Lai arī Kultūras ministrija ir radusi iespēju, pārdalot Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai paredzēto finansējumu, piešķirt mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumam līdzekļus, tie segs algas 19.3% apmērā (pēc vecajām pedagoģiskajām slodzēm) vai apmēram 30-35% apmērā (finansējumu pārrēķinot trīs nevis četriem mēnešiem pēc plānotajām jaunajām pedagoģiskajām slodzēm). Pēc skolu direktoru aprēķiniem, ar šiem līdzekļiem nepietiktu pat atlaišanas pabalstiem. Situāciju visticamāk nespēs glābt ne pašvaldības, ne bērnu vecāku līdzfinansējums.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas un sociālo partneru ierosinājumu un nekonsultējoties ar atbildīgo ministriju, kā arī izslēdzot jebkādu diskusiju iespējamību, 2009. gada budžeta grozījumu gatavošanas procesā dotācijas summa, kas bija paredzēta mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba apmaksai atlikušajiem 2009. gada mēnešiem (5,6 milj. Ls), tika samazināta līdz 0.

Ja valsts pārstātu finansēt mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumu, skolas nāktos slēgt, jo pašvaldību rīcībā patlaban nav finansējuma, lai apmaksātu šo skolotāju algas. Lai novērstu draudošo situāciju, Kultūras ministrija pirms budžeta grozījumu apstiprināšanas galīgajā variantā rada iespēju, pārdalot Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecībai paredzēto finansējumu, novirzīt līdzekļus Ls 1 042 356 apmērā pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai.

Kultūras ministrs Ints Dālderis: “Man nav ne mazāko šaubu par to, ka skolu darbība noteikti jāturpina. Arī pašvaldības, kuras ir šo skolu dibinātājas un darbības administrētājas, un audzēkņu vecāki, cik man zināms, nepieļauj domu par skolu slēgšanu. Jāņem vērā, ka mūzikas un mākslas skolas šobrīd nodrošina kvalitatīvu brīvā laika izmantošanas iespēju vismaz 25 000 Latvijas bērniem.”

Savukārt Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācija atklātā vēstulē Ministru prezidentam raksta: “KM ir darījusi zināmu sabiedrībai, ka mūzikas un mākslas skolu pedagogiem šā gada septembra – decembra algas tiks nodrošinātas tikai 19.3% apmērā (rēķinot pēc vecajām pedagoģiskajām slodzēm) – naudas izteiksmē tas ir 1 042 356 Ls. Mēs esam noskaidrojuši, ka cerības uz vecāku līdzfinansējuma (kas nelielā apmērā ir vienmēr pastāvējis) iespējamo palielinājumu šodienas situācijā ir pilnīgi veltas. Tāpat, sazinoties ar vairākām pašvaldībām, varam atbildīgi paziņot, ka tās nespēs pārņemt šo pedagoģisko algu finansējuma slogu uz saviem pleciem (atgādinām, ka tās jau uztur mūzikas un mākslas skolas saimnieciski). Neskatoties uz to, ka profesija uzliek mums pienākumu būt diezgan radošiem, ar finansējumu 30 – 35% apmērā (šodien pārrēķinot KM datus atbilstoši 3 izmaksu faktam un iespējamai pedagoģiskajai slodzei) skolas nevar nodrošināt sava darba ne kvantitatīvu, ne kvalitatīvu rezultātu (gribam atgādināt, ka esam nevis interešu izglītības (kur tas varbūt būtu iespējams), bet profesionālās ievirzes izglītības sniedzēji). Tātad, skolas, kuru skaits Latvijā ir ap 140, tiks slēgtas.”

Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību Kultūras ministrijai par kultūras jomas galveno prioritāti noteikts saglabāt kultūrizglītības sistēmu, kas sastāv no trīs savstarpēji saistītiem izglītības līmeņiem: profesionālā ievirze, profesionālā vidējā un augstākā izglītība.

Starp prioritāri veicamajiem darbiem Latvijas Radošo savienību plēnumā 2009.gada 1.jūnijā kultūras ministrs Ints Dālderis minējis arī reformas kultūrizglītības sistēmā: „Mēs strādājam pie atsevišķām strukturālām reformām un skaidru kvalitātes kritēriju noteikšanas muzejos, arhīvos un kultūrizglītības iestādēs. Piemēram, vispārizglītojošajā skolā viena skolēna sagatavošanas izmaksas gadā ir aptuveni 900 latu, bet mūsu mūzikas vidusskolās viens skolēns izmaksā no 3 līdz pat 7 tūkstošiem latu gadā. Pat ņemot vērā specifisko mūzikas profesionāļu apmācību, tas diez vai ir pamatoti. Tādēļ šeit – bez straujiem lēmumiem – tomēr būs jāmeklē risinājumi, kā paaugstināt efektivitāti.”

Tomēr šobrīd ne Kultūras ministrija, ne par nozari atbildīgā institūcija – Kultūras un radošo industriju izglītības centrs – nav uzņēmusies situācijas risinājumu meklēt strukturālās reformās, bet lēmumu slēgt skolas aicina izvērtēt šo skolu dibinātājām – pašvaldībām.

Resursi:

Kultūras ministrija, 10.07.2009.: “Informācija par KM pārziņā esošajiem kultūrizglītības jautājumiem, situācijas raksturojums un plānotie risinājumi”

Delfi, 14.07.2009.: “Ints Dālderis: Pašvaldību mūzikas un mākslas skolām būt!”

Latvijas Avīze, 13.07.2009.: “Mūzikas un mākslas skolas neziņā”

Delfi, 13.07.2009.: “Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācija: Lūgums Ministru prezidentam”

Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs, 08.07.2009.: “Par situāciju kultūrizglītībā”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s