Starp prioritāri veicamajiem darbiem kultūras ministrs Ints Dālderis minējis arī reformas kultūrizglītības sistēmā: „Mēs strādājam pie atsevišķām strukturālām reformām un skaidru kvalitātes kritēriju noteikšanas muzejos, arhīvos un kultūrizglītības iestādēs. Piemēram, vispārizglītojošajā skolā viena skolēna sagatavošanas izmaksas gadā ir aptuveni 900 latu, bet mūsu mūzikas vidusskolās viens skolēns izmaksā no 3 līdz pat 7 tūkstošiem latu gadā. Pat ņemot vērā specifisko mūzikas profesionāļu apmācību, tas diez vai ir pamatoti. Tādēļ šeit – bez straujiem lēmumiem – tomēr būs jāmeklē risinājumi, kā paaugstināt efektivitāti.” (Runa Latvijas Radošo savienību plēnumā 2009.gada 1.jūnijā)
Kultūras ministrija (KM) informē, ka deviņas KM pakļautībā esošās vidējās profesionālās mūzikas izglītības iestādes 2009./2010. mācību gadā turpinās savu darbību līdzšinējā kārtībā. Tomēr jau šajā mācību gadā tiks veidots valsts pasūtījums vidējām profesionālām mūzikas izglītības programmām, kas noteiks izglītības iestādēs uzņemamo audzēkņu skaitu konkrētās specialitātēs. Valsts pasūtījuma kritērijus noteiks Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs sadarbībā ar skolu vadību un saskaņā ar tās plāniem par uzņemamo audzēkņu skaitu. Paredzams, ka valsts pasūtījums veicinās audzēkņu savstarpējo konkurenci un uzlabos mūzikas izglītības kvalitāti.
Kultūras ministrija ir arī nosūtījusi vēstules ar aicinājumu pašvaldībām pārņemt mūzikas un mākslas skolas. Piemēram, Liepājas pilsētas pašvaldība šādu risinājumu ir noraidījusi. Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas direktore Zita Karlsone norāda, ka ir „zināmas atšķirības starp valsts un pašvaldības interesēm”.
Arī šādā modelī, kad pašvaldības pārņemtu mūzikas un mākslas skolas savā pārvaldībā, KM turpinās finansēt pedagogu algas. Nepieciešamie līdzekļi bērnu mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumam, ko valsts budžeta dotācijas veidā piešķir Kultūras ministrija (KM), ir rasti, pārdalot Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecībai paredzēto finansējumu.
Kultūras ministrs Ints Dālderis norāda: „Šobrīd ir rasts risinājums, lai saglabātu desmitiem gadu garumā veidoto sistēmu. Esam darījuši visu iespējamo, lai 145 bērnu mūzikas un mākslas skolas šogad varētu turpināt savu darbību, nodrošinot finansējumu 1700 pedagogu likmju atalgojumam, taču pašvaldībām, kuras ir šo skolu dibinātājas un uzturētājas, pašām ir jālemj, kā organizēt skolu turpmāko darbību.”
Kopumā Kultūras ministrijas pārziņā ir 14 profesionālās vidējās izglītības iestādes. Profesionālās vidējās izglītības programmas un profesionālās ievirzes izglītības programmas mākslā īsteno arī divas pašvaldību profesionālās vidējās izglītības iestādes – Daugavpils Mākslas vidusskola “Saules skola”un Valmieras mākslas vidusskola. Latvijā darbojas 145 pašvaldību profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības iestādes.
CultureLab 