“NRTP darbojas nevis sabiedrības (kā tai nosaka likums), bet LTV (vai vēl kādās – slēptās) interesēs, neatklājot sabiedrībai būtisku informāciju par LTV Nacionālo pasūtījumu (tātad – par nodokļu maksātāju naudas potenciālo izlietojumu)”, rezumē režisore Zane Kreicberga. Viņa arī ir apkopojusi notikumu gaitu pēc atklāto vēstuļu LTV un NRTP vadībai publiskošanas un aicina arī turpmāk sabiedrību iesaistīties LTV koncepcijas veidošanā.
Var uzskatīt, ka kopumā „sabiedrības spiediens“ ir ievērots un pat devis konkrētus rezultātus:
1) NRTP izsludināja atklātu sēdi, kurā tika skatīts LTV Nacionālā pasūtījums projekts 2009. gadam. Šajā sēdē un tai sekojošajā preses konferencē piedalījās vēstules parakstītāju pārstāvji, kas aktīvi uzdeva sabiedrību interesējošus jautājumus – Māris Bērziņš, Roberts Ķīlis, Krista Burāne, Dainis Grīnvalds, Jānis Oga un Helēna Reitupe.
2) NRTP 20. novembrī neapstiprināja LTV 15. novembrī iesniegto Nacionālā pasūtījuma projektu. Lai gan identiskajās Kleckina kunga parakstītajās atbildes vēstulēs melns uz balta bija teikts: „Nacionālā pasūtījuma apstiprināšana plānota š.g. 20. novembrī“, domājams, tieši šī „spiediena“ rezultātā dienu pirms sēdes Kleckina kungs publiski Latvijas Radio ēterā izteicās, ka nekāda apstiprināšana nav bijusi paredzēta, vien „kārtējais lasījums“.
3) Spontāni izveidojās brīvprātīga darba grupa, kas izstrādāja un iesniedza NRTP konkrētus priekšlikumus, kā iesaistīt plašāku sabiedrību LTV stratēģijas un Nacionālā pasūtījuma apspriešanā un padarīt šo procesu atklātāku. Darba grupa: Zane Kreicberga, Māris Bērziņš, Roberts Ķīlis, Dmitrijs Petrenko. NRTP publiski pauda atbalstu šiem priekšlikumiem.
4) NRTP tika nosūtīts konkrēts piedāvājums sabiedriskai diskusijai portālā politika.lv. Politika.lv pārstāvji (galvenais redaktors Dmitrijs Petrenko un izpilddirektore) ir uzaicināti uz NRTP 27. novembrī prezentēt šādas diskusijas metodoloģiju.
5) Gan LTV, gan NRTP mājas lapās ir publicēts „LTV Nacionālā pasūtījuma projekts 2009. gadam“, kurā iekļauta arī LTV attīstības stratēģija 2009.-2011. gadā uz 3 lpp. Frāžains un nekonkrēts dokuments, pēc kura nav iespējams reāli saprast, kam tiek atbrīvots LTV1 ētera laiks 2009. gadā, likvidējot daudzus raidījumus, kā arī pārceļot kultūras raidījumus uz 3. kanālu, par kuru LTV nesniedz nekādu konkrētu informāciju. Šim dokumentam ir pielikumi, kuri satur informāciju par raidījumiem, to plānojumu, kā arī par finansēm. Uz ierosinājumu tos atklāt, Kleckina kungs aizbildinājās, ka tie esot konfidenciāli. Faktiski NRTP un LTV ir pasviedušas sabiedrībai un medijiem vispārēju, frāžainu tekstu, bet konkrēto informāciju par LTV tālākajiem nodomiem joprojām patur slepenībā. Var uzskatīt, ka šādā veidā LTV un NRTP pārkāpj Informācijas atklātības likuma prasības, kā arī citas LR likumdošanas normas.
6) Raidījums 100 g kultūras pagaidām „pagarināts“ uz 2009. gada pirmajiem trim mēnešiem.
Plašsaziņas līdzekļos nekāds satraukums pēc NRTP atklātās sēdes neparādījās, lai gan būtu gan, par ko satraukties:
a) NRTP darbojas nevis sabiedrības (kā tai nosaka likums), bet LTV (vai vēl kādās – slēptās) interesēs, neatklājot sabiedrībai būtisku informāciju par LTV Nacionālo pasūtījumu (tātad – par nodokļu maksātāju naudas potenciālo izlietojumu).
b) NRTP pārkāpj Radio un televīzijas likumu, kurā noteikts, ka tās pieņemtajiem lēmumiem jābūt publiskiem un pieejamiem jebkurai ieinteresētajai personai.
c) LTV paredz novirzīt kultūras un bērnu raidījumus uz vēl neeksistējošu 3. kanālu, taču no Kota kunga izteikumiem noprotams, ka šī kanāla nodrošināšanai nauda vēl tikai tiks piesaistīta (tātad tā nav garantēta). Tātad 3. kanāla nodrošinājums neietilpst Nacionālajā pasūtījumā, jo tam saskaņā ar likumu finansējums ir garantēts!
d) Būtu jāievieš lielāka skaidrība Nacionālā pasūtījuma definēšanā. Šobrīd Nacionālais pasūtījums ir LTV darbinieku sagatavots priekšlikums, kuru bez kārtīgas izskatīšanas un apspriešanas gatava automātiski apstiprināt NRTP. (LTV iesniedza dokumentus piektdienā, 15. novembrī, tad sekoja 4 brīvdienas un jau 20. novembrī bija NRTP sēde, kurā sākotnēji bija paredzēts apstiprināt šos dokumentus.) Nekādas NRTP izstrādātas nacionālā pasūtījuma pamatnostādnes nav pieejamas vai arī vispār neeksistē (lai gan atkal – pēc likuma tādām būtu jābūt).
CultureLab 