Finansējuma samazināšana zinātnei un izglītībai apdraud pilsētas, reģiona un valsts ekonomiskās attīstības potenciālu — šādu atziņu vēlreiz atgādina pētījums par Baltijas jūras valstu mazo un vidējo pilsētu radošās attīstības potenciālu. Sacensībā par spējīgu cilvēku piesaistīšanu uzvar nevis lielākās, bet radošākās pilsētas.
Strukturālas izmaiņas Baltijas jūras telpā, pārejot no darbietilpīgām nozarēm uz zināšanu industrijām un pakalpojumiem, rada nepieciešamību izstrādāt jaunas attīstības vadlīnijas mazām un vidējām pilsētām. Izšķirošais sekmīgai ekonomiskajai attīstībai nav pilsētas lielums vai tās ģeogrāfiskais novietojums, bet gan tādi priekšnoteikumi kā inovatīvais potenciāls, zināšanas un atvērtība. Šādus slēdzienus izdara Hamburgas Starptautiskā ekonomikas institūta un uzņēmuma “PricewaterhouseCoopers” veiktā pētījuma “Radītspējas nākotnes izredzes – pilsētu attīstības potenciāli Baltijas jūras reģionā” autori.
Šim pētījumam tika izvēlētas deviņas pilsētas Baltijas jūras reģionā: Ķīle un Rostoka (Vācijā), Orhūsa (Dānijā), Gdaņska (Polijā), Viļņa (Lietuvā), Tallina (Igaunijā), Turku (Somijā), Umeo (Zviedrijā), kā arī Rīga. Pētījumā Rīga kopā ar Gdaņsku un Viļņu pieskaitīta iedzenošajām zināšanu ekonomikām.
Pētījuma kopsavilkums prognozē, ka nākotnē arī nelielu pilsētu attīstība būs atkarīga no to potenciāla zināšanu izmantošanā. Pētījums rāda, ka sekmīgai pilsētu attīstībai ir nepieciešami spēcīgi un elastīgi priekšnoteikumi. To izveidošana ir atkarīga ne tikai no ekonomiskiem nosacījumiem. Būtiska ir dažādu politiku integrācija, tostarp sociālās, integrācijas, ģimenes un kultūras politikas. Vissvarīgākais priekšnoteikums pilsētu attīstībai ir to gatavība iekļauties kopējā sadarbības tīklā un to svarīgāko dalībnieku spēja sadarboties politikas, ekonomikas un administratīvajās jomās.
Citu pētījumu – „Latvijas pilsētu sociāli ekonomiskās attīstības tendences”, kas cita starpā analizē arī radošuma faktoru Latvijas pilsētu izaugsmē, 2008.gadā veica „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”.
CultureLab 