Kultūras ministrija (KM) publiskojusi informāciju par strukturālajām reformām Kultūras ministrijā un tās pakļautībā esošajās valsts aģentūrās. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) lēmumu par ministriju centrālajos aparātos nodarbināto skaita samazinājumu vidēji par 30% salīdzinājumā ar 2008. gada 1. jūliju Kultūras ministrija (KM) ir veikusi darbinieku amata vietu samazinājumu 40% apmērā. Strukturālo reformu rezultātā no 17 KM padotībā esošajām valsts aģentūrām līdz 1.01.2010. izveidojot 9, aģentūru skaita procentuālais samazinājums tiks veikts 47% apmērā.
Diemžēl valdības uzstādījums samazināt aģentūru skaitu par 50% daudzās nozarēs tiek uztverts samērā formāli, turklāt Kultūras ministrija, salīdzinot ar citām nozarēm ir sarežģītākā situācijā, jo par aģentūrām savulaik tika pārveidoti arī muzeji. 2009.gada 1.janvārī valstī pastāvēja 73 valsts aģentūras, tajā skaitā 17 muzeji, septiņas sporta skolas, trīs bibliotēkas, viena slimnīca un viens botāniskais dārzs. Tādējādi 34 iestādes, kurām ir valsts aģentūras statuss, faktiski nodrošina pakalpojumus, un to funkcijas pilnībā atbilst Publisko aģentūru likumā noteiktajiem kritērijiem. Lielākais valsts aģentūru skaits ir Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā. Valsts aģentūru īpatsvars, kuras veic muzeja, bibliotēkas, skolas, slimnīcas un botāniskā dārza funkcijas, veido 44% no kopējā valsts aģentūru skaita.
Šis varētu būt viens no iemesliem, kādēļ KM vēlamo aģentūru skaita samazinājumu plāno sasniegt formāli – tiek apvienoti muzeji, savukārt aģentūras, kas pārraudzīja noteiktu nozari un darbojās pēc t.s. “arm’s lenght” principa, īstenojot no politiķiem neatkarīgu nozares politiku, tiek atkal pārveidotas par valsts iestādēm, tādejādi zaudējot daļējo autonomiju. Tā jau ir reorganizēta v/a „Jaunie „Trīs brāļi””, KM struktūrvienības statusā plānots pārveidot arī v/a „Nacionālais kino centrs”, bet tās sastāvā šobrīd esošo Kino muzeju iekļaut Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja sastāvā. Nemateriālā kultūras mantojuma aģentūru un v/a „Kultūras informācijas sistēmas” plānots pārveidot par budžeta iestādēm.
Valsts kancelejas mājas lapā var iepazīties ar ministriju funkciju uzskaiti un izvērtēšanu. Funkcijas tiek novērtētas ar punktiem no 1-5 (5 – visaugstākāk vērtētā funkcija, 1 – zemākā vērtētā funkcija). Saskaņā ar KM izvirzītajām
prioritātēm būtiskas strukturālas reformas kultūras jomā netiek plānotas, gandrīz vienīgā funkcija, kas novērtēta ar “3” ir “valsts kultūrpolitikas īstenošanas
koordinēšana reģionos”, un KM priekšlikums ir šīs funkcijas īstenošanu uz laiku apturēt. Pārējās funkcijas plānots īstenot pilnā vai lielākoties – samazinātā apjomā.
Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane intervijā laikrakstam “Diena” (16.07.2009.) rezumē, ka pēc ministriju pašvērtējuma 0-3 balles piemērotas 111 funkcijām, bet Valsts kancelejas analīze rāda, ka no 924 valsts funkcijām pārtraukt varētu 219, bet vēl 329 funkcijas iespējams samazināt.
CultureLab 