Iedzīvotāji izvēlas taupīt un savus brīvos līdzekļus netērēt nedz izklaidei, nedz kultūras pasākumiem, 41% respondentu meklē iespējas izklaidēties bez maksas, savukārt vairāk nekā divas trešdaļas jeb 74% aptaujāto iedzīvotāju savu brīvo laiku izvēlas pavadīt pasīvi – skatoties televizoru. Tas noskaidrots jaunākajā “DnB NORD Latvijas barometra” pētījumā, kas medijiem tika prezentēts 29.jūlijā.

Lielākā daļa iedzīvotāju atzīst, ka šobrīd kultūras pasākumiem velta mazāk līdzekļu nekā pirms 2 – 3 gadiem: 51% tērē ievērojami mazāk, un 13% tērē nedaudz mazāk. Tikai 4% norādīja, ka tagad kultūras pasākumiem velta vairāk līdzekļu nekā pirms 2 – 3 gadiem.

Kultūrai līdz 20Ls mēnesī tērē 39% iedzīvotāju, bet 50% naudu kultūras pasākumiem netērē vispār. Visbiežāk, minot konkrētas summas, iedzīvotāji norādījuši, ka tērē līdz 5 latiem (16%) vai no 5 līdz 10 latiem (15%).

Lūgti norādīt, par kādu pasākumu apmeklēšanu vai līdzdalību tajos viņi būtu ar mieru maksāt vairāk, ja tiktu pārtraukts vai samazināts valsts finansiālais atbalsts šīm jomām, 21% norādīja, ka vispār atteiktos no attiecīgo pasākumu apmeklēšanas vai līdzdalības tajos, un 27% minēja, ka jau tagad nepiedalās, neapmeklē šādus pasākumus. Visbiežāk iedzīvotāji būtu ar mieru maksāt vairāk par teātri (20%), Dziesmu un deju svētkiem (16%), kā arī par pilsētu svētkiem (14%).

Atbildot, cik lielā mērā cena ietekmē viņu kultūras pasākumu izvēli, 41% norādīja, ka cenšas rast iespēju apmeklēt kultūras pasākumus bez maksas, un 26% vienmēr meklē lētāko piedāvājumu. Tikai 12% norādīja, ka nauda neietekmē viņu kultūras pasākumu izvēli. Aptuveni puse iedzīvotāju (53%) uzskata, ka viņi kultūras pasākumus apmeklētu biežāk, ja palielinātos viņu ienākumi. To, ka ienākumu līmeņa uzlabošanās neietekmētu viņu kultūras pasākumu apmeklēšanas paradumus, norādīja 29%.

Par galvenajām prioritātēm kultūras jomā, kuras būtu jāfinansē no valsts un pašvaldību budžeta, iedzīvotāji pārsvarā uzskata bērnu mūzikas un mākslas skolas (56%), kā arī lielo pasākumu nodrošināšanu (piemēram, Dziesmu un deju svētki, regulārie kultūras festivāli) (41%). Savukārt visretāk starp prioritātēm iedzīvotāji minējuši klasisko mūziku (6%) un jaunu kultūras objektu būvniecību (8%).

Vērtējot koru un deju kolektīvu attīstību Latvijā, visbiežāk iedzīvotāji atbalstījuši uzskatu, ka finansējums nav pietiekams, bet tradīcijas ir spēcīgākas, tādēļ kori un deju kolektīvi izdzīvos (47%).

Brīvajā laikā iedzīvotāji visbiežāk mēdz skatīties televizoru (74%), atpūsties pie dabas (62%), kā arī strādāt dārzā (43%), iet ciemos (42%) un lasīt grāmatas (40%). Visretāk iedzīvotāji norādījuši, ka brīvajā laikā mācās dziedāt, dejot, gleznot (4%) vai apmeklē domubiedru klubus (4%).

Aptuveni 1/4 iedzīvotāju (24%) domā, ka ārpus Rīgas visvairāk pietrūkst teātra, operas izrāžu un klasiskās mūzikas koncertu. To, ka pietrūkst iespēju izglītoties, apmeklēt kursus, minēja 20%, un trešā visbiežāk minētā joma, kurā pietrūkst brīvā laika pavadīšanas iespēju ārpus Rīgas, bija rokmūzikas un populārās mūzikas koncerti (17%).

Pilns pētījuma teksts: DnB Nord Latvijas barometrs Nr.27: Izklaide un kultūra.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s