltni paredzēts atvērt apmeklētājiem.
Cēsu koncertzālei jeb Vidzemes mūzikas un kultūras centram nupat kā izvēlēts būvnieks – SIA “Arčers” (veic arī Rēzeknes koncertzāles būvniecību). Pirmie koncerti plānoti 2013.gada rudenī.
Liepājā “Lielā dzintara” ieceres samazinātas, tomēr darbi lēnām tiek virzīti uz priekšu par spīti Liepājas domes deputātu nevienprātībai par koncertzāles būvniecības nepieciešamību. Arī Ventspils koncertzāles ideja nav nolikta plauktā, mērs šo ideju pagājušā gada nogalē prezentējis Kultūras ministrijai. Cēsīs, Liepājā un Ventspilī jaunajās ēkās ir plānots izvietot arī mūzikas skolas, mūsdienīgojot mūzikas izglītības apguves iespējas.
Jāsaka, ka visi reģionālie projekti tiek virzīti un jaunie kultūras pasākumu centri būvēti ar ES struktūrfondu atbalstu, ieguldot miljonus kultūras infrastruktūrā reģionos. Kā skatītātājus mūs tas priecē – beidzot varēsim baudīt kultūru skaistās, atbilstošās ēkās. Topošajiem un strādājošiem mūziķiem būs labāki izglītības un darba apstākļi. Savukārt kultūras plānotājiem gan ministrijā, gan reģionos jārisina sarežģītais uzdevums, kā nodrošināt augsti kvalitatīvus pasākumus latviešu un ārzemju mākslinieku izpildījumā par pieejamu cenu iedzīvotājiem reģionos, kuru skaits un, bieži, arī ienākumi diemžēl arvien samazinās.
Kopumā apmeklējums muzejiem, teātriem un kino pieauga līdz 2008.gadam, savukārt 2009.gadā vērojams apmeklējuma kritums visās minētajās nozarēs (avots: Latvijas Statistika). Muzejus 2009.gadā apmeklēja 2177 tūkst. (2008.g.: 2556 tūkst.), teātrus – 786 tūkst. (2008.g.: 807 tūkst.), kino – 1944 tūkst. (2008.g.: 2320 tūkst.)
Toties apmeklētāju pieplūdumu 2009.gadā novēroja publiskajās bibliotēkas (no 420 tūkst. 2008.gadā līdz 452 tūkst. 2009.gadā). Arī saskaņā ar kultūras patēriņa pētījuma datiem par 2009.gadu, iedzīvotāju interese pieaugusi par tādām kultūras norisēm, kas neprasa finansiālus ieguldījumus. 2009.gadā LTV raidījuma “100g kultūras” skatītāju skaits pieaudzis par 7%, salīdzinot ar 2007.gadu, pieaudzis arī baznīcas apmeklētāju skaits (par 3% salīdzinot ar 2007.gadu) un par 2% (salīdzinot 2009. un 2007.gadu) pieaudzis to cilvēku skaits, kas lasa grāmatas.
Tāpat arī pētījums “DnB NORD Latvijas barometrs” apstiprina šo kultūras patēriņa tendenci – 74% respondentu izvēlas skatīties TV, savukārt 41% aptaujāto meklē iespējas apmeklēt kultūras pasākumus bez maksas.
CultureLab 