Valsts kontrole (VK) veikusi pārbaudi vairākos valsts finansētos teātros, izvērtējot atalgojuma sistēmu teātru aktieriem un darbiniekiem. Ziņojumā Valsts kontrole sniegusi ne tikai atzinumu par nepilnībām atalgojuma sistēmā, norādot neskaidrības piemaksu un prēmiju noteikšanā, un, vai to izmaksa veikta no pašu ieņēmumiem, bet arī atzīmējusi vairākas būtiskas problēmas attiecībās starp Kultūras ministriju un valsts teātriem. Balstoties uz VK izteiktajiem ierosinājumiem, vajadzētu aizsākt diskusiju gan par skaidru kritēriju izvirzīšanu valsts dotācijas saņemšanai, gan izvērtēt repertuāra teātra modeļa efektivitāti, gan analizēt, vai vismaz atsevišķu funkciju veikšanu nevajag deleģēt privātajam sektoram (t.s. neatkarīgajiem teātriem).
VK konstatējusi, ka Kultūras ministrija (KM), deleģējot teātriem veikt kultūras funkcijas un uzdevumus un piešķirot valsts budžeta dotācijas to īstenošanai, nav nodrošinājusi konkrētu prasību, mērķu un sasniedzamo rezultātu sasaisti ar piešķirto finansējumu, lai nodrošinātu efektīvu līdzekļu izlietojumu. Jāatzīmē, ka pirms vairākiem gadiem KM Teātru padome aizsāka izstrādāt kritērijus teātru finansēšanai, balstoties uz Dr.ekon. Raitas Karnītes pēc KM pasūtījuma veiktā pētījuma “Valsts teātru finansēšanas modeļa izstrāde”, bet darbs apstājās, mainoties kultūras ministriem.
Analizējot atalgojuma sistēmu, Valsts kontrole faktiski ir nonākusi pie secinājuma, ka repertuāru teātru sistēma ir nepilnīga un neefektīga: “Veicot teātros aktieru darba laika uzskaites pārbaudi, salīdzinot aktieru mēģinājumu un izrāžu grafikus ar darba laika uzskaiti un personīgā konta kartiņām, konstatēti mēneši, kuros aktieris nav bijis nodarbināts nevienā mēģinājumā/izrādē. Neatkarīgi no nodarbinātības aktieris saņem viņam noteikto mēnešalgu.”
Saskaņā ar likumdošanu un normatīvajiem dokumentiem KM funkciju veikšanu var deleģēt gan valsts, gan pašvaldību, gan privātiem izpildītājiem. Vai nebūtu laiks pārdomāt, vai vismaz atsevišķu funkciju veikšana privātajam sektoram tiešām nepadotos labāk – piemēram, izrāžu iestudēšana bērniem un jauniešiem vai viesizrāžu sniegšana reģionos, ko valsts teātri īsteno ļoti nelabprāt? Vai arī ir jāveic skaidru kritēriju izstrāde, kas šo darbu liktu realizēt teātriem, kas saņem valsts dotāciju.
Resursi:
LR Valsts kontroles ziņojumi “Atalgojuma sistēmas izvērtējums no valsts budžeta finansējamo teātru aktieriem un darbiniekiem”
Delfi, 18.03.2009.: “Atklāj nepilnības teātra aktieru un darbinieku atalgojuma sistēmā”
NRA, 18.03.2009.: “Valsts kontrole atklājusi nepilnības teātra aktieru un darbinieku atalgojuma sistēmā”
LETA, 27.11.2001.: “Latvijai būtu nepieciešami tikai 2-3 valsts finansēti teātri” (par R.Karnītes pētījumu “Valsts teātru finansēšanas modeļa izstrāde”)
Baiba Tjarve “Baltijas valstu skatuves mākslas politika” (2000)
CultureLab 