Ko partijas sola paveikt kultūras jomā Rīgā?

Pašvaldību vēlēšanām tuvojoties, „Culturelab” ielūkojas partiju programmās, skatot un vētot, ko tās sola veikt kultūras jomā lielākajās Latvijas pilsētās.

Jāatgādina, ka pašvaldību pārziņā Latvijā ir samērā liels skaits kultūras institūciju – 851 pašvaldību publiskā bibliotēka, 83 pašvaldību muzeji, 145 pašvaldību profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības iestādes, 541 kultūras nams. Atsevišķas pašvaldības ir uzņēmušās atbildību arī par citām kultūras un mākslas iestādēm (piem., daļēji par profesionāliem teātriem, mākslas vidusskolām Daugavpilī un Valmierā u.c.).

Partijas programmas analizēt sāksim ar Rīgas pilsētu, kur pašvaldību vēlēšanās kandidē 16 partiju un apvienību saraksti.

Rīgā lielākā daļa partiju nesola rūpēties par profesionālo mākslu. Vairākums plāno atbalstīt mākslas un mūzikas skolas, kā arī pašdarbības kolektīvus. Tomēr kopumā kultūra ar nedaudziem izņēmumiem ir sastopama programmu noslēgumā, īsā rindiņā, neizvēršot sīkāk, ko tad atbalstīs. Izņemot sabiedrību „Citai politikai”, kas kultūras jomu skata no kultūras patērētāja viedokļa, pārējās partijas lielākoties domā par kultūras institūcijām un infrastruktūru, dažas – arī par kultūras piedāvājumu tūristiem.

Partija „LPP/LC” ar Aināru Šleseru priekšgalā kultūras jomā nesola neko, vienīgi sola attīstīt Rīgas centrāltirgu, „padarot to par vienu no iecienītākajām iedzīvotāju un tūristu apmeklējuma vietām”.

„Jaunais laiks” vairāk rūpēsies par sirmgalvjiem, bērniem un studentiem, tomēr teic, ka „Rīga turpinās iedvesmot – atbalstīsim profesionālās mākslas pieejamību, prioritāri finansēsim tautas deju kolektīvus, algas koru un orķestru vadītājiem, kā arī telpu īri, mūzikas instrumentu, tērpu iegādi.”

„Tautas partija” kā jau uz nacionālām vērtībām orientētam spēkam pienākas, atbalstīs „latvisko tradīciju un pastiprinātu Latvijas vēstures mācīšanu skolās”, kā arī finansēs Rīgas mūzikas, mākslas un sporta skolas un pilsētas pašdarbības kolektīvus.

“PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” jau pirmajā rindkopā sola krievu kopienas intereses aizstāvēt arī kultūras jomā, solot atbalstu saglabāt pirmskrīzes līmenī, veidojot Rīgu par mūsdienīgu multikulturālu pilsētu.

„Pilsoniskās savienības” ar Ģirtu Valdi Kristovski vadībā uzstādījums ir mūsdienīgs – „Rīga – Baltijas metropole, modernas ražošanas, augsto tehnoloģiju un jaunrades centrs”, tomēr šajā radošās pilsētas koncepcijā vieta kultūrai atradusies tikai vienā rindiņā kā nacionālo vērtību sastāvdaļa.

Politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs” kultūru nesaskata kā līdzekli, lai Rīga kļūtu par „attīstītu finanšu, inovāciju, tranzīta un biznesa centru”.

“Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija” gan sola, ka Rīga būs saimnieciskās darbības centrs un kultūras metropole un „zaļa” pilsēta, solot ne vien saglabāt esošo kultūras iestāžu, bibliotēku tīklu, bet pat to paplašināt, kā arī atbalstīt pašdarbību un profesionālās kultūras procesus, tādejādi „panākot pilsētnieku kultūras un izglītības līmeņa paaugstināšanos”.

„Par Dzimteni” solās uzņemties to, kas nemaz nav pašvaldības kompetencē – apstādināt „Gaismas Pils” „mākslīgi sadārdzināto” būvi.

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzsver, ka „galvaspilsētas pastāvēšanas jēga ir latviešu tautas interešu aizstāvība. Nācijas, valodas un kultūras saglabāšana, kopšana un nodošana nākamajām paaudzēm.” To piedāvā darīt, kopjot un stiprinot latviskumu – ceļot un atjaunojot kultūras centrus, sargājot folkloras vērtības.

„Zaļo un Zemnieku savienība” atsevišķā sadaļā „Latvijas kultūras vērtību saglabāšana” izdalījusi darbus, ko veiks kultūras jomā, kas atbilsts partijas prioritātēm – „tradicionālu un sabiedrībā atzītu vērtību cienīšana un godāšana, ekoloģiskās apziņas veidošana” un kultūru uztver plašākā nozīmē, ne mākslas kategorijās. Proti, partija sola „pirms jaunu būvju radīšanas par prioritāti izvirzīt iespēju veikt kritiskā stāvoklī esošo Rīgas namu izmantošanu, tos restaurējot. (..) Popularizēt dabas bagātības, latviešu tradīcijas un zemnieku produkciju pilsētnieku vidū. (..) Veicināt kulturālu un izglītotu tūristu piesaisti (..).”

„Rīcības partijas” mērķis nav pieticīgs – „padarīt Rīgu par Eiropas galvaspilsētu”! Lai arī programma apgalvo, ka Rīga ir „vieta, kur savijas kultūras, tirdzniecības ceļi, zinātniskās idejas un vieta, kur dzīvo lieliski, garīgi un strādīgi cilvēki”, tomēr sīkāk kultūras nozīmi šī mērķa sasniegšanā neanalizē.

Arī partija “Jaunlatvija” izvirza mērķi „Rīgai ir jākļūst par Eiropas metropoli”!, tomēr kultūras jomu nepiemin. “Kristīgi demokrātiskā savienība” par kultūru savā programmā neraksta nemaz.

Partijas “Visu Latvijai!” vērtības balstās senču tradīcijās, tomēr turpmākajos gados sola palielināt pašvaldības atbalstu nacionālajām kultūras biedrībām un stingrai nacionālai politikai. Tāpat sola piesaistīt „kulturālos” tūristus, kurus interesēs pilsētas jūgendstila arhitektūra, kultūras pasākumi un starptautiskas konferences.

Politisko partiju apvienība “Libertas.lv” nekonkrēti sola saglabāt un vairot Rīgas kultūras vērtības.

Sabiedrība „Citai politikai”, šķiet, ir vienīgā partija, kas kultūras jomu skata ne no infrastruktūras un kultūras organizāciju redzes punkta, bet gan no apmeklētāju viedokļa, solot rīdziniekus iesaistīt kultūras veidošanā un baudīšanā, nodrošinot informācijas pieejamību, pagarinot bibliotēku u.c. kultūras, izglītības, sporta iestāžu darba laiku.